Zemeņu ražas vākšana, foto no arhīva

The Guardian: studentus un bēgļus aicina uz ražas vākšanu

36
(atjaunots 19:35 04.04.2020)
Eiropā cer, ka studenti, bēgļi, bezdarbnieki un tie, kurus Francijas lauksaimniecības ministrs Didjē Gijoms nosauca par "ēnu strādnieku armiju", palīdzēs izglābt ražu.

RĪGA, 5. aprīlis – Sputnik. Slēgto robežu dēļ, sezonas strādnieki nevar atbraukt, lai novāktu ražu, raksta The Guardian.

Šajā gadalaikā fermeris Džons Grīns parasti sveic zemeņu vācējus no Slovākijas savā fermā Īrijas dienvidaustrumos. Tas ir smags un monotons darbs: gan vākšana, gan iepakošana, gan ogu pārdošana ir atkarīga no vācēju izturības.

Šonedēļ viņš apskatīja savus laukus ar smagām izjūtām.

"Es skatos pa logu – un neviena nav. Nav, kas vāc ogas," saka viņš.

Viņa vācēji palikuši Slovākijā planētu paralizējušās ārkārtas situācijas dēļ. Simtiem tūkstošiem sezonālo lauksaimniecības strādnieku nevar nekur doties tieši tad, kad Eiropai viņi ir nepieciešami. Augļi un dārzeņi Spānijā, Itālijā, Francijā, Vācijā, Lielbritānijā un citās valstīs riskē sapūt uz lauka, kļūstot par vēl vienu koronavīrusa pandēmijas upuri.

Spānija, Eiropas galvenais augļu un dārzeņu eksportētājs, jau ir cietusi.

"Darbinieku nepieciešamība tikai turpinās pieaugt. Mums vajag, lai cilvēki strādā uz laukiem, taču ievēro visus drošības pasākumus. Ja nebūs, kas vāc augļus un dārzeņus, tie sabojāsies un pēc tam būs deficītā," saka Spānijas fermeru asociācijas prezidents Pedro Barato.

Līdz brīdim, kad Maroka slēdza robežas, Spānijas Velvas provincē ieradās vien 7 tūkstoši marokāņu strādnieku no nepieciešamajiem 19 tūkstošiem.

Itālijā situācija ir vēl sliktāka: 90% lauksaimniecības strādnieku valstī ir sezonas darbinieki, pārsvarā no Rumānijas.

Itālijas lauksaimniecības asociācijas vadītājs Massimiliano Džasanti saka, ka valstij ir nepieciešami 25 tūkstoši cilvēku pavasara un vasaras ražas novākšanai un vīnogu lauku apkopei.

"Koronavīruss un pārvietošanās aizliegums nozīmē, ka cilvēki, kuri parasti brauca no tālienes, šogad neatbrauks, un cilvēkiem no Eiropas nāksies pavadīt divas nedēļas karantīnā, iebraucot šeit, un pēc atgriešanas atpakaļ, tādēļ arī viņi var negribēt braukt," saka viņš.

Vācijā, kur ik gadus ierodas 300 tūkstoši sezonas strādnieku, baidās, ka ies bojā baltie sparģeli. Valdība ir izveidojusi brīvprātīgo meklēšanas portālu, kuri ir gatavi palīdzēt fermeriem. Pirmām kārtām šis aicinājums tiek vērsts uz cilvēkiem, kuri īslaicīgi ir palikuši bez darba, un uz studentiem, kuriem ir atcelti eksāmeni.

Francija pazaudēja gan lauksaimniecības strādniekus no Spānijas un Polijas, gan vietējos, kuri ir saslimuši vai ir spiesti sēdēt mājās ar bērniem, un kopumā tai trūkst 200 tūkstoši cilvēku.

Āfrikas fermeriem ir savas grūtības. Pandēmija apturējusi Kenijas pupiņu un zaļo zirņu eksportu uz Eiropu, kā dēļ fermeriem nācies aizsūtīt pusi strādnieku uz mājām. Dienvidāfrikā, kas ir viens no lielākiem dārzeņu piegādātājiem, ieviests viens no bargākajiem karantīnas režīmiem pasaulē.

Daudzi fermeri cenšas atlikt ražas vākšanu, piemēram, atdzesējot siltumnīcas ar zemenēm, lai palēninātu to nogatavošanos. Tas atliks zemenes vākšanu no maija sākuma līdz jūnija sākumam, kad slovāku vācēji, varbūt, nonāks līdz Īrijai.

Eiropā cer, ka studenti, bēgļi, bezdarbnieki un tie, kurus Francijas lauksaimniecības ministrs Didjē Gijoms nosauca par "ēnu strādnieku armiju", palīdzēs izglābt ražu. Itālijas lauksaimniecības ministre Terēza Bellanova cer, ka migrantiem un bēgļiem izsniegs darba atļaujas, par ja viņi atrodas valstī nelegāli.

Daudzi netic, ka pilsētnieki ies strādāt uz laukiem: tas ir smags darbs, turklāt pastāv inficēšanās risks. Taču Francijas Sēnas un Marnas departamentā tas jau notiek: aptuveni 70 cilvēki no piecām bēgļu nometnēm devās vākt ogas un sparģeļus. Ar viņiem noslēgs līgumus un viņi saņems minimālo algu. Simtiem cilvēku piekrita palīdzēt ar sparģeļu vākšanu Vācijas galvaspilsētas reģionā.

Nevajag uztraukties, ka Eiropa paliks badā: lielveikalu plaukti joprojām ir pilni. Valdības cenšas izveidot "zaļās līnijas" svaigiem augļiem un dārzeņiem, savukārt Eiropas Komisija piedāvā veidus, kā panākt pārvietošanās brīvību sezonas strādniekiem.

Turklāt, kā apgalvo eirokomisārs lauksaimniecības lietās Janušs Vojcehovskis, eiropieši, acīmredzot, cenšas celt savu imunitāti, jo vēl nekad nav ēduši tik daudz svaigu augļu un dārzeņu.

36
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (719)
Pēc temata
Ukraiņu viesstrādnieki maina Baltijas valstis pret pievilcīgākām vietām
Mazgā kartupeļus un neprasa tehnoloģijas: britiem vajadzīgi viesstrādnieki no Latvijas
Sabāzt zivis bundžās var arī latvieši: kādus viesstrādniekus gaida Latvijā
Pretgripas vakcinācija. Foto no arhīva

Eiropai var nepietikt vakcīnu pret gripu

4
(atjaunots 13:11 23.10.2020)
Eiropa uztraucas par vakcīnu pret gripu deficītu, taču farmaceitiskās kompānijas nekādā veidā nevar palīdzēt ES valstīm.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Vakcīnas pret gripu pieprasījuma pieaugums novedis pie vakcīnu deficīta Eiropā un var novest pie "dubultās pandēmijas", vēsta Reuters.

Daudzas valdības šogad palielinājušas pasūtīto vakcīnu pret gripu skaitu un uzsākušas kampaņas, kuras aicina pilsoņus vakcinēties. Galvenie ražotāji, tādi kā GlaxoSmithKline, Sanofi, Abbott un Seqirus, palielināja piegādes reģionam par 30%, taču viņu darba jauda strādā uz robežas un nespēj tikt galā ar pieaugušo pieprasījumu.

"Šogad pircēji visu laiku prasa vakcīnas, vairāk nekā desmit cilvēki dienā," stāsta kādas Varšavas aptiekas farmaceits. "Taču vairumtirgotāji saka mums to pašu, ko mēs saviem pircējiem – vakcīnu nav, ir jāpagaida."

Gripas sezona Eiropā sākas oktobrī un pieņemas spēkā novembra vidū – decembra sākumā. Sezonālās gripas epidēmijā katru gadu saslimst no 4 līdz 50 miljoniem cilvēku, ik gadu no gripas nomirst līdz 70 tūkstošiem eiropiešu, sevišķi sirmgalvji un cilvēki, kuri atrodas riska grupā.

Tiek domāts, ka Covid-19 apkarošanas pasākumi – sejas maskas, roku mazgāšana un sociālā distance – var palīdzēt samazināt arī gripas epidēmijas vērienīgumu, jo dienvidu puslodē šogad gripas gadījumu skaits jau bija ierobežots, paziņoja PVO Pandēmisko un epidēmisko slimību departamenta direktore Silvi Briana brīfingā pagājušajā nedēļā.

Taču eirokomisāre veselības aprūpes lietās Stella Kiriakidesa pagājušajā mēnesī brīdināja par "dubultās pandēmijas" – gripas un Covid-19 – draudiem. Tādēļ eksperti cenšas pārliecināt cilvēkus potēties pret gripu, lai novērstu krīzi veselības aprūpē.

"Jānovērš dubultais gripas un Covid-19 vilnis," saka Klemenss Vendtners, Minhenes Švabingas klīnikas galvenais infektoloģijas un tropu medicīnas eksperts. Viņš iesaka vakcinēties pret gripu arī cilvēkiem, kas ir jaunāki par 60 gadiem.

Polijas Veselības ministrija paziņoja, ka šogad nopirkusi 3 miljonus vakcīnu pret gripu un ir gatava iegādāties vēl. Tomēr, saskaņā ar Polijas portāla gdziepolek.pl datiem, kurš ļauj noskaidrot zāļu esamību, vakcīnas Influvac Tetra (Mylan) un Vaxigrip Tetra (Sanofi) ir pieejamas tikai 1% Polijas aptieku, vakcīna Fluarix Tetra (GSK) nav pieejama, savukārt Fluenz Tetra (AstraZeneca) ir piejama tikai 5% aptieku.

Šī problēma pastāv ne tikai Polijā. Beļģija joprojām nav saņēmusi trešo daļu no pasūtītajām vakcīnām. Austrijas dienvidu pilsētā, Klāgenfurtā, kur iedzīvotāju skaits ir 100 tūkstoši cilvēku, varasiestādes paziņoja, ka pasūtīja vakcīnas jau janvārī un bez panākumiem centās palielināt pasūtījumu līdz ar Covid-19 pandēmijas sākšanos.

Austrijas valdība (iedzīvotāju skaits 9 miljoni cilvēku) šogad pasūtīja 1,25 vakcīnu dozu, par 60% vairāk, nekā parasti, taču vakcīnas sāka ienākt tikai septembra vidū, un lai tās sadalītu pa medicīnas centriem, arī ir nepieciešams laiks. Itālijas Farmaceitisko kompāniju asociācija ziņo, ka vakcīnas pret gripu pieprasījums Itālijā ir pieaudzis par 40%.

Vakcīnu skaita sadalīšana ziemeļu puslodes valstīm parasti notiek gadu pirms gripas sezonas sākuma, savukārt ražošana sākas martā. Vakcīnu īsais uzglabāšanas termiņš arī neļauj veidot to krājumus neparedzētu apstākļu gadījumiem.

Ņemot vērā, ka vakcīnu pret gripu ražošana aizņem daudz laika, ražotāji ir izdarījuši visu iespējamo, lai palielinātu saražoto dozu daudzumu šajos neparastajos apstākļos.

Kompānija GSK sola palielināt saražoto vakcīnu skaitu sekojošajos gados, taču sagaida, ka pieprasījums pārsniegs piedāvājumu. Sanofi un AstraZeneca ražo rekordlielu vakcīnu skaitu.

4
Tagi:
gripa, vakcīna, Eiropa
Pēc temata
Kāpēc nevajag baidīties no Krievijas vakcīnas pret Covid-19
Viņķele par Covid-19: rudenī var atgriezt maskas, labāk nebraukt pat pie kaimiņiem
Ieved no kaimiņvalstīm: Latvijā atklāti trīs jauni Covid-19 gadījumi
Covid-19 pandēmija pasaulē beigsies: PVO pastāstīja, kad tas notiks
Lielbritānijas un ES karogs, foto no arhīva

No Lielbritānijas izraidīs bezpajumtniekus un tiesātos ES pilsoņus

16
(atjaunots 18:21 22.10.2020)
Latvijas valstspiederīgie, kuri iepriekš sēdējuši cietumā, noslēguši fiktīvas laulības vai nakšņoja Lielbritānijas ielās, var pazaudēt tiesības dzīvot Apvienotajā Karalistē.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Sākot ar nākamo gadu, ES pilsoņiem ar kriminālo sodāmību būs aizliegts iebraukt Lielbritānijā, vēsta valsts IeM.

Šis noteikums attieksies uz cilvēkiem, kuri pavadījuši aiz restēm vairāk nekā gadu. Iepriekš Lielbritānijas varasiestādēm bija jāpierāda, ka ES pilsonis rada reālus, pastāvošus un nopietnus draudus, lai aizliegtu viņam iebraukt valstī.

Izsūtīt var arī ES pilsoņus, kuri pēdējā gada laikā ir pastrādājuši kriminālnoziegumu.

Cilvēki, kuri pavadījuši cietumā mazāk, nekā gadu vai arī kuriem netika piespriests cietumsods, arī var saņemt atteikumu iebraukšanai valstī, ja būs pierādījumi tam, ka viņi ir recidīvisti, spēj nodarīt nopietnu kaitējumu, vai ka viņu uzturēšanās Lielbritānija "neveicina sabiedrisko labumu".

Tāpat iebraukšana var tikt aizliegta tiem, kas iepriekš noslēguši fiktīvas laulības vai ir pārkāpuši preču ievešanas noteikumus.

Šīs pārmaiņas nozīmē, ka ES pilsoņi, kuri dzīvo uz ielas, arī var tikt deportēti, ja atteiksies no valsts atbalsta (piemēram, no piedāvātā mājokļa) – šis noteikums jau ir spēkā attiecībā uz citu valstu pilsoņiem, kuras nav ES. Pēc varasiestāžu paziņojuma, šis noteikums var tikt pielietots pret bezpajumtniekiem no ES, ja viņi pastrādā noziegumus vai antisociālas rīcības, piemēram, agresīvi diedelē un ubago.

Tomēr varasiestādes apgalvo, ka sākumā noskaidros, vai šie ielās guļošie cilvēki nav cilvēku tirdzniecības vai mūsdienu verdzības upuri.

Lielbritānijas IeM vadītāja Priti Patela uzskata, ka jaunie noteikumi būs taisnīgāki, jo valsts vienādi izturēsies pret visiem ārzemniekiem, neatkarīgi no viņu pilsonības.

Uz Lielbritānijā dzīvojošajiem ES pilsoņiem, kuru statusu aizsargā Vienošanās ar ES par Brexit, šie noteikumi neattiecas, tomēr, kā paziņo IeM, viņi var pazaudēt savu statusu, ja pēc 1. janvāra pastrādās noziegumu un par to saņems cietumsodu, kas pārsniedz vienu gadu.

16
Tagi:
ES, Brexit, Lielbritānija
Pēc temata
Atgriežas Latvijā ārstēties un strādāt: Covid-19 iestūma reemigrāciju no Lielbritānijas
Latvijas ĀM pastāstīja, ko vēlas pēc Brexit. Un pieticīgi atgādināja par tirdzniecību
Pat par brīvu nevajag: eksperts paskaidroja, kādēļ Londona noraida migrantus no Baltijas
Ekonomists: reemigrantu plūsma pēc Brexit radīs krīzi Baltijā
Kredīti, braucieni, muita, mācību maksa: Latvijas ĀM pastāstīja par dzīvi pēc Brexit