ASV GKS stratēģiskais bumbvedējs B-1

Nelidojošie cietokšņi: ASV stratēģiskajā aviācijā iestājusies smaga krīze

52
(atjaunots 10:36 23.03.2020)
Akūts bumbvedēju trūkums, novecojis avioparks un miljardiem dolāru, kas nepieciešami trieciena aviācijas atjaunošanai - ASV stratēģiskajā aviācijā iestājusies smaga krīze.

Atvaļināta augsti stāvoša ASV militārpersona atzina, ka 2019.gadā bumbvedēju cīņasspēja sasniegusi rekordzemu rādītāju – desmit procentus. Par "demokrātijas nesēju" problēmām portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Pārlieka ekonomija

ASV Gaisa spēku štāba priekšnieka bijušais vietnieks ģenerālis Džons Maikls Lo atklāja, ka Pentagons saskāries ar smago bumbvedēju trūkumu. Konfliktos tiem piešķirta galvenā loma, tāpēc tādas lidmašīnas vajadzīgas ar katru gadu aizvien vairāk. Taču pēdējos gados valsts vadība pievērsusies Jūras spēkiem, it īpaši zemūdens flotes attīstībai. Vēl vairāk, plānots būtiski samazināt pašreizējo lidmašīnu parku. 90.gadu sākumā ASV rīcībā bija 400 tālie un stratēģiskie bumbvedēji. Patlaban plānots atstāt 140.

GS vadība jau publicējusi pārskatu, kurā apgalvots, ka uzdevumu efektīva izpilde prasa vēl vismaz 65 jaunus bumbvedējus. Pie tam Pentagons nežēlo naudu aviācijai. Tiesa, tā gan pārsvarā tiek izdota par iznīcinātājiem F-35.

Ģenerālis Maikls Lo nosauca arī galvenos iemeslus, kuru dēļ ASV stratēģiskā aviācija saskārusies ar grūtībām. Pirmkārt, tās saistītas ar tālajiem bumbvedējiem B-1B Lancer – patlaban gaisa spēkos ir aptuveni 60 B-1B. Trešo daļu jau noraksta. Atgādināsim, ka Lancer tika uzņemts bruņotajos spēkos 80.gadu sākumā. Aukstā kara laikā tas bija virsskaņas kodolieroču nesējs. Pēc PSRS sabrukuma no bumbvedēja noņēma atombumbas, to vietā stājās konvencionālais bruņojums. 20 gadus Amerikāņi aktīvi izmantoja B-1B lokālajos konfliktos visā pasaulē. Lancer piedalījās uzbrukumos Dienvidslāvijai, Afganistānai, Irākai un Sīrijai.

Patlaban lielākā daļa lidaparātu jau izsmēluši savu resursu, morāli novecojuši, taču nav atbilstoši modernizēti un atjaunoti. Ierindā ir tikai dažas cīņasspējīgas lismašīnas. Tuvākajā laikā remonts nav gaidāms. Acīmredzot Pentagons plāno pilnībā atteikties no Lancer.

Citi "neredzamie"

Par krīzi amerikāņu stratēģiskajā aviācijā liecina arī vēl viens arguments – divi desmiti "neredzamo" bumbvedēju B-2 Spirit. Arī ar tiem Pentagonam klājas plāni. Šai lidmašīnai ASV pievērsās konfrontācijas gados pret PSRS, – valsts cerēja slepus pārvarēt pretgaisa aizsardzību un uzbrukt dziļi pretinieka taktiskajā aizmugurē. Laikā, kad Spirit pacēlās gaisā, PGA sistēmas aizgāja tālu uz priekšu, un bumbvedēji vairs nebija nemaz tik "neredzami".

Spirit paspēja pakarot valstīs bez nopietnām PGA sistēmām – Dienvidslāvijā, Irākā, Lībijā un Afganistānā. Pats par sevi saprotams, mūsdienās lidmašīna nepaliks nepamanīta. Tomēr bumbvedēju joprojām ekspluatē, lai arī tā apkalpošana ir ārkārtīgi sarežģīta un dārga. Cik ilgi tas vilksies, nav zināms, taču fakti ir pietiekami daiļrunīgi: saskaņā ar budžeta plāniem 2021.gadam, šo vēsturē dārgāko lidmašīnu modernizācija ir atcelta.

Pentagons plāno nomainīt Spirit pret perspektīvo stealth-bumbvedēju B-21 Raider. Tā pirmais lidojums ieplānots 2021.gadā. ASV apgalvo, ka "neredzamās" lidmašīnas mainīs mūsdienu kara noteikumus. Raider lielā mērā līdzinās saviem priekšgājējiem – planieris izpildīts pēc "lidojošā spārna" shēmas, nes kodolieročus, palielināta darbības rādiusa spārnotās raķetes, aprīkots ar sistēmām jebkuras pretgaisa aizsardzības sistēmas pārvarēšanai. Līdz sērijveida ražošanai vēl ir tālu, taču jau tagad ir skaidrs, ka B-21 izmaksās tikpat dārgi kā Spirit.

Pārāk vecs kareivis

ASV stratēģiskās aviācijas pamatus joprojām veido bumbvedēji B-52 Stratofortress. Tie cēlušies pagājušā gadsimta vidū. Bruņojums – spārnotās raķetes un bumbas, kas izstrādātas 70.gados. B-52 sērijveida ražošana tika izbeigta 1962.gadā, tātad pat jaunākajam no tiem ir gandrīz 60 gadi.

ASV GS ģenerāļi jau brīdina: pēc dažiem gadiem lidojošie cietokšņi vienkārši nespēs pārvarēt pretinieka pretgaisa aizsardzību – tiem nepieciešama dziļa modernizācija. B-52 trūkst rezerves daļu, tāpēc daudzi lidaparāti tiek izmantoti kā donomi. Radies nopietns darbspējīgu lidaparātu deficīts, tāpēc piloti nevar trenēties un viņus pārved uz cita tipa mašīnām.

Par to, cik nonēsāts ir B-52 parks, liecina arī lielais skaits incidentu. 2017.gadā vienai no lidmašīnām gaisā burtiski nokrita dzinējs. Vēlāk cits bumbvedējs, paceļoties gaisā, aizdegās. Lidmašīna izripoja no pacelšanās un nolaišanās joslas robežām un sadega pilnībā.

Tomēr dažus bumbvedējus Savienotās Valstis pārvietoja uz Eiropu ar mērķi stāties pretī "Krievijas draudiem" un regulāri izmanto tos mācībās. Pentagona "stratēģi" lido virs Melnās un Baltijas jūras un bieži saskaras ar tehniskajām problēmām, kas turklāt rada izmaoņas manevru plānos.

2019.gadā Eiropas militārpersonas jau pauda neapmierinātību, kad NATO mācībās "Ample Strike" ASV bumbvedēji nespēja doties uzdevumā, ņemot vērā bojājumus un problēmas ar tehnisko apkalpi.

Arī pagājušā gada augustā tika fiksēts incidents – B-52, kas kursēja pie Krievijas robežām, atgriezās aerodromā ar degošu dzinēju un saplaisājušiem piloniem.

52
Tagi:
Pentagons, ASV
Pēc temata
Apspēlēt Krieviju. Kādus hiperskaņas ieročus izstrādā ASV
Pietiks ar piecām kilotonnām, lai savaldītu Krieviju. Pentagons liek kārtis galdā
Kā Krievija sagrāvusi NATO militāro pārākumu Baltijā
Business Insider nosaucis "spēcīgākos" NATO ieročus karam ar Krieviju
Igaunijas aizsardzības ministrs Jiri Luiks. Foto no arhīva

Igaunijas Aizsardzības ministrijas vadītājs uzsvēra Atvērto debesu līguma nozīmi

14
(atjaunots 13:14 25.05.2020)
ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka Vašingtona izstājas no Atvērto debesu līguma un būs ārpus vienošanās, kamēr Krievija "neizpildīs savas saistības".

RĪGA, 25. maijs – Sputnik. Atvērto debesu līgums ir svarīgs Igaunijai un citām nelielām valstīm, kurām, atšķirībā no ASV, nav citu līdzekļu citu valstu militāro objektu kontrolei, uzskata Igaunijas aizsardzības ministrs Jiri Luiks, vēsta RIA Novosti.

ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka Vašingtona izstājas no Atvērto debesu līguma un būs ārpus vienošanās, kamēr Krievija "neizpildīs savas saistības". Taču viņš neizslēdz iespēju, ka tiks izstrādātas jaunas vienošanās. Krievija vairākkārt noraidījusi ASV apsūdzības saistībā ar Līguma pārkāpumiem. Krievijas ĀM paziņoja, ka Maskava vienosies ar ASV, tai skaitā par Līgumu, tikai uz savstarpēja pamata, savukārt jebkāda veida ultimāti no Vašingtonas puses ir nepieņemami.

"Amerikāņiem ir arī citi informācijas vākšanas līdzekļi, pirmām kārtām satelīti. Taču nelielām valstīm, tai skaitā Igaunijai, šim līgumam ir ļoti liela vērtība," pateica pirmdien Igaunijas televīzijai Luiks, paužot cerību, ka vienošanos tomēr izdosies saglabāt. "Es uzskatu, ka šobrīd ļoti lielu lomu spēlē diplomāti, lai pacenstos izglābt šo līgumu. Ja ASV tomēr izstāsies, tad mums visiem nāksies lemt, ko darīt tālāk," atzīmēja ministrs.

Atvērto debesu līgums tika parakstīts 1992. gadā un kļuva par vienu no pasākumiem uzticības stiprināšanai Eiropā pēc aukstā kara beigām. Tas ir spēkā kopš 2002. gada un ļauj dalībvalstīm atvērti ievākt informāciju par līguma pušu bruņotajiem spēkiem un pasākumiem. Līgumu parakstījušas 34 valstis.

14
Tagi:
Atvērto debesu līgums
Pēc temata
Trampa padomdevējs nosauca Kaļiņingradu par "dunci Eiropas sirdī".
NATO valstis aicina ASV neizstāties no Atvērto debesu līguma
Krievijā komentējuši izstāšanos no Atvērto debesu līguma
Lavrovs pastāstīja par KF atbildi uz ASV iespējamo izstāšanos no Atvērto debesu līguma
Kims Čenuns

Pēc trīs nedēļas ilgas prombūtnes Kims Čenuns no jauna parādījies publikā

13
(atjaunots 08:37 25.05.2020)
Šopavasar Kims Čenuns jau otro reizi uz ilgu laiku pazūd no publikas redzesloka: arī aprīlī viņu publikā neredzēja aptuveni trīs nedēļas, pa šo laiku paspēja parādīties baumas, ka KTDR līderis ir smagi slims un pat miris.

RĪGA, 25. maijs – Sputnik. KTDR līderis Kims Čenuns aizvadījis paplašinātu Korejas Darba partijas Centrālās militārās komitejas sēdi, vēsta Sputnik Baltkrievija ar atsauci uz Korejas Centrālā telegrāfa aģentūru.

Informācija par sēdi tika publicēta svētdien, taču tās norises datums netiek precizēts. Bet ir zināms, ka rīkojumi, kas tika parakstīti šīs sēdes rezultātā, tika publicēti 23. maijā.

Šopavasar Kims Čenuns jau otro reizi uz ilgu laiku pazūd no publikas redzesloka: arī aprīlī viņu publikā neredzēja aptuveni trīs nedēļas, pa šo laiku paspēja parādīties baumas, ka KTDR līderis ir smagi slims un pat miris. Pēc tam 1. maijā Kims Čenuns piedalījās minerālmēslojumu rūpnīcas atklāšanas ceremonijā, pēc kuras atkal uz laiku pazuda.

13
Tagi:
Kims Čenuns
Pēc temata
Kims Čenuns izmēģinājis "jaunu ieroci"
Kims Čenuns ir dzīvs: Ziemeļkorejas valsts radio pastāstīja, kas noticis
Kims Čenuns pirmo reizi 20 dienu laikā parādījies publikas priekšā

Covid-19 reģistrēts divpadsmit Latvijas pansionātos: situācija tiek kontrolēta

0
(atjaunots 18:19 25.05.2020)
Salīdzinot ar citām valstīm, Latvijas sociālajos centros situācijas ir visnotaļ labvēlīga, taču no koronavīrusa uzliesmojumiem tiem tomēr nav izdevies izbēgt.

RĪGA, 25. maijs – Sputnik. Covid-19 atklāja 12 Latvijas sociālās aprūpēs centros, kopumā saslimuši 90 cilvēki – 22 darbinieki un 68 aprūpētie, vēsta Latvijas Radio.

Šobrīd vislielākais saslimšanas uzliesmojums atzīmēts sociālās aprūpes centrā "Mārsnēni" Priekuļu novadā – inficējušies 44 cilvēki, tai skaitā 6 darbinieki.

No 22 Covid-19 upuriem Latvijā septiņi cilvēki miruši pansionātos. Speciālisti uzsver, ka pacientiem bijušas citas nopietnas hroniskas slimības, kuras saasinājās Covid-19 dēļ.

Slēgtos kolektīvos, kur cilvēki dzīvo kopā un kuriem ir cieši savstarpēji kontakti, infekcija var izplatīties ļoti ātri un skart lielāku cilvēku skaitu. Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC) paskaidroja, ka kopš marta apmeklēt radus šādos centros ir aizliegts, taču sociālās aprūpes centru darbinieki turpina kontaktēt ar ārējo vidi.

SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs atgādināja, ka parasti Covid-19 ir lipīgs divas dienas pirms tam, kad cilvēkam sāk parādīties temperatūra, klepus vai citi simptomi.

"Tas ir viens no iemesliem, kāpēc infekcija var nokļūt šajās iestādēs. Otrs iemesls, ja tomēr kāds no iemītniekiem ir saņēmis veselības aprūpes pakalpojumus, piemēram, ārpus šīs iestādes un, visticamāk, tas arī notika "Mārsnēnos", jo pirmais pacients, kurš bija atklāts, bija inficēts, saņemot veselības aprūpes pakalpojumus slimnīcā," atzīmēja Perevoščikovs.

Pēc viņa sacītā, plānveida testēšana sociālās aprūpes centros palīdzēja atklāt atsevišķus gadījumus, pirms slimība paguva izplatīties. Tas ļāva pietiekami agri atklāt infekciju pansionātos, kur šobrīd ir pa vienam saslimušajam.

"Būtu labi, ka visi šo sociālo iestāžu vadītāji pieturas un uzmanīgi seko klientu veselības stāvoklim. Un tiklīdz parādās simptomi, kas varētu liecināt arī par Covid – ķermeņa temperatūras paaugstināšanās vai respiratorie simptomi klepus, sāpes kaklā vai apgrūtināta elpošana –, šie signāli būtu ļoti svarīgi, lai reaģētu tieši ar testēšanu," piebilda Perevoščikovs.

Pēc viņa teiktā, testēšanas veikšana agrīnā stadijā palīdzēs ierobežot turpmāku infekcijas izplatību. Tāpēc, ka jo lielāks ir inficēto skaits, jo lielāka ir iespēja, ka daudzi pacienti pārcietīs slimību smagā formā.

Vairākas iestādes savstarpēji noteikuši pansionātiem virkni rekomendāciju, pastāstīja Aldis Dūdiņš, Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta vadītājs.

"Šajā krīzes kulminācijā un arī īstenībā uz šo brīdi darbinieki, kuri ierodas darbā, lai aprūpētu klientus, viņiem tiek mērīta temperatūra, tiek sekots līdzi visām saaukstēšanās pazīmēm, simptomātikai, kas varētu liecināt par Covid pozitīvo. Tad jau tas darbinieks nemaz netiek pie darba pielaists," paziņoja Dūdiņš.

Jaunus klientus centri pieņem, tikai ja situācija ir ārkārtēja. Tāpat pansionāti – iespēju robežās – tiek nodrošināti ar aizsarglīdzekļiem, taču nodrošināt visas vajadzības neesot izdevies, atzina ministrijā.

Salīdzinot ar citām valstīm, kur situācija šajā jomā ir smaga, Latvijas sociālās aprūpes centros stāvoklis ir samērā labvēlīgs, uzskata Perevoščikovs. Pēc viņa sacītā, Latvijā savlaicīgi pieņēma lēmumus, kuri neļāva infekcijai plaši izplatīties sabiedrības vidū, tai skaitā arī cilvēku vidū, kuriem infekcija un tās sekas var būt īpaši smagas.

Perevoščikovs atzīmēja, ka rekomendācijas pansionātiem ir izsmeļošas, un drošības pasākumi nav jāpastiprina, pietiek vien ar to ievērošanu. Tikmēr Labklājības ministrija atzīmē, ka kopā ar Veselības ministriju apsver domu par atvieglojumiem centros, kur saslimšanas gadījumu nav, ali pansionātu klienti arī izjustu situācijas uzlabošanos.

0
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
Latvijā ar Covid-19 inficētos izsekos ar viedtālruņa lietotnes palīdzību
Covid-19 analīžu nodošanas punkti maina atrašanās vietu: kur būs jāvēršas turpmāk
Zinātnieki aprēķinājuši Covid-19 pandēmijas beigu datumu
Covid-19 uzliesmojums sociālās aprūpes centrā "Mārsnēni": policija izmeklē apstākļus