Bundestāga kupols. Foto no arhīva

Māršala plāns vai ES sabrukums: kādas varētu būt koronavīrusa krīzes sekas

47
(atjaunots 08:37 07.04.2020)
Eiropas Komisijas vadītāja Urzula fon der Leiena un bijušies Vācijas ĀM vadītāji brīvdienās paziņoja par jauna "Maršala plāna" nepieciešamību.

RĪGA, 7. aprīlis – Sputnik. Bijušie VFR ĀM vadītāji Joška Fišers un Zigmārs Gabriels kopīgā rakstā avīzē Tagesspiegel paziņoja par Eiropas Savienības sabrukuma draudiem koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes dēļ un aicināja izveidot ekonomiskā atbalsta programmu, kas būtu analoģiska Māršala plānam.

Fišers (Zaļo partija) vadīja Vācijas ĀM no 1998. līdz 2005. gadam, Gabriels (VSDP) – 2017.-2018. gadā.

Ministri atzīmē, ka šobrīd īstenotā atbalsta apjoms Itālijai un Spānijai, kuras visvairāk cietušas Covid-19 uzliesmojuma dēļ, ir nepietiekams, un tās "100 gadus atgādinās par to Eiropai un pirmām kārtām Vācijai, ja mēs viņus atstāsim likteņa varā". Ministri atzīmē, ka VFR ekonomisko panākumu pēc Otrā pasaules kara nebūtu bijis bez Eiropas solidaritātes, tādēļ Vācija nes īpašu atbildību ES priekš, un tai ir jāparāda gatavība būt Eiropas līderei, vislabāk kopā ar Franciju.

"Eiropai ir nepieciešamas divas lietas: kopīga palīdzība krīzē un kopīga atjaunošanās programma pēc krīzes," raksta bijušie ministri.

Analoģijas kārtā viņi minēja "Berlīnes gaisa tilta" (Rietumu Berlīnes iedzīvotāju nodrošināšana ar pārtiku 1948.-1949. gadā) un Māršala plāna piemēru – ASV finanšu atbalsta programma Eiropai pēc kara.

Pēc viņu domām, ES dalībvalstu atbalsta programmai jābūt trim sastāvdaļām – medicīniski humanitārajam atbalsts, īstermiņa un ilgtermiņa kreditēšana, kas nav piesaistīta Māstrihtas līguma stingrajiem kritērijiem, kā arī ilgtermiņa investīciju atbalsta programma. Pie tam finanšu atbalsts, pēc bijušo ministru domām, var tikt īstenots, paplašinot ES budžetu, un tam ir jābūt elastīgiem dzēšanas mehānismiem uz Savienības rēķina.

"Koronavīruss potenciāli var kļūt par divu pretēju procesu paātrinātāju: vai nu tik ļoti padziļināt Eiropā jau tā pastāvošās plaisas, ka Savienība var sabrukt, vai arī Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm izdosies apvienoties cīņā ar vīrusu un tā sekām. Kādu ceļu izvēlēsies Eiropā, ir lielā mērā atkarīgs no mums, vāciešiem. Mums nav daudz laika!" raksta nobeigumā saka Fišers un Gabriels.

"Māršala plāna" tematu svētdien apsprieda arī Eiropas Komisijas vadītāja Urzula fon der Leiena Welt am Sonntag rakstā.

"Mums ir nepieciešams Māršala plāns Eiropai. Ir jāinvestē miljardiem eiro šodien. Lai novērstu katastrofu nākotnē," uzrakstīja fon der Leiena.

Tiesa, viņa pauda arī pārliecību par to, ka Eiropa drīzumā atkal "stingri stāvēs uz kājām", savukārt esošā krīze radīs vienotības izjūtu Eiropas nāciju vidū.

Māršala plāns ir atbalsta programma Eiropai pēc Otrā pasaules kara, kas tika pieņemta ASV 1948. gadā. Plānā norādītais mērķis bija atjaunot karā iznīcinātās Eiropas ekonomikas, atcelt tirdzniecības barjeras, modernizēt Eiropas valstu rūpniecību, izstumt komunistus no varas struktūrām un Eiropas attīstība kopumā. Kopējā asignējumu summa Māršala plāna ietvaros sastādīja aptuveni 13 miljardus ASV dolāru.

47
Tagi:
koronavīruss, vacija, ES
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (715)
Pēc temata
Tūkstošiem nāvju. Kāpēc ASV ir tik daudz koronavīrusa upuru
Izmēģinājuma afrikāņi. Francijā izcēlies skandāls saistībā ar vakcīnu pret vīrusu
Virusologs: jaunais koronavīruss ienācis cilvēces dzīvē uz mūžīgiem laikiem
Ko darīt, kad beigsies nauda: Latvijas iedzīvotāji apspriež, kā izdzīvot pašizolācijā
Rudens Rīgā, foto no arhīva

Latvija viena no ES valstīm, kam draud augstākais nabadzības risks

22
(atjaunots 13:17 19.10.2020)
Eurostat pētījums liecina, ka līdz ar Latviju šajā reitingā iekļuvusi Itālija, Lietuva, Grieķija, Rumānija un Bulgārija.

RĪGA, 19. oktobris – Sputnik. Aizvadītajā gadā gandrīz ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju (22,9%) pakļauti nabadzības riskam. Par to liecina statistikas aģentūras Eurostat dati.

Starp ES dalībvalstīm vairāk nekā katrs piektais cilvēks atradās uz nabadzības riska sliekšņa Rumānijā (23,8%), Latvijā (22,9%), Bulgārijā (22,6%), Igaunijā (21,7%), Spānijā (20,7%), Lietuvā (20,6%) un Itālijā (20,3%). Dati par Itāliju sniegti par 2018. gadu. Reitinga otrajā galā ar zemāko nabadzības risku atrodas Čehija (10,1%), Somija (11,6%), Slovākija (11,9%), Slovēnija (12,0%), Ungārija (12,3%), Dānija (12,5%), Nīderlande (13,2), Austrija (13,3%) un Francija (13,6).

​Pie tam jāpiebilst, ka 21,7% Latvijas iedzīvotāju pakļauti nabadzības riskam no ienākumu viedokļa. Igaunijā šis rādītājs sasniedzis pat 22,9%, bet Lietuvā – 20,6%.

Latvija un Lietuva regulāri ieņem antilīderu vietas Eiropas Savienībā dzīves līmeņa ziņā. Eurostat jau vairākkārt iekļāvis valstis reitingā ar augstāko nabadzības risku pilsoņiem.

Daži eksperti uzskata, ka pēc PSRS sabrukuma un abu valstu iestāšanās ES Latvija un Lietuva kļuvušas par Eiropas perifēriju, kam atņemta jebkāda patstāvība.

22
Tagi:
Eurostat, nabadzība, Latvija
Pēc temata
Pandēmijas laikā cilvēku kļuvuši nabadzīgāki: Latvijā pieaug zādzību skaits no mājokļiem
Kāpēc jūs esat tik nabadzīgi? Vīrietis braucis uz "skaisto Latviju", bet nokļuvis reālajā
Urbanovičs: Latvija top arvien latviskāka un nabadzīgāka
"Koronakrīze" jau pusi Latvijas iedzīvotāju ir padarījusi nabadzīgākus
Kodolsprādziens, foto no arhīva

Ukraiņu ģenerālis nolēmis pabiedēt Rietumus ar iedomātiem kodolieročiem

12
(atjaunots 13:04 19.10.2020)
Mēs aizsargājam Rietumu pasauli, bet rietumi mūs – ne īpaši – aptuveni tā pašreizējo situāciju novērtējis ukraiņu ģenerālpulkvedis Igors Smeško. Tagad viņš draud, ka Ukraina kuru katru brīdi var atjaunot savu kodolpotenciālu.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. 1994. gadā Ukraina atteicās no kodolarsenāla, kas tai tika mantojumā no PSRS, un parakstīja Budapeštas memorandu, kas garantēja valsts drošību no kodolvalstu puses apmaiņā pret pievienošanos Līgumam par kodolieroču neizplatīšanu.

Savu kodolarsenālu Ukraina zaudējusi, taču pavisam noteikti nav zaudējusi lielas ambīcijas un rožainas fantāzijas. To apliecina Ukrainas Drošības dienesta bijušā vadītāja ģenerālpulkveža Igora Smeško izteikumi, vēsta RIA Novosti.

Ģenerālpulkvedis pasūkstījās par to, ka Ukraina neliekuļoti aizsargā Rietumu pasauli un demokrātiju, taču nesaskata tikpat neliekuļotus soļus no Rietumu puses, tāpēc paziņoja, ka Ukrainai ir visas iespējas atjaunot savu kodolstatusu.

Ukrainai esot gan zinātniskais potenciāls, gan tehniskās iespējas, lai atkal pārvērstu to par kodollielvalsti, piedraudēja ģenerālis. Trūkstot tikai politiskās gribas.

Pie tam Smeško piezīmēja, ka neaicina izstrādāt atombumbas, viņš tikai atgādinot Rietumu valstīm, ka ukraiņu tauta jāciena.

Tāpat ģenerālis atgādināja patvaļīgajiem Rietumiem, ka arī Ukraina devusi vērā ņemamu ieguldījumu kodolbruņojuma attīstībā, jo Ukraina uzdāvinājusi pasaulei akadēmiķi Sergeju Koroļovu, kurš dzimis Žitomirā.

Jāpiebilst, ka viens no šī izcilā padomju zinātnieka sasniegumiem ir tas, ka viņš nodrošināja PSRS ar stratēģisko kodolraķešu bruņojumu, kas veidoja valsts vairogu.

 

12
Tagi:
kodolieroči, Rietumi, Ukraina
Pēc temata
Ukrainas bijušais pārstāvis NATO: valstij ir unikālas iespējas radīt kodolieročus
"Ukraina – kodolatkritumu kolonija". Kas notiek patiesībā
Ukraina nostādījusi pasauli uz kodolkara sliekšņa
Saeimas neatkarīgais deputāts, Budžeta komisijas loceklis Vjačeslavs Dombrovskis, foto no arhīva

Dombrovskis: budžeta sastādītāji nespēj pārvaldīt valsti

0
(atjaunots 18:08 19.10.2020)
Valdībai izdevies atrast naudu mediķu algu celšanai tikai uz pašvaldību izdevumu apšņāpšanas rēķina.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. 2021. gada budžets liecina par izmisumu un valdības nespēju vadīt valsti, uzskata Saeimas neatkarīgais deputāts, Budžeta komisijas loceklis Vjačeslavs Dombrovskis. Savas domas viņš atklāja radio Baltkom ēterā.

Aizvadītajā nedēļā, kad Saeima nobalsoja par budžeta paketes nodošanu komisijām, Dombrovskis savā lapā Facebook pastāstīja:

"Es cenšos katram budžetam atrast kādu ietilpīgu apzīmējumu. Tādējādi 2020. gada budžeta projekts bija (vēlētāju) "uzmešanas budžets". 2021.gada budžeta projektu es sauktu par "izmisuma budžetu".

Kāpēc? Paskaidrošu nākamnedēļ".

Radio ēterā viņš paskaidroja, ka budžeta projekts nepārprotami liecina – Latvijas valdība nekontrolē situāciju valstī.

"Jātniekam ir jāsēž zirgā, jākontrolē situācija. Citādi viņš ir zem zirga vēdera. Šis budžets skaidri liecina, ka jātnieks ir zem zirga. Zirgs viņu nes nezināmā virzienā," teica deputāts.

Pēc viņa vārdiem, mediķu algu palielināšanai 2021. gadā valdošie atraduši naudu, vienkārši pārvelkot deķi no pašvaldībām.

"Ilgus gadus bija ienākumu nodokļa sadales proporcija: 80% - pašvaldībām, 20% - valstij. Tā nemainījās pat 2008.-2009. gg. smagajā krīzē. Šodien mēs redzam, ka valdība palielinājusi savu daļu līdz 25% un tā sameklējusi naudu mediķu algām," piezīmēja Dombrovskis.

Politiķis atzīmēja, ka visi lēmumi par pabalstu celšanu, pēc būtības, ir piespiedu kārtā pieņemti, jo šogad Satversmes tiesa pēc tiesībsarga Jura Jansona prasībām novērtēja, cik adekvāta ir sociālās aizsardzības sistēma valstī un atzina, ka Satversmei tā neatbilst.

"Otrs svarīgais "izmisuma budžeta" aspekts: visas piemaksas sociālajā sfērā ir saistītas ar Satversmes tiesas lēmumiem. Tātad valdība nav gatava palīdzēt bez piespiešanas. Trešais – mikrouzņēmumu nodokļu sistēmas iznīcināšana, ko es prognozēju jau pirms pusgada," teica deputāts.

No 1. janvāra mikrouzņēmums saglabās savu statusu, ja tajā būs nodarbināts tikai 1 cilvēks (īpašnieks), nevis līdz 5 darbinieki, kā agrāk. No 15% līdz 25% pieaugs nodoklis, ko nāksies maksāt no gada apgrozījuma līdz 20 tūkstošu eiro apmērā. No apgrozījuma 20-40 tūkstošu eiro apmērā gadā nāksies maksāt 40%. Pārsniedzot šo robežu, mikrouzņēmums zaudē savu statusu un pāriet pie darba parastajā nodokļu režīmā.

0
Tagi:
Latvija, budžets, Vjačeslavs Dombrovskis
Pēc temata
Nabadzība saglabāsies, nevienlīdzība pieaugs: deputāts vērtē 2021. gada budžeta projektu
Jurists: Latvija 30 gados iedzinusi postā ekonomiku un var palikt ar pusmiljonu cilvēku
Pacienti ietaupīja 5 miljonus eiro, bet budžeta naudas zālēm atkal nepietiek
"Lieciet mierā kultūru": pie Saeimas norisinājās protesta akcija