NATO karogs

Pagaidām informatīvi: Rīgā uzskata, ka Ķīna apdraud NATO

58
(atjaunots 12:40 19.04.2020)
Speciālisti lauza galvas, kāpēc Ķīnas valdība sākusi "masku diplomātiju", izsūtot pa pasauli humanitārās kravas.

RĪGA, 19. aprīlis — Sputnik. Ziemeļatlantijas alianse norūpējusies par kampaņu, ko oponenti izvērsuši virtuālajā telpā Covid-19 kontekstā, vēsta Bb.lv.

NATO Stratēģisko komunikāciju centra direktors Jānis Sārts konstatēja, ka pār sabiedrību gulstoties smaga dezinformācijas nasta.

Viņš skaidroja, ka nepatiesas ziņas cita starpā rada arī nevalstiskas organizācijas un privātpersonas, kas izplata "sazvērestības teorijas".

Videokonferences gaitā, ko trešdien organizēja STRATCOM, Sārta kungs brīdināja, ka, uzturoties pašizolācijas režīmā, brīvās pasaules cilvēki publisko gigantisku apjomu personas datu. "Infodēmija" – tā viņs nosauca fenomenālo bumu ap Covid-19.

Lundas universitātes eksperts, Zviedrijas armijas virsnieks Henriks Tvetmans minēja virkni notikumu, ko radījušas baumas par dažādu faktoru ietekmi uz koronavīrusu: alkohola patēriņa pieaugums, uzbrukums 5G sakaru torņiem. Ko lai dara, ja cilvēki izvēlas "vienkāršas atbildes uz sarežģītiem jautājumiem"!

"Nav nevienas tēmas, kas piesaistītu internetā tādu uzmanību," par koronavīrusu atsaucās Tvetmans.

Sociālie tīkli ietver zināmu "organiskas dezinformācijas" līmeni. Pēc zviedru eksperta domām, cilvēki virtuālajā telpā aizvien vairāk sašķeļas, rada "nišas sabiedrības". Un pār viņiem gāžas masa satura, kas tiek moderēts ar robotu, algoritmu un mākslīgā intelekta dalību.

Vieniem – karš, citiem – mīļā māmuliņa

Nora Biteniece, STRATCOM analītiķe datortehnoloģiju un neiroloģijas jomās, pievērsa uzmanību tam, ka patlaban būtiski samazinājies anonimitātes līmenis tīklā – uzturoties karantīnā, cilvēki pavēruši durvis uz savu privāto telpu.

Viņa uzskata, ka cilvēki sniedz lielāku daudzumu datu par sevi – savu darbu, mācībām, sociālajiem sakariem. Taču jau pirms pandēmijas bija firmas, kas profesionāli vāca tamlīdzīgus metadatus ar mērķi pārdot tos. Vai nekad neesat brīnījušies, kāpēc ekrānā negaidot parādās reklāmas, kuru tēma saistīta ar jūsu iepriekšējo aktivitāti internetā?

Koronavīruss
© Sputnik / Сергей Пятаков

Arī J.Sārts apstiprināja, ka ir bizness, kam Covid-19 nesagādā ekonomiskās grūtības.

Biteniece atzīmēja, ka Latvija pieaug slēgtu grupu skaits sociālajos tīklos, kas vērstas pret eliti. Savukārt Sārts ķērās taisni vērsim pie ragiem un uzdeva retorisku jautājumu: vai Ķīna nav informācijas kara stāvoklī ar Rietumiem? Tvetmaņa kungs izteicās, ka Ķīnai bija svarīgi glābt imidžu, tāpēc Pekina sākusi "masku diplomātiju", sūtot pa pasauli humanitārās kravas ar atbilstošu "hibrīdkampaņu".

Jānis Sārts pauda pārliecību, ka izejai no koronakrīzes jānotiek, ievērojot brīvības principus, taču vienlaikus – ar nopietniem kontroles mehānismiem, arī informācijas jomā. Kādi tie būs, - nākotne rādīs, jo burvīgā jaunā pasaule top burtiski mūsu acu priekšā!

58
Tagi:
STRATCOM, Ķīna, NATO
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (815)
Pēc temata
Mediji: ASV izlūkdienests savlaicīgi brīdināja Izraēlu un NATO par koronavīrusu
Kaut nu tik visu kontingentu nenogāztu: ar koronavīrusu inficēts NATO kareivis
Latvijā notiks NATO mācības, neraugoties uz koronavīrusu
Ždanoka: Stratcom atrod tik daudz "dezinformācijas", cik tam piešķir līdzekļus

ASV ar sankciju palīdzību iznīcina savu globālo hegemoniju

22
(atjaunots 15:55 10.04.2021)
Rietumos sankciju darbā pārmaiņu nav: vieni izstrādā un ievieš, citi domā, kā minimizēt kaitējumu.

Dažkārt lomas pat sakrīt, proti, vispirms ievieš ierobežojumus, pēc tam to iniciatori sāk ķepuroties ārā no purva, ko paši sev sarīkojuši. Patlaban šajā jomā izceļas Zoom, portālā RIA Novosti konstatēja Irina Alksnis.

Krievija no savas puses izmanto jaunus, tomēr pašos pamatos vienveidīgus pasākumus savam labumam: no elites nacionalizācijas līdz tehnoloģiskās autonomijas celšanai.

Vašingtona patlaban izraugās speciālā pārstāvja kandidatūru, kurš vadīs pārrunas par gāzesvada "Ziemeļu straume 2" likteni.

Izdevums Politico vēsta, ka ASV Tieslietu ministrija jau apstiprinājusi divas kārtējās sankciju paketes pret topošo cauruļvadu. Jaunajos melnajos sarakstos figurē Šveices kompānija "Nord Stream 2 AG", kas atbild par gāzesvada būvdarbiem un tālāko ekspluatāciju, kā arī tās vadītājs Matiass Varnigs.

Gaidāms, ka ierobežojumu projekts tiks iesniegts Kongresā maijā. Tas gan vēl nav zināms, jo galīgais lēmums par jaunajiem pasākumiem pret gāzesvadu vēl nav pieņemts. Skaidrs, ka tas būs saistīts ar pārrunu norisi, un patlaban Baltais nams meklē piemērotu emisāru. Pārrunas, starp citu, ritēs ar Eiropu, nevis Krieviju.

Tā ir pati lielākā problēma Baidena administrācijai, pret ko vienprātīgi spiedienu vērš abas partijas Kongresā, pieprasot par katru cenu apturēt "Ziemeļu straumi 2" – Berlīne ir iespītējusies. Savukārt centieni atjaunot Trampa nopietni sabojātās attiecības ar Eiropu padara nevēlamu konfrontāciju.

Rezultātā Vašingtona cer pārrunās mīkstināt Rietumeiropas nelokāmo apņemšanos, kas aizstāv stratēģisko projektu. Bet gāzesvads, atgādina žurnālisti, ir pabeigts jau par 96%.

Tiesa, vienā sankciju virzienā amerikāņiem klājas mazliet labāk. Gandrīz vienlaikus ar Politiko atklāto ieksējo informāciju Bloomberg pastāstīja, ka tiek gatavots jauns sods Krievijai par iejaukšanos vēlēšanās un hakeru uzbrukumiem. Līdztekus "Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam tuvu cilvēku" iekļaušanu kārtējos melnajos sarakstos administrācija izskata iespēju izraidīt "diplomātiskajā aizsegā strādājošos Krievijas izlūkus ASV".

Jā, te nu "blaknes" ir neizbēgamas. Krievijas vēstnieks ASV Anatolijs Antonovs nesen atzīmēja, ka ASV sākušas vīzu karu pret Krievijas diplomātiem, tāpēc abas misijas saskaras ar personāla deficīta problēmu. Tikai Krievijas vēstniecības darbinieki "sīksti iztur smagumus un grūtības", bet amerikāņi jau vairākkārt žēlojušies par neizturamiem apstākļiem, kādos tagad nākas strādāt, ieskaitot sniega tīrīšanu pie vēstniecības ēkas un dezinficējošo šķīdumu sagatavošanu ar augsti stāvošu diplomātu rokām. Nonācis pat līdz divu konsulātu – Vladivostokā un Jekaterinburgā – darbības pārtraukšanu tehnisku iemeslu dēļ.

Nu, bet kamēr Vašingtonā iet uz priekšu birokrātiskais process, Rietumu biznesmeņi aizvien biežāk ir spiesti mētāties kā zuši uz pannas.

Patlaban starp Scillu un Haribdu iziet mēģina Zoom. Kompānija, kas sniedz videokonferenču pakalpojumus un guvusi pasakainu peļņu pandēmijā, mēģināja pieturēties pie aktuālās dienaskārtības un aizliedza pārdot piekļuvi servisam valsts iestādēm un valsts uzņēmumiem Krievijā un NVS.

Jau dažas stundas vēlāk Zoom mēģināja pakāpties atpakaļ, apliecinot, ka "attīsta piekļuvi tirgum". Kompānijas pārstāvis apliecināja, ka "jaunie un jau esošie lietotāji gan valsts, gan privātajā sektorā var pieprasīt Zoom kontu iegādi tieši mūsu vietnē", nevis ar izplatītāju starpniecību.

Maskavas panorāma, foto no arhīva
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Kompānijas nervozitāte ir saprotama: pērnā gada laikā par tās klientiem kļuva liels skaits ar Krievijas valsti saistītu iestāžu, piemēram, augstskolas. Tie nesa solīdu peļņu. Tagad viņi masveidā pāriet pie alternatīvām platformām. Piedevām varas iestādes jaunievedums neietekmēja vispār – viņi servisu nelietoja.

Vārdu sakot, Zoom inovācija ir īsts šāviens sev kājā, jo tās dēļ lielie komerciālie klienti masveidā aiziet pie konkurentiem, taču nav sagādājusi ne mazākās neērtības Krievijas valsij. Pie viena Maskavai uzdāvāts vēl viens iespaidīgs arguments par labu tam, ka Krievijas pilsoņiem un organizācijām jāpāriet pie pašmāju IT produktiem.

Pēdējos gados sankciju tēma kļuvusi par ikdienišķu, bieži vien pat garlaicīgu fonu gan daudzveidīgajiem procesiem Krievijā, gan starptautiskajās attiecībās. Tomēr šajā pelēcībā gandrīz nepamanītas palikušas principiālas pārmaiņas, ko pārcietis pats minētā fenomena raksturs.

Globalizētajā viena pola pasaulē sankcijas patiešām bija instruments sistēmas stiprināšanai. Bija iespējams izdzīvot pat stingrāko ierobežojumu apstākļos – to daudzus gadus demonstrēja gan Irāna, gan KTDR, tikai cena bija liela – gan pilsoņu dzīves līmenis, gan zaudējumi nacionālajā ekonomikā, gan tehnoloģiskā atpalicība. Toreiz sakcijas nozīmēja, ka valsts tiek izstumta no mūsdienu attīstītās civilizācijas, uz katra soļa parādījās problēmas: gan grūtības ar mūsdienīgu projektu īstenošanu, gan banāli nebija iespējams norēķināties veikalā ar bankas karti, jo nebija pieejams SWIFT, gan nacionālās alternatīvas trūkums.

Pirms septiņiem gadiem palaistais Krievijas ierobežojumu svērtenis nosprauda mērķi – līdzīgi ietekmēt arī KF. Taču tā vietā process pakāpeniski pārvērties par pašmērķi, bet vēlāk pat veicināja absolūti pretēju rezultātu.

Sankcijas vājina gan Rietumu vienotību, gan visu pasaules sistēmu ar ASV līdera stāvokli tajā. Pirms desmit gadiem bija "izstumto valstu" tehnoloģiskās bremzēšanas mehānisms, tagad tas ir instruments "padzīto" attīstības stimulam.

Atliek tikai minēt, kāpēc Vašingtona joprojām veicina procesu, kas tagad tai nodara ļaunu. Iespējams, amerikāņu elite savā tuvredzībā nesaskata notiekošā patieso būtību. Iespējams, pat apzinoties realitāti, viņi vienkārši vairs nespēj apstāties, lai arī viņu soļi ātri vien tuvina Savienoto Valstu hegemonijas vispārēju sabrukumu.

22
Tagi:
sankcijas, Krievija, ASV
Pēc temata
Putina preses sekretārs novērtēja aukstā kara varbūtību starp ASV un Krieviju
Krievijas ārlietu ministrs: Eiropas Savienība iznīcinājusi attiecības ar Krieviju
"Smagas attiecības". Kāpēc Krievijas vēstniekam vajadzētu atgriezties ASV
ASV draud Krievijai ar sekām "agresīvo darbību" dēļ
Viktors Baraņecs

Eksperts paskaidroja, ar ko saskarsies NATO uzbrukumā Kaļiņingradai

44
(atjaunots 15:55 10.04.2021)
Saskaroties ar uzbrukumu Kaļiņingradas apgabalam, Krievijas armija nepievērsīs uzmanību Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas robežām, brīdināja militārais eksperts Viktors Baraņecs. .

RĪGA, 9. aprīlis – Sputnik. Zviedrijas Aizsardzības pētījumu institūta eksperts Fredriks Vesterlunds paziņoja, ka spriedzes saasināšanās gadījumā Krievija nevarēs ilgu laiku aizsargāt Kaļiņingradas apgabalu no NATO spēkiem, vēstīja Sputnik Lietuva. Pēc analītiķa pārliecības, plaša konflikta apstākļos Kaļiņingradu "no Lietuvas un Polijas varēs ar artilēriju apšaudīt caurcaurēm".

Zviedru analītiķis ir apliecinājis, ka neizprot patlaban Kaļiņingradas apgabalā dislocētā Krievijas  grupējuma militāro potenciālu, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja atvaļinātais pulkvedis, izdevuma "Komsomoļskaja pravda" militārais analitiķis Viktors Baraņecs.

"Neaizmirstiet, ka līdzās ir Baltijas flote, kam ir "viņu majestātes" – "Kalibri". Tie lido 2500-3000 kilometru attālumā, un arī tas ir jāņem vērā," atzīmēja Baraņecs.

Eksperts uzsvēra, ka Kaļiņingradas apgabals ir eksklāvs, ko Krievija nekad neļaus NATO saplosīt.

"Ja alianses spēki uzbruks Kaļiņingradas apgabalam, NATO nāksies tikties nevis ar pašpietiekamo Kaļiņingradas spēku grupējumu, bet gan ar visu Krievijas armiju. Tās acīs nav nozīmes nekādām robežām – ne Lietuvas, ne Latvijas, ne Igaunijas, ne Polijas," brīdināja Baraņecs.

Viņš piezīmēja, ka Krievija aizsargās reģionu, tāpat kā jebkuru savas teritorijas gabaliņu.

"NATO ir jāsaprot, ka Kaļiņingradas apgabals – tā vispirms ir Krievijas Federācijas daļa. Mēs tur uzstādām tādu bruņojumu, kādu uzskatām par nepieciešamu. Mēs taču nelienam pie zviedra ar padomiem, kādā leņķī viņam uzstādīt gultu, kur ledusskapi, kur – veļas mazgājamo mašīnu," sprieda eksperts.

Baraņecs norādīja, ka zviedru analītiķa izteikumiem nav nekā kopīga ar aukstasinīgu situācijas novērtējumu reģionā.

"Pateicoties Krievijas izlūkdienestam, mēs zinām, ka NATO Kaļiņingradas apgabalu dēvē par "apgrūtinātas piekļuves zonu". Paldies, ka tā nosauca: mēs jums tur radīsim ļoti nopietnas grūtības, ja līdīsiet," ironiski piebilda Baraņecs.

Baltijas reģiona un Austrumeiropas valstis regulāri runā par militārajiem draudiem, ko it kā radot Krievijas Kaļiņingradas apgabals. Eksperti vērtē, ka tamlīdzīgu nepamatotu izteikumu aizsegā reģionu pūlas maksimāli piesātināt ar NATO spēkiem un līdzekļiem.

Alianse savelk karavīrus un tehniku pie Krievijas rietumu robežām, lai arī Maskava nelolo nekādus uzbrukuma plānus ne Baltijas reģionā, ne jebkur citur. Krievijas Aizsardzības ministrijā atzīmēja, ka Rietumu stratēģiskais virziens rada lielākos draudus Krievijas drošībai. Nacionālo interešu aizsardzībai Maskava ir spiesta veikt adekvātus atbildes pasākumus.

Баранец объяснил, с чем столкнется НАТО в случае атаки на Калининград
44
Tagi:
agresija, Kaļiņingrada, NATO
Pēc temata
Polijas prese garantējusi Krievijai panākumus karā ar NATO
Lietuva aiziet mežos: kāpēc Krievijai vajadzīga jauna divīzija Kaļiņingradas apgabalā
Bez liekām runām: Krievija un Baltkrievija strauji stiprina militāro sadarbību
"Padevušies dažu dienu laikā": kā Polija zaudēja karā ar Krieviju
Poseidon

Krievijas "Pastardienas torpēdu" nesējs iziet Klusajā okeānā

0
(atjaunots 16:42 10.04.2021)
NATO valstu mēģinājumi sarunāties ar Krievijas Federāciju no spēka pozīcijas, pats par sevi saprotams, saskaras ar stingru pretestību.

ASV armijas provokatīvā klātbūtne pe Krievijas rietumu robežām "atbalsojas" pie Savienoto Valstu rietumu – Klusā okeāna robežam. Par to "partneriem atgādina" eksperimentālā zemūdene "Belkgorod" un kodoltermiskais "Poseidon", konstatēja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

5. aprīlī informācijas avots militārās rūpniecības kompleksā pastāstīja, ka jūras bezpilota aparātu "Poseidon" nesējs – eksperimentālā atomzemūdene "Belgorod" jau "dūmo", tas ir, palaists tās reaktors. Līdz septembrim tā noslēgs izmēģinājumus un sāks darbu okeānā. Norit izmēģinājumi piestātnē, proti, tiek pārbaudīta kuģa būve, iekārtu montāža un regulējums, galvenā energoiekārta ar slodzi, dzīvības saglabāšanas un drošības sistēmas.

"Poseidon" nesēja pastāvīgā dislokācijas vieta būs viena no bāzēm Klusajā okeānā, pie tam eksperimentālā zemūdene varēs atrisināt uzdevumus jebkurā Pasaules okeāna punktā. Saskaņā ar pašreizējo valsts bruņojuma programmu Krievija uzbūvēs trīs šāda veida zemūdenes.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins par darbu pie sistēmas "Poseidon" pirmo reizi pastāstīja 2018. gadā ("Belgorod" tika nolaista ūdenī 2019. gada 23. aprīlī) un pievērsa uzmanību tās plašajam mērķu spektram – pretinieka aviācijas bāzes grupējumi, krasta nocietinājumi un infrastruktūra. Tolaik ASV amatpersonas atklāti noniecināja jauno ieroci, to uzskatīja par "tehniski sadomātu un neticamu". Tagad Valsts departaments pauž īpašas bažas par starpkontinentālās kodoltorpēdas 2M39 parādīšanos. "Partnerus" satrauc augošā Krievijas Jūras kara flote, kuras sastāvā (saskaņā ar Business Insider informāciju) tā ir aptuveni 360 kuģi, ieskaitot 59 zemūdenes (12 zemūdens kreiseri – ar ballistiskajām raķetēm).

Unikālas īpašības

Daudzfunkcionālā kodolzemūdene "Belgorod" ir 3. paaudzes projekta "Antey" eksperimentāla "reinkarnācija", īpaši pielāgota sistēmas "Poseidon" vajadzībām (agrāk "Antey" saņēma pretkuģu raķetes "Granit").

© Photo Министерство обороны РФ

"Poseidon" ir ļoti nopietns savaldīšanas instruments. Stratēģiskais starpkontinentālais dziļūdes aparāts ar atomenerģētisko iekārtu, spēj pārvietoties 1000 metru dziļumā līdz 10 tūkstošu kilometru attālumā, ātrums – 100 mezgli (vairāk nekā 185 km/h). Izmēģinājumi apstiprināja "neticamās" īpašības un darbības rādiusu. Autonomais "Poseidon" spēj pārvietoties visām domājamā pretinieka esošajām un perspektīvajām zemūdenēm, torpēdām un raķetēm nepieejamā dziļumā un ātrumā. Nav viegli sameklēt tādu "torpēdu" okeānā. Nelielā ātrumā tā pārvietojas gandrīz bez trokšņa (un pat hidroakustiskā kontakta apstākļos pretiniekam nav līdzekļu, ar ko "tikt klāt" bezpilota aparātām). Autonomā vadības sistēma ļauj reģistrēt un pārvarēt pretzemūdeņu robežas, citas aizsardzības sistēmas, garantē neievainojamību, precizitāti, neticamu trieciena efektu. Aparāts ir 24 metrus garš un aptuveni 1,6 m diametrā. To var aprīkot ar parasto vai megatonnas šāviņu. Tāds ierocis ir vienīgi Krievijai, un nevienai pasaules valstij nav aizsardzības no "Poseidon".

 Burevestnik
© Photo Министерство обороны РФ

Iepriekš kolektīvie Rietumi ar ASV priekšgalā mēģināja "nivelēt" Krievijas stratēģisko kodolspēku potenciālu ar NATO paplašināšanos uz austrumiem un globālās PRA sistēmas izveidi Austrumeiropā ar iespēju vēlāk izvietot uzbrukuma "Tomahawk"un citas vidēja darbības rādiusa raķetes netālu no Krievijas robežām (ar mērķi saīsināt lidojuma laiku). Starpkontinentālā sistēma "Poseidon" dāvā "partneriem" iespēju atgriezties daudzpolārās pasaules skarbajā realitātē, kur sods agresoram ir nenovēršams. Nav nekāds brīnums, ka "Pastardienas torpēda" satraukusi ASV stratēģisko vadību (STRATCOM) jau agrīnā izmēģinājumu stadijā, 2019. gada februārī. Debatēs Kongresā STRATCOM vadītājs Džons Haitens atzīmēja, ka "Poseidon" – principiāli jauna bruņojuma sistēma – neiekļaujas līguma NEW START ierobežojumos, un analogi ASV netiek izstrādāti. "Belgorod" ir pirmatklājēja. Starpkontinentālo bezpilota aparātu nesēju līniju atklās atomzemūdene "Habarovsk". Tās pamata īpašības ir aizslepenotas. Atklātos avotos pieejamie dati liecina, ka zemūdenei ir principiāli jauna atomenerģētiskā iekārta, tā var uzņemt līdz sešas bezpilota "Pastardienas torpēdas". Tonnāža – apmēram 10 tūkst. t., ātrums zem ūdens – līdz 32 mezgli, ieniršanas dziļums – 500 metri, autonoms darbs – 120 diennaktis, ekipāža – vismaz 100 cilvēki. Zemūdenes [korpuss atgādina jauno stratēģisko raķešnesēju "Borey".

Te jāpatur prārā, ka bezpilota aparāts spēj sasniegt ASV krasta līniju no jebkuras vietas ziemeļu puslodē, taču tiks izmantots vienīgi gadījumā, ja pret Krieviju vērsta agresija.

Atgādināšu: nevis Krievija, bet gan Savienotās Valstis ar sadomātu ieganstu izstājās no Līguma par vidēja un maza darbības rādiusa raķešu likvidācijas līguma, 2020. gadā palielināja militāro budžetu līdz 750 miljardiem dolāru (summa salīdzināma ar visu pārējo pasaules valstu aizsardzības izdevumiem). Krievijas daudzfunkcionālā okeāna sistēma ir brīdinājums "partneriem", asimetriska atbilde uz Pentagona un NATO trieciena potenciāla bīstamo koncentrāciju Austrumeiropā.

0
Tagi:
militārā tehnika, Krievija
Pēc temata
Krievija garantē: agresoram atmaksās dzelmes SBR "Skif"
Valsts departaments bīstas, ka Krievijas "Poseidon" spēs radīt kodolcunami
Krievu ieroči: 2020. gada provizoriskie rezultāti
Krievijas atbilde uz agresīvu politiku – ziņas par "Poseidonu" nesēju