Krievijas vēstnieks ASV Anatolijs Antonovs

Krievijas vēstnieks ASV: Human Rights Watch izplata dezinformāciju Krievijā par epidēmiju

74
(atjaunots 08:11 24.03.2020)
Amerikāņu tiesībsargu organizācijas vadītājs klāstīja, ka Krievijas valdība neko nedarot, lai iedzīvotāju rīcībā būtu pietiekams skaits mākslīgās plaušu ventilācijas aparātu.

RĪGA, 24. marts - Sputnik. Krievijas vēstnieks ASV Anatolijs Antonovs aicināja amerikāņu tiesībsargu organizācijas Human Rights Watch vadītāju Kenetu Rotu neizplatīt dezinformāciju par cīņu ar koronavīrusu Krievijā, vēsta RIA Novosti.

Iepriekš Kenets Rots savā lapā Twitter izklāstīja, ka Krievijas valdība neko nedara, lai novērstu "bagāto cilvēku sākto MPL aparātu iepirkšanu", kuru it kā varot pietrūkt vienkāršajiem pilsoņiem. Pie tam tiesībsargs atsaucās uz rakstu izdevumā The Moscow Times.

"Aicinām HRW vadītāju neizplatīt dezinformāciju starp saviem lasītājiem Ņujorkā un visā pasaulē par Krievijas valdības darbībām cīņā ar koronavīrusa infekciju. Savlaicīgie pasākumi mums ļāvuši stāties pretī jaunajiem globālajiem draudiem daudz efektīvāk nekā tām valstīm, ko HRW tradicionāli izvairās kritizēt," teikts Antonova publikācijā vēstniecības lapā Facebook.

Diplomāts ieteica Rotam iepazīties ar informaciju par situāciju ar MPL aparātiem, ko savā intervijā sniedza Deniss Procenko – 40.slimnīcas galvenais ārsts (tā ārstē koronavīrusa slimniekus).

"Šodien vairāk nekā jebkad ir svarīgas starptautiskās sabiedrības apvienotās pūles. Vajadzīgs savstarpējs atbalsts. Krievija jau sniegusi reālu un nepieciešamu palīdzību Itālijai. Tagad pats galvenais ir cilvēku dzīvību glābšana," atzīmēja Antonovs.

Vēstnieks pievērsa uzmanību arī veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai Krievijas pilsoņiem, kuri atrodas cietumos ASV, un ieteica HRW atsaukties uz Krievijas diplomātu lūgumu pēc palīdzības.

11.martā Pasaules veselības organizācija pasludināja COVID-19 infekcijas pandēmiju.

Saskaņā ar PVO datiem, saslimuši aptuveni 330 tūkstoši cilvēku, 14,5 tūkstoši ir miruši.

Krievijā Covid-19 inficēto skaits sasniedzis 438 cilvēkus (262 no viņiem atrodas galvaspilsētā), 17 izveseļojušies, aptuveni 52 tūkstoši tiek novēroti.

Agrāk medijos parādījās ziņa, ka Krievijā strauji pieaudzis mākslīgās plaušu ventilācijas aparātu pieprasījums, jo tos it kā sākuši aktīvi iepirkt bagātie pilsoņi, ņemot vērā koronavīrusa izplatību. Krievijas Veselības ministrija atbildēja, ka MPL aparātu iegādei personīgai lietošanai nav jēgas, jo to var izmantot tikai kvalificēts ārsts stacionāra apstākļos.

23.martā Krievijas premjerministrs Mihails Mišustins deva rīkojumu piešķirt 7,5 miljardus rubļu vismaz 5,7 tūkstošu MPL aparātu un ekstrakorporālās membrānu oksigenācijas sistēmu (ECMO) iegādei, kā arī 5 miljardus – termovizoru, bezkontakta termometru un gaisa dezinfekcijas iekārtu iegādei. Šo produkciju piegādās kompānijas "Rosteh" meitasuzņēmumi – koncerni "Radioelektronnije tehnologiji" un "Švabe".

74
Tagi:
informācijas kari, Human Rights Watch, Krievija, ASV
Pēc temata
Vispasaules panika. Kas un kāpēc to radījis? Kas tagad notiks?
"Visiem viss ir zināms". Kas noticis Uhaņā un kāds tam sakars ar ASV armiju
Pati tumšākā stunda: pasaules līderi parādījuši savu nekompetenci
Stomatoloģijas klīnikā, foto no arhīva

Jaunas šausmas: ASV cilvēkiem, kuri pārslimojuši Covid-19, sāk izkrist zobi

5
(atjaunots 18:53 29.11.2020)
ASV vairākiem cilvēkiem, kuri iepriekš pārslimojuši koronavīrusu, sāka bez simptomiem izkrist zobi; pēc amerikāņu zobārsta Deivida Okano domām, Covid-19 var izraisīt jau esošo zobu problēmu pasliktināšanos.

RĪGA, 30. novembris – Sputnik. Pēc pārciesta Covid-19 atsevišķi cilvēki saskaras ar nopietnām problēmām mutes dobumā, līdz pat zobu izkrišanai, raksta Mixnews.lv ar atsauci uz The New York Times. Izdevums stāsta par vairākiem gadījumiem, kad jaunā tipa koronavīrusa infekciju pārslimojušie saskārās ar zobu izkrišanu.

Piemēram, Ņujorkas iedzīvotāja Fara Hemilija pazaudēja zobu pēc atveseļošanās. Viņa atzīmēja, ka neesot sajutusi nekādas sāpes, pat asiņošanas nebija. Hemilija paziņoja par citiem līdzīgiem gadījumiem tiem, kas pārcietuši Covid-19. Kāds arī pazaudējis zobu vai pat vairākus, citiem emalja kļuva pelēka vai arī sāka parādīties robi, kā arī veidojās smaganu iekaisums.

Pēc Jutas Universitātes paradontologa Deivida Okano domām, visticamāk, koronavīrusa infekcijas fonā dažiem cilvēkiem notiek līdzšinējo stomatoloģisko problēmu saasināšanās.

Savukārt Angioģenēzes fonda prezidents un direktors medicīniskos jautājumos Viljams Lī atzīmēja, ka zobu izkrišana bez asiņošanas ir neparasta parādība un liecina par kaut kādiem procesiem smaganu asinsvados.

Tāpat The New York Times pievērš uzmanību tam, ka zobu izkrišanas gadījumi koronavīrusu izslimojušajiem cilvēkiem ir visnotaļ reta parādība.

5
Tagi:
ASV, koronavīruss
Pēc temata
Covid-19 sekas salīdzina ar izkaisīto sklerozi, AIDS un insultu
Ārsts parādīja, ko Covid-19 pacienti redz pēdējos brīžos pirms nāves
PVO: notiek vakcīnas pret Covid-19 izstrāde deguna aerosola veidā
"Sarkanais karogs": ārste pastāstīja, kādus simptomus ignorējuši ar Covid-19 mirušie
Ledājs un jūra, foto no arhīva

Mūžīgā sasaluma kušana var novest pie spēcīgiem cunami

3
(atjaunots 18:38 29.11.2020)
Zinātnieku pētījumi liecina, ka ledus kušana Aļaskā var izraisīt kalnu iežu noslīdēšanu, kas savukārt izprovocēs cunami.

RĪGA, 30. novembris – Sputnik. Zinātnieki apgalvo, ka mūžīgā sasaluma kušanas rezultātā Aļaskā iespējami graujoši cumani, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz publikāciju izdevumā The Guardian.

Eksperti brīdina par saikni starp ātro temperatūras pieaugumu un noslīdeņiem, kas tagad apdraud dažādas pilsētas un kultūras pieminekļus. Jaunie pētījumi liecina, ka ledus kušana Aļaskā var izraisīt kalnu iežu noslīdēšanu, kas savukārt izprovocēs cunami.

Viena no problēmātiskajām zonām ir Barrija Arma fjorda nogāze, no kuras paveras ainava uz kruīzu kuģu populāru marštutu. Noslīdeņi kalna nogāzē netālu no Barrija ledāja sākušies pagājušā gadsimta sākumā. Pirms desmit gadiem šie procesi būtiski paātrinājušies. Šogad problēma tika fiksēta ar satelīta fotouzņēmumu palīdzību.

Ja noslīdenis nogāzīsies fjordā, vilnis var trāpīt kuģiem šajā rajonā, sasniegt simtiem metru tuvējos kalnos un noslīcināt populāru tūrisma maršrutu, sasniedzot 10 metru augstumu virs Vitieras pilsētas.

Šogad 14 ģeologi jau brīdināja, ka liels nogruvums iespējams tuvākā gada laikā un ticams tuvāko 20 gadu laikā.

2015. gadā līdzīgs noslīdzenis nogāzē, kas tāpat slīdēja lejup gadu desmitu laikā, radīja cunami, kas iznīcināja mežu 193 metru attālumā uz augšu pa Tāna fjorda nogāzēm Aļaskā.

"Kad klimats mainās, ainavai vajadzīgs laiks, lai pielāgotos. Ja ledājs atkāpjas ļoti ātri, tas var "pēkšņi pārsteigt" apkārtējās nogāzes un tās iebruks," konstatēja ģeologs Bretvuds Higmans pēc ilgstoša darba pie Tāna un Barrija Arma fjordiem.

Ģeoloģe Erīna Besseta-Kirtone, iepazinusies ar satelītu fotogrāfijām, kas tapušas 30 gadu laikā, konstatēja, ka noslīdeņi Svētā Iļjas un Gleišerbeja kalnos Aļastā notikuši siltākajos gados. Viņa piezīmēja, ka pagaidām zinātnieki vēl nav pietiekami labi izpētījuši noslīdeņu rašanās mehānismus. "Mēs zinām par korelāciju, taču pagaidām vēl neesam izpētījuši virzošo spēku," viņa paskaidroja.

Pēdējā gadsimta laikā 10 no 14 augstākajiem reģistrētajiem cunami notikuši apledojušos kalnu rajonos. 1958. gadā noslīdeņa radītais vilnis Lituijas līcī Aļaskā sasniedza 524 metrus – tas bija augstākais jebkad reģistrētais cunami. Zemestrīces laikā Aļaskā 1964. gadā lielākā daļa nāvju notikušas stihisko katastrofu rezultātā, ko radījuši zemūdens noslīdeņi.

Pateicoties detektoriem, eksperti cer prognozēt, kad nogāzes, ļoti ticams, nobruks bīstamākajās vietās. Tie varēs fiksēt tikko manāmas pārmaiņas, kas var kļūt par noslīdeņa prologu.

3
Tagi:
klimata pārmaiņas
Pēc temata
Arktikā fiksēts temperatūras pieaugums, kāds nav redzēts pēdējos 3000 gadus
Zinātnieki fiksējuši neparasti karstu punktu Antarktīdā
Kas notiek patiesībā – globālā sasilšana vai atdzišana
Nāvējoši atradumi. Zinātnieki atklājuši seno ledāju noslēpumus