Donalds Tramps un Angela Merkele, foto no arhīva

Pati tumšākā stunda: pasaules līderi parādījuši savu nekompetenci

154
(atjaunots 15:30 18.03.2020)
Politiskie līderi virknē valstu – no Francijas līdz Austrijai – vispirms nedēļām ilgi ignorēja gaidāmo krīzi, bet pēc tam steigšus apstiprināja striktus pasākumus.

RĪGA, 18. marts - Sputnik. Domājams koronavīrusa uzliesmojums mums tomēr kaut ko ir iemācījis: ne tikai mazgāt rokas, bet arī to, ka pandēmijas pirmais upuris ir ticība politiskajiem līderiem, raksta Politico.

Vēl ne reizi pēdējo 75 gadu laikā pasaulei nav bijis tik izmisīgi vajadzīgs īsts līderis, un vēl nekad pasaules līderi nav sagādājuši tādu vilšanos. No Pekinas līdz Briselei, no Romas līdz Vašingtonai, no Londonas līdz visiem pasaules nostūriem politiķi vienkārši pievīla gaidas. Viņi nodarbojās ar birokrātiju, slēpa svarīgu informāciju un noliedza acīmredzamo. Rezultātā gāja bojā cilvēki, un adekvāta reakcija tika atlikta.

Virusologi vairākas nedēļas brīdināja, ka iespējama pandēmija, bet politiskie līderi, it īpaši Rietumos, nedarīja neko.

Tikai retais cerēja, ka līdera talantus demonstrēs ASV prezidents Donalds Tramps, kurš koronavīrusu dēvēja par "demokrātisku viltojumu" un tikai pirms dažām dienām paziņoja, ka pandēmija pazudīs bez pēdām. Taču viņa mulsā uzruna nācijai un vēlākais mēģinājums novelt vainu uz kādu citu ("Es neuzņemos par to atbildību," viņš teica) paliks atmiņā uz ilgiem laikiem.

Sabiedroto solidaritāte? Izmetiet no prāta. Tramps aizliedza avioreisus no ES uz ASV (pat neapsprieda to ar Eiropas līderiem), turklāt klīst baumas, ka viņš mēģinājis nopirkt vakcīnu Vācijā. Pie tam Trampa administrācija atteicās izmantot PVO ieteikto koronavīrusa testu, kas izstrādāts Vācijā, un nolēma, ka amerikāņi radīs paši savējo. Tas izrādījās neuzticams. Rezultātā masveida analīzes ASV aizkavējās, vīruss izplatījās. Dienvidkoreja pārbauda lielāku skaitu cilvēku dienā, nekā ASV – laikā kopš slimības uzliesmojuma. Taču aizvadītajā nedēļā Tramps tik un tā sameloja, ka "analīzes norit gludi".

Lai arī lielākā uzmanība pievērsta Trampam, citi nav labāki. Brazīlijas prezidents Žairs Bolsonaru, kurš nesen tikās ar ASV prezidentu Floridā, nosauca par "mediju fantāziju" koronavīrusa radīto paniku. Nākamajā dienā saslima viņa preses sekretārs.

Boriss Džonsons, kurš savas politiskās karjeras sākumā mācījās no Vinstona Čērčila, it kā jau varētu sameklēt pienācīgus vārdus. Taču viņš neapsolīja britiem "sviedrus, asinis un asaras", viņš paziņoja, ka daudzas ģimenes zaudēs tuviniekus. Pie tam viņa piedāvātā stratēģija – "kolektīvā imunitāte" drīzāk gan izbiedēja cilvēkus – šķita, ka Džonsonam nav nekāda plāna.

Bet kā klājas Angelai Merkelei? Galu galā, krīzes – tā ir viņas profesija. No ekonomiskās krīzes 2008. gadā līdz migrācijas krīzei 2015.gadā Merkele zēla un plauka briesmu brīžos.

Nekā nebija. Vācijas kanclere, ko dēvē par "brīvās pasaules līderi", uzticēja cīņu pret pandēmiju veselības ministram Jensam Španam. Viņa pati izlīda no savas gliemeža mājiņas tikai pēc tam, kad sabruka tirgus un Itālija bija spiesta spert ārkārtīgi stingrus soļus pret vīrusa izplatību. Tiesa, Merkele apgalvo, ka sekojusi situācijai jau kopš janvāra. Pie tam ir skaidrs, ka viņu nodarbināja migrācijas krīze uz Turcijas un Grieķijas robežas.

Merkele centās saglabāt mieru publikā, tomēr valdības reakcija krīzes situācijā bija ļoti haotiska. Ekonomikas ministrs Peters Altmaiers vairākkārt paziņoja, ka, pēc viņa domām, koronavīruss neradīs "slogu globālajai ekonomikai". Pēc nedēļu ilgas panikas tirgos viņi kopā ar finanšu ministru Olafu Šolcu vilka ārā "bazuku" – bezprecedenta programmu neierobežotas likviditātes nodrošināšanai vācu kompānijām.

Reakcija uz vīrusu Vācijā bija tikpat nekonsekventa. Vienas zemes slēdza skolas, citas – ne. Aizvadītajā nedēļā Berlīne aizliedza visus kultūras pasākumus, toties atļāva futbola maču. Pēc vispārēja sašutuma mačs tika slēgts skatītājiem, vēlāk – atcelts pavisam. Vispirms tika nolemts, ka bāri un klubi darbosies, pēc tam ceturtdien paziņoja, ka tie tiks slēgti no otrdienas, bet nedēļas beigās pilsētas varasiestādes nolēma, ka aizliegums stāsies spēkā nekavējoties. Toties alus bāri Minhenē vēl joprojām ir atvērti.

Daudzi par to apsūdz Vācijas federālo struktūru, kas saglabā 16 zemju varasiestāžu rokās kontroli pār izglītību un veselības aprūpi. Līdzīga aina vērojama visā Eiropā. Politiskie līderi virknē valstu – no Francijas līdz Austrijai – vispirms nedēļām ilgi ignorēja gaidāmo krīzi, bet pēc tam steigšus apstiprināja striktus pasākumus. Tikai pirms nedēļas Francijā notika lielākais "smurfiku" mīļotāju salidojums, ko apmeklēja vairāk nekā 3,5 tūkstoši  cilvēku. Svētdien valsts premjerministrs informēja, ka tiek slēgti bāri, restorāni un lielākā daļa veikalu.

Neapšaubāmi, ES valstis ņem vērā vietējās īpatnības koronavīrusa apstākļos, taču raibā reakcija Eiropā rāda, ka nekāda koordinācija nav izstrādāta.

Vīlušies arī visi, kas cerēja: Eiropas Komisijas vadītāja Urzula fon der Leiena nospraudīs ceļu uz priekšu. Pirms nedēļas, kad Itālijas valdība ieviesa karantīnu visā valstī, kad sabruka finanšu tirgus, fon der Leiena pastāstīja žurnālistiem, kā pavadījusi pirmās simt dienas EK vadītāja postenī un, šķiet, neliekuļoti apvainojās, kad viņai uzstājīgi jautāja par koronavīrusu. Šķiet, viņa neaptvēra, cik nopietna ir situācija. Politiķe atklāja, ka viņas komanda organizē apspriedes koronavīrusa jautājumā "reizi nedēļā".

154
Tagi:
Eiropa, ekonomika, krīze, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (722)
Pretgripas vakcinācija. Foto no arhīva

Eiropai var nepietikt vakcīnu pret gripu

20
(atjaunots 15:26 23.10.2020)
Eiropa uztraucas par vakcīnu pret gripu deficītu, taču farmaceitiskās kompānijas nekādā veidā nevar palīdzēt ES valstīm.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Vakcīnas pret gripu pieprasījuma pieaugums novedis pie vakcīnu deficīta Eiropā un var novest pie "dubultās pandēmijas", vēsta Reuters.

Daudzas valdības šogad palielinājušas pasūtīto vakcīnu pret gripu skaitu un uzsākušas kampaņas, kuras aicina pilsoņus vakcinēties. Galvenie ražotāji, tādi kā GlaxoSmithKline, Sanofi, Abbott un Seqirus, palielināja piegādes reģionam par 30%, taču viņu darba jauda strādā uz robežas un nespēj tikt galā ar pieaugušo pieprasījumu.

"Šogad pircēji visu laiku prasa vakcīnas, vairāk nekā desmit cilvēki dienā," stāsta kādas Varšavas aptiekas farmaceits. "Taču vairumtirgotāji saka mums to pašu, ko mēs saviem pircējiem – vakcīnu nav, ir jāpagaida."

Gripas sezona Eiropā sākas oktobrī un pieņemas spēkā novembra vidū – decembra sākumā. Sezonālās gripas epidēmijā katru gadu saslimst no 4 līdz 50 miljoniem cilvēku, ik gadu no gripas nomirst līdz 70 tūkstošiem eiropiešu, sevišķi sirmgalvji un cilvēki, kuri atrodas riska grupā.

Tiek domāts, ka Covid-19 apkarošanas pasākumi – sejas maskas, roku mazgāšana un sociālā distance – var palīdzēt samazināt arī gripas epidēmijas vērienīgumu, jo dienvidu puslodē šogad gripas gadījumu skaits jau bija ierobežots, paziņoja PVO Pandēmisko un epidēmisko slimību departamenta direktore Silvi Briana brīfingā pagājušajā nedēļā.

Taču eirokomisāre veselības aprūpes lietās Stella Kiriakidesa pagājušajā mēnesī brīdināja par "dubultās pandēmijas" – gripas un Covid-19 – draudiem. Tādēļ eksperti cenšas pārliecināt cilvēkus potēties pret gripu, lai novērstu krīzi veselības aprūpē.

"Jānovērš dubultais gripas un Covid-19 vilnis," saka Klemenss Vendtners, Minhenes Švabingas klīnikas galvenais infektoloģijas un tropu medicīnas eksperts. Viņš iesaka vakcinēties pret gripu arī cilvēkiem, kas ir jaunāki par 60 gadiem.

Polijas Veselības ministrija paziņoja, ka šogad nopirkusi 3 miljonus vakcīnu pret gripu un ir gatava iegādāties vēl. Tomēr, saskaņā ar Polijas portāla gdziepolek.pl datiem, kurš ļauj noskaidrot zāļu esamību, vakcīnas Influvac Tetra (Mylan) un Vaxigrip Tetra (Sanofi) ir pieejamas tikai 1% Polijas aptieku, vakcīna Fluarix Tetra (GSK) nav pieejama, savukārt Fluenz Tetra (AstraZeneca) ir piejama tikai 5% aptieku.

Šī problēma pastāv ne tikai Polijā. Beļģija joprojām nav saņēmusi trešo daļu no pasūtītajām vakcīnām. Austrijas dienvidu pilsētā, Klāgenfurtā, kur iedzīvotāju skaits ir 100 tūkstoši cilvēku, varasiestādes paziņoja, ka pasūtīja vakcīnas jau janvārī un bez panākumiem centās palielināt pasūtījumu līdz ar Covid-19 pandēmijas sākšanos.

Austrijas valdība (iedzīvotāju skaits 9 miljoni cilvēku) šogad pasūtīja 1,25 vakcīnu dozu, par 60% vairāk, nekā parasti, taču vakcīnas sāka ienākt tikai septembra vidū, un lai tās sadalītu pa medicīnas centriem, arī ir nepieciešams laiks. Itālijas Farmaceitisko kompāniju asociācija ziņo, ka vakcīnas pret gripu pieprasījums Itālijā ir pieaudzis par 40%.

Vakcīnu skaita sadalīšana ziemeļu puslodes valstīm parasti notiek gadu pirms gripas sezonas sākuma, savukārt ražošana sākas martā. Vakcīnu īsais uzglabāšanas termiņš arī neļauj veidot to krājumus neparedzētu apstākļu gadījumiem.

Ņemot vērā, ka vakcīnu pret gripu ražošana aizņem daudz laika, ražotāji ir izdarījuši visu iespējamo, lai palielinātu saražoto dozu daudzumu šajos neparastajos apstākļos.

Kompānija GSK sola palielināt saražoto vakcīnu skaitu sekojošajos gados, taču sagaida, ka pieprasījums pārsniegs piedāvājumu. Sanofi un AstraZeneca ražo rekordlielu vakcīnu skaitu.

20
Tagi:
gripa, vakcīna, Eiropa
Pēc temata
Kāpēc nevajag baidīties no Krievijas vakcīnas pret Covid-19
Viņķele par Covid-19: rudenī var atgriezt maskas, labāk nebraukt pat pie kaimiņiem
Ieved no kaimiņvalstīm: Latvijā atklāti trīs jauni Covid-19 gadījumi
Covid-19 pandēmija pasaulē beigsies: PVO pastāstīja, kad tas notiks
Lielbritānijas un ES karogs, foto no arhīva

No Lielbritānijas izraidīs bezpajumtniekus un tiesātos ES pilsoņus

31
(atjaunots 18:21 22.10.2020)
Latvijas valstspiederīgie, kuri iepriekš sēdējuši cietumā, noslēguši fiktīvas laulības vai nakšņoja Lielbritānijas ielās, var pazaudēt tiesības dzīvot Apvienotajā Karalistē.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Sākot ar nākamo gadu, ES pilsoņiem ar kriminālo sodāmību būs aizliegts iebraukt Lielbritānijā, vēsta valsts IeM.

Šis noteikums attieksies uz cilvēkiem, kuri pavadījuši aiz restēm vairāk nekā gadu. Iepriekš Lielbritānijas varasiestādēm bija jāpierāda, ka ES pilsonis rada reālus, pastāvošus un nopietnus draudus, lai aizliegtu viņam iebraukt valstī.

Izsūtīt var arī ES pilsoņus, kuri pēdējā gada laikā ir pastrādājuši kriminālnoziegumu.

Cilvēki, kuri pavadījuši cietumā mazāk, nekā gadu vai arī kuriem netika piespriests cietumsods, arī var saņemt atteikumu iebraukšanai valstī, ja būs pierādījumi tam, ka viņi ir recidīvisti, spēj nodarīt nopietnu kaitējumu, vai ka viņu uzturēšanās Lielbritānija "neveicina sabiedrisko labumu".

Tāpat iebraukšana var tikt aizliegta tiem, kas iepriekš noslēguši fiktīvas laulības vai ir pārkāpuši preču ievešanas noteikumus.

Šīs pārmaiņas nozīmē, ka ES pilsoņi, kuri dzīvo uz ielas, arī var tikt deportēti, ja atteiksies no valsts atbalsta (piemēram, no piedāvātā mājokļa) – šis noteikums jau ir spēkā attiecībā uz citu valstu pilsoņiem, kuras nav ES. Pēc varasiestāžu paziņojuma, šis noteikums var tikt pielietots pret bezpajumtniekiem no ES, ja viņi pastrādā noziegumus vai antisociālas rīcības, piemēram, agresīvi diedelē un ubago.

Tomēr varasiestādes apgalvo, ka sākumā noskaidros, vai šie ielās guļošie cilvēki nav cilvēku tirdzniecības vai mūsdienu verdzības upuri.

Lielbritānijas IeM vadītāja Priti Patela uzskata, ka jaunie noteikumi būs taisnīgāki, jo valsts vienādi izturēsies pret visiem ārzemniekiem, neatkarīgi no viņu pilsonības.

Uz Lielbritānijā dzīvojošajiem ES pilsoņiem, kuru statusu aizsargā Vienošanās ar ES par Brexit, šie noteikumi neattiecas, tomēr, kā paziņo IeM, viņi var pazaudēt savu statusu, ja pēc 1. janvāra pastrādās noziegumu un par to saņems cietumsodu, kas pārsniedz vienu gadu.

31
Tagi:
ES, Brexit, Lielbritānija
Pēc temata
Atgriežas Latvijā ārstēties un strādāt: Covid-19 iestūma reemigrāciju no Lielbritānijas
Latvijas ĀM pastāstīja, ko vēlas pēc Brexit. Un pieticīgi atgādināja par tirdzniecību
Pat par brīvu nevajag: eksperts paskaidroja, kādēļ Londona noraida migrantus no Baltijas
Ekonomists: reemigrantu plūsma pēc Brexit radīs krīzi Baltijā
Kredīti, braucieni, muita, mācību maksa: Latvijas ĀM pastāstīja par dzīvi pēc Brexit
Oļegs Burovs

Atriebības kāre ir slikta īpašība: Burovs pažēloja Rīgas vicemēru

0
(atjaunots 10:30 24.10.2020)
Žēl, ka Rīgas vicemēram Vilnim Ķirsim nav nekā vairāk, ko darīt zināmu opozīcijai, izņemot savu atriebības kāri, gribētos dzirdēt kaut ko pēc būtības, paziņoja Rīgas domes deputāts no partijas "Gods kalpot Rīgai" Oļegs Burovs.

RĪGA, 24. oktobris – Sputnik. Rīgas vicemērs, "Jaunās Vienotības" deputāts Vilnis Ķirsis paziņoja, ka nav gatavs atdot opozīcijas pārstāvjiem vadītāju vietnieku amatus Rīgas domes pilsētas komitejās. Pēc viņa sacītā, koalīcija agrāk uzvedās bez kompromisiem attiecībā pret opozīciju, un tagad tās pārstāvjiem derētu pašiem pasēdēt opozīcijā.

Ļoti žēl, ka cilvēkam, kurš ieņem vienu no vadošajiem amatiem Rīgas domē, vairs nav ko pateikt, atzīmēja Rīgas domes deputāts no partijas "Gods kalpot Rīgai" Oļegs Burovs.

"Gribētos no viņa dzirdēt kaut ko saistībā ar darbu, kamēr viņš turpina runāt par to, ka vēlas atriebties, un neieceļ opozīcijas pārstāvjus komitejas vadītāju vietnieku amatos," sacīja Burovs Sputnik Latvija.

Politiķus uzsvēra, ka atriebības kāre – tā vispār nav ļoti labi īpašība.

"Ķirsis visu laiku saka, ka grasās atriebties par to, ka agrāk sēdējis opozīcijā. Jaunais domes sastāvs ir uzsācis darbu, un, cik es varu spriests, gan "Gods kalpot Rīgai", gan "Saskaņa", gan Latvijas Krievu savienība uzvedas ļoti inteliģenti. Pašreizējo opozīciju pēc uzvedības līmeņa nevar salīdzināt ar to, kuru pārstāvēja Ķirsis. Mēs strādājam konstruktīvi, nav nekādu odiozu un emocionālu uzstāšanos," paziņoja Burovs.

Mārtiņš Staķis, būdams vēl kandidāts uz Rīga mēra amatu, paziņoja, ka grasās aicināt sadarboties visas domes opozīcijas partijas. Toreiz viņš apsolīja, ka opozīcijai piedāvās izvirzīt kandidātus komiteju vadītāju vietnieku amatiem, taču koalīcijas partneri neatbalstīja Staķa ideju.

Мстительность - плохое качество: Буров пожалел вице-мэра Риги
0
Tagi:
Oļegs Burovs
Pēc temata
Staķis kļūs par mēru: Rīgā izveidota jauna valdošā koalīcija
Burovs pastāstīja, no kā ir atkarīgs Rīgas nākamā gada budžeta apmērs
LKS pie pārrunu galda ar Nacionālo apvienību: kā strādās jaunā Rīgas dome