Vladimirs Kozins

Eksperts: NATO vēlas vairāk naudas un ignorē slimnieku vajadzības

149
(atjaunots 16:37 24.03.2020)
NATO pieprasa no dalībvalstīm palielināt izdevumus aizsardzībai, neskatoties uz augošo koronavīrusa pandēmiju.

RĪGA, 24. marts – Sputnik. NATO nodrošinājusi militāro investīciju pieaugumu – pagājušajā gadā alianses dalībvalstu izdevumi pieauguši par 4,6%, atskaitījās bloka ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs sava ikgadējā pārskata ietvaros. Viņš pauda cerību, ka šī tendence saglabāsies, neskatoties uz koronavīrusa pandēmiju, kas pārņēmusi visu pasauli.

Stoltenberga paziņojums pilnībā atbilst līnijai, ko alianse izstrādāja 2018.gada lielajā samitā Briselē, radio Sputnik ēterā konstatēja Krievijas Kara zinātņu akadēmijas profesors, Maskavas valsts starptautisko attiecību institūta Militāri politisko pētījumu centra vadošais eksperts Vladimirs Kozins.

"Briselē bija ieplānots izdevumu pieaugums no 2% līdz 4% no IKP. NATO sev nospraudusi grandiozu uzdevumu – nostiprināt savu potenciālu globālā dimensijā: raķetes un kodolieročus un to piegādes līdzekļus, pretraķešu aizsardzību un vispārējos spēkus, konvencionālo bruņojumu," atzīmēja Kozins.

Pēc būtības, visa zemeslode ir pārvērtusies par alianses vitāli svarīgu interešu zonu. "Ir jāapkalpo milzīgs skaits atbalsta punktu un armijas bāzu – tas prasa milzīgus līdzekļus. Stoltenbergs atzinis, ka tā patiešām ir," konstatēja Kozins.

NATO, aizbildinoties ar Krievijas agresiju, joprojām audzē militāro klātbūtni pie Krievijas robežām. Kopš 2016.gada Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā dislocēti četri daudznacionālie alianses bataljoni – vairāk nekā 4,8 tūkstoši karavīru.

Turklāt, uzsvēra Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, mācību laikā NATO spēki pie Krievijas robežām būtiski pieaug. Maskava jau vairākkārt norādījusi, ka nelolo nekādus uzbrukumu plānus. Valsts ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pauda pārliecību, ka NATO tas ir lieliski zināms, tomēr alianse izmanto ieganstu, lai dislocētu lielāku skaitu tehnikas un karavīru pie Krievijas robežām.

Koronavīrusa Covid-19 pandēmija, kas sākās 2019.gada nogalē Ķīnā, patlaban pārņēmusi 167 valstis, reģistrēti vairāk nekā 343 tūkstoši inficēšanās gadījumu, gandrīz 15 tūkstoši miruši. Covid-19 letalitāte pārsniegusi 4,3%. Eiropā par pandēmijas avotu kļuvusi Itālija, kur letalitāte sasniegusi 9,2%.

Козин: НАТО игнорирует нужды стран из-за пандемии, настаивая на росте военных расходов
149
Tagi:
aizsardzība, NATO
Pēc temata
Krievijas ĀM pārmet NATO "uzbrukuma dūres" veidošanu pie KF robežām
Pārapbruņošanās nolūkos Latvija var palūgt ASV kredītu uz 12 gadiem
Mācību "Defender Europe 2020" struktūra un dalībnieki: Baltijas valstis statistu lomā
Koronavīruss samaitājis Pentagona un NATO plānus Eiropā
Grupas Louis Vuitton Moët Hennessy vadītājs Bernārs Arno

Forbes noskaidroja, kurš nedēļas laikā nopelnījis visvairāk

12
(atjaunots 15:33 31.05.2020)
Pandēmija nav traucēklis tam, lai nopelnītu dažus miljonus: kurš no uzņēmējiem nopelnījis visvairāk pavasara pēdējā nedēļā?

RĪGA, 31. maijs – Sputnik. Žurnāls Forbes sastādīja desmit uzņēmēju un investoru sarakstu, kuri no 21. līdz 28. maijam nopelnījuši visvairāk naudas, vēsta RIA Novosti.

Pirmajā vietā izrādījies kompāniju grupas Louis Vuitton Moët Hennessy vadītājs Bernārs Arno. Nedēļas laikā viņa bagātība palielinājusies par 8,1 miljardu dolāru un atkal pārsniedza 100 miljardus dolāru.

Tālāk seko Inditex holdinga (pieder zīmols Zara) dibinātājs un beneficiārs Amansio Ortega, kurš kļuvis par 4,9 miljardiem dolāru bagātāks. Līderu trijnieku noslēdz leģendārais investors Vorens Bafets, kura bagātība pieaugusi par 3,9 miljardiem dolāru.

Tālāk seko Kering īpašnieks Fransuā Pino, L’Oreal līdzīpašniece Fransuāza Fransuāza Betankūra-Meijersa, Uniqlo dibinātājs Tadasi Janai un kompānijas Keyence dibinātājs Takemicu Takidzaki.

Tāpat sarakstā iekļuva Luxoticca dibinātājs Leonardo del Vekkio, Grupo Carso īpašnieks Karloss Slims un 3G Capital līdzdibinātājs Horhe Paolo Lemāns. Nedēļas laikā viņi kopsummā nopelnīja 33,6 miljardus dolāru.

12
Tagi:
Forbes
Pēc temata
Nosaukti pasaules bagātāko cilvēku ienākumi Covid-19 pandēmijas laikā
Forbes: pasaules bagātāko cilvēku saraksta līderpozīciju ieņēmis jauns cilvēks
Bagātākie cilvēki pasaulē dienas laikā zaudējuši 117 miljardus dolāru
Kemeras pludmale, foto no arhīva

Turcijas pludmalēs aizliegs smēķēt cigaretes un ūdenspīpes

7
(atjaunots 15:29 31.05.2020)
Jaunievedums ir saistīts tai skaitā ar to, ka, novācot izsmēķus, apkopējiem nāktos tos aiztikt, un tas ir papildu risks.

RĪGA, 31. maijs – Sputnik. No 1. jūnija Turcijā oficiāli tiek atvērti parki, kafejnīcas, restorāni, baseini un pludmales, taču tie strādās pēc jauniem noteikumiem, vēsta RIA Novosti.

Vislielāko Antālijas pludmali Konjaalti rajonā, kura ir vairāk nekā 6 kilometrus gara, sāka iekārtot četru dienu komandantstundas laikā, kura noslēdzās 27. maijā.

Pludmale
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Sauļošanās krēslus uzstādīs, ņemot vērā 9 kvadrātmetru platību uz vienu ģimeni. Pēc katra tūrista tās dezinficēs, taču vietai ir jāpaliek brīvai ne mazāk par 20 minūtēm. Sauļoties uz saviem dvieļiem un kur gribas atpūtniekiem aizliegs.

Arī smēķēt pludmalē tagad nedrīkstēs. Jaunievedums ir saistīts tai skaitā ar to, ka, novācot izsmēķus, apkopējiem nāktos tos aiztikt, un tas ir papildu risks. Tiesa, aizliegums skāris arī ūdenspīpes.

Informācijas par to, kādi ūdens sporta veidi būs pieejami, pagaidām nav. Pašlaik ir atjaunoti tikai jūras izbraucieni.

Turcijas viesnīcas, kuras ir izgājušas antikoronavīrusa sertifikāciju, var atvērties jūnijā, taču lēmums paliek īpašnieku pārziņā. Starptautiskie reisi tiks atjaunoti pakāpeniski.

7
Tagi:
smēķēšana, tūrisms, Turcija
Pēc temata
Visi uz Jūrmalu: Latvijas kūrorts iekļuvis labāko atpūtas vietu desmitniekā pēc pandēmijas
Cilvēki velk maskas un atgriežas pie ierastās dzīves: Eiropa samazina ierobežojumus