ASV GKS stratēģiskais bumbvedējs B-1

Nelidojošie cietokšņi: ASV stratēģiskajā aviācijā iestājusies smaga krīze

63
(atjaunots 10:36 23.03.2020)
Akūts bumbvedēju trūkums, novecojis avioparks un miljardiem dolāru, kas nepieciešami trieciena aviācijas atjaunošanai - ASV stratēģiskajā aviācijā iestājusies smaga krīze.

Atvaļināta augsti stāvoša ASV militārpersona atzina, ka 2019.gadā bumbvedēju cīņasspēja sasniegusi rekordzemu rādītāju – desmit procentus. Par "demokrātijas nesēju" problēmām portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Pārlieka ekonomija

ASV Gaisa spēku štāba priekšnieka bijušais vietnieks ģenerālis Džons Maikls Lo atklāja, ka Pentagons saskāries ar smago bumbvedēju trūkumu. Konfliktos tiem piešķirta galvenā loma, tāpēc tādas lidmašīnas vajadzīgas ar katru gadu aizvien vairāk. Taču pēdējos gados valsts vadība pievērsusies Jūras spēkiem, it īpaši zemūdens flotes attīstībai. Vēl vairāk, plānots būtiski samazināt pašreizējo lidmašīnu parku. 90.gadu sākumā ASV rīcībā bija 400 tālie un stratēģiskie bumbvedēji. Patlaban plānots atstāt 140.

GS vadība jau publicējusi pārskatu, kurā apgalvots, ka uzdevumu efektīva izpilde prasa vēl vismaz 65 jaunus bumbvedējus. Pie tam Pentagons nežēlo naudu aviācijai. Tiesa, tā gan pārsvarā tiek izdota par iznīcinātājiem F-35.

Ģenerālis Maikls Lo nosauca arī galvenos iemeslus, kuru dēļ ASV stratēģiskā aviācija saskārusies ar grūtībām. Pirmkārt, tās saistītas ar tālajiem bumbvedējiem B-1B Lancer – patlaban gaisa spēkos ir aptuveni 60 B-1B. Trešo daļu jau noraksta. Atgādināsim, ka Lancer tika uzņemts bruņotajos spēkos 80.gadu sākumā. Aukstā kara laikā tas bija virsskaņas kodolieroču nesējs. Pēc PSRS sabrukuma no bumbvedēja noņēma atombumbas, to vietā stājās konvencionālais bruņojums. 20 gadus Amerikāņi aktīvi izmantoja B-1B lokālajos konfliktos visā pasaulē. Lancer piedalījās uzbrukumos Dienvidslāvijai, Afganistānai, Irākai un Sīrijai.

Patlaban lielākā daļa lidaparātu jau izsmēluši savu resursu, morāli novecojuši, taču nav atbilstoši modernizēti un atjaunoti. Ierindā ir tikai dažas cīņasspējīgas lismašīnas. Tuvākajā laikā remonts nav gaidāms. Acīmredzot Pentagons plāno pilnībā atteikties no Lancer.

Citi "neredzamie"

Par krīzi amerikāņu stratēģiskajā aviācijā liecina arī vēl viens arguments – divi desmiti "neredzamo" bumbvedēju B-2 Spirit. Arī ar tiem Pentagonam klājas plāni. Šai lidmašīnai ASV pievērsās konfrontācijas gados pret PSRS, – valsts cerēja slepus pārvarēt pretgaisa aizsardzību un uzbrukt dziļi pretinieka taktiskajā aizmugurē. Laikā, kad Spirit pacēlās gaisā, PGA sistēmas aizgāja tālu uz priekšu, un bumbvedēji vairs nebija nemaz tik "neredzami".

Spirit paspēja pakarot valstīs bez nopietnām PGA sistēmām – Dienvidslāvijā, Irākā, Lībijā un Afganistānā. Pats par sevi saprotams, mūsdienās lidmašīna nepaliks nepamanīta. Tomēr bumbvedēju joprojām ekspluatē, lai arī tā apkalpošana ir ārkārtīgi sarežģīta un dārga. Cik ilgi tas vilksies, nav zināms, taču fakti ir pietiekami daiļrunīgi: saskaņā ar budžeta plāniem 2021.gadam, šo vēsturē dārgāko lidmašīnu modernizācija ir atcelta.

Pentagons plāno nomainīt Spirit pret perspektīvo stealth-bumbvedēju B-21 Raider. Tā pirmais lidojums ieplānots 2021.gadā. ASV apgalvo, ka "neredzamās" lidmašīnas mainīs mūsdienu kara noteikumus. Raider lielā mērā līdzinās saviem priekšgājējiem – planieris izpildīts pēc "lidojošā spārna" shēmas, nes kodolieročus, palielināta darbības rādiusa spārnotās raķetes, aprīkots ar sistēmām jebkuras pretgaisa aizsardzības sistēmas pārvarēšanai. Līdz sērijveida ražošanai vēl ir tālu, taču jau tagad ir skaidrs, ka B-21 izmaksās tikpat dārgi kā Spirit.

Pārāk vecs kareivis

ASV stratēģiskās aviācijas pamatus joprojām veido bumbvedēji B-52 Stratofortress. Tie cēlušies pagājušā gadsimta vidū. Bruņojums – spārnotās raķetes un bumbas, kas izstrādātas 70.gados. B-52 sērijveida ražošana tika izbeigta 1962.gadā, tātad pat jaunākajam no tiem ir gandrīz 60 gadi.

ASV GS ģenerāļi jau brīdina: pēc dažiem gadiem lidojošie cietokšņi vienkārši nespēs pārvarēt pretinieka pretgaisa aizsardzību – tiem nepieciešama dziļa modernizācija. B-52 trūkst rezerves daļu, tāpēc daudzi lidaparāti tiek izmantoti kā donomi. Radies nopietns darbspējīgu lidaparātu deficīts, tāpēc piloti nevar trenēties un viņus pārved uz cita tipa mašīnām.

Par to, cik nonēsāts ir B-52 parks, liecina arī lielais skaits incidentu. 2017.gadā vienai no lidmašīnām gaisā burtiski nokrita dzinējs. Vēlāk cits bumbvedējs, paceļoties gaisā, aizdegās. Lidmašīna izripoja no pacelšanās un nolaišanās joslas robežām un sadega pilnībā.

Tomēr dažus bumbvedējus Savienotās Valstis pārvietoja uz Eiropu ar mērķi stāties pretī "Krievijas draudiem" un regulāri izmanto tos mācībās. Pentagona "stratēģi" lido virs Melnās un Baltijas jūras un bieži saskaras ar tehniskajām problēmām, kas turklāt rada izmaoņas manevru plānos.

2019.gadā Eiropas militārpersonas jau pauda neapmierinātību, kad NATO mācībās "Ample Strike" ASV bumbvedēji nespēja doties uzdevumā, ņemot vērā bojājumus un problēmas ar tehnisko apkalpi.

Arī pagājušā gada augustā tika fiksēts incidents – B-52, kas kursēja pie Krievijas robežām, atgriezās aerodromā ar degošu dzinēju un saplaisājušiem piloniem.

63
Tagi:
Pentagons, ASV
Pēc temata
Apspēlēt Krieviju. Kādus hiperskaņas ieročus izstrādā ASV
Pietiks ar piecām kilotonnām, lai savaldītu Krieviju. Pentagons liek kārtis galdā
Kā Krievija sagrāvusi NATO militāro pārākumu Baltijā
Business Insider nosaucis "spēcīgākos" NATO ieročus karam ar Krieviju
Gāzesvada Ziemeļu Straumes 2 būvdarbi, foto no arhīva

Eksperts pastāstīja pabeigt "Ziemeļu straumi 2" Vācijā un izvairīties no ASV sankcijām

7
(atjaunots 20:39 11.08.2020)
Vācija var ieviest kvotas slānekļa gāzes iegādei vai atteikties no tās pilnībā atbildes kārtā uz ASV spiedienu pret "Ziemeļu straumi 2" – viss ir atkarīgs no tā, cik stipri viņi sadusmosies, paziņoja finanšu analītiķis Dmitrijs Golubovskis.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Trīs ASV senatori vēstulē ostas operatoram Zasnicā draud ieviest sankcijas pret Vācijas ostu gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvniecības dēļ. Bundestāga deputāts no partijas "Savienība 90/Zaļie", bijušais vides aizsardzības ministrs Jurgens Tritins aicināja Vāciju un Eiropas Savienībai skarbi un izlēmīgi reaģēt uz Amerikas draudiem. Atbildes kārtā viņš piedāvāja pasākumus pret Amerikas slānekļa gāzi.

"Problēma ar sankcijām pret "Ziemeļu straumi 2" jau skar Vāciju, nevis Krieviju – pabeigt šī cauruļvada izbūvi neļauj tieši Vācijas teritoriālajos ūdeņos. Krievija šeit ir bezspēcīga kaut ko izdarīt. Tur, kur Krievija aizstāv savas intereses,  tā var tās aizstāvēt, neraugoties ne uz kādām sankcijām. Amerikāņi to saprot un pret Krievijas kompānijām jau nekādas sankcijas neievieš. Uz Krieviju spiest ir bezjēdzīgi, viņi cenšas spiest uz Vāciju. Bet ja vācieši ir sadusmojušies – tas ir labi. Dod Dievs, lai viņi visu to izdara – gan cauruļu uzbūvē, gan amerikāņu gāzi ierobežo, mums tas ir labi – mēs atgriezīsim sev daļu tirgus, kura šobrīd mums ir zaudēta Eiropā," paziņoja Sputnik Latvija Golubovskis.

Viņš atzīmēja, ka izeja no situācijas ar spiedienu uz vācu biznesu – kompānijas nacionalizācija, kura pabeigs "Ziemeļu straumes 2" būvniecību Vācijas ūdeņos, – pret VFR valdību ASV sankcijas neieviesīs.

7
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Eksperts pastāstīja, kādi riski vēl saistīti ar "Ziemeļu straumi 2"
"Fortuna" nomnieks atteicās piedalīties "Ziemeļu straumes 2" izbūves pabeigšanā
Gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvdarbus atļauts turpināt
Polija un Ukraina apvienojušās pret "Ziemeļu straumi 2"
Baltkrievijas prezidenta amata kandidāte Svetlana Tihanovska

Pats svarīgākais ir bērni: Tihanovska ierakstīja uzrunu baltkrieviem

21
(atjaunots 16:02 11.08.2020)
Baltkrievijas prezidenta amata kandidāte Svetlana Tihanovska pameta valsti un aicināja protestētājus saudzēt sevi.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Baltkrievijas prezidenta amata kandidāte Svetlana Tihanovska ierakstīja video uzrunu, kurā izskaidroja savu aizbraukšanu uz Lietuvu, vēsta Sputnik Baltkrievija.

Iepriekš kļuva zināms, ka Tihanovska pameta Baltkrieviju un patlaban atrodas Lietuvā – par to sociālajos tīklos paziņoja Lietuvas ĀM vadītājs.

"Es domāju, ka visa šī kampaņa mani ļoti stipri sarūdīja un deva man tik daudz spēka, ka es izturēšu visu. Taču, laikam, es tā arī paliku tā vājā sieviete, kura biju sākumā. Es pieņēmu ļoti smagu lēmumu," saka uzrunā Tihanovska.

Pēc viņas sacītā, lēmumu viņa pieņēmusi "absolūti patstāvīgi", to neviens nekādā veidā nevarēja ietekmēt nedz draugi, nedz radinieki (tostarp vīrs), nedz štābs.

"Es zinu, ka daudzi mani sapratīs, daudzi nosodīs, bet daudzi ienīdīs. Bet, jūs ziniet, nedod dievs izrādīties tādas izvēles priekšā, kādā nonācu es. Tādēļ cilvēki, saudzējiet sevi, lūdzu. Neviena dzīve nav tā vērta, kas šobrīd notiek. Bērni – tas ir pats galvenais, kas ir mūsu dzīvē," sacīja Baltkrievijas prezidenta amata kandidāte.

Iepriekš Baltkrievijas Centrālā vēlēšanu komisija paziņoja prezidenta vēlēšanu rezultātus. Saskaņā ar provizoriskajiem datiem, esošais valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko ieguva 80,08% balsu, Tihanovska izrādījās otrajā vietā ar 10,09%. Preses konferencē Tihanovska paziņoja, ka neatzīst vēlēšanu rezultātus.

Naktī Minskā turpinājās protesta akcijas: autovadītāji ar transportlīdzekļiem aizšķērsoja ceļu uz demonstrācijas vietu, savukārt protestētāji būvēja barikādes. Demonstranti skandēja pret valdību vērstus lozungus, aplaudēja un dedzināja dūmu bumbas.

Kārtības sargi pielietoja pret protestētājiem gaismas-trokšņa granātas, asaru gāzi un gumijas lodes. Protestu vietās ieradās ātrās palīdzības mašīnas. Tika ziņots par cietušajiem un upuriem sadursmju rezultātā.

Masveida protesta akcijas notika arī citās Baltkrievijas pilsētās – aizritējušajā diennaktī republikā aizturēja gandrīz 3000 masveida nekārtību dalībniekus.

21
Pēc temata
Tihanovska aizbrauca no Baltkrievijas uz Lietuvu
Lukašenko paliek: Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultāti
Lozungi, sprādzieni un barikādes: protesta akcijas Minskas ielās prezidenta vēlēšanu naktī
"Pie mums nav Lietuva": Lukašenko pārliecināts, ka baltkrievi ievēlēs prezidentu-vīrieti
Biolar

Rūpnīcai "Biolars" draud krimināllieta par ķīmisko atkritumu noliešanu

0
(atjaunots 16:03 11.08.2020)
Valsts policija veica izmeklēšanu: Zemgales reģionā nolietie bīstamie ķīmiskie atkritumi nodarīja zaudējumus 800 tūkstošu eiro apmērā.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Valsts policija aicina ierosināt krimināllietu par 26 zemesgabalu ķīmisko piesārņošanu Zemgales reģionā.

Pērnā gada maijā kriminālprocesa ietvaros tika aizturēts cilvēks, kurš nolēja no cisternas indīgo vielu ceļmalā. Šīs noziedzīgās darbības tika kvalificētas pēc 99. panta otrās daļas – par atkritumu izvešanas noteikumu pārkāpšanu, kuri rada būtisku kaitējumu apkārtējai videi, cilvēka veselībai, saimnieciskajām un īpašumu interesēm.

Tika nodarīti materiālie zaudējumi 800 tūkstošu eiro apmērā. Par šo noziegumu draud brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem, vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbi, vai naudas sods.

Šajā lietā aizdomās turamā statuss tika piemērots divām personām.

Saskaņā ar provizoriskajiem datiem, zemē nokļuvušie cianīda joni bija no Olainē izvietotās ķīmiskās rūpnīcas "Biolars". Valsts policijai izdevās atrast 18 vietas, kur toksiskos ķīmiskos atkritumus lēja tieši uz zemes. Dažviet zeme gar ceļmalu tika nolieta vairāku kilometru garumā – cisterna brauca ar atvērtu krānu. Citviet mašīna apstājās un nolēja lielu ķīmisko vielu apjomu vienuviet.

Uzņēmums savu vainu neatzina, tomēr piekrita daļēji piedalīties piesārņotās teritorijas attīrīšanā.

0
Tagi:
Latvijas policija, Biolars
Pēc temata
Ķīmiskos atkritumus izlēja zemē: rūpnīcas Biolar darbs varētu tikt apturēts
Septembrī varētu slēgt Biolar rūpnīcu