Somu karavīri, foto no arhīva

Somu karavīri nepiedalīsies NATO mācībās Norvēģijā koronavīrusa dēļ

48
(atjaunots 11:33 09.03.2020)
Somijas Aizsardzības spēki informēja, ka nepiedalīsies mācībās "Cold Response 2020", ko NATO organizē Norvēģijā.

RĪGA, 9. marts - Sputnik. Somijas karavīri nepiedalīsies NATO mācībās "Cold Response 2020", kuru pamata posma sākums ieplānots šodien Norvēģijā, ņemot vērā situāciju ar koronavīrusu, vēsta Somijas Aizsardzības spēki.

Piektdien noskaidrojās, ka militārajās mācībās "Cold Response 2020" Norvēģijā aptuveni 1,3 tūkstoši cilvēku atrodas karantīnā, jo vienam no manevru dalībniekiem diagnosticēta koronavīrusa infekcija, informē RIA Novosti.

"Ņemot vērā situāciju ar koronavīrusu Norvēģijā, Aizsardzības spēki nolēma neapmeklēt mācības "Cold Response 2020". Mēs visi ceram, ka Šollā (nometne, kurā karavīri atrodas karantīnā – red.) viss būs labi. Protams, tā bija vilšanās mūsu brigādei, taču labāk būt drošībā, nekā nožēlot," teikts Aizsardzības spēku paziņojumā.

Iepriekš bija plānots, ka mācībās piedalīsies 400 karavīri no Somijas, ieskaitot karadienestā iesauktos, virsdienesta karavīrus un apkalpojošo personālu.

NATO ziemas mācības "Cold Response 2020" sākas Norvēģijā šodien. Tajās piedalās 16 tūkstoši karavīru no 10 valstīm.

Koronavīrusa izplatīšanās pasaulē

2019. gada 31. decembrī Ķīnas varasiestādes informēja PVO par nezināmas pneimonijas uzliesmojumu Uhaņā, Hubejas provincē (valsts centrālā daļa).

Speciālisti noteica slimības ierosinātāju – tas ir koronavīruss 2019-nCoV. PVO atzina uzliesmojumu par starptautiskas nozīmes ārkārtas situāciju un piešķīra saslimšanai oficiālu nosaukumu – COVID-19.

Patlaban apstiprināto koronavīrusa inficēšanās gadījumu skaits kontinentālajā Ķīnā pārsniedzis 80,6 tūkstošus, vairāk nekā 55,4 tūkstoši ir atveseļojušies un izrakstīti no slimnīcām. Visā pasaulē apstiprināto koronavīrusa gadījumu skaits pārsniedzis simt tūkstošus.

48
Tagi:
militārās mācības, koronavīruss, Somija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (673)
Pēc temata
Somijā sākušās ASV un Igaunijas militārās mācības
Vai NATO apdraud "kaujas" vaļi no Sanktpēterburgas
"Tirgū līs asinis": pasaules mediji stāsta par naftas cenu krišanos
"Mēs viņu zaudējam": koronavīruss apdraud ASV tirgu un dolāru
Bijusī Baltkrievijas prezidenta kandidāte Svetlana Tihanovska

Es neesmu prezidente: Tihanovska atzinusi, ka Baltkrievijai ir nepieciešams līderis

0
(atjaunots 15:34 20.09.2020)
Bijusī Baltkrievijas prezidenta kandidāte Svetlana Tihanovska paziņoja, ka neredzēja sevi valsts prezidenta lomā, pat piedaloties priekšvēlēšanu cīņā.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. RBK intervijā bijusī Baltkrievijas prezidenta kandidāte Svetlana Tihanovska komentēja savu statusu, paziņojot, ka nepretendē uz prezidenta krēslu, vēsta RIA Novosti.

"Es neprasu redzēt manī topošo Baltkrievijas prezidenti, jo es sevi šādi nepozicionēju," paziņoja Tihanovska.

Viņa atzīmēja, ka viens no viņas priekšvēlēšanu programmas punktiem bija atkārtotas vēlēšanas – godīgas, caurspīdīgas un atvērtas. Pēc Tihanovskas domām, atkārtotās vēlēšanās tiks ievēlēts jaunais Baltkrievijas prezidents. Un tam ir jābūt spēcīgam līderim.

Turklāt Tihanovska atzīmēja, ka jaunajam spēcīgajām Baltkrievijas prezidentam ir jābūt tādam cilvēkam, ar kuru Krievijas līderis Vladimirs Putins runās kā ar vienlīdzīgu.

"Putins atrastu, par ko vienoties, un runātu ar viņu, kā ar vienlīdzīgu, ja viņš manī neredz cilvēku, ar kuru viņš var parunāt," sacīja Tihanovska.

Atgādināsim, ka Kremlī vairākkārt uzsvēruši, ka Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, kurš 9. augusta vēlēšanās saņēma vairāk nekā 80% balstu, ir ievēlēts likumīgi. Vērts atzīmēt, ka saskaņā ar CVK oficiālajiem datiem, par Tihanovsku nobalsoja 10,12% vēlētāju.

Viltvāržu atzīšana

Iepriekš Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova komentēja 21. septembrī plānoto Eiropas Savienības Padomes sēdi ārlietu ministru līmeni, kur tiks apspriesta situācija Baltkrievijā.

Komentāru Zaharova sniedza, ņemot vērā informāciju par to, ka gaidāmajā ES Padomes sēdē ir iespējama bijušās Baltkrievijas prezidenta kandidātes Tihanovskas piedalīšanos.

Zaharova paziņoja, ka Eiropas Savienība tādējādi pauž necieņu pret objektīvajām iekšpolitiskajām reālijām. Sevišķi spilgti par to liecina "viltvāržu" atzīšana atsevišķās Eiropas Savienības dalībvalstīs un tas, ka Brisele nevar šīs valstis nomierināt un atgriezt saprāta robežās.

Zaharova atzīmēja, ka Tihanovskas dalība sēdē, ja tas tomēr notiks, ir demonstratīva. Šī tikšanās var kļūt par kārtējo apliecinājumu Eiropas Savienības atkāpšanai no iepriekš izteiktiem paziņojumiem par to, ka situācijā ar Baltkrieviju nav nekādas ģeopolitikas vai jebkādu paralēļu ar 2014. gada februāra scenāriju Ukrainā. Kad virkne ES valstu uzstājās par garantiem varasiestāžu vienošanai ar opozīciju, kas nākamajā dienā tika aizmirsta.

Vērts atzīmēts, ka Lietuvas Seims iepriekš pieņēma rezolūciju, kurā Svetlanu Tihanovsku nosauca par ievēlētu Baltkrievijas līderi. Savukārt Latvijā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs paziņoja, ka ĀM neredz iespēju atzīt Tihanovsku par uzvarētāju Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās.

0
Tagi:
prezidenta vēlēšanas, prezidents, Baltkrievija, Svetlana Tihanovska
Pēc temata
ES nosauca termiņu, kad Lukašenko "pārstās" būt prezidents
ES liek likmi uz sankcijām, lai mainītu varu valstīs: Krievija aicina mainīt kursu
"Prātam neaptverami": KF ĀM aicina Varšavu likt mierā Minsku
Londona, foto no arhīva

Karantīnas cena: Lielbritānijā pašizolācijas pārkāpējus gaida milzīgi naudas sodi

9
(atjaunots 15:28 20.09.2020)
Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons gatavojas pastiprināt pasākumus, kuru mērķis ir vīrusa izplatības novēršana. Sākot no 21. septembra, pašizolācijas režīma pārkāpējiem sāks izrakstīt tūkstošiem mārciņu lielus naudas sodus.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. Lielbritānijā tiek ieviesti lieli naudas sodi par pašizolācijas režīma pārkāpumiem, maksimālais sods sastādīs 10 tūkstošus mārciņu, vēsta radio Sputnik ar atsauci uz NEWS.ru.

Izdevums vēsta, ka attiecīgos pasākumus no 21. septembra grasās pieņemt Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons.

Tā, maksimālais naudas sods par karantīnas un pašizolācijas pārkāpšanu sastādīs 10 000 mārciņu, minimālais – 1000 mārciņu.

Naudas sodi tiks piemēroti pret tiem, kas vairākkārt pārkāpis karantīnu ar pozitīvu koronavīrusa testu, kā arī pret tiem, kas ignorē pašizolācijas prasības. Ar katru sekojošo pārkāpumu naudas sods pieaugs, atzīmē britu mediji.

Aizritējušajā diennaktī koronavīrusu oficiāli apstiprināja 4442 Lielbritānijas iedzīvotājiem.

Iepriekš Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons nosauca par neizbēgamu otro pandēmijas vilni Lielbritānijā. Apvienotās Karalistes valdība uzmanīgi seko līdzi situācijai.

9
Tagi:
Lielbritānija, sods, koronavīruss
Pēc temata
Viņķele: mēs izvēlējāmies starp tūrisma biznesu un visu Latviju
Koronavīruss aiznesis jau vairāk nekā 800 tūkstošus dzīvību