Aizsargķiveres, foto no arhīva

Ukraiņu viesstrādnieki maina Baltijas valstis pret pievilcīgākām vietām

40
(atjaunots 20:38 17.03.2020)
Pēdējos gados ukraiņu viesstrādnieku skaits Latvijā, Lietuvā un Igaunijā stabili pieauga, taču turpmāk viņu plūsma uz Baltijas valstīm varētu sarukt.

RĪGA, 18. marts - Sputnik. Lielākais skaits ukraiņu viesstrādnieku Baltijā pērn bija reģistrēts Igaunijā, - arī patlaban sezonas darbos tur reģistrēti vairāk nekā 30 tūkstoši Ukrainas pilsoņu. Latvijā pērn strādāja vairāk nekā 9 tūkstoši, Lietuvā – apmēram 5 tūkstoši, raksta Bb.lv, atsaucoties uz Igaunijas kompānijas "RIA.com Marketplaces" komentāru.

Ukraiņu vidū populārākās nozares Baltijas valstīs ir celtniecība, ražošana un sezonas darbi, taču pēdējo gadu laikā darbā Baltijas valstīs ieradies arī liels skaits IT speciālistu, ārstu, inženieru un citu kvalificētu darbinieku.

Interese sarūk

Taču, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai Ukrainā un pieaugot dzīves dārdzībai Baltijā, situācija var krasi mainīties. Jau tagad aizvien lielāks skaits ukraiņu Baltijas vietā izvēlas, piemēram, Čehiju un Vāciju.

"Darba pievilcība tuvākajās valstīs ukraiņu acīs pēdējā laikā mazinās. Piemēram, vidējās algas attiecība Polijā un Ukrainā pēdējo gadu laikā no četrām reizēm sarukusi līdz 2,5 reizēm. Līdzīga ir situācija ar Igauniju, Latviju un Lietuvu. Jā, alga šajās valstīs vēl joprojām ir lielāka nekā Ukrainā, taču ir arī izdevumi mājokļa nomai, dažādi sadzīves izdevumi un nodokļi," atklāja "RIA.com Marketplaces" pārstāvis Artjoms Umanets.

Viņš pieminēja, ka ietekme, ko grivnas nostiprināšanās pret ASV dolāru atstāj Ukrainas ekonomikā, tiek vērtēta divējādi. Zaudētāji ir eksporta uzņēmumi, kam samazinās ienākumi nacionālajā valūtā, palielinās izdevumi algām, komunālajiem pakalpojumiem, vietējai loģistikai. Šī faktora rezultātā īpaši cieš dzelzs rūdas un ogļu uzņēmumi, metalurģijas uzņēmumi, ķīmisko produktu eksportētāji, kas konkurē globālajā tirgū. Vienlaikus grivnas pozīcijas nostiprināšanās nozīmē iedzīvotāju pirktspējas uzlabošanos importa preču un tūrisma jomā.

Kur slēpjas pievilcība

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka Polija jau ceļ trauksmi par ukraiņu darba spēka aizplūšanu  - viesstrādnieki no Ukrainas aizvien biežāk plāno braukt peļņā uz Vāciju un citām ES valstīm. Pie tam, saskaņā ar Work Service vērtējumiem, no Polijas var aizbraukt līdz 59% ukraiņu strādnieki, raksta Rzeczpospolita.

Firmas "Personnel Service" prezidents Kšištofs Ingljots stāsta, ka tuvākajā laikā kadru trūkums Polijā var pieaugt no 165 tūkstošiem līdz pusmiljonam cilvēku.

"Ukraiņi Vācijā varēs legāli nopelnīt daudz vairāk. Polija nebūs viņiem tik pievilcīga. Strādniekus no Ukrainas mums jau tagad atņem Čehija, Slovākija un Ungārija. Šīs valstis ir atrisinājušas darbā iekārtošanas problēmas un piedāvā labākus darba apstākļus," atzina kompānijas "Work Service" vadītājs Pāvels Volņevičs.

40
Tagi:
viesstrādnieki, Ukraina, Baltija
Pēc temata
Globalizācija mirst ne tikai ekonomikā, bet arī cilvēku prātos
Sabāzt zivis bundžās var arī latvieši: kādus viesstrādniekus gaida Latvijā
Panākumu stāsts: Ukrainas pēcmaidana ekonomikai – seši gadi
Kādēļ Latvijas piederīgajiem Lielbritānijā arī turpmāk nāksies mazgāt kartupeļus
Gāzesvada Ziemeļu Straumes 2 būvdarbi, foto no arhīva

Eksperts pastāstīja pabeigt "Ziemeļu straumi 2" Vācijā un izvairīties no ASV sankcijām

9
(atjaunots 20:39 11.08.2020)
Vācija var ieviest kvotas slānekļa gāzes iegādei vai atteikties no tās pilnībā atbildes kārtā uz ASV spiedienu pret "Ziemeļu straumi 2" – viss ir atkarīgs no tā, cik stipri viņi sadusmosies, paziņoja finanšu analītiķis Dmitrijs Golubovskis.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Trīs ASV senatori vēstulē ostas operatoram Zasnicā draud ieviest sankcijas pret Vācijas ostu gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvniecības dēļ. Bundestāga deputāts no partijas "Savienība 90/Zaļie", bijušais vides aizsardzības ministrs Jurgens Tritins aicināja Vāciju un Eiropas Savienībai skarbi un izlēmīgi reaģēt uz Amerikas draudiem. Atbildes kārtā viņš piedāvāja pasākumus pret Amerikas slānekļa gāzi.

"Problēma ar sankcijām pret "Ziemeļu straumi 2" jau skar Vāciju, nevis Krieviju – pabeigt šī cauruļvada izbūvi neļauj tieši Vācijas teritoriālajos ūdeņos. Krievija šeit ir bezspēcīga kaut ko izdarīt. Tur, kur Krievija aizstāv savas intereses,  tā var tās aizstāvēt, neraugoties ne uz kādām sankcijām. Amerikāņi to saprot un pret Krievijas kompānijām jau nekādas sankcijas neievieš. Uz Krieviju spiest ir bezjēdzīgi, viņi cenšas spiest uz Vāciju. Bet ja vācieši ir sadusmojušies – tas ir labi. Dod Dievs, lai viņi visu to izdara – gan cauruļu uzbūvē, gan amerikāņu gāzi ierobežo, mums tas ir labi – mēs atgriezīsim sev daļu tirgus, kura šobrīd mums ir zaudēta Eiropā," paziņoja Sputnik Latvija Golubovskis.

Viņš atzīmēja, ka izeja no situācijas ar spiedienu uz vācu biznesu – kompānijas nacionalizācija, kura pabeigs "Ziemeļu straumes 2" būvniecību Vācijas ūdeņos, – pret VFR valdību ASV sankcijas neieviesīs.

9
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Eksperts pastāstīja, kādi riski vēl saistīti ar "Ziemeļu straumi 2"
"Fortuna" nomnieks atteicās piedalīties "Ziemeļu straumes 2" izbūves pabeigšanā
Gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvdarbus atļauts turpināt
Polija un Ukraina apvienojušās pret "Ziemeļu straumi 2"
Baltkrievijas prezidenta amata kandidāte Svetlana Tihanovska

Pats svarīgākais ir bērni: Tihanovska ierakstīja uzrunu baltkrieviem

23
(atjaunots 16:02 11.08.2020)
Baltkrievijas prezidenta amata kandidāte Svetlana Tihanovska pameta valsti un aicināja protestētājus saudzēt sevi.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Baltkrievijas prezidenta amata kandidāte Svetlana Tihanovska ierakstīja video uzrunu, kurā izskaidroja savu aizbraukšanu uz Lietuvu, vēsta Sputnik Baltkrievija.

Iepriekš kļuva zināms, ka Tihanovska pameta Baltkrieviju un patlaban atrodas Lietuvā – par to sociālajos tīklos paziņoja Lietuvas ĀM vadītājs.

"Es domāju, ka visa šī kampaņa mani ļoti stipri sarūdīja un deva man tik daudz spēka, ka es izturēšu visu. Taču, laikam, es tā arī paliku tā vājā sieviete, kura biju sākumā. Es pieņēmu ļoti smagu lēmumu," saka uzrunā Tihanovska.

Pēc viņas sacītā, lēmumu viņa pieņēmusi "absolūti patstāvīgi", to neviens nekādā veidā nevarēja ietekmēt nedz draugi, nedz radinieki (tostarp vīrs), nedz štābs.

"Es zinu, ka daudzi mani sapratīs, daudzi nosodīs, bet daudzi ienīdīs. Bet, jūs ziniet, nedod dievs izrādīties tādas izvēles priekšā, kādā nonācu es. Tādēļ cilvēki, saudzējiet sevi, lūdzu. Neviena dzīve nav tā vērta, kas šobrīd notiek. Bērni – tas ir pats galvenais, kas ir mūsu dzīvē," sacīja Baltkrievijas prezidenta amata kandidāte.

Iepriekš Baltkrievijas Centrālā vēlēšanu komisija paziņoja prezidenta vēlēšanu rezultātus. Saskaņā ar provizoriskajiem datiem, esošais valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko ieguva 80,08% balsu, Tihanovska izrādījās otrajā vietā ar 10,09%. Preses konferencē Tihanovska paziņoja, ka neatzīst vēlēšanu rezultātus.

Naktī Minskā turpinājās protesta akcijas: autovadītāji ar transportlīdzekļiem aizšķērsoja ceļu uz demonstrācijas vietu, savukārt protestētāji būvēja barikādes. Demonstranti skandēja pret valdību vērstus lozungus, aplaudēja un dedzināja dūmu bumbas.

Kārtības sargi pielietoja pret protestētājiem gaismas-trokšņa granātas, asaru gāzi un gumijas lodes. Protestu vietās ieradās ātrās palīdzības mašīnas. Tika ziņots par cietušajiem un upuriem sadursmju rezultātā.

Masveida protesta akcijas notika arī citās Baltkrievijas pilsētās – aizritējušajā diennaktī republikā aizturēja gandrīz 3000 masveida nekārtību dalībniekus.

23
Pēc temata
Tihanovska aizbrauca no Baltkrievijas uz Lietuvu
Lukašenko paliek: Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultāti
Lozungi, sprādzieni un barikādes: protesta akcijas Minskas ielās prezidenta vēlēšanu naktī
"Pie mums nav Lietuva": Lukašenko pārliecināts, ka baltkrievi ievēlēs prezidentu-vīrieti
Biolar

Rūpnīcai "Biolars" draud krimināllieta par ķīmisko atkritumu noliešanu

0
(atjaunots 16:03 11.08.2020)
Valsts policija veica izmeklēšanu: Zemgales reģionā nolietie bīstamie ķīmiskie atkritumi nodarīja zaudējumus 800 tūkstošu eiro apmērā.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Valsts policija aicina ierosināt krimināllietu par 26 zemesgabalu ķīmisko piesārņošanu Zemgales reģionā.

Pērnā gada maijā kriminālprocesa ietvaros tika aizturēts cilvēks, kurš nolēja no cisternas indīgo vielu ceļmalā. Šīs noziedzīgās darbības tika kvalificētas pēc 99. panta otrās daļas – par atkritumu izvešanas noteikumu pārkāpšanu, kuri rada būtisku kaitējumu apkārtējai videi, cilvēka veselībai, saimnieciskajām un īpašumu interesēm.

Tika nodarīti materiālie zaudējumi 800 tūkstošu eiro apmērā. Par šo noziegumu draud brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem, vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbi, vai naudas sods.

Šajā lietā aizdomās turamā statuss tika piemērots divām personām.

Saskaņā ar provizoriskajiem datiem, zemē nokļuvušie cianīda joni bija no Olainē izvietotās ķīmiskās rūpnīcas "Biolars". Valsts policijai izdevās atrast 18 vietas, kur toksiskos ķīmiskos atkritumus lēja tieši uz zemes. Dažviet zeme gar ceļmalu tika nolieta vairāku kilometru garumā – cisterna brauca ar atvērtu krānu. Citviet mašīna apstājās un nolēja lielu ķīmisko vielu apjomu vienuviet.

Uzņēmums savu vainu neatzina, tomēr piekrita daļēji piedalīties piesārņotās teritorijas attīrīšanā.

0
Tagi:
Latvijas policija, Biolars
Pēc temata
Ķīmiskos atkritumus izlēja zemē: rūpnīcas Biolar darbs varētu tikt apturēts
Septembrī varētu slēgt Biolar rūpnīcu