Bundestāga kupols. Foto no arhīva

Māršala plāns vai ES sabrukums: kādas varētu būt koronavīrusa krīzes sekas

44
(atjaunots 08:37 07.04.2020)
Eiropas Komisijas vadītāja Urzula fon der Leiena un bijušies Vācijas ĀM vadītāji brīvdienās paziņoja par jauna "Maršala plāna" nepieciešamību.

RĪGA, 7. aprīlis – Sputnik. Bijušie VFR ĀM vadītāji Joška Fišers un Zigmārs Gabriels kopīgā rakstā avīzē Tagesspiegel paziņoja par Eiropas Savienības sabrukuma draudiem koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes dēļ un aicināja izveidot ekonomiskā atbalsta programmu, kas būtu analoģiska Māršala plānam.

Fišers (Zaļo partija) vadīja Vācijas ĀM no 1998. līdz 2005. gadam, Gabriels (VSDP) – 2017.-2018. gadā.

Ministri atzīmē, ka šobrīd īstenotā atbalsta apjoms Itālijai un Spānijai, kuras visvairāk cietušas Covid-19 uzliesmojuma dēļ, ir nepietiekams, un tās "100 gadus atgādinās par to Eiropai un pirmām kārtām Vācijai, ja mēs viņus atstāsim likteņa varā". Ministri atzīmē, ka VFR ekonomisko panākumu pēc Otrā pasaules kara nebūtu bijis bez Eiropas solidaritātes, tādēļ Vācija nes īpašu atbildību ES priekš, un tai ir jāparāda gatavība būt Eiropas līderei, vislabāk kopā ar Franciju.

"Eiropai ir nepieciešamas divas lietas: kopīga palīdzība krīzē un kopīga atjaunošanās programma pēc krīzes," raksta bijušie ministri.

Analoģijas kārtā viņi minēja "Berlīnes gaisa tilta" (Rietumu Berlīnes iedzīvotāju nodrošināšana ar pārtiku 1948.-1949. gadā) un Māršala plāna piemēru – ASV finanšu atbalsta programma Eiropai pēc kara.

Pēc viņu domām, ES dalībvalstu atbalsta programmai jābūt trim sastāvdaļām – medicīniski humanitārajam atbalsts, īstermiņa un ilgtermiņa kreditēšana, kas nav piesaistīta Māstrihtas līguma stingrajiem kritērijiem, kā arī ilgtermiņa investīciju atbalsta programma. Pie tam finanšu atbalsts, pēc bijušo ministru domām, var tikt īstenots, paplašinot ES budžetu, un tam ir jābūt elastīgiem dzēšanas mehānismiem uz Savienības rēķina.

"Koronavīruss potenciāli var kļūt par divu pretēju procesu paātrinātāju: vai nu tik ļoti padziļināt Eiropā jau tā pastāvošās plaisas, ka Savienība var sabrukt, vai arī Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm izdosies apvienoties cīņā ar vīrusu un tā sekām. Kādu ceļu izvēlēsies Eiropā, ir lielā mērā atkarīgs no mums, vāciešiem. Mums nav daudz laika!" raksta nobeigumā saka Fišers un Gabriels.

"Māršala plāna" tematu svētdien apsprieda arī Eiropas Komisijas vadītāja Urzula fon der Leiena Welt am Sonntag rakstā.

"Mums ir nepieciešams Māršala plāns Eiropai. Ir jāinvestē miljardiem eiro šodien. Lai novērstu katastrofu nākotnē," uzrakstīja fon der Leiena.

Tiesa, viņa pauda arī pārliecību par to, ka Eiropa drīzumā atkal "stingri stāvēs uz kājām", savukārt esošā krīze radīs vienotības izjūtu Eiropas nāciju vidū.

Māršala plāns ir atbalsta programma Eiropai pēc Otrā pasaules kara, kas tika pieņemta ASV 1948. gadā. Plānā norādītais mērķis bija atjaunot karā iznīcinātās Eiropas ekonomikas, atcelt tirdzniecības barjeras, modernizēt Eiropas valstu rūpniecību, izstumt komunistus no varas struktūrām un Eiropas attīstība kopumā. Kopējā asignējumu summa Māršala plāna ietvaros sastādīja aptuveni 13 miljardus ASV dolāru.

44
Tagi:
koronavīruss, vacija, ES
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (618)
Pēc temata
Tūkstošiem nāvju. Kāpēc ASV ir tik daudz koronavīrusa upuru
Izmēģinājuma afrikāņi. Francijā izcēlies skandāls saistībā ar vakcīnu pret vīrusu
Virusologs: jaunais koronavīruss ienācis cilvēces dzīvē uz mūžīgiem laikiem
Ko darīt, kad beigsies nauda: Latvijas iedzīvotāji apspriež, kā izdzīvot pašizolācijā
ASV prezidents Donalds Tramps, foto no arhīva

Mediji pastāstīja, Instagram kļūme palīdzēja Trampam priekšvēlēšanu cīņā

1
(atjaunots 16:29 08.08.2020)
Sociālā tīkla algoritmiem ir jāstrādā tā, lai tēmturu meklēšanas rezultātā platforma piedāvātu lietotājam ar norādīto tēmu saistītu saturu.

RĪGA, 8. augusts - Sputnik. Sociālais tīkls Instagram pēc tehniskas kļūmes algoritmu darbā vismaz divus mēnešus, pieprasot ar ASV prezidentu Donaldu Trampu saistītus tēmturus, nerādīja saturu, kas saistīts ar viņā domājamo konkurentu vēlēšanās Džo Baidentu, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz portālu Buzzfeed.

Sociālā tīkla algoritmiem ir jāstrādā tā, lai tēmturu meklēšanas rezultātā platforma piedāvātu lietotājam ar norādīto tēmu saistītu saturu. Portāls pastāstīja, ka šonedēļ, pieprasot tēmturi #JoeBiden un citas ar Baidenu saistītas tēmas, sociālais tīkls demonstrēja arī "protrampa" saturu. Tomēr, pieprasot tēmas, kas saistītas ar Trampu, Instagram demonstrēja tikai noteiktus tēmturus, piemēram, #MAGA vai #Trump.

Portāls atzīmēja: tas nozīmē, ka, pieprasot ar Baidenu saistītus tēmturus, lietotāji varēja iepazīties arī ar "pretēja satura vēstījumu", savukārt tēmturi, kas saistīti ar Trampu, to nepiedāvāja.

Sociālā tikla oficiālā pārstāve Rakija Veina nosauca šo starpību meklējumu rezultātos par kļūmi.

"Tehniskas kļūdas rezultātā pēc dažiem pieprasījumiem netika parādīti (ar tiem) saistītie tēmturi. Problēmas izvērtēšanas laikā mēs esam atslēguši šo funkciju," viņa teica.

Viņa norādīja, ka problēma skārusi vairākuis tūkstošus tēmturus. Viņa neprecizēja, cik ilgu laiku bija vērojama kļūda un kāpēc tā skārusi ar Trampu saistītos tēmturus, taču nav skārusi saturu, kas saistīts ar Baidenu.

Instagram ir bezmaksas lietotne fotogrāfiju un videoierakstu apmaiņai ar sociālā tīkla elementiem, ļauj uzņemt fotogrāfijas un video, pielietot filtrus un izplatīt tās ar sava servisa un citu sociālo tīklu starpniecību. Tā pieder kompānijai Facebook.

1
Tagi:
sociālie tīkli, prezidenta vēlēšanas, ASV
Pēc temata
ASV gatavojas valsts apvērsumam pēc vēlēšanām
Donalds Tramps: kongresa vidustermiņa vēlēšanu rezultāti ir "satriecoši panākumi"
Trampa izredzes tikt pārvēlētam kūst acu priekšā
Ar Trampu saistīta kompānija iejaukusies vēlēšanās visā pasaulē
Dienvidosetija, foto no arhīva

Krievijas politiķis pamatoja Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarības atzīšanas motīvus

3
(atjaunots 18:59 08.08.2020)
2008. gada 8. augustā Gruzijas karavīri apšaudīja Dienvidosetiju ar zalves uguns iekārtām "Grad", uzbruka un daļēji sagrāva tās galvaspilsētu Chinvalu.

RĪGA, 8. augusts — Sputnik. Maskava atzina Dienvidosetijas un Abhāzijas neatkarību, jo nevarēja pieļaut, ka Aizkaukāzs pārvērstos par pulvera mucu, konstatēja Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs, kurš 2008. gadā bija Krievijas prezidents, vēsta RIA Novosti.

"Šodien aprit 12 gadi kopš brīža, kad mūsu valsts atbildēja uz Gruzijas toreizējā prezidenta noziedzīgo rīcību. (..) Tieši tāpēc es toreiz pieņēmu grūtu, tomēr vienīgo pareizo lēmumu – aizsargāt Abhāziju un Dienvidosetiju, vispirms pasargājot tās no agresijas, pēc tam, saskaņā ar pilsoņu lūgumu, atzīstot to pilnīgu neatkarību. Pretējā gadījumā Aizkaukāzs būtu pārvērties par pulvera mucu, un tas Krievijai, kas vienmēr atbalstījusi stabilu mieru kaimiņvalstīs, bija absolūti nepieņemami," viņš pastāstīja savā lapā sociālajā tīklā VKontakte.

Politiķis uzsvēra, ka Krievija vienmēr ir atbalstījusi stabilitāti kaimiņvalstīs un pie tam nekad nepieļaus uzbrukumu saviem pilsoņiem.

"Mūsu atbilde vienmēr būs absolūti adekvāta situācijai ar mērķi uzturēt stabilitāti un drošību gan mūsu valstī, gan visā pasaulē," atgādināja Medvedevs.

Abhāzijas Republikas karogs
© Sputnik / Алексей Никольский

2008. gada 8. augustā Gruzijas karavīri apšaudīja Dienvidosetiju ar zalves uguns iekārtām "Grad", uzbruka un daļēji sagrāva tās galvaspilsētu Chinvalu. Krievija, aizsargājot Dienvidosetijas iedzīvotājus, kuru vidū daudzi pieņēma Krievijas pilsonību, ieveda karaspēkus un pēc piecas dienas ilgas karadarbības padzina Gruzijas kareivjus no reģiona.

2008. gada 26. augustā Krievija atzina Dienvidosetijas un Abhāzijas suverenitāti. Krievijas valdība norādīja, ka šis lēmums atbilst pašreizējai realitātei un nav pārskatām. Tomēr Tbilisi atsakās atzīt republiku neatkarību.

 

3
Tagi:
Dienvidosetija, Abhāzija