Andrejs Karņejevs

Politologs: cīņā pret koronavīrusu Ķīna Baltijas valstīm palīdzējusi vairāk, nekā ES

107
(atjaunots 13:38 21.03.2020)
Koronavīrusa krīzes fonā Ķīnas varasiestādes izrādījušās daudz atsaucīgākas un draudzīgākas, nekā Brisele, konstatēja politologs Andrejs Karņejevs.

RĪGA, 21. marts – Sputnik. Ķīna nosūtīja Lietuvai 20 tūkstošus medicīnas masku un 120 tūkstošus cimdu pāru humanitārās palīdzības kārtā koronavīrusa pandēmijas fonā, vēsta Sputnik Lietuva.

Pekina izmanto esošo situāciju, lai uzkrātu politiskos punktus, taču demonstrē Baltijai lielāku atbalstu, nekā Eiropas Savienības vadība, atzīmēja Ekonomikas augstskolas Austrumu pētniecības skolas vadītājs Andrejs Karņejevs.

"Humanitārā palīdzība ir pareizais veids, kā nodrošināt sev cilvēku simpātiju no citām valstīm. Ķīna izmanto savus finanšu resursus un ražošanas iespējas, lai nodemonstrētu visai pasaulei savas politikas humāno aspektu. Dažus punktus sacensībās ar Rietumiem tā tādējādi, bez šaubām, iegūs," konstatēja Karņejevs.

Savukārt Eiropas Savienība pandēmijas situācijā parādījuši ļoti nelielu savstarpējās palīdzības pakāpi un koordinācijas trūkumu, uzsvēra politologs.

"Šajā fonā gatavība palīdzēt Baltijas valstīm -  tas ir liels pluss Ķīnai. Pekina demonstrē draudzīgumu un gatavību just līdzi, kā pietrūkst Eiropas Savienībai," secināja Karņejevs.

Lietuvā, saskaņā ar republikas Veselības ministrijas informāciju, ir atklāti 49 ar koronavīrusa jaunā tipa infekcijas saslimšanas gadījumi. Koronavīrusa pandēmija, kura sākās pērnā gada beigās Uhaņā, Ķīnā, patlaban ir pārņēmusi 186 valstis un aizjūras teritorijas. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, saslimuši vairāk nekā 277 tūkstoši cilvēku. Tiek ziņots par 11 431 bojāgājušo un 91 994 atveseļošanās gadījumiem. Mirstība pieaugusi līdz vairāk nekā 4%.

Карнеев: в борьбе против коронавируса Китай помог Балтии больше, чем ЕС
107
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (725)
Pēc temata
Domino efekts: krīze koronavīrusa pandēmijas dēļ pakāpeniski skars visas nozares
Latvijas kompānijas negaida palīdzību no valsts un sāk atlaist darbiniekus
Latvijā pieaudzis ar koronavīrusu inficēto skaits
Ārzemēs iestrēgušie Latvijas iedzīvotāji varēs atgriezties mājās ar speciālu vilcienu

Arktikā fiksēts temperatūras pieaugums, kāds nav redzēts pēdējos 3000 gadus

6
(atjaunots 17:56 25.10.2020)
Zemāko temperatūru zinātnieki fiksējuši intervālā starp 1400. un 1600. gadu mūsu ērā – šo laiku vēsturnieki dēvē par mazo ledus laikmetu. Augstākie rādītāji konstatēti pēdējo desmit gadu laikā.

RĪGA, 25. oktobris — Sputnik. Zinātnieki no ASV un Kanādas fiksējuši klimata pārmaiņu vēsturi, pētot dibennogulumus arktiskajā ezerā Kanādā, vēsta RIA Novosti. Izrādījies, ka pēdējo trīs gadu tūkstošu laikā Ziemeļatlantijā nav bijis tik silts kā pašlaik. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā "Proceedings of the National Academy of Sciences".

Klimatologi no Masačūsetsas universitātes un Kvebekas universitātes izpētījuši nogulumus Sautsoututas ezera dibenā Kanādas Arktikā.

Šajā ezerā ideāli saglabājušies "gadu slāņi". Tie satur titāna minerālus, kas atbrīvojušies kalnu iežu gadsimtiem ilgajā erozijā. Izmērot titāna koncentrāciju slāņos, zinātnieki noteikuši ikgadējās relatīvās temperatūras un atmosfēras spiediena pārmaiņas reģionā.

Okeāna virsmas temperatūra Atlantijas ziemeļos ir pakļauta cikliskām pārmaiņām. Ar šo klimatisko parādību, kas pazīstama kā Atlantijas multidekāžu svārstība (AMS), saistīta virkne klimatisko parādību Ziemeļamerikā – sausums un vētras. Pie tam līdz šim zinātniekiem nebija izdevies noskaidrot AMS ciklu precīzu ilgumu, jo instrumentālie novērojumi sākušies tikai pirms 160 gadiem, bet viens cikls ilgst vismaz 60 gadus.

Kad Atlantijas ziemeļos valda zema temperatūra, lielākajā daļā Kanādas Arktikas un Grenlandē vērojams zems atmosfēras spiediens un otrādi. Zemas temperatūras apstākļos sniegs kūst lēnāk, titāna koncentrācija nogulumos ir augstāka, savukārt zemāks titāna saturs norāda uz augstāku temperatūru.

"Analizējot šos stabilos sakarus, mums izdevās saprast, kā mainījusies Atlantijas okeāna virsmas temperatūra pēdējo 2,9 tūkstošu gadu laikā – patlaban tie ir pilnīgākie dati," Masačūsetskas universitātes informācijā presei citēts pirmais raksta autors Fransuā Lapuants (Francois Lapointe) no Klimatisko sistēmu pētījumu centra.

"Mūsu pētījums ļaus klimatologiem labāk izprast mehānismus, uz kā balstās ilgtermiņa pārmaiņas Atlantijas okeānā," piezīmēja otrs autors Pjērs Frankuss (Pierre Francus) no Kvebekas universitātes Nacionālā zinātniski pētnieciskā institūta INRS.

Zemāko temperatūru zinātnieki fiksējuši intervālā starp 1400. un 1600. gadu mūsu ērā – šo laiku vēsturnieki dēvē par mazo ledus laikmetu. Augstākie rādītāji konstatēti pēdējo desmit gadu laikā.

Pētnieki vēsta, ka viņu iegūtie rezultāti atbilst citiem neatkarīgajiem datiem, kas saņemti Atlantijas okeāna dibennogulumus Atlantijas okeānā Islandes rajonā un pie Venecuēlas krastiem, tātad izraudzītais temperatūras vērtējuma kritērijs ir drošs.

Patlaban sasilšana Arktikā notiek divas trīs reizes ātrāk nekā citos planētas rajonos. Autori uzskata, ka tas varētu būt saistīts ar AMS siltās fāzes temperatūras korelāciju ar kopējo globālā temperatūras pieauguma tendenci.

"Pēdējos gados vasarā šajā reģionā pārsvarā vērojams augsts atmosfēras spiediens – skaidras debesis un temperatūra līdz 20 grādiem pēc Celsija skalas saglabājas vairākas dienas, pat nedēļas pēc kārtas. Tas neatgriezeniski ietekmējis sniega segu, ledājus un mūžīgo sasalumu," atzīmēja Lapuants.

Pētījuma dati rāda, ka Atlantijas okeāna virsējie slāņi kļuvuši anomāli silti aptuveni no 1995. gada. 2019. gadā ledus sega Grenlandē zaudējusi vairāk nekā 500 miljardus tonnu masas – tas ir rekordaugsts rādītājs, saistīts ar neredzēti stabilo augsto atmosfēras spiedienu.

Autori uzskata: ja tuvāko 1-2 gadu laikā AMS nepāries vēsajā fāzē, nākamvasar gaidāma vēl intensīvāka ledus kušana Kanādas Arktikā un Grenlandē. Tas savukārt draud ar tālāku Pasaules okeāna līmeņa celšānos un citām no ekoloģijas viedokļa nepatīkamām sekām.

6
Tagi:
klimata pārmaiņas, zinātnieki, Arktika
Pēc temata
Nāvējoši atradumi. Zinātnieki atklājuši seno ledāju noslēpumus
Cilvēce atsviedīs Zemi trīs miljonus gadu tālā pagātnē, uzskata zinātnieki
Zinātnieki fiksējuši neparasti karstu punktu Antarktīdā
Ukrainas karogs, foto no arhīva

Ukraiņu politiķi cer piedzīt no Krievijas miljardiem dolāru

6
(atjaunots 17:52 25.10.2020)
Ukrainas parlamentā top likumprojekts, kura mērķis būs noskaidrot, kādus "zaudējumus Krievija sagādā Ukrainai".

RĪGA, 25. oktobris – Sputnik. Ukrainas Augstākā rada gatavo likumprojektu, kas paredz aprēķināt naudas kompensāciju, ko Kijeva nākotnē pieprasīšot no Maskavas par "radīto kaitējumu", vēsta RIA Novosti. Ar šādu paziņojumu Kijevas Drošības forumā nāca klajā partijas "Golos" līdere Kira Rudika.

"Vajadzīgs tāds likums – aprēķināt kādus "zaudējumus Krievija sagādā Ukrainai", jo mēs redzam, ka ir starptautiskie precedenti, kad tāda nauda ir izmaksāta," deputāte paziņoja.

Pēc Rudikas domām, Ukraina itin vienkārši var "sarēķināt" kompensāciju miljardiem dolāru apmērā, un būtu tīrais noziegums to nedarīt. "Cik pieprasīt – piecus, piecdesmit vai piecsimt miljardus dolāru? Mēs nezinām," viņa klāstīja.

Maskavas un Kijevas attiecības pasliktinājās Donbasa iekšējā konflikta fonā. Iepriekš Ukrainas valdība jau vairākkārt apsūdzējusi Krieviju par iejaukšanos valsts iekšējās lietās. 2015. gada janvārī Augstākā rada pieņēma rezolūciju, kurā nosauca Krieviju par "agresorvalsti". Krievija noraida Ukrainas apsūdzības un norāda, ka tās ir nepieņemamas. Maskava norāda, ka nav iejaukta Ukrainas iekšējā konfliktā, turklāt ir ieinteresēta panākt, lai Kijeva pārvarētu politisko un ekonomisko krīzi.

6
Tagi:
Ukraina, Krievija
Pēc temata
Putins: Krievijas un Ukrainas attiecību pasliktināšanās nesākās Krimas dēļ
Latvijas vēstnieks konstatēja: Ukraina neattīstās
"Ķersies klāt nopietni": vai briti augšāmcels Ukrainas kara floti