Krievijas vēstniecība Vašingtonā

KF vēstniecība ASV atbildēja uz Pentagona apsūdzībām pret RT un Sputnik

35
(atjaunots 13:49 14.04.2020)
Ja amerikāņu militārpersonas nemazgā rokas, tad tā noteikti nav Krievijas mediju vaina, paziņoja KF vēstniecībā.

RĪGA, 14. aprīlis – Sputnik. Krievijas vēstniecība Vašingtonā nosauca Pentagona apsūdzības pret Sputnik un RT par dezinformāciju saistībā ar Covid-19 par absurdām.

Brīfingā Pentagonā izskanēja informācija par to, ka norādītie mediji it kā izplata nepatiesas ziņas par koronavīrusa pandēmiju ASV. Analoģiskus brīfingus rīko arī ASV Valsts departaments.

KF atbildēja uz šīm apsūdzībām savā sociālo tīklu lapā.

"Aicinām ASV aizsardzības iestādi novirzīt visus spēkus koronavīrusa infekcijas apkarošanai. Pirmām kārtām savā ierindā… Absurdi par kaut ko vainot Sputnik un RT," teikts vēstniecības komentārā.

Vēstniecībā atzīmēja, ka, ja amerikāņu militārpersonas "nemazgā rokas, tad tā noteikti nav Krievijas mediju vaina".

Krievijas ĀM
© Sputnik / Наталья Селиверстова

"Žurnālisti dara savu darbu – informē auditoriju par notiekošo. Taču uzbrukumus no Pentagona puses var skatīt jau kā faktoru, kas ietekmē Krievijas preses darbinieku drošību Amerikā. Tam ir jāpievērš uzmanība tiesībsargājošajām organizācijām," teikts vēstniecības paziņojumā.

Krievijas diplomāti atgādināja, ka Krievija un ASV regulāri dalās informācijā par pandēmiju visaugstākajā līmenī.

"Neviens nav ieinteresēts jau tā sarežģītās situācijas kurināšanā. Šajos apstākļos vadošajos Amerikas medijos turpinās bezkaunīga rusofobija, kura smeļ nepatiesas ziņas no šādiem Pentagona un Valsts departamenta brīfingiem. Šāda bezatbildība izraisa nožēlu un nepatiku," paziņoja diplomāti.

Viņi atgādināja, ka Krievija sniedz palīdzību citām valstīm, un tas nav iemesls nomelnošanai.

"Laiks apzināties, ka tikai apvienojot spēkus mēs varam pārvarēt šo kopīgo nelaimi. Un tikai pēc tam varēs filmēt asa sižeta filmas par kāda līderību šajā cīņā," nobeigumā sacīja vēstniecībā.

Situācija ar Krievijas medijiem Rietumos pēdējo gadu laikā kļūst arvien sarežģītāka. 2016. gada novembrī Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā teikts par nepieciešamību pretoties Krievijas medijiem, tostarp par galvenajiem draudiem dokumentā tika nosaukti Sputnik un RT. Virkne rietumu politiķu, to skaitā amerikāņu senatori un kongresmeņi, kā arī Francija prezidents, apsūdzēja Sputnik un RT par iejaukšanos vēlēšanās ASV un Francijā, taču nesniedza nekādus pierādījumus. Krievijas oficiālie pārstāvji nosauca šādus paziņojumus par nepamatotiem.

Starptautiskās informācijas aģentūras "Rossija segodņa" preses dienestā pastāstīja, ka februārī viņi saņēma pieteikumu no amerikāņu izdevuma Newsweek žurnālista, kuram tapa zināms par ASV militārpersonu darbībām, kuri seko līdzi Sputnik profiliem sociālajos tīklos, meklējot pazīmes par it kā nepatiesas informācijas izplatību par koronavīrusa infekcijas uzliesmojumu.

35
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (627)
Pēc temata
Amerikāņu medijs pastāstīja par Krievijas kompleksu, no kura baidās NATO
ASV izmanto pandēmiju, lai palīdzētu kaujiniekiem Sīrijā
Latvijā cilvēki neiet pārbaudīties uz Covid-19, ministre nezina, kā lai liek to darīt
ĶTR prognozē jaunu Covid-19 vilni
F-15 Eagle

NATO rīkojas provokatīvi: KF ĀM redz konflikta potenciāla izaugsmi Baltijas jūras reģionā

1
(atjaunots 18:38 12.08.2020)
NATO darbības rada priekšnosacījumus konflikta potenciāla izaugsmei Baltijas jūras reģionā, KF deeskalācijas piedāvājumi tika ignorēti, paziņoja KF ĀM.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. NATO darbības bieži vien robežojas ar provokāciju un agresiju, pilnvērtīga militārpersonu dialoga trūkuma apstākļos tas rada priekšnosacījumus konflikta potenciāla kāpumam tostarp Baltijas jūras reģionā, paziņoja intervijā RIA Novosti KF ĀM Otrā Eiropas departamenta direktors Sergejs Beļajevs.

Diplomāts atzīmēja, ka Krievijas Bruņoto spēku aktivitāte Baltijas jūrā, kā arī Arktikā ir krietni zemāka, nekā Ziemeļatlantijas aliansei. Krievija vairākkārt piedāvājusi partneriem militārās spriedzes deeskalācijas pasākumus, kuru vidū bija dialoga atjaunošana starp militārpersonām, mācību rajonu novirzīšana no Krievijas un NATO saskarsmes līnijas. Tāpat Krievijas militārpersonas un diplomāti rosina jautājumu par bīstamās militārās darbības un incidentu novēršanu Baltijas jūras un Melnās jūras reģionos, piedāvājot noteikt minimālo pietuvošanās distanci lidmašīnām un kuģiem, izmantot transponderus, informēt vienam otru par gaidāmajām mācībām, aicināt novērotājus uz manevriem.

Viņš atzīmēja, ka NATO Krievijas iniciatīvas būtībā ignorēja.

Iepriekš KF Aizsardzības ministrijas vadītājs Sergejs Šoigu paziņoja, ka Rietumu stratēģiskais virziens rada vislielākos draudus Krievijas militārajai drošībai. Aizsardzības ministrijas vadītājs paziņoja, ka draudu neitralizācijas nolūkos Rietumu militārajā apgabalā šogad ieplānoti 28 organizācijas pasākumi karaspēku kaujas sastāva pilnveidošanai, kuri tiek sinhronizēti ar mūsdienu ieroču piegādi.

Krievijas un Rietumu attiecības pasliktinājās sakarā ar Krimas atkalapvienošanos ar KF un konflikta sākšanos Ukrainas austrumos. Sakarā ar it kā pieaugušo Krievijas "agresiju" NATO Varšavas samitā pieņēma lēmumu palielināt savu klātbūtni Austrumeiropas valstīs. Pa vienam starptautisko spēku bataljonam tika izvietots Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Polijā. Tāpat palielinājies KF robežu tuvumā sabiedroto veikto militāro mācību skaits.

Maskavā ne vienu reizi vien ir paziņojuši, ka nav ieinteresēti konfrontācijas rosināšanā ar NATO – nedz Baltijas reģionā, nedz kur citus, un uzsvēra, ka Krievija nekad neuzbruks nevienai NATO valstij. Pēc KF ĀM vadītāja Sergeja Lavrova sacītā, NATO labi zina, ka Maskavai nav nekādu uzbrukumu plānu. Alianse izmanto to kā ieganstu, lai izvietotu vairāk tehnikas un bataljonu Krievijas robežu tuvumā.

Pēc KF ĀM vadītāja vietnieka Aleksandra Gruško sacītā, NATO darbības Krievija ņem vērā savā militārajā plānošanā.

1
Tagi:
Baltija, NATO
Pēc temata
Atklāta Baltijas vājā vieta situācijā, ja sāksies karš ar Krieviju
Pentagons paskaidroja, kāpēc bruņotie spēki tiek pārvietoti tuvāk Krievijas robežām
Poļu eksperts atrada Baltijas valstu vājo vietu
Tramps izved karaspēkus no Vācijas par labu ASV. Un visai pasaulei
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Foto no arhīva

Baltijas valstu ĀM vadītāji aicina Baltkrieviju uzsākt dialogu ar opozīciju

6
(atjaunots 11:50 12.08.2020)
Latvija piedāvā atstāt sankcijas pret Baltkrieviju vēlākam laikam un iesākumam uzsākt politisko dialogu, taču nosoda vardarbību.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. Dānijas, Igaunijas, Somijas, Islandes, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas un Zviedrijas ĀM vadītāji aicināja Baltkrievijas varasiestādes uzsākt dialogu ar opozīciju, tiek ziņots Latvijas ĀM mājaslapā.

Vakar Rīgā atzīmēja Latvijas un Krievijas Miera līguma parakstīšanas simtgadi. Pēc Latvijas ĀM vadītāja Edgara Rinkēviča ielūguma Rīgā ieradās Igaunijas ārlietu ministrs Urmas Reinsalu, Polijas ārlietu ministrs Jaceks Čaputovičs un Somijas ārlietu ministrs Pekka Hāvisto. Rinkēvičs savā Twitter lapā atzīmēja, ka veica ar kolēģiem "produktīvas diskusijas".

Visticamāk, par vienas šādas diskusijas tematu kļuva savstarpējs astoņu valstu paziņojums. (Atzīmēsim, ka Polijas ĀM vadītājs to neparakstīja).

​"Mēs mudinām Baltkrievijas iestādes pārtraukt politisko oponentu vajāšanu, nekavējoties atbrīvot visus netaisnīgi aizturētos un ievērot cilvēktiesības un brīvības. Mēs aicinām Baltkrievijas valdību nekavējoties iesaistīties atklātā politiskā domu apmaiņā ar opozīciju, lai izvairītos no turpmākas vardarbības," teikts savstarpējā astoņu valstu paziņojumā.

ĀM vadītāji apgalvo, ka prezidenta vēlēšanas, kuras Baltkrievijā notika 9. augustā, neatbilda Baltkrievijas starptautiskajām saistībām un pasaules atzītajiem demokrātijas un likuma augstākās varas standartiem, kā arī nebija brīvas un taisnīgas. Tāpat ārlietu ministri pauž nopietnas raizes saistībā ar vardarbību attiecībā pret demonstrācijām pēc vēlēšanām.

Tiesa, šo paziņojumu parakstījušo valstu pozīcija nesakrīt pilnībā. Ja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda iepriekš aicināja Eiropas Savienību "ar visu nopietnību runāt par sankcijām pret Baltkrieviju", tad Latvijā uzskata, ka vēl nav aizgājis laiks priekš diplomātijas un politiskā dialoga – par to Rinkēvičs paziņoja preses konferencē.

"Mēs esam ieinteresēti, lai Baltkrievija būtu neatkarīga un suverēna valsts, kas attīstās atbilstoši tam, kā tās tauta to vēlas darīt. Mēs saprotam, ka situācija ir sarežģīta, un ir jātur vaļā komunikācijas kanāli gan ar valdību, gan opozīciju," sacīja viņš.

Taču Rinkēvičs neizslēdza iespēju, ka sankcijas tomēr var tikt ieviestas.

"Mēs paturam atvērtas visas iespējas, tostarp Eiropas Savienības instrumentu kastē ir arī sankcijas, gan personālās, gan ekonomiskās. Tās var tikt pielietotas, ja situācija pasliktinās un ja zināmas sarkanās līnijas tiek pārkāptas," teic viņš.

Pēc viņa sacītā, ES jāieņem šajā gadījumā aktīva pozīcija. No savas puses Latvija, Igaunija un Somija pievienojas Polijas aicinājumam sasaukt ārkārtas ES samitu saistībā ar situāciju Baltkrievijā.

Devītajā augustā Baltkrievijā notika prezidenta vēlēšanas. Saskaņā ar precizētajiem CVK datiem, esošais prezidents Aleksandrs Lukašenko ieguva 80,08% balsu. Viņš vada valsti vairāk nekā 26 gadus. Otrajā vietā ir Svetlana Tihanovska ar 10,09%.

Devītā augusta vakarā vairākās Baltkrievijas pilsētās sākās masveida nesankcionētas protesta akcijas, kuru rezultātā tika aizturēti 3000 cilvēku, cietuši aptuveni 100 cilvēku. Protesti dažādās Baltkrievijas pilsētās turpinās joprojām.

6
Tagi:
Baltkrievija, Baltija
Pēc temata
Latvijas ĀM "izvēlējās" jauno Baltkrievijas prezidentu?
Puškovs paziņoja, ka Baltkrieviju cenšas iesaistīt "antikrievijas spēlēs"
Politologs: Lietuva un Polija kurina krāsaino revolūciju Baltkrievijā
Pats svarīgākais ir bērni: Tihanovska ierakstīja uzrunu baltkrieviem