Cilvēki autobusa pieturā Romā, foto no arhīva

PVO izsludinājusi jaunā koronavīrusa pandēmiju

80
(atjaunots 11:30 12.03.2020)
COVID-19 uzliesmojuma gadījumā Latvija spēs nodrošināt 1000 guļvietu slimnīcās, pagaidām saslimuši 16 cilvēki.

RĪGA, 12. marts – Sputnik. Jaunā koronavīrusa izplatīšanās pasaulē kļuvusi raksturīga pandēmijai, paziņoja brīfingā Ženēvā Pasaules Veselības organizācijas ģenerāldirektors Tedross Adhanoms Gebrejesuss.

"Tuvāko dienu un nedēļu laikā mēs sagaidām, ka inficēšanās, nāvju un skarto valstu skaits palielināsies… Mēs esam nonākuši pie vērtējuma, ka COVID-19 var tikt raksturots kā pandēmija," sacīja viņš.

Ceturtdien, plkst. 10:00 dati liecināja, ka kopējais inficēto skaits ar jauno koronavīrusu pasaulē pārsniedzis 126 tūkstošus cilvēku 124 pasaules valstīs, miruši 4636 cilvēki.

Kas ir pandēmija

Par pandēmiju dēvē neierasti spēcīgu epidēmiju, ko raksturo infekcijas izplatīšanās visā valsts teritorijā, kaimiņvalstu teritorijā, bet dažkārt arī daudzās pasaules valstīs.

Kopš XX gadsimta sākuma cilvēce ir pārdzīvojusi vairākas pandēmijas. Visspēcīgāka no zināmajām – "Spāņu gripa" (izraisīja vīruss H1N1) – izplatījās 1918.-1920. gadā un aiznesa vairāk nekā 20 miljonus dzīvību. No tās cieta no 20% līdz 40% Zemes iedzīvotāju.

1957. gada pandēmijas ("Āzijas gripa") un 1968. gada pandēmijas ("Honkongas gripa") laikā bojā gāja vairāk nekā 1,5 miljoni cilvēku, savukārt ekonomiskie zaudējumi sastādīja aptuveni 32 miljardus dolāru.

2002.-2003. gadā vairākās Āzijas dienvidaustrumu valstīs izplatījās atipiskā pneimonija (SARS). Saskaņā ar PVO datiem, tajā laikā 30 pasaules valstīs tika reģistrēti 8436 saslimšanas gadījumi ar SARS, vairāk nekā 900 gāja bojā.

2003.-2005. gadā ar "putnu gripas" vīrusu (H5N1) inficējās 389 cilvēki 15 pasaules valstīs, 246 gadījumi noveda pie letāla iznākuma.

2009. gadā tika apstiprināti pirmie cilvēku inficēšanās gadījumi ar jauno vīrusu H1N1 ("cūku gripa"). No pandēmijas 2009.-2010. gadā nomira vairāk nekā 2600 cilvēku.

Ko darīs Latvija

Latvijas atbildīgās amatpersonas aizvadīja preses konferenci, kurā atbildēja uz jautājumiem par to, kādas darbības tiks veiktas iedzīvotāju aizsardzībai.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Katastrofu medicīnas centra vadītāja Dita Heiberga pastāstīja, ka COVID-19 uzliesmojuma gadījumā Latvija spēs nodrošināt 1000 guļvietu slimnīcās. Krīzes vadības padomei nosūtīts lūgums par resursu krājumu palielināšanu, tostarp par pretinfekcijas līdzekļu un mākslīgās plaušu ventilācijas aparātu skaita palielināšanu. Latvija pievienojusies aptuveni 20 ES valstīm ar mērķi veikt kopīgu individuālo aizsarglīdzekļu iepirkumu.

Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis pastāstīja, ka cilvēkiem, kas atrodas karantīnā, netiks veiktas plānveida operācijas un manipulācijas. Cilvēkus, kuri atgriezušies no vīrusa perēkļiem, Dumpis aicināja neapmeklēt slimnīcu uzņemšanas nodaļas, bet gan ziņot par savu atgriešanos pa tālruni. Tāpat būs stingri ierobežota slimnieku apciemošana stacionāros.

Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs paziņoja, ka ar COVID-19 saslimušo stāvoklis uzlabojas. Patlaban koronavīruss Latvijā ir diagnosticēts 10 cilvēkiem, deviņi no kuriem ir tūristi no vienas un tās pašas grupas, kura 7. martā atgriezās no Itālijas kalnu slēpošanas kūrorta.

Ierobežojumi valsts mēroga pasākumiem Latvijā pagaidām nav ieviesti.

80
Tagi:
Pasaules Veselības organizācija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (757)
Pēc temata
Kā naftas cenu kritums ietekmēs Latvijas degvielas tirgu
Kurš nākamais? Lidsabiedrība airBaltic sāk masveida darbinieku atlaišanu
SOK apspriež Tokijas Olimpiādes atlikšanu uz diviem gadiem
Mediji: koronavīrusa infekcijas gadījumu skaits ASV pārsniedzis 500
Djego Maradona

Mūžībā aizgājis Djego Maradona

3
(atjaunots 19:31 25.11.2020)
Novembra sākumā slavenais futbolists pārcieta galvas smadzeņu operāciju – viņam likvidēts asinsizplūdums smadzenēs.

RĪGA, 25. novembris — Sputnik. 60 gadu vecumā miris par vienu no futbola vēsturē dižākajiem spēlētājiem uzskatītais argentīnietis Djego Maradona, vēsta RIA Novosti.

30. oktobrī Maradona tika hospitalizēts medicīniskās izmeklēšanas laikā. Vēlāk kļuva zināms, ka viņš pārcieta galvas smadzeņu operāciju – viņam likvidēts asinsizplūdums smadzenēs. 12. novembrī viņš izrakstīts no slimnīcas.

Djego Armando Maradona dzimis 1960. gada 30. oktobrī Buenosairesas priekšpilsētā. Trīs gadu vecumā, saņēmis dāvanā futbola bumbu, viņš sāka aizrautīgi spēlēt. 10 gadu vecumā nokļuva bērnu komandā – futbola kluba "Argentinos Juniors" jauniešu sekcijā. Kluba pamatsastāvā zēns debitēja nepilnu 16 gadu vecumā. 1977. gadā sāka spēlēt nacionālās izlases sastāvā.

1981. gadā Maradonu par 3,6 miljoniem dolāru lielu pārejas naudu Maradona sāka spēlēt komandā "Boca Juniors". 1982. gadā pēc pasaules čempionāta viņš noslēdza pirmo ārvalstu kontraktu ar "Barcelona" (Spānija). Transfera summa – 8 miljoni dolāru. Tobrīd viņš kļuva par dārgāko sportistu futbola vēsturē. Šajā klubā viņš nospēlēja 73 mačus, iesita 45 vārtus, izcīnīja Spānijas kausu un Spāņu līgas kausu.

1984. gadā Maradona pārcēlās uz Itālijas klubu "Napoli". Šajā komandā viņš spēlēja līdz 1991. gadam – labākos savas karjeras gadus.

1991. gadā futbolists tika diskvalificēts uz 15 mēnešiem – dopinga kontrole konstatēja viņa asinīs kokaīna pēdas.

1994. gadā Maradona kļuva par treneri un sāka vadīt komandu "Mandiyú" no Korjentesas.

Divus mēnešus pēc darba sākuma, pēc konflikta ar vienu no kluba īpašniekiem Maradona atkāpās no posteņa un sāka darbu ar "Racing Club" (1995. gadā), tomēr būtiski panākumi izpalika.

Pēdējos sporta karjeras gadus līdz 1997. gadam viņš pavadīja klubā "Boca Juniors", nospēlēja 29 mačus, iesita 7 vārdus. Pēdējā mačā 1997. gada 25. oktobrī Djego melndzeltejanā "Boca" krekliņā pēdējo reizi izgāja laukumā pret komandu "River Plate". 30. oktobrī, savā 37. dzimšanas dienā, Maradona paziņoja, ka pieliek punktu karjerai.

Pēc sportista karjeras Maradona bija sporta komentētājs un kā eksperts piedalījas sporta programmās.

3
PVO

PVO: notiek vakcīnas pret Covid-19 izstrāde deguna aerosola veidā

14
(atjaunots 09:03 25.11.2020)
Patlaban visas vakcīnas pret koronavīrusu tiek izstrādātas injekcijās, tomēr notiek arī citu veidu vakcīnu izstrāde.

RĪGA, 25. novembris – Sputnik. Vairākas farmaceitiskās kompānijas visā pasaulē strādā pie vakcīnas pret koronavīrusu radīšanas deguna aerosola veidā. Par to paziņoja Pasaules Veselības organizācijas galvenā zinātniskā darbiniece Sumija Svaminatana, raksta Mixnews.lv.

Atbildot uz jautājumu par orālo vakcīnu pret Covid-19, PVO pārstāve uzsvēra, ka pašlaik vakcīna šādā formā nepastāv: tās visas tiek izstrādātas injekciju veidā. Tomēr izstrādē atrodas vairāki preparāti deguna aerosolu veidā, precizēja Svaminatana.

Oktobrī kļuva zināms, ka Krievijas zinātnieki veido vakcīnu pret koronavīrusu aerosola veidā. Ar tās izstrādi nodarbojas Sanktpēterburgas Gripas zinātniski pētnieciskais institūts. Zinātnieki veido to uz gripas vīrusa bāzes, pašlaik vakcīna iziet pirmsklīniskos izmēģinājumus uz dzīvniekiem. 2021. gadā plānots izmēģināt preparātu uz brīvprātīgajiem.

Iepriekš PVO paziņoja, ka Covid-19 pandēmijas gadījumā runa varētu būt par vairāk nekā vienu pirmreizējo inficēšanos, jo patogēna transmisija cilvēka organismā ir iespējama no vairākiem dzīvniekiem. Tā, koronavīruss varēja izplatīties ar vairāku avotu starpniecību un pat dažādos laika posmos.

Saskaņā ar 24. novembra datiem, pasaulē bija vairāk nekā 59,6 miljoni inficēšanās gadījumu, no tiem vairāk nekā 1,4 miljoni beidzās ar nāvi, savukārt 41,2 miljoni inficēto izveseļojās. Visvairāk inficēšanās gadījumu reģistrēts ASV, Indijā, Brazīlijā, Francijā un Krievijā.

14
Tagi:
vakcīna, koronavīruss, Pasaules Veselības organizācija
Pēc temata
PVO: pasaulē reģistrēts Covid-19 saslimstības rekords vienas diennakts laikā
Atstūmām, bet neuzveicām: PVO uzstājas par ierobežojumu ieviešanu Covid-19 dēļ
PVO saņēmusi dokumentus par ASV izstāšanos no organizācijas
Izbeidziet izvazāt Covid-19 pa pasauli: PVO aicina kārtīgi apdomāt ceļojumu nepieciešamību