Bundestāga kupols. Foto no arhīva

Māršala plāns vai ES sabrukums: kādas varētu būt koronavīrusa krīzes sekas

89
(atjaunots 08:37 07.04.2020)
Eiropas Komisijas vadītāja Urzula fon der Leiena un bijušies Vācijas ĀM vadītāji brīvdienās paziņoja par jauna "Maršala plāna" nepieciešamību.

RĪGA, 7. aprīlis – Sputnik. Bijušie VFR ĀM vadītāji Joška Fišers un Zigmārs Gabriels kopīgā rakstā avīzē Tagesspiegel paziņoja par Eiropas Savienības sabrukuma draudiem koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes dēļ un aicināja izveidot ekonomiskā atbalsta programmu, kas būtu analoģiska Māršala plānam.

Fišers (Zaļo partija) vadīja Vācijas ĀM no 1998. līdz 2005. gadam, Gabriels (VSDP) – 2017.-2018. gadā.

Ministri atzīmē, ka šobrīd īstenotā atbalsta apjoms Itālijai un Spānijai, kuras visvairāk cietušas Covid-19 uzliesmojuma dēļ, ir nepietiekams, un tās "100 gadus atgādinās par to Eiropai un pirmām kārtām Vācijai, ja mēs viņus atstāsim likteņa varā". Ministri atzīmē, ka VFR ekonomisko panākumu pēc Otrā pasaules kara nebūtu bijis bez Eiropas solidaritātes, tādēļ Vācija nes īpašu atbildību ES priekš, un tai ir jāparāda gatavība būt Eiropas līderei, vislabāk kopā ar Franciju.

"Eiropai ir nepieciešamas divas lietas: kopīga palīdzība krīzē un kopīga atjaunošanās programma pēc krīzes," raksta bijušie ministri.

Analoģijas kārtā viņi minēja "Berlīnes gaisa tilta" (Rietumu Berlīnes iedzīvotāju nodrošināšana ar pārtiku 1948.-1949. gadā) un Māršala plāna piemēru – ASV finanšu atbalsta programma Eiropai pēc kara.

Pēc viņu domām, ES dalībvalstu atbalsta programmai jābūt trim sastāvdaļām – medicīniski humanitārajam atbalsts, īstermiņa un ilgtermiņa kreditēšana, kas nav piesaistīta Māstrihtas līguma stingrajiem kritērijiem, kā arī ilgtermiņa investīciju atbalsta programma. Pie tam finanšu atbalsts, pēc bijušo ministru domām, var tikt īstenots, paplašinot ES budžetu, un tam ir jābūt elastīgiem dzēšanas mehānismiem uz Savienības rēķina.

"Koronavīruss potenciāli var kļūt par divu pretēju procesu paātrinātāju: vai nu tik ļoti padziļināt Eiropā jau tā pastāvošās plaisas, ka Savienība var sabrukt, vai arī Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm izdosies apvienoties cīņā ar vīrusu un tā sekām. Kādu ceļu izvēlēsies Eiropā, ir lielā mērā atkarīgs no mums, vāciešiem. Mums nav daudz laika!" raksta nobeigumā saka Fišers un Gabriels.

"Māršala plāna" tematu svētdien apsprieda arī Eiropas Komisijas vadītāja Urzula fon der Leiena Welt am Sonntag rakstā.

"Mums ir nepieciešams Māršala plāns Eiropai. Ir jāinvestē miljardiem eiro šodien. Lai novērstu katastrofu nākotnē," uzrakstīja fon der Leiena.

Tiesa, viņa pauda arī pārliecību par to, ka Eiropa drīzumā atkal "stingri stāvēs uz kājām", savukārt esošā krīze radīs vienotības izjūtu Eiropas nāciju vidū.

Māršala plāns ir atbalsta programma Eiropai pēc Otrā pasaules kara, kas tika pieņemta ASV 1948. gadā. Plānā norādītais mērķis bija atjaunot karā iznīcinātās Eiropas ekonomikas, atcelt tirdzniecības barjeras, modernizēt Eiropas valstu rūpniecību, izstumt komunistus no varas struktūrām un Eiropas attīstība kopumā. Kopējā asignējumu summa Māršala plāna ietvaros sastādīja aptuveni 13 miljardus ASV dolāru.

89
Tagi:
koronavīruss, vacija, ES
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (859)
Pēc temata
Tūkstošiem nāvju. Kāpēc ASV ir tik daudz koronavīrusa upuru
Izmēģinājuma afrikāņi. Francijā izcēlies skandāls saistībā ar vakcīnu pret vīrusu
Virusologs: jaunais koronavīruss ienācis cilvēces dzīvē uz mūžīgiem laikiem
Ko darīt, kad beigsies nauda: Latvijas iedzīvotāji apspriež, kā izdzīvot pašizolācijā
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, foto no arhīva

Amerikāņu analītiķis pastāstīja, Rietumu kolēģus "apspēlējis" Lavrovs

10
(atjaunots 12:45 12.05.2021)
Analītiķis nosaucis vairākus rietumvalstu diplomātus par Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova "dumjajiem kolēģiem".

RĪGA, 12. maijs — Sputnik. Amerikāņu analītiķis Toms Rogans rakstā izdevumam Washington Examiner nosauca vairākus rietumvalstu diplomātus par Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova "dumjajiem kolēģiem", vēsta RIA Novosti.

"Viņš (Lavrovs – red.) meistarīgi apspēlē viņus, piemēram, Žozepu Borelu, pārlieku lētticīgo Džonu Keriju vai pārlieku pašpārliecināto Hilariju Klintoni," viņš rakstīja izdevumā.

Žurnālists savā publikācijā uzsvēra, ka Rietumu oponenti cita starpā var ciest sakāvi Krievijas diplomāta konsekvento izteikumu dēļ.

Pie tam Rogans īpaši izcēla Maiku Pompeo, kurš, viņa ieskatā, ir spējīgs pats uz savu spēli.

 

10
Tagi:
Sergejs Lavrovs
Pēc temata
Lavrovs apsūdz ASV un ES par totalitārisma uzspiešanu
Sergejs Lavrovs: Krievijai nedraudzīgo valstu saraksts nebūs ilgi jāgaida
Sergejs Lavrovs: attiecības ar ASV būtu normālas, ja tas būtu atkarīgs vienīgi no mums
Nevar ticēt Vašingtonai: Lavrovs atzinis ASV sankciju politikas aprobežotību
Gaisa uzraudzības lidmašīna Tu-214 (Atvērtās debesis)

Militārais eksperts: Krievija kompensēs izlūkošanas iespējas bez ADL

10
(atjaunots 12:41 12.05.2021)
Krievijas prezidents iesniedzis Valsts domē likumprojektu par Atvērto debesu līguma denonsāciju. Militārais eksperts atklāja, kādu iemeslu dēļ Krievijas dalība līgumā kļuvusi bezjēdzīga.

RĪGA, 12. maijs – Sputnik. Krievijas prezidents iesniedzis Valsts domē likumprojektu par Atvērto debesu līguma (ADL) denonsāciju. Par to liecina parlamenta apakšpalātas datu bāze.

Aprīlī Krievijas delegācijas vadītājs pārrunās Vīnē militārās drošības un bruņojuma kontroles jautājumos Konstantīns Gavrilovs paziņoja, ka Krievija līdz maija beigām noslēgs visas procedūras, kas paredzētas pirms izstāšanās no ADL.

Žurnāla "Nacionalnaja oborona" galvenais redaktors, militārais eksperts Igors Korotčenko radio Sputnik ēterā uzsvēra, ka pēc ASV lēmuma izstāties no līguma Krievijas tālāka dalība tajā kļuvusi bezjēdzīga.

"Atklāto debesu līgums bija ārkārtīgi svarīgs, tam bija stabilizējoša loma starptautiskajā militāri politiskajā situācijā. Taču diemžēl Vašingtonas politika, kas ņem vērā šauri egoistiskas intereses, novedusi tiktāl, ka šis līgums zaudējis spēku – tas nav dzīvotspējīgs. Un Krievija tikai konstatēja šo situāciju. Pamatojoties uz mūsu valsts interesēm, tālāka dalība šajā līgumā bez ASV ir vienkārši bezjēdzīga.

Mūsu izlūkošanas iespējas tiks kompensētas uz satelītu un radioelektroniskās izlūkošanas līdzekļu rēķina," konstatēja militārais eksperts.

Atvērto debesu līgums bija parakstīts 1992. gadā un stājās spēkā no 2002. gada. Tas bija viens no pasākumiem ar mērķi stiprināt uzticību militārajā jomā pēc aukstā kara beigām. Līguma dalībvalstis saņēma tiesības aplidot viena otras teritoriju, izmantojot noteiktām prasībām atbilstošu aparatūru. Līgumam pievienojās 34 valstis, taču 2020. gada 22. novembrī ASV no tā izstājās. 2021. gada janvāra vidū Krievija informēja, ka iniciēta analoģiska procedūra.

10
Tagi:
Krievija, Atvērto debesu līgums
Pēc temata
Lidojumu vairs nebūs: Krievija izstājas no Atvērto debesu līguma
Atbilde ASV: politologi komentēja KF izstāšanos no Atvērto debesu līguma
ASV izstājās no Atvērto debesu līguma. Pie kā tas novedīs
Ieroču kontroles sistēma ir apdraudēta: ASV izstājās no Atvērto debesu līguma