Вакцинация от кори, архивное фото

Izmēģinājuma afrikāņi. Francijā izcēlies skandāls saistībā ar vakcīnu pret vīrusu

239
(atjaunots 12:16 05.04.2020)
Televīzijas ēterā izskanēja piedāvājums izmēģināt līdzekli pret koronavīrusu uz Āfrikas iedzīvotājiem.

RĪGA, 5. aprīlis – Sputnik. Divu Francijas profesoru televīzijas diskusija, kur tika izteikts viedoklis par to, ka līdzekļus pret koronavīrusu nebūtu slikti izmēģināt uz afrikāņiem, šokēja skatītājus un izraisīja dusmu pilnu komentāru vilni Internetā, vēsta RIA Novosti. Runa ir par pēdējā laikā populāru ideju izmantot Covid-19 apkarošanai Kalmeta-Gerēna prettuberkulozes vakcīnu (BCG). "Vai mums nevajadzētu veikt pētījumus Āfrikā, kur nav nedz masku, nedz ārstēšanas, nedz reanimācijas?" uzdeva jautājumu televīzijas ēterā viens no zinātniekiem.

"Aptuveni, kā uz prostitūtām"

"Patiešām, šāda iespēja ir. Šeit mēs vadāmies pēc BCG vakcīnas spējām pasargāt cilvēku no citām elpceļu slimībām, neskaitot tuberkulozi. Tostarp par to liecina daži pētījumi, kas skar gripu. Mēs ceram, ka BCG palīdzēs arī koronavīrusa gadījumā," pastāstīja informatīvā telekanāla LCI ēterā vadošais Nacionālā veselības aprūpes un medicīnas pētījumu institūta (Inserm) zinātniskais darbinieks Kamils Lošs.

Pēc viņa sacītā, šādi pētījumi tiek veikti vai tiek plānoti Austrālijā un Eiropā. Ideja ir tajā, lai iedalītu kontroles grupas: vieniem iedot BCG, citiem – placebo. Un paskatīties, vai vakcīna palīdz novērst inficēšanos vai vismaz patoloģiju attīstību saslimšanas gadījumā.

Tālāk diskusijā iesaistījās Parīzes Košenas slimnīcas centra reanimācijas nodaļas vadītājs Žans Pols Mirā. Viņš norādīja, ka karantīnas apstākļos Eiropā cilvēki ir ļoti labi pasargāti no inficēšanās, un tas neļaus iegūt pietiekami ticamus rezultātus kontroles grupās.

"Vai mums nevajadzētu veikt pētījumus Āfrikā, kur nav nedz masku, nedz ārstēšanas, nedz reanimācijas? Aptuveni tāpat, kā AIDS pētīja uz prostitūtām, jo viņas atradās riska zonā un neizsargājās. Ko jūs par to domājat?" pavaicāja Mirā.

Profesors Lošs apstiprinoši pamāja ar galvu un mierīgi piekrita. "Jums ir taisnība. Mēs patiešām izskatām šādu iespēju. Man liekas, ka attiecīgi tenderi jau ir izsludināti," sacīja viņš, norādot, ka tas netraucē veidot kontroles grupas arī Eiropā.

Āfrika nav laboratorija

Neviens no studijā esošajiem ētera dalībniekiem nereaģēja uz speciālistu dialogu, tomēr sašutumu pauda daudzi skatītāji. Viens no pirmajiem izteicās slavenais Kamerūnas futbolists, iepriekš "Barcelona", "Chelsea", kā arī Krievijas "Anzhi" spēlētājs Samuels Eto’o. "K*** bērni! Jūs vienkārši esat nelieši. Āfrika jums ir spēļu laukums, vai nē?" šādu publikāciju viņš ievietoja Facebook un Instagram.

Cits bijušais "Chelsea" spēlētājs, Kotdivuāras futbola zvaigzne Didjē Drogba aicināja palīdzēt Āfrikai tikt galā ar koronavīrusu, nevis izmantot to kā laboratoriju. "Es uzstājīgi nosodu šos pazemojošos, melīgos un dziļi rasistiskos izteicienus. Neuztveriet afrikāņus kā jūrascūciņas, tas ir vienkārši riebīgi," uzrakstīja viņš Twitter.

Atsaucās arī vēl kāds slavens futbolists, Senegālas pārstāvis Demba Ba. "Laipni lūdzam Rietumos, kur baltie uzskata sevi par tik svarīgām personām, ka rasisms un vājprātība kļūst par ierastu lietu," sacīja viņš.

"Šī nav provokācija, tas ir vistīrākais rasisms. Āfrika nav Eiropas laboratorija, afrikāņi nav izmēģinājuma žurkas," paziņoja Francijas Sociālās partijas līderis Olivjē Fors.

Diskusijas dalībniekus sāka apbērt ar apvainojumiem un pat draudiem. Tiesību aizsardzības organizācijas "SOS Racisme" vadītājs vērsās Francijas Audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu augstākajā padomē (CSA) ar lūgumu izpētīt ēterā izskanējušos izteicienus un veikt attiecīgus pasākumus.

Nepalika malā arī seksa industrijas darbinieku arodbiedrība (Strass). "Seksa industrijas pārstāvji Āfrikā un Āzijā bieži vien uzstājas kā izmēģinājuma trusīši. Pietiek neētisku izmēģinājumu par labu rietumu laboratorijām," aicināja organizācijā.

Žanu Polu Mirā izbrīnīja šāda reakcija. Viņš noliedza jebkāda veida apsūdzības par rasismu un atvainojās par to, ka, iespējams, izteicās nepietiekami skaidri.

"Man likās interesanti, lai papildus Francijai un Austrālijai kāda Āfrikas valsts arī varētu piedalīties šajā pētījumā, par kuru iepriekš es nekad neesmu dzirdējis," taisnojās žurnālistu priekšā viņš. Mirā atzīmēja, ka tikai piemēra kārtā minēja DĀR veiktos pētījumus, jo šajā valstī daudzi prostitūtu klienti ir inficēti ar HIV.

Nacionālais veselības aprūpes un medicīna pētījumu institūts atbalstīja savu darbinieku. BCG vakcīnas efektivitātes klīniskie izmēģinājumi līdzekļa pret koronavīrusu kārtā tiek uzsākti Eiropā un Austrālijā, paskaidroja iestādē. "Pat ja Āfrika tiek apspriesta, tad tikai kopā ar citām valstīm. Runa taču ir par globālo pandēmiju," uzsvēra zinātnieki.

BCG vakcīnu izstrādāja pret tuberkulozi, ik gadus ar to vakcinē vairāk nekā 130 miljonus bērnu, taču tās efektivitāte pazeminās pēc 10-15 gadiem. Pastāv dati, ka vakcīna stiprina imunitāti un mīkstina Covid-19 simptomus. Pētnieki cer, ka BCG palīdzēs radīt līdzekli pret koronavīrusu.

239
Tagi:
vakcīna, Āfrika, Francija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (677)
Pēc temata
No soda naudas līdz pērienam: kā dažādās valstīs cīnās pret koronavīrusu
Gēnu inženierija pret Covid-19: kad gaidīsim Latvijas zinātnieku darba pirmos augļus
Krievijā sākuši izmēģināt vakcīnu pret koronavīrusu
Krievijā izgudrots preparāts koronavīrusa Covid-19 ārstēšanai
Avangard

National Interest novērtējis Krievijas "Avangardu" draudus ASV

1
(atjaunots 10:49 23.09.2020)
"Avangard" pārvietojas hiperskaņas ātrumā, turklāt spēj manevrēt atmosfērā. Tā iespējas apgrūtina pretošanos ierocim.

RĪGA, 23. septembrisSputnikAmerikāņu publicists Pīters Sučiu savā rakstā izdevumam National Interest pastāstījis par Krievijas hiperskaņas bloku "Avangard". Viņš izteica pieņēmumu, ka ierocis metīs nopietnu izaicinājumu ASV, vēsta RIA Novosti.

Publikācijas autors atgādināja, ka "Avangard" pārvietojas hiperskaņas ātrumā, turklāt spēj manevrēt atmosfērā. Tā iespējas apgrūtina pretošanos ierocim. Viņš norādīja, ka, pēc Pekinas domām, Krievijas hiperskaņas starpkontinentālās ballistiskās raķetes ar kodollādiņiem var likvidēt ASV aizsardzību.

Sučiu uzsvēra, ka "Avangard" ir tikai viens no Krievijas lielā arsenāla komponentiem – tajā ir 528 starpkontinentālās sauszemes un zemūdens ballistiskās raķetes, kā arī kodolieroči, ko nogādā bumbvedēji.

Pie tam Savienoto Valstu pretraķešu aizsardzība ir paredzēta tikai "nelielam skaitam" starpkontinentālo ballistisko raķešu, ko var palaist Ziemeļkoreja, sūkstījās publicists.

Par hiperskaņas raķešu kompleksu "Avangard" Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmo reizi pastāstīja savā vēstījumā Federālajai sapulcei 2018. gadā. Toreiz viņš iepazīstināja arī ar citiem jaunajiem ieročiem. Tagad Krievija ir vienīgā valsts pasaulē, kas oficiāli informējusi: tās rīcībā ir hiperskaņas ieroči.

"Avangard" spēj lidot atmosfēras blīvajos slāņos, pārvietojoties starp kontinentiem ātrumā, kas pārsniedz Maha skaitli vairāk nekā 20 reizes. Dodoties uz mērķi, planējošais spārnotais bloks izpilda tā saucamos dziļos manevrus – gan uz sāniem par vairākiem tūkstošiem kilometru, gan augstumā. Šī iemesla dēļ tas ir absolūti neaizniedzams visiem pretgaisa un pretraķešu aizsardzības līdzekļiem.

1
Tagi:
ieroči, Krievija, ASV
Pēc temata
Hiperskaņas komplekss "Avangard" stājies kaujas dežūrā
Trieciens no dzīlēm. Ar ko Krievijai draud ASV hiperskaņas ieroči
"Solis pretī pasaules galam". Kas sekos pēc ASV izstāšanās no NEW START
Ķīnā jauno Krievijas ieroci uzskata par biedējošāku, salīdzinājumā ar kodolbumbu
Vladimirs Putins

"Neskatoties uz strīdiem un neuzticību". Ko ANO Ģenerālajai asamblejai piedāvāja Putins

2
(atjaunots 11:48 23.09.2020)
Krievija darīs visu iespējamo, lai veicinātu reģionālo krīžu noregulēšanu politiskā un diplomātijas ceļā, - ANO Ģenerālās asamblejas dalībniekiem paziņoja Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

RĪGA, 23. septembris – Sputnik. ANO Ģenerālās asamblejas augstā līmeņa sesija strādā koronavīrusa pandēmijas apstākļos. Pasaules valstu līderi "sabraukuši" Ņujorkā virtuāli.  Līdz ar to viesiem no Irānas un Ziemeļkorejas nevajadzēja raizēties par ASV vīzām, bet protokola dienestiem – saskaņot prezidentu grafikus. Tomēr jebkuras pārrunas izrādījušās neiespējamas. Pie tam no ekrāna runāja par aktuālāko – pārsvarā par epidēmiju un tās sekām ekonomikā, stāsta RIA Novosti.

Virtuālās debates

"Nākotne, ko mēs vēlamies, un ANO, kas mums ir vajadzīga," tādu sesijas nosaukumu šogad ierosināja organizācijas ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs. Diezin vai nākotnē Ģenerālajai asamblejai nāksies izmantot virtuālo formātu, bet šoreiz nebija izvēles. Ņujorka, kurā izvietota ANO galvenā mītne, ir epidēmijas centrā. Tikai retais valsts vadītājs izšķirtos ierasties un pie tam izturēt obligāto divu nedēļu karantīnu.

Tāpēc Ģenerālā asambleja ierosināja valstu vadītājiem ierakstīt uzrunas. Ierakstu demonstrēja debašu gaitā. Zālē ekrāna priekšā bija tikai nedaudzi viesi – pa vienam no valsts. Zālē esošā pārstāvja ievadvārdam un  valsts vadītāja uzrunai tika atvēlētas 15 minūtes. Lai arī runas bija ierakstītas savlaicīgi, daudzi reglamentu pārkāpa.

"Ķīnas" vīruss

ASV prezidenta uzruna bija pati īsākā no visām viņa līdzšinējām runām – tikai mazliet vairāk nekā 7 minūtes. Piemēram, pirms trim gadiem viņš runāja 41 minūti. Tiesa, to atliku likām kompensēja ASV pastāvīgā pārstāve ANO Kellija Krafta. Viņa ilgi stunāja par Trampa administrācijas nopelniem starptautiskajā arēnā: pieminēja gan līgumus ar Izraēlu, gan Serbijas un Kosovas vienošanos, gan uguns pārtraukšanu Idlibā, Sīrijā.

Krievijas ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs
© Sputnik / Владимир Астапкович

Tramps sāka ar koronavīrusu, nosauca to par "Ķīnas vīrusu" un turpināja asi kritizēt Pekinu. Cita starpā – arī par "mēri, ko tā uzsūtījusi pasaulei". Viņš aicināja ANO risināt "īstas problēmas" – pēc viņa domām, to starpā ir terorisms, sieviešu apspiešana, piespiedu darbs, narkotiku trafiks, cilvēku tirdzniecība un seksa tirdzniecība, etniskās tīrīšanas, vajāšana reliģisku motīvu dēļ.

Ķīnas pārstāvis, kurš uzstājās drīz pēc Trampa, apliecināja, ka Ķīna ir gatava aktīvi piedalīties starptautiskajos zinātniskajos pētījumos, kuru mērķis ir noskaidrot koronavīrusa izcelsmi un izplatības ceļus. "Mēs arī turpmāk sniegsim partneriem informāciju par diagnostikas un ārstēšanas metodēm, sniegsim palīdzību un atbalstu valstīm, kam tas vajadzīgs," apsolīja Sji Dziņpins. Viņš atgādināja, ka jau vairākas vakcīnas Ķīnā iziet klīnisko izmēģinājumu trešo posmu.

Pandēmijas priekšā valstīm ir jāapvieno spēki, viņš uzsvēra. Pie tam, pēc viņa domām Pasaules veselības organizācijas, ko Tramps bieži kritizē, loma ir "fundamentāla un vadoša".

"Ķīna ir lielākā jaunattīstības valsts pasaulē. Mēs nekad netieksimies pēc hegemonijas, ekspansijas un ietekmes sfēru radīšanas. Mēs nevēlamies nekādus karus – ne aukstos, ne karstos," piebilda ĶTR priekšsēdētājs.

Principiāli jauns izaicinājums

Tāpat kā citi valstu vadītāji, arī Krievijas prezidents savu uzrunu ierakstīja savlaicīgi. Klātienē viņš Ģenerālajā asamblejā uzstājās pirms pieciem gadiem. Toreiz viņš atzīmēja, ka jāapvieno pūles cīņā ar teroristisko grupējumu, kura nežēlība šokēja civilizēto cilvēci. Uzruna izskanēja 2015. gada 28. septembrī. Divas dienas vēlāk Krievijas Gaisa spēki sāka pirmos uzlidojumus kaujiniekiem Sīrijas teritorijā. Krievijas aviācijai izdevās lauzt stāvokli par labu Damaskai un sekmīgi cīnīties pret teroristiem.

Tagadējās runas sākumā Vladimirs Putins atgādināja par divām jubilejām: Otrā pasaules kara beigu un Apvienoto Nāciju Organizācijas radīšanas 75. gadadienu. Neskatoties uz sarežģīto mūsdienu starptautisko politiku, ANO ar godu pilda galveno misiju – sargāt mieru, uzskata Krievijas prezidents. Jautājumā par organizācijas reformēšanu, Maskava uzskata, ka Drošības padomei lielākā mērā jāņem vērā visu valstu intereses, taču pie tam tai jābūt svarīgam posmam globālās pārvaldes sistēmā.

"Mēs visi esam saskārušies ar principiāli jaunu izaicinājumu – koronavīrusa pandēmiju, - Putins pievērsās savas uzrunas otrajai tēmai. – Karantīnas, robežu slēgšana, daudzu smagu problēmu rašanās gandrīz visu valstu pilsoņiem – tā ir mūsdienu realitāte."

Ar epidēmiju saistītā sociālo ekonomiskā šoka mērogu vēl nāksies novērtēt nākotnē. Tomēr jau tagad ir skaidrs, ka globālo ekonomiku nāksies atjaunot ilgi, ļoti ilgi. Pie tam ne vienmēr iedarbīgi būs agrākie krīzes pārvarēšanai paredzētie pasākumi, uzskata Krievijas prezidents. Būs vajadzīgi jauni nestandarta risinājumi. Tos valstis var izstrādāt tikai kopā. Tas ir gan ANO, gan G20 valstu svarīgākais uzdevums.

Putins no jauna piesaistīja uzmanību Krievijas ierosinājumam izveidot "zaļos koridorus", kuros nedarbotos tirdzniecības kari un sankcijas. Pārsvarā tie paredzēti pirmās nepieciešamības precēm, medikamentiem, individuālās aizsardzības līdzekļiem. Kopumā vispasaules tirdzniecības atbrīvošana no šķēršļiem un nelikumīgām sankcijām varētu kļūt par teicamu balstu globālās izaugsmes atjaunošanai un bezdarba samazināšanai. "Tā patiešām ir ārkārtīgi aktuāla globālā sociālā problēma, tāpēc politikas misija ir nobruģēt ceļu tirdzniecībai, kopīgiem projektiem un godīgai konkurencei, nevis saistīt rokas biznesam un lietišķajai iniciatīvai," uzstāja Putins.

Pandēmija ir saasinājusi arī virkni ētisko un tehnoloģisko problēmu. Piemēram, modernās digitālās tehnoloģijas ir ļāvušas ātri pārveidod izglītības sistēmu, mākslīgais intelekts palīdzēja izvēlēties optimālas ārstēšanas shēmas. Taču, tāpat kā jebkurām citām inovācijām, arī digitālajām tehnoloģijām raksturīga nekontrolējama izplatība, tās var nokļūt radikāļu un ekstrēmistu rokās. Tāpēc kiberdrošības jautājumi ir pelnījuši nopietnu sarunu ANO, akcentēja Putins.

Tāpat kā ekonomikā, arī veselības aprūpē ir maksimāli jāatbrīvojas no partnerattiecību šķēršļiem. Krievijas prezidents ieteica tuvākajā laikā sasaukt augsta līmeņa konferenci tiešsaistē valstīm, kas vēlas veidot sadarbību pret koronavīrusu paredzēto vakcīnu izstrādē.

Cerība uz tikšanos

"Godājamie kolēģi! Gribu vēlreiz uzsvērt: Krievija darīs visu iespējamo, lai veicinātu reģionālo krīžu noregulēšanu politiskā un diplomātijas ceļā, - klausītājus uzrunāja Putins. – Neskatoties uz visiem strīdiem un domstarpībām, dažkārt jūtamo dažu kolēģu neizpratni un pat neuzticību, mēs uzstājīgi piedāvāsim konstruktīvas, kopīgas iniciatīvas, it īpaši bruņojuma kontroles jomā. Tas cita starpā attiecas arī uz ķīmisko, bioloģisko un toksisko ieroču aizliegšanu."

Vienlaikus Maskava cer arī uz savstarpēju ieturētību jauno raķešu sistēmu izvēešanas jomā. Krievija jau ir pasludinājusi moratoriju vidēja un maza darbības rādiusa sauszemes raķešu dislokācijai Eiropā un citos pasaules reģionos līdz brīdim, kamēr no tās atturēsies Amerikas Savienotās Valstis. "Diemžēl mēs nedzirdam reakciju uz mūsu piedāvājumu no no parneriem Amerikā, ne viņu sabiedrotajiem," atzīmēja Putins.

Tāpat Krievija nākusi klajā ar iniciatīvu parakstīt juridiski saistošu vienošanos ar visu vadošo kosmisko lielvalstu dalību, kas paredzētu aizliegumu bruņojuma dislokācijai kosmosā, spēka vai spēka draudu pielietojumu attiecībā pret kosmiskajiem objektiem.

Noslēgumā Putins atgādināja arī par ierosinājumu sasaukt "Lielā piecnieka" valstu samitu. Līdz ar Krieviju to veido ASV, Ķīna, Francija un Lielbritānija. Tā mērķis – apstiprināt pamatprincipus starptautiskajā darbībā, izstrādāt ceļus aktuālāko mūsdienu problēmu efektīvam risinājumam. Visi dalībnieki iniciatīvu atbalstījuši. Tagad Maskava cer organizēt tikšanos augstākajā līmenī, tiklīdz to pieļaus epidemioloģiskā situācija.

2
Tagi:
ANO, Putins, Tramps
Pēc temata
Ķīna un Francija atbalstīja Putina piedāvājumu par ANO DP pastāvīgo locekļu samitu
Vladimirs Putins: Lielās Uzvaras 75. gadadiena: mēs esam atbildīgi par pagātni un nākotni
Krievijas prezidents ierosinājis ANO Drošības padomes locekļu videotikšanos