Koronavīruss

Koronavīrusa infekcijai ir smagas sekas

432
(atjaunots 10:52 15.03.2020)
Vairāku koronavīrusa infekciju pārcietušo cilvēku datora tomogrāfijas rezultātu analīze liecina par iekšējo orgānu bojājumiem.

RĪGA, 15. marts — Sputnik. Pacienti, kuri izārstējušies no koronavīrusa infekcijas, iespējama plaušu funkcijas pasliktināšanās ātras soļošanas rezultātā, pastāstīja RIA Novosti, atsaucoties uz Honkongas slimnīcu pārvaldi.

Pie šāda secinājuma ārsti nonākuši, izmeklējot 12 izveseļojušos pacientu grupas veselības stāvokli. Princeses Mārgaretas slimnīcas Infekcijas slimību centra vadītājs Ouens Czens pastāstīja, ka divi vai trīs cilvēki šajā grupā vairs nespēj darīt to, ko varēja pirms slimības.

"Viņi aizelšas, ātri soļojot. Dažiem pacientiem iespējama plaušu funkcijas samazināšanās par 20-30%," ārsta teikto citēja izdevums  South China Morning Post.

Ouens Czens piebilda, ka šie pacienti tiks izmeklēti arī turpmāk, lai noteiktu, cik lielā mērā viņiem pasliktinājusies plaušu funkcija. Tāpat viņiem tiks ieteikta fizioterapija plaušu stiprināšanai.

Devuņu Princeses Mārgarētas slimnīcā ārstējušos pacientu plaušu datortomogrāfijas rezultātu analīze ļāva konstatēt "matēta stikla" simptomam līdzīgas pazīmes, kas liecina par iekšējo orgānu bojājumiem.

Pie tam Ouens Czens piebilda, ka speciālistiem vēl nāksies noskaidrot, kāds ir slimības ilgtermiņa efekts. Piemēram, ārsti plāno noskaidrot, vai "Covid-19" var veicināt plaušu fibrozes attīstību – tās apstākļos elpošanas orgānos veidojas saistaudu šķiedras, kas traucē orgānu normālu darbību.

Ārsts ieteica izārstētajiem cilvēkiem vingrinājumus sirds un asinsvadu sistēmas stimulēšanai, piemēram, peldēšanu, lai ļautu plaušām ātrāk atgūties.

Savukārt Krievijas Veselības ministrijas galvenais terapeits-pulmonologs Aleksandrs Čučaļins pastāstīja RT, kādi ir koronavīrusa "Covid-19" infekcijas radītās slimības attīstības posmi.

"Pašai slimībai ir vismaz četri skaidri iezīmēti posmi: pirmais posms – virusēmija. Vienkārša saaukstēšanās, nav nekā īpaša, šajā intervālā – aptuveni septiņas līdz deviņas dienas," konstatēja Čučaļins.

Viņš turpināja, ka laikā no 9 līdz 14 slimības dienai veidojas vīrusu bakteriālā pneimonija. Šajā laikā elpceļos notiek baktēriju un mikoorganismu kolonizācija.

Ārsts piezīmēja, ka šajā posma slimību vēl iespējams diagnosticēt agrīnā stadijā. Taču, ja mediķi nekontrolē situāciju un slimība progresē, sākas nopietnākas komplikācijas. Iespējama akūta respiratorā distresa sindroma parādīšanās – inficētais cilvēks nespēj elpot pastāvīgi. Tādā gadījumā pacientam nepieciešama plaušu mākslīga ventilācija.

"Ja cilvēks pārcieš šo fāzi, imūnsupresija, kas radusies iegūtās un iedzimtās imunitātes vājināšanās rezultātā, kļūst postoša, un slimības ainā parādās tādi agresīvi patogēni kā zilo strutu bacilis, sēnītes," pastāstīja Čučaļins.

Pasaules veselības organizācija 11.martā izsludināja koronavīrusa "Covid-19" pandēmiju. Inficēti jau vairāk nekā 140 tūkstoši cilvēku aptuveni 130 valstīs. Lielākā daļa pacientu izveseļojušies, taču mirušo skaits pārsniedzis piecus tūkstošus.

432
Tagi:
koronavīruss, Krievija, Ķīna
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (615)
Pēc temata
Polija izveidojusi sanitāro kordonu uz robežas ar Vāciju un Čehiju
PVO izsludinājusi jaunā koronavīrusa pandēmiju
Latvija izsludinājusi ārkārtējo situāciju saistībā ar koronavīrusu
Первый заместитель декана факультета мировой экономики и мировой политики ВШЭ Игорь Ковалев

Ekonomists: jauna robežu slēgšana var kļūt fatāla priekš Eiropas Savienības

22
(atjaunots 11:58 04.08.2020)
Brīvas pārvietošanās aizliegums, vienas no galvenajām ES vērtībām, – tas ir nopietns trieciens ne tikai integrācijas principiem, uz kuriem tika veidota Eiropas Savienība, bet arī ekonomikai.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Jautājumam par nacionālo robežu atvēršanu vai slēgšanu jābūt risinātam visu Eiropas Savienības dalībvalstu līmenī, paziņoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda. Ir jāsaskaņo šī pasākuma izmantošanas mehānisms, kurš vienveidīgi tiktu pielietots kā karantīnas instruments, citē Nausēdas vārdus Sputnik Lietuva.

Jauna ES robežu slēgšana novedīs pie kolosāliem zaudējumiem veselai virknei Eiropas ekonomikas nozaru, paziņoja Sputnik Latvija ekonomists, Ekonomikas augstskolas Pasaules ekonomikas un pasaules politikas fakultātes dekāna pirmais vietnieks Igors Kovaļovs.

Ковалев: новое закрытие границ ЕС может стать фатальным для экономики

"Robežu atvēršana būs atkarīga no epidemioloģiskās situācijas konkrētajā Eiropas Savienības valstī. Šeit ir iespējami visdažādākie risinājumi – no atgriešanās pie pilna pārvietošanās aizlieguma starp valstīm līdz atsevišķu izņēmumu ieviešanai. Ir acīmredzami, ka robežu slēgšana un brīvas pārvietošanās, vienas no galvenajām ES vērtībām, aizliegšana – tas ir nopietns trieciens ne tikai integrācijas principiem, uz kuru pamata tika veidota Eiropas Savienība, bet arī ekonomikai," norādīja Kovaļovs.

Eksperts atzīmēja, ka Eiropas jau ir izrādījusies nopietnas ekonomiskas krīzes situācijā.

"Daudzas ES valstis ir atkarīgas no tūrisma un saņem no tā būtiskus ienākumu. Protams, ieviestie pārvietošanās ierobežojumi liek šķēršļus tūristu plūsmai gan no Eiropas Savienības valstīm, gan no citām valstīm. Tas ir kolosāls trieciens tūrisma nozarei un ar to saistītiem ekonomikas sektoriem. Karantīnas pasākumu pastiprināšana un jauna robežu slēgšana nesīs papildu zaudējumu un var izrādīties fatāli daudziem biznesa veidiem," brīdināja Kovaļovs.

Pandēmijas fonā Eiropas Savienības valstis ieviesa ievērojamus aizliegumus sociālajā un ekonomiskajā nozarē, tai skaitā restorānu, veikalu, skaistumkopšanas salonu un sporta klubu slēgšanu un masveida pasākumu atcelšanu, kā arī pārvietošanās un tūrisma ierobežojumus. Šo pasākumu dēļ ES valstu ekonomika ir būtiski cietusi, lielus zaudējumus piedzīvojušas viesnīcas un tūrisms, sabiedriskā ēdināšana un pārvadājumi. Eiropas Komisija sagaida, ka eirozonas IKP šogad kritīsies vairāk nekā par 7% atšķirībā no pērnā gada kāpuma par 1,5%.

22
Tagi:
koronavīruss, tūristi, robeža, Eiropas Savienība
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (615)
Pēc temata
Panākumi Baltijai, neveiksme ES: eksperts novērtēja ekonomikas glābšanas plānu
Sabrukums ir neizbēgams. Kāpēc ES tik kaismīgi strīdējās par palīdzību vājajiem
Atgriezās no ārzemēm: Latvijā pieci jauni Covid-19 inficēšanās gadījumi
Vakcinācija, foto no arhīva

Vai visiem pietiks: pasaules bagātākās valstis jau izpērk vakcīnu pret Covid-19

27
(atjaunots 16:51 03.08.2020)
Speciālisti ir noraizējušies par to, ka laikā, kad pasaules bagātākās valstis jau pilnā gaitā nodarbojas ar vakcīnas pret koronavīrusu devu iepirkšanu, nabadzīgās valstis var kļūt par situācijas ķīlniecēm un palikt bez visa.

RĪGA, 3. augusts – Sputnik. Pasaules bagātākās valstis, pie kurām attiecināmas ASV, Lielbritānija, Japāna un Eiropas Savienības valstis, jau ir parakstījušas vienošanās par vairāk nekā 1,3 miljardu vakcīnu pret Covid-19 devu iegādi, raksta Mixnews.lv, atsaucoties uz analītiķiem no kompānijas "Airfinity".

Tāpat tiek ziņots, ka šīs valstis ir gatavas izpirkt vēl 1,5 miljardus vakcīnu piegādēs un darījumos, kuri pagaidām skaitās neslēgti.

Pēc speciālistu domām, šādi masveida iepirkumi var apdraudēt citas valstis, kas šādas "agresīvas izpirkšanas" beigās var palikt vispār bez vakcīnas vai izrādīties pēdējās rindā uz iegādi.

Saskaņā ar aģentūru, ASV un Lielbritānija noslēdza darījumus ar "Sanofi" un "GlaxoSmithKline Plc", Japāna – ar "Pfizer".

Pastāv bažas, ka vakcīnas pret koronavīrusa devu visiem var nepietikt. Savukārt nabadzīgās valstis vispār var kļūt par situācijas ķīlniecēm, kā tas bija 2019. gadā, kad virkne valstu praktiski monopolizēja piegādes.

Atgādināsim, ka dotajā brīdī Covid-19 gadījumu skaits pārsniedz 18 miljonus.

Visvairāk saslimušo ir ASV – 4,8 miljoni cilvēku. Otrajā vietā seko Brazīlija – 2,7 miljoni cilvēku, trešajā – Indija (1,8 miljoni). Savienotās Valstis ieņem līderpozīcijas arī pēc letālu gadījumu skaita – vairāk nekā 158 tūkstoši mirušo. Tām seko Brazīlija (94 tūkstoši) un Meksika (47 tūkstoši).

Pēc Pasaules Veselības organizācijas domām, pasaulei ir vērts gatavoties ilgstošākai pandēmijai, situācija neizlīdzinās un joprojām paliek ārkārtēja.

27
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (615)
Pēc temata
Krievijā nosauca masveida vakcinācijas pret koronavīrusu uzsākšanas termiņus
PVO ieinteresējusies par Krievijas vakcīnu pret Covid-19
Noslēgušies Covid-19 vakcīnas izmēģinājumi Krievijā. Kad sāksies masveida ražošana?
Dārzeņi. Foto no arhīva

Kur lai liek dārzeņus: Latvijas zemnieki baidās no tālmācībām

0
(atjaunots 18:59 04.08.2020)
Latvijas zemnieki nezin, vai spēs šoruden un šoziem piegādāt produktus skolām, ja tās atkal pāries pie tālmācībām.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Latvijas skolu pāriešanas varbūtība pie tālmācībām šoruden biedē ne tikai skolēnu vecākus, bet arī zemniekus, vēsta Latgales reģionālā televīzija.

Pagājušajā nedēļā Latvijas valdība apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto plānu, pēc kura skolās un citās mācību iestādēs sāksies jaunais mācību gads. Tas ietver sevī dažādus rīcības variantus, atkarībā no epidemioloģiskās situācijas attīstības, tostarp – pilnu pāreju pie tālmācībām.

Pēdējais variants var radīt būtiskus zaudējumus Latvijas zemniekiem, kuri piegādā izglītības iestādēm dārzeņus. Tā jau notika šī gada pavasarī – martā gandrīz pilnībā izzuda piegādes sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem un izglītības iestādēm, kā dēļ kopējais nozares kritums sasniedza 70-90%.

Rūtai Ķipurei ir sava zemnieku saimniecība – "Lukstiņmājas" Rēzeknes novadā. Šī sezona ir izdevusies laba – gan lietus, gan saule, tādēļ raža solās būt laba. Viņas ģimene strādā uz aptuveni 100 hektāriem, audzē dārzeņus un graudaugus.

"Skaisti sīpoli, laba burkānu raža, visā kopumā labi. Raža būs, galvenais, kur to pārdot," pateica Ķipure.

Viņai ir līgums par dārzeņu piegādi ar skolām Rēzeknē, Līvānos, Varakļānos un Ludzā. Taču šopavasar, ārkārtējās situācijas režīmā, dārzeņi palika noliktavā.

"Ļoti, ļoti daudz. Tonnās nemērījām (…), vienkārši izmetām, utilizējām, jo nevienam nevajadzēja. Pārāk zemas cenas," pastāstīja Ķipure.

Speciālisti iesaka nemest ārā dārzeņus, bet gan ziedot pansionātiem, dzīvnieku patversmēm, sadarboties ar sociālajiem dienestiem. Savukārt zemnieki saka, ka gadījumā, ja skolas būtu atvērušās, produkcija atkal būtu nepieciešama.

"Dzirdēju, ka skolas strādās ierastā režīmā, dotajā brīdī tā. Ir bailīgi, jo piegādes ir jāveic cauru gadu, bet viena lieta ir atvest uz skolu, un cita – saglabāt preci, tas ir grūti," saka Ķipure.

Vēl šī gada aprīlī Zemkopības ministrija izstrādāja atbalsta programmu 45,5 miljonu eiro apmērā. No šīs summas 2,5 miljoni eiro ir paredzēti zemnieku saimniecībām, kuras nodrošina pārtikas produktus skolām un bērnudārziem.

0
Tagi:
Latvija
Pēc temata
Cilvēki izvēlēsies pabalstu: fermeri neatradīs strādniekus septembrī par 800 eiro
Lieta ir cenā: fermeri un veikali vienojās virzīt vietējās preces, taču ar to ir par maz
Euronews: kas vāc zemenes Eiropas laukos