Ņujorkas Brīvības statuja, foto no arhīva

Tūkstošiem nāvju. Kāpēc ASV ir tik daudz koronavīrusa upuru

173
(atjaunots 18:48 03.04.2020)
Gandrīz divsimt tūkstoši slimnieku un trīs tūkstoši mirušo – Covid-19 pandēmiju ASV, pretēji Donalda Trampa apgalvojumiem, vairs nav iespējams kontrolēt.

Varasiestādes netiek galā ar infekcijas izplatību, veselības aprūpes sistēma nav pielāgota simtiem tūkstošu pacientu ārstēšanai. Kāpēc attīstītākā valsts pasaulē nav gatava cīņai ar vīrusu, mēģināja noskaidrot RIA Novosti.

Viss tiek kontrolēts

Amerikāņi vienmēr ir bijuši pirmie cīņās ar epidēmijām. SARS uzliesmojumi, Zikas un Ebolas drudzis dažkārt skāra ASV, tomēr neapdraudēja nacionālo drošību. Bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens reiz teica, ka Ameriku ieskauj "draudzīgi kaimiņi un zivis" – Kanāda, Meksika un divi okeāni. ASV teritorijā jau vairākus gadu desmitus nav notikušas cīņas ne ar reāliem ienaidniekiem, ne vīrusiem. Tagad, kad draudi nāk no iekšpuses, valsts vienkārši nesaprot, ko darīt.

Prezidenta Donalda Trampa viedoklis strauji mainījās, kamēr epidēmija pletās plašumā. No 22. janvāra, kad valstī tika fiksēts pirmais inficētais, līdz marta vidum, kad upuru skaits nesasniedza simtu, Tramps apliecināja, ka viss tiek kontrolēts, inficēšanās risks ir minimāls, vīruss atkāpsies, kad iestāsies siltāks laiks.

Taču pirms divām nedēļām viņš paziņoja: "Tā ir pandēmija. Es zināju, ka tā ir pandēmija, jau ilgu laiku iepriekš, atlika tikai paskatīties uz citām valstīm."

Šodien ASV ir nonākušas pirmajā vietā inficēto ziņā pasaulē: 163,5 tūkstoši. Mirušo – vairāk nekā trīs tūkstoši. Ņujorka ir pārvērtusies par milzīgu epidēmijas perēkli, varasiestādes dažu dienu laikā zaudējušas kontroli pār situāciju.

Aizkavēšanās cena

Virkne amerikāņu ekspertu uzskata, ka Vašingtona ir pazaudējusi sešas nedēļas. Bija laiks sagatavot testus, maskas, aizsargkostīmus mediķiem, sarūpēt plaušu mākslīgas ventilācijas aparātus. Tas netika izdarīts.

Pat tagad varasiestādes neatzīst, ka iekārtu deficīts ir kritisks. Kad karstā punkta – Ņujorkas štata gubernators Endrjū Kuomo paziņoja, ka reģionam vajadzīgi vismaz 30 tūkstoši MPV aparātu, Tramps nenoticēja. "Man ir sajūta, ka daudzi nosauktie skaitļi it ļoti pārspīlēti. Šaubos, vai jums būs vajadzīgi 40 vai 30 tūkstoši MPV," viņš sprieda pagājušajā nedēļā, kad štatā jau bija 5% no visiem pasaulē reģistrētajiem Covid-19 pacientiem.

Lai arī prezidents uz augošajiem draudiem reaģēja lēni, viņš nav vienīgais vaininieks. "Tā ir arī Baraka Obamas un Džordža Buša administrāciju kļūda. Eksperti brīdināja: kaut kas notiks, taču ne viena, ne otra komanda nesagatavojās tamlīdzīgai epidēmijai," sarunā ar RIA Novosti paskaidroja ASV iedzīvotājs Džeikobs Blass, kurš 20 gadu laikā strādājis četrās nekomerciālās veselības aprūpes organizācijās, turklāt trīs no tām vadījis.

Pašreizējais prezidents, pēc viņā domām, situāciju pasliktināja. 2018. gadā viņš likvidēja Obamas izveidoto "pandēmiju apkarošanas komandu" – Baltā nama Globālās drošības nodaļu veselības aprūpes un bioloģiskās aizsardzības jomā. Tramps uzskaktīja, ka nepieciešamības gadījumā nebūs grūti atkal pieņemt darbā cilvēkus.

Izredzes minimizēt epidēmiju ir palaistas garām, uzskata arī cita aģentūras sarunbiedre – medicīnas zinātņu doktore, patologanotome no Ziemeļkarolīnas Mārgareta Džonsone. "Pandēmijas novēršana ir nevis veselības aprūpes sistēmas, bet gan valdības struktūru, piemēram, Slimību kontroles un profilakses centra pienākums, - viņa teica. – Taču varasiestādes rīkojās pārāk lēni. Tramps neuzklausīja ekspertus, slēdza programmas, kas varētu uzraudzīt epidēmijas attīstību Ķīnā un novērst to ASV."

Katrs pats par sevi

Vēl viens negatīvs faktors – amerikāņu sabiedrības šķelšanās, turklāt tā vērojama ne tikai politikā, bet arī veselības aprūpes sfērā. "Krīzes galvenais iemesls – vienotas veselības aprūpes sistēmas trūkums: katra slimnīca ir par sevi," uzskata Džeikobs Blass.

© Sputnik / Наталья Селиверстова

Lielākā daļa slimnīcu ASV ir privātas un nekādi nav atkarīgas ne no valsts, ne viena no otras. Ir lieli tīkli, ir nelielas vietējās slimnīcas. Taču vispārēja vietu, aparatūras un aizsardzības līdzekļu trūkuma apstākļos medicīnas iestādes pāriet  pie režīma "katrs par sevi" un mēģina trūkstošās rezerves papildināt saviem spēkiem. Vārdu sakot, visas slimnīcas zvana uz vienu un to pašu fabriku ar līgumu piegādāt trūkstošos MPV aparātus, maskas, halātus un testus.

Pie tam dažas slimnīcas ir tik mazas, ka tām nav iespēju sazināties ar piegādātāju. Līdzekļu trūkuma dēļ tās slēdz durvis, RIA Novosti pastāstīja Mārgareta Džonsone. "Vienkārši trūkst naudas, lai strādātu, kad visi pacienti ir sirmgalvi un trūcīgie," viņa paskaidroja.

Daudzi uzskatīja, ka Tramps iniciēs likumu "Par aizsardzības rūpniecību". Tas ļautu audzēt nepieciešamo iekārtu ražošanu un piegādi slimnīcām "kara laika" režīmā.

Marta beigās vairāk nekā simt bijušie Nacionālās drošības padomes darbinieki aicināja prezidentu spert šo soli. Atbilde sekoja dažas dienas vēlāk: prezidents uzdeva General Motors laist klajā lielāku skaitu MPV aparātu. Taču informācijas avoti atklāja žurnālistiem, ka kompānija nav saņēmusi nekādu oficiālu rīkojumu par likuma stāšanos spēkā.

Medicīna nav domāta visiem

Vēl viena viegli ievainojama vieta veselības aprūpes sistēmā, kas pastāvīgi raisa politiskās diskusijas, ir apdrošināšanas sistēma.

"Daudziem valstī tā ir problēma – saņemt veselības aprūpi, un pandēmija šo problēmu izvirzījusi priekšplānā," teica Džonsons. Amerikāņus iespējams sadalīt trīs kategorijās. Pirmie – nodrošinātie pilsoņi, kuri vienkārši nopērk polisi. Cena ir atkarīga no vairākiem faktoriem: štats, tā likumi, darba vieta, ienākums. Mēnesī amerikānis vidēji maksā 440 dolārus par personīgo apdrošināšanu un apmēram 1168 dolārus – par ģimenes polisi.

Pie tam klients parasti pats norēķinās par veselības aprūpes pakalpojumiem un pēc tam saņem kompensāciju. Taču pēkšņas un nopietnas slimības gadījumā nebūt ne visi var likt galdā apaļu summu no savas kabatas. Kompānija kompensē tikai daļu izdevumu, parasti – 80%.

Otrā kategorija – trūcīgie. Aiz nabadzības robežas dzīvojošajiem pienākas valsts apdrošināšana – Medicaid. Tā nodrošina bezmaksas vai lētu veselības aprūpi miljoniem amerikāņu. Programmai ir savi kritēriji: tā ņem vērā ienākumus, ģimenes locekļu skaitu, dzīves vietu. Daži štati sakarā ar pandēmiju jau informēja, ka Medicaid turpinās darbu parastajā režīmā.

Vieglāk ievainojamie pašreizējā situācijā ir 27,5 miljoni amerikāņu, kam vispār nav polises. Tas ir, 8,5% iedzīvotāju nav izredžu izmantot veselības aprūpes pakalpojumus. Protams, viņi var ierasties neatliekamās palīdzības nodaļā un nostāties rindā, taču tas neko negarantē.

"Slimnīcas strādā naudas dēļ, nevar vienkārši ierasties slimnīcā un teikt, ka tev ir veselības problēmas, - skaidroja Džeikobs Blass. – Bet ārkārtas palīdzības nodaļās nav ne karantīnas telpu, ne aizsardzības līdzekļu, nekā. Un nav skaidrs, kas par to maksās."

Šai grupai bija paredzēta tā saucamā Obamacare – veselības aprūpes sistēmas reforma. Līdz 95% pilsoņu bija jāsaņem medicīnas polise. Kongress apstiprināja reformu 2010. gadā, taču ritēja ilgi strīdi par tās atbilstību konstitūcijai. Mulsināja pārlieku lielie izdevumi no budžeta. Rezultātā pēc stāšanās amatā 2017. gadā Donalds Tramps sāka Obamacare likvidāciju. 2018. gadā Teksasas štata Fortvortas pilsētas Federālā tiesa atzina, ka reforma ir nekonstitucionāla.

Vēl ASV ir maksātspējīgi pilsoņi vecumā virs 65 gadiem. Viņiem pienākas valsts medicīniskā apdrošināšana. Tā maksā apmēram 250 dolārus mēnesī, šo summu atskaita no pensijas. Tomēr polise nesedz visus medicīniskos izdevumus, tikai daļēji kompensē slimnīcu rēķinus. Seniori var nopirkt apdrošināšanas kompānijā papildu paketi (nedaudz vairāk kā 100 dolāri), kas ļauj bez maksas saņemt jebkādu medicīnisko palīdzību. Tā rīkojušies arī RIA Novosti sarunbiedri: "Man pašai ir teicama polise, es nežēlojos," atzina Mārgareta Džonsone.

"Es piemaksāju 120 dolārus mēnesī. Piemēram, pēdējos gados man bija divas operācijas rokai, divas acīm un viena – sirdij. Tikai pēdējā man izmaksātu vairāk nekā 50 tūkstošus dolāru, bet es nesamaksāju ne centa. Trīs dienas gulēju slimnīcā bez maksas, lai arī citā gadījumā tas man izmaksātu 3-5 tūkstošus dolāru, - atcerējās Džeikobs Blass. – Turklāt man ir vēl viena papildu apdrošināšanas pakete par 30 dolāriem mēnesī, kas sedz zāļu cenu."

Abi aģentūras sarunbiedri bija vienisprātis: viņiem paveicies labāk, nekā daudziem tautiešiem: par 350 dolāriem mēnesī var neraizēties par ārstēšanas maksu.

Tomēr tieši tāpat kā valdība, arī viņi nevarēja pateikt, ko iesākt miljoniem amerikāņu, kuri nevar atļauties pat pamata polisi.

173
Tagi:
ASV, koronavīruss
Pēc temata
ASV aviācijas bāzes kuģa kapteinis atcelts no amata par saziņu ar medijiem
Amerikāņu "izdzīvotāji" triumfē
Bank of America: ASV sākusies ekonomiskā krīze
COVID-19

Elpot ir bīstami: PVO iesaka valkāt maskas visur

41
(atjaunots 11:17 03.12.2020)
Iepriekš Pasaules Veselības organizācija sakarā ar pandēmiju ieteica valkāt maskas slēgtās telpās, savukārt ielā elpot svaigu gaisu, taču tagad noskaidrojies, ka Covid-19 ir krietni viltīgāks.

RĪGA, 3. decembris – Sputnik. Pēc Pasaules Veselības organizācijas pārstāves Margarētes Harisas sacītā, lai pasargātu sevi no Covid-19, maskas ir jāvalkā ne tikai iekštelpās, vēsta RIA Novosti.

Maskas, pēc viņas sacītā, ir jāvalkā arī uz ielas, ja tur nav iespējams ievērot sociālo distanci.

Tas pats attiecas arī uz labi vēdināmām telpām. Ja turēties tālāk vienam no otra neizdodas, tad atteikties no maskas nebūtu ieteicams.

Harisa atzīmē, ka tas ir viens no visnopietnākajiem ierobežojumiem kopš koronavīrusa pandēmijas sākuma.

Tiek atzīmēts, ka pasaulē kopš pandēmijas sākuma ar koronavīrusu inficējušies vairāk nekā 63 miljoni cilvēku. No tiem gandrīz pusotrs miljons nomira.

Atgādināsim, ka Latvijā no šodienas atļauts pulcēties kopā ne vairāk kā diviem cilvēkiem (izņēmums – ģimenes), tāpat ir jāievēro 2 metru distance, savukārt maskas kļūst obligātas visur, izņemot mājokli.

Skolās pēc 4. janvāra maskas nāksies valkāt visiem – gan skolēniem, gan skolotājiem – gan mācību stundās, gan starpbrīžos. No 7. decembra visā valstī 5.-6. klašu skolēni pāriet pie tālmācībām.

Tiek atcelti visi privātie pasākumi, ballītes, pulcēšanās, ierobežota veikalu darbība. Tiek pārtraukts ierastais ēdnīcu un kafejnīcu darbs uzņēmumos: tie drīkstēs izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai.

41
Tagi:
koronavīruss, maska, Pasaules Veselības organizācija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Covid-19 testēšanu neveiks noteiktu profesiju pārstāvjiem
Covid-19 testu turpmāk būs iespējams veikt vēl piecās vietās
Covid-19 ierobežojumu pārkāpumus varētu pielīdzināt genocīdam
Valdība apstiprināja Latvijā jaunus Covid-19 ierobežojumus

Ķīna pastumj malā ASV naftas pārstrādē: vai Krievija no kaut ko iegūs

31
(atjaunots 17:49 02.12.2020)
Saskaņā ar ĶTR Valsts statistikas biroja datiem, oktobrī naftas pārstrāde valstī palielinājusies par 2,5%, sasniedzot vēsturisku rekordu – 14,09 miljoni barelu diennaktī.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Pekina liek uzsvaru uz benzīnu un dīzeļdegvielu, palielinot naftas pārstrādes jaudu. Jau nākamgad ĶTR pēc šī rādītāja apsteigs ASV. Pastāv augsta varbūtība, ka amerikāņi piekāpsies arī IKP ziņā. Tomēr, kā norāda analītiķi, ķīniešiem varētu traucēt otrais pandēmijas vilnis, raksta RIA Novosti materiālā Irina Badmajeva.

Līdera maiņa

Saskaņā ar ĶTR Valsts statistikas biroja datiem, oktobrī naftas pārstrāde valstī palielinājusies par 2,5%, sasniedzot vēsturisku rekordu – 14,09 miljoni barelu diennaktī. ASV septembrī bija vien 13,5 miljoni.

Londonas panorāma, foto no arhīva
© Sputnik / Александр Вильф

Un ķīnieši negrasās pie tā apstāties. Nākamā gada beigās darbu sāks divas jaunas naftas pārstrādes rūpnīcas (NPR), teikts Starptautiskās enerģētikas aģentūras novembra ziņojumā. Bija gaidīts, ka tas notiks ne ātrāk kā 2023. gadā.

Tiek būvētas vēl četras – ar kopējo jaudu 1,2 miljoni barelu dienā. Tik daudz tiek pārstrādāts, piemēram, visā Lielbritānijā.

Ķīna jau vairākas desmitgades cenšas apmierināt augošo benzīna un dīzeļdegvielas pieprasījumu. Pūles nav bijušas veltīgas.

"Kopš 2000. gada valsts ir palielinājusi naftas produktu ražošanu par trim reizēm. Līdz 2025. gadam naftas pārstrāde sasniegs 20 miljonus barelu diennaktī," atzīmē Marks Gojhmans, Informācijas analītiskā centra "TeļeTrejd" galvenais ekonomists.

ASV piekāpsies līderībā, kuru turēja savās rokās kopš aizpagājušā gadsimta, jau 2021. gadā, uzskata aģentūras sarunbiedrs.

Amerikāņi slēdz NPR zemā maržinālisma dēļ, kurš noslīdēja lejā kopā ar naftas cenām. Aizejošajā gadā melnais zelts vairākas reizes atjaunoja minimālo cenu. Piemēram, 18. martā Brent marka kļuva par 15% lētāka un pirmo reizi kopš 2003. gada tika tirgota ar atzīmi 24,52 dolāri par barelu.

Samazinājās arī degvielas pieprasījums pasaulē. Tādēļ naftas pārstrāde samazinājās par rekordlielajiem 1,7 miljloniem barelu. Turklāt lauvas daļu sastādīja tieši Amerikas NPR. "Vienas rūpnīcas tiek slēgtas, bet citas prasa investīcijas modernizācijā un atjaunošanā pēc viesuļvētrām, kuras katru gadu pārnesas pāri Meksikas līča piekrastei, kura arī atrodas ievērojama daļa ASV naftas pārstrādes jaudas," precizē Marks Gojhmans.

Zaļā enerģētika: kurš iegūs un kurš zaudēs

Vēl viens Ķīnas veiksmes iemesls ir efektīva cīņa ar koronavīrusu, uzskata "Alor Broker" galvenais analītiķis Aleksejs Antonovs. ĶTR ekonomika atjaunojas un demonstrē stabilitāti, savukārt Eiropā un ASV turpinās lejupslīde.

Ne jau nejauši ķīnieši ieņem līderpozīcijas ne vien naftas pārstrādē, bet arī metalurģijā. "Faktiskais primāro resursu patērēšanas centrs, Ķīna tagad attīsta augstāku robežu pārstrādes rūpniecību," saka Marks Gojhmans.

Tās pašas tendences vērojamas gan Indijā, gan Tuvajos Austrumos, atzīmē ekonomists. Tas noved pie daudzu novecojušu rietumu kompāniju rūpnīcu slēgšanas pat Āzijas reģionā, piemēram, Singapūrā.

Turklāt ASV un Vecā pasaule pakāpeniski atsakās no ogļūdeņražiem par labu alternatīviem enerģijas avotiem. Savukārt Ķīnai nav striktu ekoloģisku saistību.

"Savienotās Valstis liek uzsvaru uz zaļo enerģētiku, sniedzot ĶTR netīras rūpniecības platformas lomu. Ekonomiski attīstītas valstis finansēs pāreju pie atjaunojamiem resursiem uz pārējo rēķina un vēl liks tiem maksāt "ekoloģijas nodokļus". Baltā nama administrācijā pie tā ķersies klāt politiskais smagsvars Džons Kerijs, kurš kļūs par jaunā prezidenta speciālo pārstāvi klimata jautājumos," norāda Antons Grinšteins, investīciju kompānijas Hamilton eksperts.

No naftas atkarīgajai Krievijai zaļai scenārijs draud ar augošām kompāniju izmaksām un budžeta ienākumu kritumu. "Saglabājot izejvielu struktūru, pašmāju (Krievijas – Sputnik) ekonomikai ir izdevīgāk, lai ASV saglabā līderpozīciju naftas pārstrādē," uzskata sarunbiedrs.

Krievijai derētu nopietni aizdomāties par citiem budžeta ienākumu avotiem, lai pēc 15-20 gadiem aizstātu izkrītošos naftas ienākumus, piebilst Marks Gojhmans.

Tuvākajā perspektīvā naftas produktu patēriņa pieauguma Ķīnā fonā ir jāpārorientējas uz izejvielas eksportu šajā virzienā.

Pandēmija: Āzijas scenārijs

Tomēr visam kādreiz pienāk beigas. Pastāv augsta varbūtība, ka jau 2025. gadā ražošanas jaudas pieaugums ĶTR apsteigs pieprasījumu. Saskaņā ar Ķīnas naftas un gāzes korporācijas CNPC datiem, pēc pieciem gadiem valstī ir iespējams naftas produktu pārpalikums 1,4 miljonu barelu apmērā diennaktī.

"Šobrīd saspringtu attiecību apstākļos ar Savienotajām Valstīm Ķīnas naftas pārstrādātājus virza vēlme atspēlēties par ierobežojumiem ārējā tirdzniecībā. Un tādā veidā pacelt valsts prestižu," uzskata Aleksejs Antonovs.

Tādēļ, ekstrapolējot patreizējās tendences uz trim pieciem gadiem uz priekšu, var sagaidīt līderu izmaiņas ne tikai naftas pārstrādes nozarē, bet arī galvenajā ekonomikas rādītājā – IKP apmērā.

"Pirms pandēmijas Ķīnai trūka pieci gadi, lai apsteigtu Amerikas ekonomiku. Tagad, pateicoties efektīvākai cīņai ar koronavīrusa izplatību, ķīnieši var izlauzties priekšgalā agrāk," uzskata Antons Grinšteins.

Cits jautājums – vai ASV ir gatavas nodot pozīcijas. Amerikas elite centās atrisināt problēmu ekonomiski un diplomātiski, norāda analītiķis. Bet tas nenostrādāja. Un šobrīd prezidenta-biznesmeņa vietā nāk prezidents-politiķis.

Turklāt straujš naftas pārstrādes produktu pieprasījuma kāpums ĶTR ir saistīts ar epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos. Tomēr otrais vilnis netiek izslēgts arī Āzijā. Saslimstības uzliesmojumi jau ir reģistrēti Indonēzijā, Japānā, Dienvidkorejā. Tas spēj kardināli mainīt spēku izkārtojumu starp ASV un Ķīnu.

31
Tagi:
naftas tirgus, nafta, Ķīna, Krievija, ASV
Pēc temata
Vai Krievijai draud "ellīgas sankcijas" Baidena varas apstākļos
Krievu hakeri var uzpīpēt: kas sagrābis savās rokās varu ASV
"Gazprom" gāzes cena Polijai pieaugs. Kā atbildēs Varšava?
Radikālas izmaiņas: pirmo reizi Krievijas ogles Rīgas ostā piekāpušās konteineriem
Latvijas karogs, foto no arhīva

VDD organizējis kratīšanu pie krievvalodīgajiem žurnālistiem Jakovļeva un Lindermana

0
(atjaunots 18:37 03.12.2020)
Latvijas Valsts drošības dienesta darbinieki šodien ieradušies pie portāla Baltnews.lv bijušā galvenā redaktora Andreja Jakovļeva un publicista Vladimira Lindermana.

RĪGA, 3. decembris — Sputnik. Latvijas Valsts drošības dienesta darbinieki organizējuši kratīšanu pie portāla Baltnews.lv bijušā galvenā redaktora Andreja Jakovļeva, informēja žurnālists, portāla IMHOClub galvenais redaktors Jurijs Aleksejevs. No rīta kratīšana notika arī publicista Vladimira Lindermana mājās, patlaban viņš tiek nopratināts, informēja žurnāliste Alla Berezovska.

"Pie Andreja Jakovļeva un Irinaas Ļitvinovas turpinās kratīšana. Latvijas VDD. Zvanīja viņu dēls Artjoms. Detaļas nezināja. Pagaidām neviens nezina," Aleksejevs uzrakstīja Facebook.

Berezovska informēja, ka Jakovļeva dēls pastāstījis: pēc kratīšanas viņa tēvu plānots vest uz nopratināšanu, pēc tam esot solījuši atlaist. Nekas sīkāk nav zināms. Aleksejeva publikacijas komentētāji izteica pieņēmumu, ka VDD vizīte, iespējams, saistīta ar filmu "Latvijas valsts standarts: krievu – non grata".

Berezovska atzīmēja, ka Andrejs Jakovļevs vienmēr strādājis saskaņā ar Satversmes 100. pantu par vārda un viedokļa brīvību un nekad nav pārkāpis likumus. Viņa ir pārliecināta, ka tā ir vajāšana par atšķirīgu viedokli.

"Jā, protams, tā ir citādi domājoša cilvēka vajāšana – protams, viņš nefilmēja to, kas būtu paticis varasvīriem. Tomēr esmu droša – Andrejs nekad nepieļāva nekādus tiesisko normu pārkāpumus. Viss pārējais ir tikai politiska interpretācija... Kauns! Neprot uzvarēt godīgā žurnālistiskā diskusijā, ķeras pie vardarbīga spiediena metodēm!" viņa pastāstīja Facebook.

"Vienu laiku viņš vadīja portāla "Baltnews.lv" redakciju, taču jau divus gadus tur nestrādā, pat neko nepublicē portālā. Kā redzam, tas neko nenozīmē, ja gestapo ir ieķēries, tik vienkārši neatlaidīs. Citādi vēl, nedod Dievs, kādam radīsies doma, ka viņi neko nedara, samazinās vēl budžetu... Tā pēc Latvijas krievvalodīgo žurnālistu un blogeru Aleksejeva, Lindermana, Gapoņenko, Fileja no pirksta izzīstajām lietām nobriedusi arī Jakovļeva lieta. Vai tagad ir kārtībā, naudiņa ir atpelnīta?" žurnāliste vaicāja.

Profesors Aleksandrs Gapoņenko informēja, ka Jakovļevs viņam nesen pastāstījis: VDD ierosinājis pret viņu lietu par sadarbību ar Krievijas medijiem, taču viņš nav vēlējies šo faktu publiskot.

"Nesen Andrejs man stāstīja, ka VDD ierosinājis pret viņu krimināllietu par to, ka viņš sadarbojies ar Krievijas medijiem. Es ierosināju informēt sabiedrību. Viņš atteicās, jo nejuta, ka būtu vainīgs. Domāja, viss nokārtosies. Nenokārtojās.

Terors pret krievu inteliģenci Latvijā turpinās. Vārda brīvība jau sen kļuvusi par tukšu skaņu. Specdienesti regulē visus politiskos un nepolitiskos procesus valstī," Gapoņenko pastāstīja Facebook.

Vēlāk Alla Berezovska informēja, ka kratīšana notikusi arī pie publicista Vladimira Lindermana, patlaban viņš tiek nopratināts, uz zvaniem neatbild.

Latvijas Krievu savienība ziņoja, ka kratīšanas laikā no Lindermana dzīvokļa izņemtas visas iekārtas.

"Šodien pazīstamā publicista un sabiedriskā darbinieka Vladimira Lindermana dzīvoklī notika kratīšana, izņemtas visas iekārtas – dators, telefons, diski, arī bankas kartes. Pats Vladimirs aizturēts, tagad atrodas nopratināšanā VDD.

Kratīšanas un aizturēšanas iemesli nav zināmi.

Mēs uzskatām, ka tamlīdzīga atkārtota attieksme pret cilvēku, kurš vienkārši pauž savu viedokli, atšķirīgu no valsts uzskatiem, nav pieļaujama," teikts partijas publikācijā Facebook.

0
Tagi:
Vladimirs Lindermans, Drošības dienests
Pēc temata
Pēc šādas shēmas par spiegu var padarīt ikvienu: Lindermans par spriedumu Burakam
"Bīstamajiem" aktīvistiem aizbāztas mutes: vecāku sapulces dalībnieki saņēmuši "piedošanu"
Jurijs Aleksejevs: "Atšķirībā no ASV, krievu "ņegri" Latvijā patiešām ir beztiesiski"
"Kriminalizēta jebkāda sadarbība ar Krieviju": Lindermans par rusofobiju Latvijā