Donalds Tramps un Angela Merkele, foto no arhīva

Pati tumšākā stunda: pasaules līderi parādījuši savu nekompetenci

152
(atjaunots 15:30 18.03.2020)
Politiskie līderi virknē valstu – no Francijas līdz Austrijai – vispirms nedēļām ilgi ignorēja gaidāmo krīzi, bet pēc tam steigšus apstiprināja striktus pasākumus.

RĪGA, 18. marts - Sputnik. Domājams koronavīrusa uzliesmojums mums tomēr kaut ko ir iemācījis: ne tikai mazgāt rokas, bet arī to, ka pandēmijas pirmais upuris ir ticība politiskajiem līderiem, raksta Politico.

Vēl ne reizi pēdējo 75 gadu laikā pasaulei nav bijis tik izmisīgi vajadzīgs īsts līderis, un vēl nekad pasaules līderi nav sagādājuši tādu vilšanos. No Pekinas līdz Briselei, no Romas līdz Vašingtonai, no Londonas līdz visiem pasaules nostūriem politiķi vienkārši pievīla gaidas. Viņi nodarbojās ar birokrātiju, slēpa svarīgu informāciju un noliedza acīmredzamo. Rezultātā gāja bojā cilvēki, un adekvāta reakcija tika atlikta.

Virusologi vairākas nedēļas brīdināja, ka iespējama pandēmija, bet politiskie līderi, it īpaši Rietumos, nedarīja neko.

Tikai retais cerēja, ka līdera talantus demonstrēs ASV prezidents Donalds Tramps, kurš koronavīrusu dēvēja par "demokrātisku viltojumu" un tikai pirms dažām dienām paziņoja, ka pandēmija pazudīs bez pēdām. Taču viņa mulsā uzruna nācijai un vēlākais mēģinājums novelt vainu uz kādu citu ("Es neuzņemos par to atbildību," viņš teica) paliks atmiņā uz ilgiem laikiem.

Sabiedroto solidaritāte? Izmetiet no prāta. Tramps aizliedza avioreisus no ES uz ASV (pat neapsprieda to ar Eiropas līderiem), turklāt klīst baumas, ka viņš mēģinājis nopirkt vakcīnu Vācijā. Pie tam Trampa administrācija atteicās izmantot PVO ieteikto koronavīrusa testu, kas izstrādāts Vācijā, un nolēma, ka amerikāņi radīs paši savējo. Tas izrādījās neuzticams. Rezultātā masveida analīzes ASV aizkavējās, vīruss izplatījās. Dienvidkoreja pārbauda lielāku skaitu cilvēku dienā, nekā ASV – laikā kopš slimības uzliesmojuma. Taču aizvadītajā nedēļā Tramps tik un tā sameloja, ka "analīzes norit gludi".

Lai arī lielākā uzmanība pievērsta Trampam, citi nav labāki. Brazīlijas prezidents Žairs Bolsonaru, kurš nesen tikās ar ASV prezidentu Floridā, nosauca par "mediju fantāziju" koronavīrusa radīto paniku. Nākamajā dienā saslima viņa preses sekretārs.

Boriss Džonsons, kurš savas politiskās karjeras sākumā mācījās no Vinstona Čērčila, it kā jau varētu sameklēt pienācīgus vārdus. Taču viņš neapsolīja britiem "sviedrus, asinis un asaras", viņš paziņoja, ka daudzas ģimenes zaudēs tuviniekus. Pie tam viņa piedāvātā stratēģija – "kolektīvā imunitāte" drīzāk gan izbiedēja cilvēkus – šķita, ka Džonsonam nav nekāda plāna.

Bet kā klājas Angelai Merkelei? Galu galā, krīzes – tā ir viņas profesija. No ekonomiskās krīzes 2008. gadā līdz migrācijas krīzei 2015.gadā Merkele zēla un plauka briesmu brīžos.

Nekā nebija. Vācijas kanclere, ko dēvē par "brīvās pasaules līderi", uzticēja cīņu pret pandēmiju veselības ministram Jensam Španam. Viņa pati izlīda no savas gliemeža mājiņas tikai pēc tam, kad sabruka tirgus un Itālija bija spiesta spert ārkārtīgi stingrus soļus pret vīrusa izplatību. Tiesa, Merkele apgalvo, ka sekojusi situācijai jau kopš janvāra. Pie tam ir skaidrs, ka viņu nodarbināja migrācijas krīze uz Turcijas un Grieķijas robežas.

Merkele centās saglabāt mieru publikā, tomēr valdības reakcija krīzes situācijā bija ļoti haotiska. Ekonomikas ministrs Peters Altmaiers vairākkārt paziņoja, ka, pēc viņa domām, koronavīruss neradīs "slogu globālajai ekonomikai". Pēc nedēļu ilgas panikas tirgos viņi kopā ar finanšu ministru Olafu Šolcu vilka ārā "bazuku" – bezprecedenta programmu neierobežotas likviditātes nodrošināšanai vācu kompānijām.

Reakcija uz vīrusu Vācijā bija tikpat nekonsekventa. Vienas zemes slēdza skolas, citas – ne. Aizvadītajā nedēļā Berlīne aizliedza visus kultūras pasākumus, toties atļāva futbola maču. Pēc vispārēja sašutuma mačs tika slēgts skatītājiem, vēlāk – atcelts pavisam. Vispirms tika nolemts, ka bāri un klubi darbosies, pēc tam ceturtdien paziņoja, ka tie tiks slēgti no otrdienas, bet nedēļas beigās pilsētas varasiestādes nolēma, ka aizliegums stāsies spēkā nekavējoties. Toties alus bāri Minhenē vēl joprojām ir atvērti.

Daudzi par to apsūdz Vācijas federālo struktūru, kas saglabā 16 zemju varasiestāžu rokās kontroli pār izglītību un veselības aprūpi. Līdzīga aina vērojama visā Eiropā. Politiskie līderi virknē valstu – no Francijas līdz Austrijai – vispirms nedēļām ilgi ignorēja gaidāmo krīzi, bet pēc tam steigšus apstiprināja striktus pasākumus. Tikai pirms nedēļas Francijā notika lielākais "smurfiku" mīļotāju salidojums, ko apmeklēja vairāk nekā 3,5 tūkstoši  cilvēku. Svētdien valsts premjerministrs informēja, ka tiek slēgti bāri, restorāni un lielākā daļa veikalu.

Neapšaubāmi, ES valstis ņem vērā vietējās īpatnības koronavīrusa apstākļos, taču raibā reakcija Eiropā rāda, ka nekāda koordinācija nav izstrādāta.

Vīlušies arī visi, kas cerēja: Eiropas Komisijas vadītāja Urzula fon der Leiena nospraudīs ceļu uz priekšu. Pirms nedēļas, kad Itālijas valdība ieviesa karantīnu visā valstī, kad sabruka finanšu tirgus, fon der Leiena pastāstīja žurnālistiem, kā pavadījusi pirmās simt dienas EK vadītāja postenī un, šķiet, neliekuļoti apvainojās, kad viņai uzstājīgi jautāja par koronavīrusu. Šķiet, viņa neaptvēra, cik nopietna ir situācija. Politiķe atklāja, ka viņas komanda organizē apspriedes koronavīrusa jautājumā "reizi nedēļā".

152
Tagi:
Eiropa, ekonomika, krīze, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (329)