Turcijas BS bruņumašīna Kipri uz Sīrijas un Turcijas robežas, foto no arhīva

Turcija lūgusi NATO sniegt papildu atbalstu Sīrijā

52
(atjaunots 13:13 10.03.2020)
Turcija vērsusies pie NATO pēc palīdzības. Valsts prezidents atgādināja, ka situācija Sīrijā apdraud visas Eiropas valstis.

RĪGA, 10. marts — Sputnik. Turcija vērsusies pie NATO ar lūgumu sniegt papildu palīdzību Sīrijā, informēja valsts prezidents Redžeps Tajips Erdogans, vēsta RIA Novosti.

Turcijas līderis atgādināja, ka situācija Sīrijā apdraud visas Eiropas valstis.

"Nevienai Eiropas valstij nav tiesību vienaldzīgi noskatīties uz humanitāro drāmu Sīrijā. Mēs sagaidām no NATO solidaritāti un papildu palīdzību," teica Erdogans preses konferencē, kurā piedalījās kopā ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu.

Valsts vadītājs atzīmēja, ka Turcija ir vienīgā alianses valsts, kas cīnījusies "laukā" pret "Islāma valsti" (Krievijā un vairākās citās pasaules valstīs aizliegts teroristiskais grupējums – red.) un zaudējusi lielu skaitu savu karavīru.

Savukārt Stoltenbergs paziņoja, ka militāri politiskais bloks ir gatavs atbalstīt Turciju Sīrijā ar dažādām metodēm.

"Tas ietver aizsardzības raķešu sistēmas, kas palīdz aizsargāt Turciju pret draudiem no Sīrijas," teica alianses ģenerālsekretārs.

Vienlaikus Stoltenbergs preses konferencē norādīja, ka spriedzes samazināšanās Idlibā ir jūtama.

Saasināšanās Sīrijā

Situācija Idlibā saasinājās, kad 27. februārī "Haijat Tahrir aš Šam" teroristi sāka liela mēroga uzbrukumu Sīrijas valdības spēku pozīcijām. SAR armija atklāja atbildes uguni. Saskaņā ar Krievijas AM informāciju, apšaudē nokļuva arī turku karavīri, kam tur nevajadzēja atrasties. Gāja  bojā 36 Turcijas  karavīri, vairāk nekā 30 cilvēki guvuši ievainojumus. Pie tam Krievija spēra soļus uguns pārtraukšanai no Sīrijas puses un nodrošināja bojāgājušo un ievainoto evakuāciju uz Turcijas teritoriju.

Ankara informēja, ka sāk jaunu militāro operāciju Sīrijas ziemeļrietumos – "Pavasara  vairogs".

Krievija un Sīrija jau vairākkārt uzsvērušas, ka nestabilitātes iemesls reģionā ir teroristu darbības.

Iepriekš Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņoja, ka Turcija nav izpildījusi virkni būtisku saistību problēmu atrisināšanai Idlibas apgabalā Sīrijā. Piemēram, Turcija nav nošķīrusi no teroristiem bruņoto opozīciju, kas gatava dialogam ar valdību politiskā procesa ietvaros. Krievijas un Turcijas memorandā no 2018. gada 18. septembra, kas tika saskaņots pēc valstu vadītāju tikšanās, tika atrunāta Turcijas karavīru klātbūtnes status quo saglabāšana ar noteikumu, ka līdz 2018. gada 15.oktobrim no Idlibas deeskalācijas zonas tiks izvesti visi teroristiskie radikālie grupējumi. Tāpat noteikts, ka tiks veikti "efektīvi pasākumi stabila karadarbības pārtraukšanas režīma nodrošināšanai" šajā zonā, un rajonā notiks kopīgas Krievijas un Turcijas karavīru patruļas.

Putina un Erdogana telefona sarunas laikā Turcijas prezidents lūdza atstāt Damasku "aci pret aci" ar Ankaru. Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, komentējot Turcijas prezidenta vārdus, atgādināja, ka Krievija ir vienīgā valsts, kuras karavīri uzturas Sīrijā likumīgi, kā arī norādīja, ka Krievijas karavīri turpinās cīņu ar teroristiem.

Sīsijas valdība bija spiesta slēgt gaisa telpu virs Idlibas. Damaska brīdināja, ka jebkuras lidmašīnas šajā rajonā tiks uzskatītas par naidīgiem spēkiem un notriektas. Sīrijas armija likvidēja vairākus turku bezpilota lidaparātus, kuri apšaudīja valdības spēku pozīcijas. Savukārt Turcijas iznīcinātāji notrieca trīs Sīrijas kara lidmašīnas.

5. martā Krievijas un Turcijas valstu vadītāji pēc sešas stundas ilgām pārrunām Maskavā vienojās par uguns pārtraukšanu Idlibā.

52
Tagi:
Erdogans, NATO, Sīrija, Turcija
Pēc temata
"Turcija aizsargājusies". Vai gaidāma NATO iejaukšanās Sīrijā
Slazds ASV: pie kā novedīs Turcijas militārā operācija Sīrijas ziemeļos
Maiks Pompeo

Pompeo piedraudējis Krievijai sakarā ar iedomāto sazvērestību ar talibiem

2
(atjaunots 07:26 14.08.2020)
Jūnija beigās avīze The New York Times publicēja rakstu, kurā apgalvoja: Krievijas militārais izlūkošanas dienests ir kā esot piedāvājis prēmijas talibiem par uzbrukumiem amerikāņu karavīriem Afganistānā. Nekādus pierādījumus izdevums nesniedza.

RĪGA, 14. augusts — Sputnik. ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo piedraudējis Krievijai ar "milzīgu atmaksu", ja apstiprināsies ziņas par to, ka KF esot maksājusi talibiem par amerikāņu karavīru slepkavībām Afganistānā, vēsta RIA Novosti.

"Ja krievi piedāvā naudu par amerikāņu vai citu rietumnieku slepkavībām, nāksies samaksāt milzīgu cenu. To es norādīju ārlietu ministram Lavrovam. Es zinu, ka arī mūsu militārpersonas ir runājušas ar viņu līderiem (Krievijas militāro vadību, - red.). Mēs to necietīsim," teica Pompeo intervijā, kuras tekstu publicēja Valsts departaments.

Savukārt Krievijas zinātņu akadēmijas profesors, politoloģijas zinātņu doktors Aleksandrs Gusevs intervijā radio Sputnik pauda savu viedokli, kāda iemesla dēļ šis paziņojums nācis klajā.

"ASV ir izstrādājušas noteiktu politiku, taktiku attiecībās ar Krieviju: tagad – talibi, iepriekš bija apsūdzības par iejaukšanos vēlēšanās. Tas turpināsies. Vienkārši meklēs negatīvas tendences Krievijas aspektā. Viņi rīkojas asimetriski, nevis ārpolitiskās tendences gultnē – te kiberdrošība, te vēlēšanas, te sameklēja Skripaļus, tagad – talibi. Tāpēc varam gaidīt, ka sankciju spiediens pret Krieviju turpināsies... Viss ir vienkārši un banāli: Savienotās Valstis ir uzsēdušās sankciju zirga mugurā un jās uz priekšu ilgi jo ilgi. Paši talibi ziņoja, ka nekāda sazvērestība ar Krieviju nav bijusi, un patiesībā mums tas nav vajadzīgs. Tomēr ASV to "atrod". Pēc tam "atradīs" vēl kaut ko," teica Aleksandrs Gusevs.

Taliban kustības kaujinieki, foto no arhīva
© AFP 2019 / Noorullah Shirzada

Jūnija beigās avīze The New York Times publicēja rakstu, kurā apgalvoja: Krievijas militārais izlūkošanas dienests ir kā esot piedāvājis prēmijas ar talibiem saistītajiem kaujiniekiem par uzbrukumiem amerikāņu karavīriem Afganistānā. Nekādus pierādījumus izdevums nesniedza.

Krievijas Ārlietu ministrija nosauca rakstu par viltojumu, ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzskata, ka šīs apsūdzības saistītas ar iekšpolitisko cīņu pirms vēlēšanām Savienotajās Valstīs.

Prezidents Donalds Tramps savukārt uzskata, ka raksts ir pasūtīts. Viņš atklāja, ka amerikaņu izlūkdienests nav uzskatījis The New York Times informāciju par uzticības vērtu.

Iepriekš "Taliban" pārstāvis Suheils Šahins intervijā RIA Novosti ziņas par "darījumu ar Krieviju" nosauca par kļūdainiem un nepamatotiem. Pēc viņa domām, tādu informāciju, iespējams, izplatījusi valdība Kabulā.

2
Tagi:
sankcijas, Maiks Pompeo, ASV, Krievija, Afganistāna
Pēc temata
WP: Krievijas un talibu "sazvērestības" dēļ gājuši bojā vairāki ASV karavīri
ASV izlūkdienests atzinis par mazticamu ziņu par Krievijas "sazvērestību" ar talibiem
Nē, tā nav Krievija. Kas organizējis amerikāņu skalpu medības
"Nepamatoti apgalvojumi": Krievijas ĀM novērtēja jaunāko NYT rakstu
Baltkrievija

Polijas Aizsardzības ministrija: NATO nevajadzētu iejaukties situācijā Baltkrievijā

15
(atjaunots 17:53 13.08.2020)
Polijas Aizsardzības ministrijā negribētu, lai Baltkrievijas temats tiktu rosināts NATO līmenī, paziņoja Mariušs Blaščaks.

RĪGA, 13. augusts – Sputnik. NATO nevajadzētu iejaukties situācijā Baltkrievijā, paziņoja Polijas nacionālās aizsardzības ministrs Maiušs Blaščaks, vēsta RIA Novosti.

"Es domāju, tas, kas darās Baltkrievijā – tas, pirmām kārtām, ir kaimiņu atbalsta lieta," sacīja Blaščaks.

"Es nedomāju, ka tas būtu labs temats Ziemeļatlantijas savienībai," paziņoja ministrs, atbildot uz jautājumu, vai NATO ir jāiejaucas notiekošajā.

Viņš atgādināja, ka Polija un Lietuvas prezidenti pauda "gatavību būt starpniekiem" Baltkrievijas pārrunās ar ES. Tāpat viņš atgādināja par premjera Mateuša Morevecka iniciatīvu par situācijai Baltkrievijā veltītās Eiropas Savienības Padomes sēdes rīkošanu.

"Skaidri redzams, ka baltkrievu tauta atmostas un šīs brīvības tendences ir jāatbalsta," nobeigumā sacīja Blaščaks.

Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka Baltijas valstis un Polija izstrādājušas Baltkrievijas krīzes pārvarēšanas plānu, kurš sastāv no trīs posmiem. Par to pastāstīja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.

"Mēs aicinām Baltkrievijas varasiestādes, pirmām kārtām, steidzami deeskalēt situāciju un pārtraukt rupja spēka pielietošanu pret savu tautu. Otrkārt, mēs aicinām Baltkrievijas varasiestādes steidzamā kārtā atbrīvot visus aizturētos protesta akciju dalībniekus un pielikt punktu viņu vajāšanai. Treškārt, mēs ceram, ka Baltkrievijas varasiestādes beidzot uzsāks dialogu ar saviem pilsoņiem," paziņoja Nausēda.

Viņš brīdināja, ka šīs starpnieciskās iniciatīvas izgāšanās gadījumā pret Baltkrieviju var tikt ieviestas Eiropas un nacionālās sankcijas.

Masveida protesta akcijas visā Baltkrievijā sākās 9. augustā, pēc prezidenta vēlēšanām, kurās uzvarēja esošais valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko – saskaņā ar CVK datiem, viņš ieguva 80,08% balsu.

Protestētāji izgāja Minskas un citu Baltkrievijas pilsētu ielās svētdien pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas, akcijas turpinājās arī pirmdien. Abos gadījumos protestētāju padzīšanai milicija pielietoja speciālo tehniku un speclīdzekļus, tostarp gaismas-trokšņa granātas un gumijas lodes.

Bojā gāja divi cilvēki: viens protesta akcijas dalībnieks Minskā, kā vēsta valsts IeM, mēģinot aizmest nenoskaidrotu spridzekli, otrais – Gomeļā, pēc aizturēšanas 9. augustā, sakarā ar viņa nāves faktu republikas IK veic pārbaudi.

15
Tagi:
Baltkrievija, Polija, NATO
Pēc temata
Politologs: krīzi Baltkrievija silda Varšava un Viļņa
Baltijas valstu ĀM vadītāji aicina Baltkrieviju uzsākt dialogu ar opozīciju
IeM paziņoja, ka nepieļaus situācijas destabilizāciju Baltkrievijā