Cilvēki Milānas lielveikalā, foto no arhīva

Karantīnas īpatnības Itālijā

27
(atjaunots 15:23 05.04.2020)
Daudzi sākumā nesaprata visu situācijas nopietnību. Itāļiem ar viņu temperamentu ir grūti sēdēt mājās un atteikties no komunicēšanas. Viņu vidū bija arī daudz sirmgalvju, kas apmeklēja bārus un sasveicinājās ar apskāvieniem.

RĪGA, 5. aprīlis – Sputnik. Itālijā dzīvojošā Krievijas pilsone Viktorija Kiseļova pastāstīja izdevumam "Rossijskaja gazeta", kā pavada laiku stingrajā karantīnā, ko valstī ieviesa 9. martā.

"Kopš šīs dienas uz ielas var iziet tikai pēc produktiem, uz aptieku un uz darbu <…> Vēl mājās ir jāaizpilda dokuments, kurā jānorāda pārvietošanās mērķis un precīzs maršruts. Ja tevi apturēs patruļa un izrādīsies, ka tu ej ne tur, kur norādīji, tev izrakstīs naudas sodu no 300 līdz 4000 eiro. Ejot uz lielveikalu, obligāti uzvelku masku un vienreizlietojamos cimdus un cenšos uzreiz paņemt produktus nedēļai-divām," pastāstīja Viktorija.

Masku nepietiek, un daudzi šuj tās paši no marles, ieliktņa kārtā izmantojot bērnu higiēniskās salvetes. Pēc izmantošanas, ieliktnis tiek izmests, bet marles maska tiek vārīta un tvaicēta.

"Bija brīdis, kad mēs absolūti pazaudējām laika izjūtu, jaucām dienu ar nakti, staigājām pidžamās. Šobrīd jau visi saprot, ka jāpieturas pie noteiktas dienas kārtības un jāatrod sev nodarbe, kas novērš uzmanību un nomierina," atzinās Viktorija.

Pēc viņas sacītā, daudzi sākumā nesaprata visu situācijas nopietnību. Itāļiem ar viņu temperamentu ir grūti sēdēt mājās un atteikties no komunicēšanas. Viņu vidū bija arī daudz sirmgalvju, viņi apmeklēja bārus un sasveicinājās ar apskāvieniem. Kļuva bail tad, "sāka mirt kaimiņi, savukārt mirušo skaits visā valstī – augt ģeometriskā progresijā", pastāstīja Krievijas pilsone.

"Tādēļ es aicinu visus savus draugus gan Krievijā, gan citās valstīs noticēt, ka draudi ir reāli, un pacensties izdarīt visu, lai glābtu sevi, savus tuviniekus un visus apkārt <…> Draudus nedrīkst novērtēt par zemu. Mēs nenovērtējām – pazaudējām laiku un cilvēkus," rezumēja Viktorija.

Itālija ieņem otro vietu Eiropā (pirms dažām dienām vēl bija pirmā) koronavīrusa Covid-19 izplatības ziņā un atrodas trešajā vietā pasaulē pēc ASV un Spānijas. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, Apenīnos reģistrēti vairāk nekā 124 tūkstoši inficēšanās gadījumu ar jaunā tipa vīrusu, upuru skaits ir pārsniedzis 15 tūkstošus cilvēku.

27
Tagi:
Itālija, karantīna, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (677)
Pēc temata
"Šodien mēs dzīvojam ellē": bijušais rīdzinieks par baiso situāciju Spānijā
Itālija par vēlu apķērusies: virusologs atbalsta stingrākas karantīnas ieviešanu
"Valdības šausmīgie padomi". Kā Ņujorka gatavojas katastrofai
Vai koronavīruss Itālijā ir sasniedzis savu kulmināciju: speciālistu viedokļi
Aleksandrs Lukašenko

Lietuva atteikusies atzīt Lukašenko par Baltkrievijas leģitīmo prezidentu

2
(atjaunots 07:43 24.09.2020)
Lietuvas prezidents atkal paziņoja, ka prezidenta vēlēšanas kaimiņvalstī nav bijušas "ne brīvas, ne godīgas".

RĪGA, 24. septembris – Sputnik. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda paziņojis, ka nekāda ceremonija nepadarīs Aleksandru Lukašenko par leģitīmu Baltkrievijas prezidentu. Savu viedokli viņš paudis Twitter.

Trešdien kļuva zināms, ka jaunievēlētais Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko oficiāli stājies amatā. Informācija par inaugurācijas ceremoniju netika sniegta.

"Prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā nebija ne brīvas, ne godīgas. Vēlēšanu rezultāts nav likumīgs. Nekāda ceremonija – vērienīga vai slepena – nemainīs šo neapstrīdamo faktu un neradīs leģitimitātes ilūziju," uzsrakstīja Lietuvas līderis.

Nausēda aicināja organizēt jaunas vēlēšanas, ņemot vērā dialogu ar pilsonisko sabiedrību un ar EDSO novērotājiem.

Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis preses konferencē trešdien apgalvoja, ka Lukašenko "zaudē leģitimitāti ar visām no tā izrietošajām sekām". Pie tam viņš uzskata, ka attiecības ar noteiktām iestādēm valstu starpā saglabāsies.

"Sadarbība valstu atbilstoši institūtu starpā, protams, attiecības saglabāsies, diplomātiskās attiecības saglabāsies, taču atgādinās situāciju ar parlamenta statusu – parlaments tika apšaubīts vai netika atzīts ne vienu vien gadu. Šajā aspektā tāda arī būs sadarbība, bet detaļas tiks apspriestas ar Ārlietu ministriju un prezidenta pili," pastāstīja valdības vadītājs.

Iepriekš Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkēvičs nosauca Lukašenko inaugurāciju par farsu.

Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas notika 9. augustā. Tajās sesto reizi uzvarēja Lukašenko, saņemot 80,1% balsu. Opozīcija uzskata, ka vēlēšanās uzvarēja Svetlana Tihanovska, kura patlaban uzturas Lietuvā. Vēlāk valstī masu protesta akcijas organizēja tie, kas nepiekrita vēlēšanu rezultātiem.

Viļņa jau kopš protestu sākuma Baltkrievijā iejaucas kaimiņvalsts lietās. Lietuvas politiķi pieprasa jaunas vēlēšanas, jo uzskata, ka rezultāti it kā esot bijuši "falsificēti".

Pats Baltkrievijas prezidents iepriekš aicināja Lietuvas, Polijas un Ukrainas tautas "apturēt savus neprātīgos politiķus un nepieļaut kara sākumu". Tāpat viņš atzīmēja, ka "šeit risinās visas Eiropas situācija" un nevajag to novest līdz īstam karam.

2
Tagi:
Aleksandrs Lukašenko, Gitans Nausēda, Lietuva, Baltkrievija
Pēc temata
Aiz saprāta robežas: Baltkrievijas ĀM izvērtēja ANO Cilvēktiesību padomes rezolūciju
ES nosauca termiņu, kad Lukašenko "pārstās" būt prezidents
Es neesmu prezidente: Tihanovska atzinusi, ka Baltkrievijai ir nepieciešams līderis
Lukašenko slepeni stājies Baltkrievijas prezidenta postenī

KF Baltijas flotes kuģis sadūries ar kravas kuģi pie Dānijas krastiem

10
(atjaunots 07:40 24.09.2020)
Krievijas Baltijas flotes kuģa un civilā kuģa sadursme notikusi netālu no Kopenhāgenas sliktas redzamības apstākļos.

RĪGA, 24. septembris — Sputnik. Vakar, 23. septembrī jūras šaurumā starp Dāniju un Zviedriju refrižerators ar Māršala salu karogu "ICE Rose" sadūries ar Krievijas Baltijas flotes mazo pretzemūdeņu kuģi "Kazanec". Cietušo nav. Krievijas kuģis patstāvīgi devies uz Baltijsku, kuģi "ICE Rose" aizturējušas Dānijas varasiestādes, lai noskaidrotu tā stāvokli, vēsta RIA Novosti.

Sadursme notikusi no rīta sliktas redzamības apstākļos, informēja Baltijas flotes preses dienests.

"2020. gada 23. septembra rītā, Baltijas šauruma zonā, sliktas redzamības apstākļos notikusi refrižeratora ar Māršala salu karogu "ICE Rose" sadursme ar Baltijas flotes pretzemūdeņu kuģi "Kazanec"," teikts paziņojumā.

Saskaņā ar jūras kuģu monitoringa vietnes datiem, kravas kuģis Ice Roze izgājis no Sanktpēterburgas, tam bija jāierodas Gēteborgā 23. septembrī pl. 22:00 pēc Latvijas laika. Taču pl. 10:59 pēc Latvijas laika kuģis mainījis kursu un sācis pārvietoties pa apli, pēc tam devies pretējā virzienā. Sadursmes brīdī kuģa ātrums samazinājies 12 reizes – no 3,7 mezgliem (6,7 km/h) līdz 0,3 mezgliem (0,5 km/h).

"Kazanec" korpuss guvis sūci virs ūdenslīnijas un patstāvīgi atgriezīsies bāzes vietā Baltijskā, precizēja Baltijas flotes preses dienests.

"Incidenta iemeslus un apstākļus noskaidros Baltijas flotes komisija," atzīmēja preses dienests.

Savukārt Dānijas speciālo operāciju vienības dežurējošais darbinieks informēja, ka varasiestāžu rīcībā nav informācijas par kuģu sadursmes iemesliem. "Es nezinu, kādi ir incidenta iemesli... Mums nav informācijas par cietušajiem ne uz Ice Rose, ne uz Krievijas fregates," pavēstīja oficieris.

Viņš piebilda, ka Dānijas varasiestādes aizturējušas kuģi Ice Rose, lai noskaidrotu tā stāvokli pēc sadursmes ar KF kuģi. "Mēs gaidām izmeklējumu, lai noskaidrotu, vai tas var turpināt funkcionēt," konstatēja Dānijas iestāde.

Saskaņā ar telekanāla SVT datiem, kas atsaucas uz Dānijas krasta apsardzes pārstāvi, kuģu sadursmē neviens nav cietis, evakuācija nebija nepieciešama.

"Degvielas noplūde nav notikusi, uz kuģiem esošo cilvēku evakuācija nebija nepieciešama," informēja Dānijas krasta apsardzes pārstāve Lisbete Jorgensena.

Kuģis "Ice Rose" pieder kompānijai "Maestro Shipping", kuras galvenais ofiss atrodas Šveicē. Kuģis būvēts 1985. gadā.

Krievijas jūrnieku arodbiedrība informēja, ka tās rīcībā nav precīzu datu par to, vai uz "Ice Rose" ir  Krievijas pilsoņi.

"Precīzu datu nav, tomēr tas ir iespējams, 2019. gada janvārī ekipāžu veidoja jūrnieki no Krievijas, Ukrainas, Polijas un Latvijas," pastāstīja arodbiedrība.

10
Tagi:
Baltijas flote, Krievija
Valdis Keris

Mediķu arodbiedrības vadītājs no jauna pieprasījis Viņķeles demisiju

0
(atjaunots 09:29 24.09.2020)
Veselības ministre ierosinājusi vienoties ar mediķiem par iespēju atvēlēt pacientu vajadzībām daļu līdzekļu, kas novirzīti veselības aprūpes personāla atalgojumam.

RĪGA, 24. septembris — Sputnik. Premjeram Krišjānim Kariņam būtu jāizvērtē veselības ministres Ilzes Viņķeles atbilstība ieņemajam amatam. Tādu viedokli intervijā Latvijas Radio pauda Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadītājs Valdis Keris.

Koalīcijas partiju saskaņotajā 2021. gada budžeta projektā cita starpā atvēlēti 183 miljoni eiro mediķu atalgojuma palielināšanai.

Keris kritiski izvērtēja Viņķeles izteikumus par to, ka nākamā gada budžetā papildu līdzekļi tiks atvēlēti mediķiem, taču ne pacientiem, tāpēc viņa mēģināšot vienoties ar mediķiem par to, lai daļa saņemtā finansējuma tiktu novirzīta pacientu vajadzībām.

Arodbiedrības vadītājs ministres aicinājumu novērtēja kā mēģinājumu sarīdīt pacientus ar ārstiem un nosauca to par nelikumīgu. Pēc viņa domām, tas varētu kļūt par pamatu, vērtējot ministres Ilzes Viņķeles atbilstību amatam.

Viņš atklāja, ka pieprasīs, lai nozares vajadzībām saņemtie papildu līdzekļi tiktu novirzīti tikai algu paaugstinašanai. Pēc viņa domām, 183 milj. eiro novirzīšana algu pielikumam būs obligāts nosacījums, ko paredz likums, un, protams, tā ir laba ziņa. Keris piezīmēja, ka šajā ziņā valdībai nekas nav pārmetams, tātad nav pamata protestiem.

Keris akcentēja, ka nozarē vēl ir daudz darāmā, jo līdzekļu trūkums vēl joprojām ir vērā ņemams.

Viņš atgādināja, ka arodbiedrība jau sen izteikusi neuzticību Viņķelei un arodbiedrība no šī viedokļa neatsakās.

Pērnā gada novembrī notika visas Latvijas veselības aprūpes darbinieku streiks – viņi bija sašutuši par to, ka 2020. gada budžetā nav atvēlēti pietiekami līdzekļi viņu algas palielināšanai. Mediķi pieprasīja Saeimas atlaišanu un Viņķeles demisiju, taču nepanāca ne vienu, ne otru.

0
Tagi:
mediķi, Ilze Viņķele, Valdis Keris, veselība
Pēc temata
Latviešu izcelsmes ārsts sola mediķu aizplūšanu un pats arī brauc prom
Meli industriālos apmēros: Dombrovskis izanalizēja valdības lēmumus
Latvijā samazinās ārstu skaits
Citādi gaidiet protestus: jaunie ārsti uzstāj uz 30% algas pielikuma