Nosaukts vēl viens Covid-19 saslimšanas simptoms

372
(atjaunots 09:19 29.03.2020)
Amerikāņu zinātnieki, atsaucoties uz Ķīnas kolēģu laboratorijas pētījumiem, brīdina par vēl vienu iespējamo koronavīrusa saslimšanas simptomu agrīnā stadijā.

RĪGA, 29. marts – Sputnik. Amerikas Oftalmoloģijas akadēmijas speciālisti paziņojuši, ka agrīns Covid-19 inficēšanās simptoms var būt arī acs gļotādas iekaisums, jeb konjunktivīts, raksta Bb.lv.

Saskaņā ar diviem pēdējiem pētījumiem, kurus veica zinātnieki no Ķīnas, vīrusa konjunktivīts tika atklāts vienam no 30 pacientiem pirmās izmeklēšanas laikā, un 9 no 1099 otrās izmeklēšanas laikā.

Līdz tam Austrālijas zinātnieki atklāja, ka daudziem saslimušajiem ir kopīga īpašība – ožas zudums, pat kad citu simptomu, kas ir raksturīgi koronavīrusa inficēšanās gadījumiem (augsta temperatūra, sauss klepus, apgrūtināta elpošana), nav. Sāpes kaklā, kā arī problēmas ar kuņģa un zarnu traktu arī skaitās netipiski koronavīrusa simptomi, taču atsevišķos gadījumos tie tiek novēroti.

Kā jau iepriekš rakstīja Sputnik Latvija, vakar Latvijā tika reģistrēti kopumā jau 305 Covid-19 saslimšanas gadījumi, slimnīcās atradās 21 cilvēks, trīs atrodas smagā stāvoklī.

Kopējais testēto cilvēku skaits vakar sasniedza 12 748.

372
Tagi:
koronavīruss, Ķīna, ASV
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (685)
Pēc temata
Lietuvas premjerministrs licis nekavējoties atlaist Kauņas slimnīcas vadītāju
Apturēt koronavīrusu: policija braukās apkārt Rīgai un meklēs pārkāpējus
Lietuvas iedzīvotājiem piedraudēja ar arestiem par pastaigām parkos un sēdēšanu kafejnīcās
Miljoni uz ielas: ASV pārņēmis rekordliels bezdarba līmenis
Eiro

Vai Eiropas Savienība atbrīvosies no sīknaudas

23
(atjaunots 12:30 30.09.2020)
Saskaņā ar Eiropas Komisijas ziņojumu, atteikšanās no viena un divu centu monētām palīdzēs ietaupīt naudu un apkārtējās vides resursus.

RĪGA, 30. septembris – Sputnik. Eiropas Komisija uzsāk 1 un 2 centu monētu izmantošanas lietderīguma novērtējumu, vēsta Euractiv.

Vai eirozonai ir vērts atteikties no divām savām vissīkākajām monētām? Tās aizņem vietu makā un piesaista jums nosodošus apkārtējo skatienus lielveikala rindā pie kases, kad jūs sākas tās drudžaini skaitīt.

Ir arī nopietnāki iemesli atteikties no vara monētām. Tas kļūs par vēl vienu soli ceļā pie ekonomikas bez skaidrās naudas.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas ziņojumu, atteikšanās no viena un divu centu monētām palīdzēs ietaupīt naudu un apkārtējās vides resursus – vairs nevajadzēs iegūt metālu un tērēt naudu monētu ražošanai, transportēšanai un pārstrādāšanai.

ES iedzīvotāji atbalsta šo piedāvājumu. Saskaņā ar aptauju datiem, gandrīz 65% eiropiešu ir gatavi atteikties no sīkajām monētām. 3017. gadā tikai respondenti no Latvijas un Portugāles vēlējās saglabāt šos eirocentus.

Vēl viens iemesls – koronavīruss. Pētījumi vēl tiek turpināti, taču pastāv aizdomas, ka skaidra nauda palīdz vīrusam izplatīties pa visu pasauli. Varbūt monētām nav vietas jaunajā pasaulē?

Bet, varbūt, arī ir. Noliekot malā numismātu vajadzības, ir arī citi iemesli, kādēļ viena un divu centu monētas ir jāatstāj apritē. Viens no tiem ir iespējamais cenu kāpums. Patērētāji raizējas, ka pārdevēji pacels cenas īsi pirms to noapaļošanas: piemēram, kafija, kura maksāja 1,95 eiro, sadārdzināsies līdz 1,98 eiro, un lūk jums kafija par diviem eiro.

Tomēr Eiropas Komisija atgādina, ka Nīderlandē un Somijā, kur cenas jau ir noapaļotas, nekas tāds nenotika – manipulācijas ar cenām aizliedz konkurences likumi.

Arī labdarības organizācijas ir priecīgas par to, ka mūsu makos ir sīknauda, un ubagotāji Eiropas ielās. ES varasiestādēm, visticamāk, būs grūti novērtēt ekonomisko efektu vienam un otram, taču tām nāksies pacensties – Eiropas Komisija vēlas pabeigt savu pētījumu nākamgad un publicēt to 2021. gada beigās.

Ja jums piemīt azarts, varat saderēt uz pāris eirocentiem, ka ES izstrādās kaut kādus "vispārīgus noteikumus", kurus valstis vienkārši ignorēs vai aizmirsīs ieviest. Tā kā mēs vēl ilgi ik pa laikam atradīsim monētas savos dīvānos.

23
Tagi:
nauda, Eiropas Savienība
Pēc temata
Valdība atbalstīs kultūras organizācijas ar naudu
Pandēmijas dēļ eiropiešiem nākas sākt taupīt
Pietiek to paciest! Iedzīvotāji sadumpojušies pret ierēdņiem reprezentācijas izdevumu dēļ
Pats grūtākais – atrast naudu: Latvijas iedzīvotāji novērtēja biznesa uzsākšanas iespējas
Ustjlugas osta

Apturēt kravu plūsmu caur Baltiju: KF izpilda uzdevumu un vai palīdzēs Baltkrievijai

23
(atjaunots 08:10 29.09.2020)
Baltkrievija nespēs ātri pārorientēt minerālmēslu pārkraušanu uz Krievijas ostām, Krievijas minerālmēslu ražotāji paši ir spiesti izmantot Baltijas valstu ostu pakalpojumus.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Baltijas jūras Krievijas ostās šodien nepietiek jaudas, lai pieņemtu Baltkrievijas minerālmēslus. Krievijas ražotāji pagaidām paši ir spiesti izmantot kaimiņvalstu ostu pakalpojumus, paziņoja eksperti konferencē "Argus Minerālmēsli 2020: Krievija, NVS un Baltijas valstis".

SIA "Morstrojtehnologija" vadošā speciāliste Olga Gopkalo atzīmēja, ka pašmāju termināli Baltijas jūras ostās ir pilnībā noslogotas, runāt par iespējamo Baltkrievijas minerālmēslu pārvešanu varēs runāt tikai pēc tam, kad, piemēram, tiks pabeigta termināla "Uļtramar" būvniecība Ustjlugā.

Jaudas trūkuma dēļ arī Krievijas minerālmēslu ražotāju kompānijas turpina pārkraut daļu produkcijas Baltijas valstu un Somijas ostās, atzīmēja viņa.

Saskaņā ar analītiskā centra Portnews datiem, ostās 2019. gadā tika apkalpoti aptuveni 29 miljoni tonnu minerālmēslu, trešā daļa no tiem – kaimiņvalstu (Baltijas valstu) ostās.

Gopkalo atzīmēja, ka minerālmēslu eksporta apjomi cauri Krievijas ostām un to tranzīts aug vienādā pakāpē. Taču eksperte atzīmēja, ka minerālmēslu tranzīts pieaug nedaudz ātrāk. Tranzīta daļa minerālmēslu jūras eksportā saglabājas (33-34%).

Tranzīts cauri Baltijai pieaug uz šķidro minerālmēslu rēķina, savukārt sauso minerālmēslu tranzīts – uz Kotkas ostas rēķina. 2019. gadā sauso minerālmēslu eksports uz Somiju sastādīja 20%, uz Baltiju – 63%, savukārt šķidro minerālmēslu eksports uz Baltiju – 18%.

Dabisko monopolu problēmu institūta ģenerāldirektora vietnieks Vladimirs Savčuks arī piekrīt viedoklim par to, ka Baltkrievija nespēs ātri pārorientēt minerālmēslu pārkraušanu uz Krievijas ostām.

"Uzbūvēt Krievijā minerālmēslu pārkraušanas terminālu ir sarežģīti, gandrīz neiespējami. Pieņemts lēmums pārtraukt kravu piegādes caur Baltijas ostām. Taču uz minerālmēsliem tas pagaidām neattiecas," sacīja eksperts.

Iepriekš prezidents Aleksandrs Lukašenko, komentējot Baltijas valstu sankcijas attiecībā pret viņu un vēl virkni Baltkrievijas amatpersonu, paziņoja, ka Minska izstrādā atbildes ekonomiskos lēmumus, ar to domājot tai skaitā Baltkrievijas kravu tranzīta pārorientēšanu uz Krieviju.

Baltkrievijas kompānijas ir svarīgākie Klaipēdas ostas partneri. Kravas no kaimiņu republikas veido aptuveni trešo daļu no visa ostas kravu apgrozījuma, pārsvarā tie ir minerālmēsli un naftas produkti.

23
Tagi:
kravas, Kravu pārvadājumi, tranzīts
Pēc temata
Kravu apgrozījums Liepājas ostā samazinājies gandrīz par 15%
Politologs: izdevīgi tranzīta noteikumi KF nerada grūtības, tagad jāstrādā Minskai
Elksniņš: ostas stāv, tranzīts izsīcis, bet Latvijas varasiestādes iedzen valsti ellē
"Latvijas Dzelzceļa" vadītājs pastāstīja, kāda ir KF kravu pazaudēšanas cena
Valdemārs Tomaševskis

Lietuvas Seima deputāts nosaucis poļu partijas līderi par "Kremļa idiotu"

0
(atjaunots 08:48 01.10.2020)
Pēc konservatīvās partijas pārstāvja domām, visi poļu politiķa soļi "nāk par labu Kremlim".

RĪGA, 1. oktobris – Sputnik. Lietuvas Seima loceklis no konservatīvās partijas "Tēvijas savienība – Lietuvas kristīgie demokrāti" Žigimants Pavilēnis asi kritizēja partijas "Lietuvas poļu vēlēšanu akcija – Kristīgo ģimeņu savienība" līderi Valdemāru Tomaševski un debatēs nosauca viņu par "Kremļa idiotu", vēsta Sputnik Lietuva.

"Pēc apspriedes es pārliecinājos, ka Valdemārs Tomaševskis vienkārši ir lietderīgs Kremļa idiots, kura sovjetisko viedokli Kremlis nesekmīgi izmantoja, lai traucētu Lietuvas, Polijas, Eiropas Parlamenta centieniem, lietuviešu un poļu izcelsmes amerikāņiem mobilizēt visu demokrātisko Rietumu pasauli Baltkrievijas brīvības vārdā," viņš publicēja savā lapā Facebook.

Konservators paziņoja, ka viņam nav zināma neviena poļu diaspora pasaulē, kas "necīnītos ar Kremļa imperiālismu". Pēc viņa domām, tas ir vienīgais jautājums, kas apvieno sašķelto Poliju vai Lietuvu priekšvēlēšanu periodā.

Pavilēnis uzskata, ka visi Tomaševska soļi "nāk par labu Kremlim".

"Šova noslēgumā es pasniedzu Tomaševskim Lietuvas Republikas Konstitūciju, jo uzskatu, ka ikvienam Lietuvas pilsonim ir jāaizstāv nācijas tiesības uz suverenitāti, neatņemama cilvēka cieņa un cilvēka tiesības, ka nevienam diktatoram nav tiesību tās atņemt vai uzbrukt nācijas suverenitātei, ka mūs visus apvieno mūsu vecā kopīgā devīze "par mūsu un jūsu brīvību". Lai tā būtu politiska reklāma, tomēr es uzskatu, ka tās ir manas pilsoņa tiesības – aizsargāt šīs konstitucionālās vērtības," viņš piebilda.

Lietuviešu konservatori pastāvīgi runā par "Krievijas ietekmes" draudiem un risku valsts nacionālajai drošībai. Viņi ir pazīstami ar savu rusofobo pozīciju, asiem izteikumiem par Krieviju un radikāliem ieteikumiem.

Iepriekš pret poļu partiju iebilda lietuviešu žurnālists Andris Tapins. Viņš aicināja neatbalstīt to gaidāmajās parlamenta vēlēšanās, kas notiks 11. oktobrī.

Partija "Lietuvas poļu vēlēšanu akcija – Kristīgo ģimeņu savienība" nepiedalījās balsojumā par situācijai Baltkrievijā veltīto rezolūciju. Tās līderis Valdemārs Tomaševskis atzīmēja, ka tamlīdzīgi dokumenti rada spriedzi un neveicina attiecību uzlabošanos kaimiņu starpā.

Opozīcijas protesti Baltkrievijā sākās 9. augustā, pēc prezidenta vēlēšanām, kurās, saskaņā ar CVK datiem, sesto reizi uzvarējis Aleksandrs Lukašenko, saņemot 80,1% balsu. Opozīcija uzskata, ka vēlēšanās uzvarējusi Svetlana Tihanovska, kura patlaban uzturas Lietuvā.

Oficiālie dati liecina, ka protestu pirmajās dienās aizturēti apmēram 6,7 tūkstoši cilvēku. Valsts IeM ziņoja, ka nekārtībās cietuši simtiem cilvēku, arī likumsargi. Ir arī upuri.

Kopš protestu sākuma Lietuva iejaucas kaimiņvalsts lietās. Politiķi pieprasa jaunas vēlēšanas, jo uzskata, ka to rezultāti esot bijuši "safabricēti".

0
Tagi:
Seims, Baltkrievija, Lietuva
Pēc temata
Žirinovskis aicināja Lietuvu atdot Baltkrievijai Viļņu un Klaipēdu
Lietuva ir pārskaitusies: Baltkrievija nevēlas maksāt un nožēlot grēkus
Lietuva atteikusies atzīt Lukašenko par Baltkrievijas leģitīmo prezidentu
Cenšas izprovocēt KF kļūdu: eksperts par Abrams bataljonu Lietuvā