Koronavīrusa testi, foto no arhīva

Zinātnieki brīdina par koronavīrusa infekcijas bīstamajām sekām

103
(atjaunots 13:28 18.04.2020)
Kalifornijas universitātes zinātniece Sjūzija Honga norāda, ka Covid-19 ir būtisks stresa faktors, un inficētie cilvēki var saskarties ar virkni psihoneiroloģisku seku.

RĪGA, 18. aprīlis – Sputnik. Zinātnieki no Kalifornijas universitātes (ASV) brīdina, ka koronavīrusa infekcijas skartie cilvēki var sastapties ar virkni psihoneiroloģisku slimību, vēsta RIA Novosti. Pētījuma preses relīze publicēta portālā ScienceDirect.

Pētnieki uzskata, ka agrāko gadu pieredze liecina: pandēmijas var pavadīt dažādas novirzes, piemēram, encefalopātija, psihoze, nervu un muskuļu disfunkcijas un daudzas citas. Pie tam šādas novirzes iespējamas arī cilvēkiem, kuri jau pārcietuši infekciju.

"Covid-19 ir būtisks stresa faktors gan atsevišķiem cilvēkiem, gan veselām sabiedrībām. Pastāv bailes no slimības, nāves un nenoteiktās nākotnes," atzīmēja viena no pētījuma autorēm Sjūzija Honga.

Preses relīzē atzīmēts, ka agrāko pētījumu rezultāti liecina par psihoneiroloģisko slimību skaita pieaugumu pēc gripas pandēmijām XVIII un XIX gs., kā arī letarģiskā encefalīta gadījumu skaita pieaugumu "spāņu gripas" epidēmijas laikā 1918. gadā. Bez tam atipiskās pneimonijas (SARS), cūku gripas un Tuvo Austrumu respiratorā sindroma (MERS) epidēmiju laikā saņemtas ziņas par augstākiem narkolepsijas, encefalīta, Gijēna-Barē sindroma un citu nervu un muskuļu patoloģiju rādītājiem.

"Jau ir saņemtas ziņas par akūtiem sindromiem, kas saistīti ar centrālo nervu sistēmu (CNS) Covid-19 pacientiem," uzsvēra Honga.

Pētnieki atzīmēja, ka koronavīrusa pandēmijas psihoneiroloģiskās sekas vēl nav zināmas, taču, pēc viņu domām, sekas var būt vērā ņemamas un izpausties vēl ilgus gadus.

11. martā Pasaules Veselības organizācija izsludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojuma pandēmiju. Saskaņā ar pēdējiem datiem, pasaulē fiksēti vairāk nekā 2 miljoni saslimšanas gadījumu, vairāk nekā 130 tūkstoši gājuši bojā.

 

103
Tagi:
zinātnieki, ASV, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (755)
Pēc temata
Krievijā izstrādāts precīzs koronavīrusa tests
Ārsts pastāstīja, kas jādara, ja tiek atklāti koronavīrusa simptomi
Krievijā reģistrēta jauna koronavīrusa diagnosticēšanas testu sistēma
Nosaukts vēl viens Covid-19 saslimšanas simptoms
Preču vilciens, foto no arhīva

Aicinājumus diversijām ņems vērā: Baltkrievija strādā pie kravu novirzīšanas no Baltijas

25
(atjaunots 20:16 23.11.2020)
Veidojot savu kravu loģistiku, Baltkrievija ņems vērā Lietuvas un Polijas uzvedību, paziņoja Baltkrievijas ĀM vadītājs Vladimirs Makejs.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Baltkrievija vēlas uzturēt drošu tranzītu caur Lietuvu un Polija, taču, ja Minska redzēs partneru nedrošumu, tiks sperti atbilstoši soļi. Jau šodien rit darbs pie Krievijas ostu izmantošanas Baltkrievijas preču eksportam, paziņoja ĀM vadītājs Vladimirs Makejs intervijā telekanālam "Belarus 1".

Makejs atzīmēja Lietuvas un Polijas politiķu nedraudzīgos paziņojumus pēc prezidenta vēlēšanām, kuri atspoguļo dubultos standartus.

"Pie tam, tiek izteikti ne vien paziņojumi, bet arī veikti konkrēti soļi, kas saistīti ar absolūtu, acīmredzamu iejaukšanos Baltkrievijas iekšlietās. Piemēram, tie pašie Telegram kanālu norādījumi attiecībā uz teju diversiju sarīkošanas uz dzelzceļiem un tā tālāk un tamlīdzīgi," atzīmēja Makejs.

ĀM vadītājs piebilda, ka Minska grasās piesaistīt uzmanību šim jautājumam, tostarp starptautiskās platformās.

Pēc ministra sacītā, šāda kaimiņvalstu politika tiks ņemta vērā, kad Minska plānos savu preču loģistiku.

"Vēlreiz atkārtošos: mēs uzskatām, ka tie ir mūsu kaimiņi. (…) Mēs gribētu, lai mums ir drošs tranzīts caur šīm valstīm. Esam ieinteresēti mūsu gan importa, gan eksporta piegāžu diversifikācijā caur šīm valstīm. Bet ja mēs redzēsim mūsu partneru, kaimiņu nedrošumu, tad, protams, mēs spersim atbilstošus soļus," sacīja Makejs.

Ministrs atzīmēja, ka baltkrievu eksportētāji jau šobrīd veic soļus "konkrētā pasākumu īstenošanā mūsu produkcijas piegādēs caur Krievijas ostu".

Cisternas ar naftas produktiem dzelzceļa stacijā, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Мальгавко

"Protam, mēs skatīsimies, vai tas mums ir vai nav izdevīgi. Mēs pieņemsim galīgo lēmumu, vadoties pēc šāda lēmuma izdevīguma Baltkrievijai. Bet jebkurā gadījumā diversifikācijas jautājums ir mūsu dienas darba kārtībā, un, protams, mēs ņemsim vērā mūsu rietumu kaimiņu uzvedību šajā jomā," sacīja ministrs.

Iepriekš prezidents Aleksandrs Lukašenko, komentējot Baltijas sankcijas pret viņu un vēl virkni Baltkrievijas amatpersonu, paziņoja, ka Minska izstrādā atbildes ekonomiskos lēmumus, ar to domājot arī Baltkrievijas kravu tranzīta novirzīšanu uz Krieviju.

25
Tagi:
Baltija, tranzīts, Baltkrievija
Pēc temata
Kaļiņingrada ir gatava pieņemt kravas no Baltkrievijas un sagaida Lietuvas šantāžu
Apturēt kravu plūsmu caur Baltiju: kā KF izpilda uzdevumu un vai tā palīdzēs Baltkrievijai
Eksperts: Minskai ir divi varianti, kā apturēt tranzītu no Lietuvas
Palaiduši vējā, tāpat kā tranzītu: eksperts par Baltijas izredzēm elektroenerģijas tirgū
Vīrietis mēra daktera maskā

Nosauktas Eiropas Savienības valstis ar vislielāko Covid-19 mirstību

37
(atjaunots 16:16 23.11.2020)
Neskatoties uz zināmu situācijas uzlabošanos, koronavīrusa mirstības rādītāji joprojām paliek visnotaļ augstā līmenī, un daudzās Eiropas valstīs tika ieviests ārkārtējās situācijas režīms.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Pēdējo 14 dienu laikā visvairāk nāvju, kuras izraisīja koronavīruss, Eiropas Savienībā, rēķinot uz 100 000 iedzīvotāju, reģistrēts Čehijā – 23,4, otrajā vietā ir Beļģija – 22,1, trešajā ir Bulgārija – 17,2, vēsta RIA Novosti ar atsauci uz Čehijas Veselības ministriju.

"Čehija pēdējo nedēļu laikā aizgāja no pirmās vietas Eiropas Savienības valstu vidū pēc jaunu ar Covid-19 saslimušo skaita dienā. Taču republika, saskaņā ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra datiem, joprojām ir ES pēdējo 14 dienu rādītāju līderi pēc koronavīrusa izraisīto nāvju skaita pārrēķinā uz 100 000 iedzīvotāju – 23,4. Sekojošās vietas ieņem Beļģija – 22,1, Bulgārija – 17,2, Polija – 14,3 un Slovēnija – 14,0," teikts paziņojumā.

Vakar Čehijā tika ziņots par 3187 jauniem inficētajiem, kas ir gandrīz par tūkstoti mazāk, nekā tajā pašā dienā pirms nedēļas un piecas reizes mazāk nekā oktobra izskaņas diennakts antirekorda rādītāji.

Kopumā, saskaņā ar svētdienas datiem, plkst. 18:00, valstī bija 89 536 ar koronavīrusu inficētie, no kuriem 5421 stacionēti. Kopumā pandēmijas periodā inficēti 491,6 tūkstoši cilvēku, izveseļojās 394,9 tūkstoši, miruši 7164 cilvēki, no tiem aptuveni puse novembrī.

Situācija ar koronavīurusu Beļģijā, foto no arhīva
© Sputnik / Тьерри Монасс

Kopš 5. oktobra republikā ir spēkā ārkārtējās situācijas režīms, kurš nopietni ierobežo sabiedrisko dzīvi valstī un kuru ceturtdien parlaments pagarināja līdz 12. decembrim. Taču sakarā ar zināmu epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos valdība sāka ieviest ārkārtējās situācijas mīkstināšanas pasākumus. Tostarp trešdien uz skolu atkal devās 1.-2. klašu skolēni, šonedēļ viņiem pievienojas pārējie skolēni. Pārtikas veikaliem drīkst strādāt nevis līdz plkst. 21:00, bet gan līdz 23:00. Aizliegums pilsoņiem iziet no mājas nakts laikā arī sāksies nevis no plkst. 21:00, bet no plkst. 23:00 un ilgs līdz plkst. 5:00.

Pēc valsts Veselības ministrijas vadītāja Jana Blatnas sacītā, saglabājoties esošai koronavīrusa saslimstības līmeņa samazināšanās tendencei, valdība atļaus no pirmdienas, 30. novembra, atvērt nelielus nepārtikas veikalus, kā arī frizētavas un kosmētiskos salonus.

37
Pēc temata
"Lielais divdesmitnieks" pieņēma samita gala deklarāciju: ko tā paredz
ES izveidos Eiropas Veselības savienību, lai koordinētu darbu cīņā ar Covid-19
Eiropas Savienībai jābūt gatavai jaunām pandēmijām un ārkārtējām situācijām
PVO pārstāve informēja, ka Krievija pieteikusi vakcīnas "Sputnik V" sertifikāciju

Nirnbergas process: unikāli kadri no tiesas zāles

0
(atjaunots 16:31 24.11.2020)
  • Četru valstu karogi uz ēkas, kur notiek tiesas sēde. Starptautisko kara tribunālu vācu Nirnbergā nodibināja pēc PSRS, ASV, Lielbritānijas un Francijas iniciatīvas.
  • Nirnbergas process, kuru nereti dēvē par Vēstures tiesu, sākās 1945. gada 20. novembrī un ilga gandrīz gadu, līdz 1946. gada 1. oktobrim.
  • Nirnbergas Tiesu pils.
  • Nirnbergas process. Uzstājas galvenais apsūdzētājs no PSRS Romāns Rudenko
  • Kara fotokorespondents Jevgeņijs Haldejs (no kreisās). Visas 403 tiesas sēdes bija atvērtas. Tās darbu plaši atspoguļoja pasaules mediji, notika radio tiešraide.
  • Uz apsūdzēto sola pirmajā rindā no kreisās uz labo pusi: reihsmaršals, Vācijas Gaisa karaspēku galvenais komandieris Hermanis Gērings, Hitlera vietnieks nacistiskās partijas vadībā Rūdolfs Hess, nacistiskās Vācijas ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops, Vācijas Bruņoto spēku Augstākās vadības štāba priekšnieks Vilhelms Keitels. Otrajā rindā no kreisās uz labo pusi: Trešā Reiha flotes admirālis Karls Dēnics, MJF galvenais komandieris Ērih Rēders, Hitlerjūgenda vadītājs, Vīnes gauleiters Baldurs hon Šīrahs, piespiedu darbaspēka no okupētajām teritorijām deportāciju uz reihu vadītājs Frics Zaukels.
  • Procesa gaitā notika 403 atvērtas tiesas sēdes, tika nopratināti 116 liecinieki, izskatīts vairāk nekā 300 rakstisku liecinājumu un aptuveni 3000 dokumentu, ieskaitot foto un kino apsūdzības (lielākoties Vācijas ministriju un iestāžu, Vermahta Augstākās vadības, Ģenerālštāba, militāro koncernu un banku oficiālie dokumenti, materiāli no privātiem arhīviem).
  • ASV armijas virsnieki ar savāktajiem pierādījumiem.
  • Kara noziegumos apsūdzētie Nirnbergas procesā. No kreisās uz labo pusi: Hermanis Gērings, admirālis Karls Dēnics, admirālis Ērihs Rēders, Rūdolfs Hess, Baldurs fon Šīrahs un Joahims fon Ribentrops.
  • Starptautiskā kara tribunāla locekļi no PSRS apakšpulkvedis Aleksandrs Voločkovs un tieslietu ģenerālmajors Iona Ņikitčenko sēžu zālē Nirnbergas procesa laikā.
  • Pasauli satricināja procesa laikā paziņotie fakti par nežēlīgiem izmēģinājumiem uz cilvēkiem, par masveida speciālo preparātu izmantošanu cilvēku nonāvēšanai, par bez apstāšanās dienā un naktī strādājošajām kremācijas krāsnīm. Ar grūtībām apzinoties notikušo, tiesneši sāka turēt padomju juristus aizdomās par pārspīlējumiem: tā, tiesnesis Pārkers nespēja noticēt tam, ka apsargi koncentrācijas nometnēs šāva nost bērnus. Pēc 45 minūšu koncentrācijas kinohronikas noskatīšanās Pārkers trīs dienas nevarēja pacelties no gultas.
  • Amerikas kara tribunāla pārstāvis Nirnbergas procesā Tomass Dods ar tsantsa (žāvētu cilvēka galvu).
  • Par vienu no apsūdzībām Nirnbergasprocesā kļuva materiāli par nacistu izrēķināšanos ar Kerčas iedzīvotājiem.
  • Rūdolfs Hess un Hermanis Gērings
  • Apsūdzētais Rūdolfs Hess, Hitlera vietnieks nacistiskās partijas vadībā, nolasa tribunālam savu paziņojumu par to, ka viņš vairs nesimulēs vājprātu, kā viņš to iepriekš darījis. Hesam tika piespriests mūža ieslodzījums. Pēcāk Vācijas labējie spēki daudzkārt pieprasīja apžēlot viņu, taču lielvalstis-uzvarētājas atteicās mīkstināt spriedumu. 1987. gada 17. augustā Hess tika atrasts pakāries cietuma teritorijā.
  • Ģenerāļi Jodls un Keitels tiesas ēdnīcā.
  • 1946. gada 30. septembrī apsūdzētie klausās sprieduma daļu Tiesu pilī Nirnbergas procesa laikā.
  • Korespondenti Nirnbergas procesā.
  • Nirnbergas cietums. Kameras, kur tika ievietoti Gērings un Hess, atradās labajā stūrī. Katru apsūdzēto uzraudzīja atsevišķs apsargs, kurš pastāvīgi atradās pie durvīm.
  • Nāvessodi tika izpildīti naktī uz 1946. gada 16. oktobri Nirnbergas cietuma ēkā.
Šajās fotogrāfijās iemūžināta Nirnbergas procesa gaita. Pirms 75 gadiem starptautiskā tribunāla priekšā stājās Hermanis Gērings, admirālis Karls Dēnics, admirālis Ērihs Rēders, Rūdolfs Hess, Baldurs fon Šīrahs un Joahims fon Ribentrops.
0
  • Četru valstu karogi uz ēkas, kur notiek tiesas sēde. Starptautisko kara tribunālu vācu Nirnbergā nodibināja pēc PSRS, ASV, Lielbritānijas un Francijas iniciatīvas.
    © Sputnik / Евгений Халдей

    Četru valstu karogi uz ēkas, kur notiek tiesas sēde. Starptautisko kara tribunālu vācu Nirnbergā nodibināja pēc PSRS, ASV, Lielbritānijas un Francijas iniciatīvas.

  • Nirnbergas process, kuru nereti dēvē par Vēstures tiesu, sākās 1945. gada 20. novembrī un ilga gandrīz gadu, līdz 1946. gada 1. oktobrim.
    © AP Photo / STF

    Nirnbergas process, kuru nereti dēvē par "Vēstures tiesu", sākās 1945. gada 20. novembrī un ilga gandrīz gadu, līdz 1946. gada 1. oktobrim.

  • Nirnbergas Tiesu pils.
    © Sputnik / Viktor Temin

    Nirnbergas Tiesu pils.

  • Nirnbergas process. Uzstājas galvenais apsūdzētājs no PSRS Romāns Rudenko
    © Sputnik / Yevgeny Khaldei

    Nirnbergas process. Uzstājas galvenais apsūdzētājs no PSRS Romāns Rudenko

  • Kara fotokorespondents Jevgeņijs Haldejs (no kreisās). Visas 403 tiesas sēdes bija atvērtas. Tās darbu plaši atspoguļoja pasaules mediji, notika radio tiešraide.
    © Sputnik

    Kara fotokorespondents Jevgeņijs Haldejs (no kreisās). Visas 403 tiesas sēdes bija atvērtas. Tās darbu plaši atspoguļoja pasaules mediji, notika radio tiešraide.

  • Uz apsūdzēto sola pirmajā rindā no kreisās uz labo pusi: reihsmaršals, Vācijas Gaisa karaspēku galvenais komandieris Hermanis Gērings, Hitlera vietnieks nacistiskās partijas vadībā Rūdolfs Hess, nacistiskās Vācijas ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops, Vācijas Bruņoto spēku Augstākās vadības štāba priekšnieks Vilhelms Keitels. Otrajā rindā no kreisās uz labo pusi: Trešā Reiha flotes admirālis Karls Dēnics, MJF galvenais komandieris Ērih Rēders, Hitlerjūgenda vadītājs, Vīnes gauleiters Baldurs hon Šīrahs, piespiedu darbaspēka no okupētajām teritorijām deportāciju uz reihu vadītājs Frics Zaukels.
    © Foto : Public domain

    Uz apsūdzēto sola pirmajā rindā no kreisās uz labo pusi: reihsmaršals, Vācijas Gaisa karaspēku galvenais komandieris Hermanis Gērings, Hitlera vietnieks nacistiskās partijas vadībā Rūdolfs Hess, nacistiskās Vācijas ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops, Vācijas Bruņoto spēku Augstākās vadības štāba priekšnieks Vilhelms Keitels. Otrajā rindā no kreisās uz labo pusi: Trešā Reiha flotes admirālis Karls Dēnics, MJF galvenais komandieris Ērih Rēders, Hitlerjūgenda vadītājs, Vīnes gauleiters Baldurs hon Šīrahs, piespiedu darbaspēka no okupētajām teritorijām deportāciju uz reihu vadītājs Frics Zaukels.

  • Procesa gaitā notika 403 atvērtas tiesas sēdes, tika nopratināti 116 liecinieki, izskatīts vairāk nekā 300 rakstisku liecinājumu un aptuveni 3000 dokumentu, ieskaitot foto un kino apsūdzības (lielākoties Vācijas ministriju un iestāžu, Vermahta Augstākās vadības, Ģenerālštāba, militāro koncernu un banku oficiālie dokumenti, materiāli no privātiem arhīviem).
    © Sputnik / Yevgeny Khaldei

    Procesa gaitā notika 403 atvērtas tiesas sēdes, tika nopratināti 116 liecinieki, izskatīts vairāk nekā 300 rakstisku liecinājumu un aptuveni 3000 dokumentu, ieskaitot foto un kino apsūdzības (lielākoties Vācijas ministriju un iestāžu, Vermahta Augstākās vadības, Ģenerālštāba, militāro koncernu un banku oficiālie dokumenti, materiāli no privātiem arhīviem).

  • ASV armijas virsnieki ar savāktajiem pierādījumiem.

    ASV armijas virsnieki ar savāktajiem pierādījumiem.

  • Kara noziegumos apsūdzētie Nirnbergas procesā. No kreisās uz labo pusi: Hermanis Gērings, admirālis Karls Dēnics, admirālis Ērihs Rēders, Rūdolfs Hess, Baldurs fon Šīrahs un Joahims fon Ribentrops.

    Kara noziegumos apsūdzētie Nirnbergas procesā. No kreisās uz labo pusi: Hermanis Gērings, admirālis Karls Dēnics, admirālis Ērihs Rēders, Rūdolfs Hess, Baldurs fon Šīrahs un Joahims fon Ribentrops.

  • Starptautiskā kara tribunāla locekļi no PSRS apakšpulkvedis Aleksandrs Voločkovs un tieslietu ģenerālmajors Iona Ņikitčenko sēžu zālē Nirnbergas procesa laikā.
    © Sputnik / Viktor Kinelovskiy

    Starptautiskā kara tribunāla locekļi no PSRS apakšpulkvedis Aleksandrs Voločkovs un tieslietu ģenerālmajors Iona Ņikitčenko sēžu zālē Nirnbergas procesa laikā.

  • Pasauli satricināja procesa laikā paziņotie fakti par nežēlīgiem izmēģinājumiem uz cilvēkiem, par masveida speciālo preparātu izmantošanu cilvēku nonāvēšanai, par bez apstāšanās dienā un naktī strādājošajām kremācijas krāsnīm. Ar grūtībām apzinoties notikušo, tiesneši sāka turēt padomju juristus aizdomās par pārspīlējumiem: tā, tiesnesis Pārkers nespēja noticēt tam, ka apsargi koncentrācijas nometnēs šāva nost bērnus. Pēc 45 minūšu koncentrācijas kinohronikas noskatīšanās Pārkers trīs dienas nevarēja pacelties no gultas.
    © Sputnik / Yevgeny Khaldei

    Pasauli satricināja procesa laikā paziņotie fakti par nežēlīgiem izmēģinājumiem uz cilvēkiem, par masveida speciālo preparātu izmantošanu cilvēku nonāvēšanai, par bez apstāšanās dienā un naktī strādājošajām kremācijas krāsnīm. Ar grūtībām apzinoties notikušo, tiesneši sāka turēt padomju juristus aizdomās par pārspīlējumiem: tā, tiesnesis Pārkers nespēja noticēt tam, ka apsargi koncentrācijas nometnēs šāva nost bērnus. Pēc 45 minūšu koncentrācijas kinohronikas noskatīšanās Pārkers trīs dienas nevarēja pacelties no gultas.

  • Amerikas kara tribunāla pārstāvis Nirnbergas procesā Tomass Dods ar tsantsa (žāvētu cilvēka galvu).
    © Sputnik / Viktor Kinelovskiy

    Amerikas kara tribunāla pārstāvis Nirnbergas procesā Tomass Dods ar tsantsa (žāvētu cilvēka galvu).

  • Par vienu no apsūdzībām Nirnbergasprocesā kļuva materiāli par nacistu izrēķināšanos ar Kerčas iedzīvotājiem.
    © Sputnik / Maks Alpert

    Par vienu no apsūdzībām Nirnbergasprocesā kļuva materiāli par nacistu izrēķināšanos ar Kerčas iedzīvotājiem.

  • Rūdolfs Hess un Hermanis Gērings
    © AP Photo

    Rūdolfs Hess un Hermanis Gērings

  • Apsūdzētais Rūdolfs Hess, Hitlera vietnieks nacistiskās partijas vadībā, nolasa tribunālam savu paziņojumu par to, ka viņš vairs nesimulēs vājprātu, kā viņš to iepriekš darījis. Hesam tika piespriests mūža ieslodzījums. Pēcāk Vācijas labējie spēki daudzkārt pieprasīja apžēlot viņu, taču lielvalstis-uzvarētājas atteicās mīkstināt spriedumu. 1987. gada 17. augustā Hess tika atrasts pakāries cietuma teritorijā.
    © Sputnik / Виктор Кинеловский

    Apsūdzētais Rūdolfs Hess, Hitlera vietnieks nacistiskās partijas vadībā, nolasa tribunālam savu paziņojumu par to, ka viņš vairs nesimulēs vājprātu, kā viņš to iepriekš darījis. Hesam tika piespriests mūža ieslodzījums. Pēcāk Vācijas labējie spēki daudzkārt pieprasīja apžēlot viņu, taču lielvalstis-uzvarētājas atteicās mīkstināt spriedumu. 1987. gada 17. augustā Hess tika atrasts pakāries cietuma teritorijā.

  • Ģenerāļi Jodls un Keitels tiesas ēdnīcā.
    © Foto : Public domain

    Ģenerāļi Jodls un Keitels tiesas ēdnīcā.

  • 1946. gada 30. septembrī apsūdzētie klausās sprieduma daļu Tiesu pilī Nirnbergas procesa laikā.
    © AP Photo / Eddie Worth

    1946. gada 30. septembrī apsūdzētie klausās sprieduma daļu Tiesu pilī Nirnbergas procesa laikā.

  • Korespondenti Nirnbergas procesā.
    © AP Photo / B.I. Sanders

    Korespondenti Nirnbergas procesā.

  • Nirnbergas cietums. Kameras, kur tika ievietoti Gērings un Hess, atradās labajā stūrī. Katru apsūdzēto uzraudzīja atsevišķs apsargs, kurš pastāvīgi atradās pie durvīm.
    © Foto : Public domain

    Nirnbergas cietums. Kameras, kur tika ievietoti Gērings un Hess, atradās labajā stūrī. Katru apsūdzēto uzraudzīja atsevišķs apsargs, kurš pastāvīgi atradās pie durvīm.

  • Nāvessodi tika izpildīti naktī uz 1946. gada 16. oktobri Nirnbergas cietuma ēkā.
    © AP Photo / Henry Burroughs

    Nāvessodi tika izpildīti naktī uz 1946. gada 16. oktobri Nirnbergas cietuma ēkā.

Tagi:
fotolente, Nirnbergas tribunāls
Pēc temata
RIA Novosti likusi pamatus multivides projektam par Nirnbergas procesu
KF Izmeklēšanas komitejas vadītājs: Rietumi cenšas grozīt Nirnbergas tribunāla rezultātus
Nacisma slavēšana augstākajā līmenī: EDSO pārvēršas "ačgārnā Nirnbergā"
Ceļš uz ešafotu. Atmaksas akts — Nirnbergas tribunāls arhīva kadros