Baltkrievu robežsargi stāsta, kas notiks ar kravas automašīnām pēc robežu slēgšanas
(atjaunots 07:10 16.03.2020)
Polija, Ukraina, Lietuva un Latvija ir slēgušas robežas, ņemot vērā koronavīrusa izplatīšanās risku. Baltkrievijas teritorijā aug kravas automašīnu tirgus.RĪGA, 16. marts – Sputnik. Baltkrievijas Robežsardzes komiteja pastāstīja, kā veidosies situacija ar kravas automašīnām apstākļos, kad Baltkrievijas kaimiņvalstis ir slēgušas robežas.
Polija, Latvija, Lietuva un Ukraina informēja par aizliegumu iebraukt šo valstu teritorijā koronavīrusa izplatības dēļ.
Robežsardzes komiteja pastāstīja, ka Polija joprojām noformē kravas transporta līdzekļus.
"Ierobežojošie pasākumi Polijā tika pieņemti no 15.marta pusnakts. Kravas transporta līdzekļi kravu pārvietošanas mērķiem tiek noformēti," Sputnik Baltkrievija pastāstīja Baltkrievijas Robežsardzes komitejas preses sekretārs Antons Bičkovskis.
Viņš norādīja, ka patlaban komiteja sagaida oficiālu informāciju no Latvijas.
Speciālisti paskaidroja, ka pastāv starptautiskās vienošanās – divpusējie līgumi, kas paredz noteiktas procedūras.
"Mūsu pusei ir atbilstošā kārtībā jānosūta informācija ar skaidru un konkrētu skaidrojumu par to, kādi caurlaides punkti, no kāda laika tiks ierobežoti, kādi nefunkcionēs nemaz," paskaidroja Antons Bičkovskis.
Šo notikumu fonā svētdien Baltkrievijā pie robežam veidojās kravas automašīnu rindas. Kopumā pusdienas laikā iespēju izbraukt uz Poliju, Ukrainu, Latviju gaidīja vairāk nekā 1000 kravas mašīnas.
Robežsardzes komiteja paziņoja, ka situācija tiek kontrolēta.
"Kopumā tā ir parasta situācija, nekādu nepārvaramas varas apstākļu patlaban nav. Ir rindas Polijas virzienā, arī Latvijas un Lietuvas virzienā, turklāt tās bieži veidojas pie Lietuvas robežām – tas ir vispopulārākais virziens," konstatēja komitejas preses sekretārs.
Eksperts: divu kuģu ekspluatācija paātrinās "Ziemeļu straumes 2" būvdarbus
(atjaunots 10:49 07.07.2020)
Dānijas lēmums liecina, ka līdztekus "Akademik Chersky" būs iespējams izmantot cauruļu izbūves baržas, uzskata eksperts Igors Juškovs. RĪGA, 7. jūlijs – Sputnik. Dānijas enerģētikas aģentūra (DEA) atļāvusi operatoram "Nord Stream 2 AG" pabeigt "Ziemeļu straumi 2" savos ūdeņos ar cauruļvadu izbūves kuģiem ar enkura pozicionēšanu.
Atzīmēts, ka "Ziemeļu straumes 2" neuzbūvētā daļa atrodas ārpus zonas, kurā nav ieteicams izmantot kuģus ar enkuru pozicionēšanu, ņemot vērā risku, kas saistīts ar tajā iepriekš nogremdētajiem ķīmiskajiem ieročiem.
Nacionālās enerģētiskās drošības fonda vadošais analītiķis Igors Juškovs intervijā radio Sputnik atzīmēja, ka līdztekus "Akademik Chersky" būs iespējams izmantot cauruļu izbūves baržu "Fortuna".
"Tā jau atrodas Mukranas ostā Vācijā, "Ziemeļu straumes 2" apgādes bāzē. Turpat stāv arī "Akademik Chersky". Patiesībā tagad iespējams izmantot abus kuģus, un darbam vajadzētu ritēt ātrāk. Abi šie kuģi ir lēnāki nekā Šveices kompānijas Allseas kuģi, kas līdz šim būvēja Dānijas iecirkni. Tur patiesībā šveiciešiem bija ātrākais cauruļvadu izbūves kuģis pasaulē. (..) "Akademik Chersky" var izbūvēt divus kilometrus diennaktī, ne vairāk, bet barža "Fortuna" vēl mazāk. Tomēr patiesībā abu iecirkņu kopējais garums tur nepārsniedz simt kilometrus. Protams, divu kuģu ekspluatācija būtiski paātrinās būvdarbu procesu. Jautājums ir tikai par to, kad sāksies "Ziemeļu straumes 2" pabeigšanas darbi," viņš teica.
Juškovs piezīmēja, ka Dānijas atbilde ir tikai viens no elementiem lēmumā par gāzesvada būvdarbu atsākšanu. Otrs – sagādes kuģu ierašanās.
"Vācijas ostā būs iespējams iekraut caurules, un tālāk viņi visi var iet uz noteikto vietu un pabeigt "Ziemeļu straumi 2". Pilnīgi iespējams, ka rudenī viņi būvdarbus pabeigs. Pagaidām pat nav nekādu papildu sankciju," piebilda analītiķis Igors Juškovs.
Dānija atļāvusi pabeigt "Ziemeļu straumi 2" ar diviem kuģiem
(atjaunots 23:07 06.07.2020)
Projekts tiks īstenots atbilstoši būvdarbu atļaujai un apkārtējās vides ietekmes vērtējumam, informēja gāzesvada operators "Nord Stream 2 AG".RĪGA, 7. jūnijs – Sputnik. Dānijas enerģētikas aģentūra (DEA) atļāvusi operatoram "Nord Stream 2 AG" pabeigt "Ziemeļu straumi 2" savos ūdeņos ar cauruļvadu izbūves kuģiem ar enkura pozicionēšanu, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz RIA Novosti.
"Atbildot uz Nord Stream 2 AG pieprasījumu, DEA nolēmusi veikt grozījumus noteikumos par cauruļvadu būves kuģu ar dinamisko pozicionēšanu ekspluatāciju "Ziemeļu straumes 2" būvdarbu atļaujā, ko aģentūra izsniedza kompānijai 2019. gada 30. oktobrī. Izmaiņas nozīmē, ka kompānija var izmantot cauruļvadu būves kuģu ar enkuru pozicionēšanu gan atsevišķi, gan kopā ar kuģiem, kas aprīkoti ar dinamiskās pozicionēšanas sistēmu," informēja regulators.
Atzīmēts, ka "Ziemeļu straumes 2" neuzbūvētā daļa atrodas ārpus zonas, kurā nav ieteicams izmantot kuģus ar enkuru pozicionēšanu, ņemot vērā risku, kas saistīts ar tajā iepriekš nogremdētajiem ķīmiskajiem ieročiem.
"Kā jau gaidījām, DEA izpildīja mūsu pieprasījumu... Projekts tiks īstenots saskaņā ar būvdarbu atļauju un apkārtējās vides ietekmes vērtējumu. Mēs joprojām izskatām dažādus variantus tā noslēgšanai un atbilstošajā laikā ziņosim par saviem plāniem," Nord Stream AG komentēja Dānijas lēmumu.
Pēc Otrā pasaules kara beigām 1945. gadā Baltijas jūrā tika nogremdēti aptuveni 50 tūkstoši tonnu ķīmiskās munīcijas. Lielākais arsenāls nogremdēts Gotlandes un Bornholmas salu apkaimē, kuru tuvumā izvilkts "Ziemeļu straumes 2" maršruts. Ņemot vērā risku, ko rada saskaršanās ar lādiņiem, Dānija aizliedz izmantot kuģus ar enkuru pozicionēšanu.
Pie tam iespējamais "Ziemeļu straumes 2" pabeigšanas variants ir darbs ar tieši šādu cauruļvadu izbūves kuģi, ko pavadītu cits kuģis – ar dinamiskās pozicionēšanas sistēmu, kas var noturēt kuģi vajadzīgajā punktā bez enkuriem un pietauvošanas. Viens no kuģiem, kas varētu pabeigt gāzes vada "Ziemeļu straume 2" būvdarbus, ir enkuru barža "Fortuna" ar 12 punktu pozicionēšanas sistēmu. Otrs kandidāts – cauruļvadu izbūves kuģis "Akademik Chersky" ar dinamiskās pozicionēšanas sistēmu. Patlaban abi kuģi atrodas Mukranas ostā - "Ziemeļu straumes 2" loģistikas bāzē.
©
Sputnik / Илья Питалев
Projekts "Ziemeļu straume 2" paredz divu cauruļvadu izbūvi ar kopējo jaudu 55 miljardu kubikmetru gāzes gadā. Jaunais cauruļvads tiks izbūvēts līdzās esošajam - "Ziemeļu straume". Tas vedīs pa Baltijas jūras dzīlēm un šķērsos Krievijas, Somijas, Zviedrijas, Dānijas un Vācijas teritoriālos ūdeņus vai ekskluzīvās ekonomiskās zonas.
21. decembrī ASV prezidents Donalds Tramps parakstīja likumu par militāro budžetu, kurā bija iekļauta prasība ieviest sankcijas pret "Ziemeļu straumes 2" un "Turcijas straumes" būvdarbu apakšuzņēmējiem. Pēc tam Šveices kompānija, kas izvilka caurules Baltijas jūrā, paziņoja, ka aptur būvdarbus Dānijas
Tagi:
Temats:
Tiesībsargs atkal dodas uz Satversmes tiesu. Šoreiz – mediķu algu dēļ
(atjaunots 01:28 08.07.2020)
2020. gada budžets neatbilst veseliem diviem Satversmes punktiem, norāda tiesībsargs savā prasībā Satversmes tiesai.RĪGA, 8. jūlijs — Sputnik. Tiesībsargs Juris Jansons iesniedzis Satversmes tiesā pieteikumu par nepietiekamu darba atalgojuma pieaugumu mediķiem 2020. gadā, vēsta Latvijas Avīze.
©
Foto : Министерство здравоохранения
J.Jansons norādīja, ka likumā par valsts budžetu 2020. gadam nav ņemts vērā Saeimas Veselības aprūpes finansēšanas likumā paredzētais veselības aprūpes darba samaksas pieaugums 2020. gadā par 20%.
Tiesībsargs uzskata, ka šāda rīcība neatbilst Satversmes 1. pantam, kas paredz: Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, un 66. pantam: ja Saeima pieņem lēmumu, kas saistīts ar budžetā neparedzētiem izdevumiem, tad likumā jāparedz arī līdzekļi, ar kuriem segt šos izdevumus.
Iepriekš J.Jansons nosūtīja vēstuli Saeimai, kurā aicināja parlamentu līdz 1. jūnijam likumā "Par valsts budžetu 2020. gadam" veikt grozījumus un rast finansējumu pilnā apmērā veselības nozarei atbilstoši likumā noteiktajam.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija atbildes vēstulē tiesībsargam atzina, ka Saeimas rīcība ir antikonstitucionāla, pieņemot likumu, bet neparedzot finansējumu pilnā apmērā mediķu darba samaksas paaugstināšanā. Valdībai uzdots nekavējoties sākt jautājuma risināšanu. Jūlijā komisija tiksies ar atbildīgo ministriju pārstāvjiem un ekspertiem, lai turpinātu meklēt risinājumu.
Jūnija beigās mediķi vērsās pie tiesībsarga ar lūgumu aizsargāt viņu tiesības ST. Neilgi pirms tam ST piekrita citai tiesībsarga prasībai – par to, ka Latvija nevar uzskatīt sevi par sociāli atbildīgu valsti un vienlaikus garantēt cilvēkiem tika 64 eiro mēnesī.
Pērn pieņemtais likums paredz mediķu algu pieaugumu 2020. gadā vidēji par 20%, tomēr finanses šiem mērķiem nebija piešķirtas. Izdevies atrast tikai aptuveni pusi nepieciešamo līdzekļu, turklāt politiķi vienojās izmantot tos, lai paceltu par 20% zemākās rezidentu algas un par 10% - pārējo medicīnas darbinieku algas.
Jūnija sākumā mediķu organizācijas aicināja valdību jau šogad pieņemt lēmumu par darba atalgojuma palielināšanu par 10%, nākamgad – par 20%, tomēr veselības ministre Ilze Viņķele 30. jūnijā preses konferencē paziņoja: neziņa par to, cik ātri ekonomika atgūsies pēc Covid-19 krīzes, neļauj droši teikt, ka jau šogad mediķu algas pieaugs par 10%.