Koronavīruss

PVO prognozē: tuvākajā laikā Eiropā augs mirstība koronavīrusa epidēmijā

124
(atjaunots 17:00 16.03.2020)
Visā pasaulē inficēti vairāk nekā 150 tūkstoši cilvēku, koronavīrusa seku dēļ miruši 5375 cilvēki – tāda ir PVO statistika.

RĪGA, 16. marts – Sputnik. Pēdējo 24 stundu laikā pasaulē reģistrēti 10 982 jauni koronavīrusa infekcijas saslimšanas gadījumi, 343 cilvēki miruši, pirmdien informēja Pasaules veselības organizācija, vēsta Sputnik Baltkrievija.

Kopējais inficēto cilvēku skaits  pasaulē sasniedzis 153 517 cilvēkus, letālo gadījumu kopskaits – 5375 cilvēki.

Aiz Ķīnas robežām apstiprināto infekcijas gadījumu skaits – 72 469 cilvēki, fiksēts 2531 nāves gadījums.

Ķīna: izveseļojušies jau 84%

Jaunā tipa koronavīrusa infekcijas gadījumu skaits Ķīnā samazinās. Patlaban slimnīcās vēl ārstējas 9898 cilvēki, gandrīz 84% inficēto ir izveseļojušies. Šos datus publicējusi ĶTR Veselības aprūpes jautājumu valsts komiteja.

Apstiprināto koronavīrusa infekcijas gadījumu skaits kontinentālajā Ķīnā sasniedzis 80 860 cilvēkus, no viņiem 67 749 (jeb 83,7% no kopējā pacientu skaita) izārstējušies un no slimnīcām izrakstīti.

Vidēji mirstība valstī sastāda 3,97%. ĶTR Veselības aprūpes jautājumu valsts komiteja 12.martā informēja, ka epidēmijas apogejs valstī ir pārvarēts.

Eiropā valda karantīna

Pagājušajā nedēļas nogalē desmitiem Eiropas valstu informēja par ārkārtas stāvokļa režīma ieviešanu un robežu slēgšanu. "Covid-19" reģistrēts visās Eiropas valstīs, izņemot Melnkalni. Taču arī šī valsts aizliegusi ārvalstniekiem iebraukšanu.

Vissmagākā situācija koronavīrusa epidēmijas aspektā joprojām ir Itālijā. Aizvadītājs diennakts laikā valstī miruši 368 cilvēki. Letālo iznākumus skaits gandrīz līdzinās izveseļošanās gadījumu skaitam, informēja valsts Civilās aizsardzības dienesta vadītājs Andželo Borelli. Kopumā valstī miruši 1809 cilvēki.

PVO: mirstība Eiropā pieaugs

Jau tuvākajā laikā Eiropā gaidāms mirstības pieaugums jaunā koronavīrusa epidēmijas rezultātā, jo vairākās valstīs epidēmija atrodas sākumstadijā, Pasaules veselības organizācijas oficiālais pārstāvis Tariks Jazarevičs atklāja sarunā ar aģentūru RIA Novosti.

"Uzliesmojums Itālijā attīstījās ilgāk nekā citās Eiropas valstīs, tāpēc lielākā daļa pacientu tiks izrakstīta vai mirs. Citās Eiropas valstīs, kurās epidēmija atrodas agrīnā attīstības posmā, mirstība var sākties tuvāko dienu un nedēļu laikā," viņš konstatēja.

Daudzi Itālijā mirušie slimnieki saslimuši jau pirms 2-3 nedēļām, un PVO eksperti pagaidām nevar prognozēt, kad Itālijā iestāsies inficēšanās augstākais punkts.

"Krass pieaugums no trim līdz simtiem gadījumu dažu dienu laikā ierobežojis Itālijas iespējas izsekot kontaktus un tos izolēt. Par lielu problēmu kļuvis fakts, ka virknei gadījumu Itālijas ziemeļos nebija precīzas epidemioloģiskās saiknes. Cilvēki, kuri miruši "Covid-10" rezultātā, vidēji bija inficēti pirms 2-3 nedēļām," viņš paskaidroja.

124
Tagi:
koronavīruss, Pasaules Veselības organizācija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (682)
Pēc temata
Latvijas iedzīvotājus aicina neskriet uz veikaliem un bez iemesla nezvanīt pa tālruni 113
Latvijā jau ir gatavi veikt cilvēkiem valsts apmaksātas koronavīrusa pārbaudes teltīs
Latvijā strauji pieaudzis ar koronavīrusu inficēto skaits
Igaunijā ar koronavīrusu inficējušos skaits palielinājies vairāk nekā divas reizes
Deniels Kreigs superagenta 007 Džeimsa Bonda lomā, foto no arhīva

Polijas arhīvos atrasti pierādījumi, ka Džeimss Bonds bija reāls cilvēks

7
(atjaunots 11:31 28.09.2020)
Džeimss Alberts Bonds ieradās Polijā 1964. gada 18. februārī sekretāra-arhīva darbinieka amatam pie Lielbritānijas vēstniecības militārā atašeja.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Polija Nacionālās atmiņas institūts publicēja Facebook  arhīva dokumentus, saskaņā ar kuriem cilvēks vārdā Džeimss Bonds strādāja Lielbritānijas vēstniecībā valstī 1964.-1965. gadā, vēsta RIA Novosti.

Džeimss Alberts Bonds ieradās Polijā 1964. gada 18. februārī, lai strādātu par sekretāru-arhīva darbinieku pie Lielbritānijas vēstniecības militārā atašeja. Diplomāts nonāca Polijas pretizlūkošanas dienesta redzeslokā, kura sāka sekot līdzi visām viņa darbībām valstī.

Saskaņā ar publicētajiem dokumentiem, Polijas specdienesti noskaidroja, ka Bonds nebija vienkāršs diplomāts: oktobrī un novembrī viņš centās iekļūt militārajos objektos Bjalistokas un Olštinas provincēs. Tāpat tiek atzīmēts, ka brits atšķīrās ar savu komunikabilitāti, lai gan bija ārkārtīgi piesardzīgs. Turklāt Bonds "interesējās par sievietēm", līdzīgi slavenajam izdomātajam superaģentam.

Brits pameta Poliju 1965. gada 21. janvārī.

Turklāt citā savā paziņojumā Nacionālās atmiņas institūts norāda, ka "bondiāna" bijusi slavena visā pasaulē jau kopš pagājušā gadsimta 50. gadiem un, iespējams, aģenta 007 vārdabrāļa ierašanās bijusi speciāli izplānota, lai "paņirgātos" par Polijas specdienestiem.

7
Tagi:
Lielbritānija, spiegs, Polija
Pēc temata
Japānā pamodies vulkāns no filmas par Džeimsu Bondu
Kontrabandisti uz Latvijas un Krievijas robežas izmanto Bonda filmu cienīgus trikus
Francijas prezidents Emanuels Nakrons, foto no arhīva

Lukašenko atbildēja Makronam par situāciju Baltkrievijā

31
(atjaunots 10:44 28.09.2020)
Pašam Makronam bija jāatkāpjas no amata jau pirms diviem gadiem – kad sākās "dzelteno vestu" protesti, pārliecināts Baltkrievijas līderis.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko atbildēja uz sava Francijas kolēģa Emanuela Makrona paziņojumiem attiecībā uz situāciju republikā, vēsta Sputnik Baltkrievija.

Iepriekš Makrons intervijā Francijas izdevumam Le Journal du Dimanche paziņoja, ka Baltkrievijas varasiestādes nav spējīgas uztvert "demokrātijas loģiku". Francijas līderis pauda viedokli, ka Lukašenko ir jāatkāpjas no amata.

"Pirmais. Kā valsts prezidents, vadoties pēc paša Makrona kunga principiem (kas ir iekļauti viņa paziņojumā-aicinājumā atkāpties no amata), vēlos pateikt, ka pašam Francijas prezidentam, sekojot viņa paša loģikai, bija jāatkāpjas no amata jau pirms diviem gadiem – kad Parīzes ielās tikai sāka iziet "dzeltenās vestes"," citē BelTA Lukašenko vārdus, kurš uzsvēra, ka Makrons neatstāja savu amatu, savukārt protesti Francijā jau ir kļuvuši par ierastu parādību.

Baltkrievijas līderis atgādināja, ka Francija periodiski saskaras ar citām protestu parādībām, tādām kā musulmaņu akcijas vai BLM kustība.

Lukašenko uzsvēra, ka Minska ir gatava piedāvāt sevi kā jau efektivitāti pierādījušu pārrunu platformu mierīgai varas nodošanai jebkuras no minēto kustību protestētājiem. Viņš ieteica Makronam mazāk skatīties pa malām un ķerties klāt Francijas iekšlietām.

"Un visbeidzot, kā cilvēks vēlos atzīmēt, kā mums šeit, Baltkrievijā, šķiet, ka Emanuels Makrons pārāk daudz uzmanības velta vienam no bijušajiem Baltkrievijas prezidenta kandidātiem. Ņemot vērā, ka šis bijušais kandidāts ir dāma, Francijas līderis riskē pie savām iekšējām problēmām Francijā saņemt arī personīgas – mājās," paziņoja Baltkrievijas līderis.

Masveida protesta akcijas Baltkrievijā sākās 9. augustā pēc prezidenta vēlēšanām, kurās uzvarēja Aleksandrs Lukašenko. Saskaņā ar CVK datiem, viņš ieguva 80,1% balsu. Pirmajās dienās kārtības sargi apspieda protestus. Saskaņā ar oficiālajiem datiem, tajās dienās tika aizturēts vairāk nekā 6,7 tūkstoši cilvēku. Kā toreiz vēstīja republikas IeM, nekārtību laikā cieta simtiem cilvēku, to vidū vairāk nekā 130 tiesībsargājošo iestāžu darbinieku. Varasiestādes oficiāli apstiprināja trīs protestētāju bojāeju.

31
Tagi:
Makrons, Aleksandrs Lukašenko
Pēc temata
Minska atbildēja uz Rietumu atteikšanos atzīt Lukašenko par leģitīmo prezidentu
Kas būs, kad padzīs Lukašenko? Jurkāns kritizē Latvijas viedokli par stāvokli Baltkrievijā
Lukašenko slēdzis robežas ar Lietuvu un Poliju
Ko zaudē Baltija pēc strīda ar Lukašenko
Baltkrievijas AES, foto no arhīva

Lietuva iebiedē pilsoņus ar "avāriju BelAES": Viļņā sāks izdalīt joda tabletes

0
(atjaunots 13:21 28.09.2020)
Situācijas kūdīšana no Lietuvas puses attiecībā uz Baltkrievijas AES ir nonākusi līdz absurdam: Viļņas iedzīvotājiem no oktobra sāks izdalīt joda tabletes vairogdziedzera pasargāšanai "avārijas gadījumam" atomelektrostacijā pie Astravjecas.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Neraugoties uz to, ka Lietuvai septembrī izdevās panākt no Latvijas un Igaunijas saistības veicot elektroenerģijas tirdzniecību pieprasīt no importētājiem garantijas, ka tā nav ražota Baltkrievijā, bezjēdzīgā un cietsirdīgā ažiotāža saistībā ar Baltkrievijas AES, kas tiek būvēta pie Astravjecas, Grodņas apgabalā, nav izbeigta.

Saskaņā ar radio LRT informāciju, no oktobra Viļņas iedzīvotājiem sāks izdalīt kālija jodīda tabletes, vēsta RIA Novosti.

Šādus pasākumus Lietuvā veic it kā drošības nolūkos avārijas gadījumam, kura, kā, acīmredzot uzskata Lietuvas varasiestādes, var notikt BelAES, kas atrodas 50 kilometru attālumā no Viļņas.

Tiesa, tas viss vairāk līdzinās mērķtiecīgai iedzīvotāju iebiedēšanai.

Sākumposmā plānots piešķirt 2,1 miljonu tablešu. Tās nonāks piecos lielākajos Viļņas aptieku tīklos, kur cilvēki varēs tās paņemt ar elektroniskām receptēm.

BelAES notika visas nepieciešamās un papildu pārbaudes no SAEA un citu profila institūtu puses, un objekta drošība netiek apšaubīta. Minska vairākkārt uzsvērusi, ka Baltkrievijas AES tiek būvēta stingrā atbilstībā ar drošības normām un nekādā veidā nedraud kaimiņvalstīm.

Taču Lietuvai tas viss nerūp. Tur sen un aktīvi uzstājas pret stacijas būvniecību, mudinot tuvākos kaimiņus sekot tās piemēram, kā arī periodiski sūdzoties par BelAES spēcīgākiem sabiedrotajiem.

Kaut ko, kā jau tika teikts, Lietuvai izdevies panākt: Baltijas valstis grasās pielietot speciālu elektroenerģijas izcelsmes sertifikācijas sistēmu, lai Baltijas kabeļos nenonāk Baltkrievijas elektrība.

Taču eksperti uzskata, ka Baltijas trīsstūrī joprojām pastāv nopietnas pretrunas šajā sakarā. Pietiek atcerēties, ka vēl augusta vidū Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš paziņoja, ka politiskas iejaukšanās elektrības tirgū nebūs, jo šo jomu regulē pats tirgus.

0
Tagi:
Viļņa, Baltkrievija, BelAES, Lietuva
Pēc temata
Elektronu face control: Latvija meklē BelAES elektroenerģijas atpazīšanas metodi
Lietuvas un Igaunijas prezidenti pastāstīja, kāpēc BelAES vajadzīga Krievijai
Latvija un citas ES valstis aicināja Minsku "nekavējoties" atrisināt BelAES problēmas
Meževičs: cīņa ap BelAES Baltijā turpināsies līdz pēdējai patronai
Lietuva var izstāties no Nord Pool biržas, lai nodrošinātu BelAES boikotu