Malaizijas lidmašīnas katastrofas vieta, foto no arhīva

Izmeklēšanā MH17 katastrofas lietā sākusies totāla patvaļa, uzskata KF senators

57
(atjaunots 00:05 09.03.2020)
Krievijas Federācijas Padomes loceklis Francis Klincēvičs norādīja uz virkni neatbilstošu un dīvainu lēmumu Kopējās izmeklēšanas grupas rīcībā, kas izmeklē Malaizijas Boeing katastrofu Doņeckā.

RĪGA, 9. marts — Sputnik. Izmeklētāji Malaizijas Boeing katastrofas lietā plānojuši sazināties ar lieciniekiem Krievijā, neinformējot par to Krievijas varasiestādes. Šo lēmumu komentēja Krievijas Federācijas Padomes loceklis Francis Klincēvičs, vēsta RIA Novosti.

"Nu, tur pie viņiem viss nav kārtībā ar pierādījumiem. Visas viņu darbības kļūst patvaļīgas. Tas atzinies, cits pateicis. (..) Informāciju smeļas no interneta," teica Klincēvičs telekanālam "360".

Politiķis atzīmēja, ka izmeklēšanas grupa aizslepenojusi lieciniekus un tagad vairo spriedzi pirms procesa noslēguma.

Politiķis pievērsa uzmanību virknei neatbilstošu un dīvainu lēmumu Kopējās izmeklēšanas grupas rīcībā, kā arī informēja, ka sagaida Ārlietu ministrijas reakciju uz izmeklēšanas grupas mēģinājumiem sazināties ar Krievijā dzīvojošajiem lieciniekiem, apejot noteikto procedūru.

Iepriekš medijos parādījās informācija par to, ka izmeklēšanas grupa izskatījusi iespējas sazināties ar lieciniekiem Krievijā, pārkāpjot valsts suverenitāti.

Reisa MH17 katastrofa

2014. gada 17. jūnijā pie Doņeckas avarēja Malaizijas lidmašīna Boeing, kas devās reisā MH17 no Amsterdamas uz Kualalumpuru. Tajā atradās 298 cilvēki, viņi visi gāja bojā.

Ukraina mēģināja apsūdzēt par katastrofu Donbasa zemessargus, taču viņi informēja, ka viņu rīcībā nav līdzekļu, kuri varētu notriekt lidmašīnu tādā augstumā.

Izmeklēšanu vada Kopīgā izmeklēšanas grupa, Krievijai liegta iespēja tajā piedalīties. Turklāt Nīderlande atteikusies ņemt vērā Krievijas iesniegto informāciju par katastrofu.

Izmeklēšana apgalvo, ka Boeing tika notriekts ar kompleksu "Buk", kas esot piederējis 53.zenītraķešu brigādei no Kurskas. Komplekss it kā esot atvests no Krievijas, pēc tam nogādāts atpakaļ.

2019. gada jūnijā izmeklēšanas grupa nosauca četrus cilvēkus, ko uzskata par "Buka" transportēšanas uz pozīcijām un trieciena līdzdalībniekiem. Tie ir Krievijas pilsoņi Igors Girkins, Sergejs Dubinskis, Oļegs Pulatovs un Ukrainas pilsonis Leonīds Harčenko. Pie tam viņu līdzdalības pierādīšanai tika izmantota informācija no apšaubāmiem avotiem, piemēram, fotogrāfijas no sociālajiem tīkliem, jau zināmos fragmentus no Girkina un Borodaja intervijām, kā arī ziņas no interneta.

Tiesas procents lietā, kurā minēti četri figuranti, sāksies Hāgā šodien, 9. martā.

57
Tagi:
aviokatastrofa, boeing, Malaizija
Pēc temata
Nīderlandes žurnālists atklāja Rietumiem neērtās "MH17 lietas" detaļas
Boeing reisa MH17 katastrofas lietā parādījušies apsūdzētie
Malaizijas premjers kritizēja MH17 lietas pret Krieviju vērsto raksturu
Eiropas Savienība atbildējusi uz Krievijas iesniegtajiem datiem par MH17 katastrofu
Turcijas karogs, foto no arhīva

NATO apstiprināja Baltijas aizsardzības plānus, Turcija atteicās no veto

26
(atjaunots 17:01 01.07.2020)
Turcija bija vienīgā valsts, kura atteicās apstiprināt Baltijas un Polijas aizsardzības plānus līdz brīdim, kamēr netiks ņemtas vērā tās intereses, jeb noteikt, ka Sīrijas ziemeļos esošie kurdu kaujinieki ir teroristu grupējumi.

RĪGA, 1. jūlijs – Sputnik. NATO līdz galam apstiprinājusi atjaunotos Baltijas valstu un Polijas aizsardzības plānus, pēc tam, kad tika rasts kompromiss ar Turciju, kura līdz šim bloķējusi šo lēmumu, vēsta LRT. Šo informāciju apstiprināja Lietuvas ĀM vadītājs Lins Linkēvičs.

"Šobrīd mēs varam apgalvot, ka jautājums ir praktiski saskaņots. Tie ir apstiprināti," sacīja Linkēvičs.

Viņš piebilda, ka saskaņošanas process "ilga tik, cik tas ilga". Linkēvičs atteicās detalizēt, kā izdevās panākt kompromisu.

"Tas ir normāls process, jo visi NATO lēmumi, vai tie ir operatīvi, vai finanšu, vai militāri, tiek pieņemti tikai ar kopēju piekrišanu, konsensu, ir nepieciešams tik daudz laika, cik ir nepieciešamas, taču NATO ar to arī izceļas, ka ņem vērā visu dalībvalstu intereses," sacīja Lietuvas ministrs.

Linkēvičs uzsvēra, ka sākotnēji Turcijas pozīcija nebija virzīta pret Baltijas valstīm un Poliju, tādēļ nevajag dramatizēt ievilkušās pārrunas – Ankara aizstāvēja savas intereses un ieņēma konstruktīvu pozīciju.

"Saskaņošanas posms ir noslēdzies, un plāns ir jāīsteno, tādēļ militārpersonām, kuras nodarbojas ar militāro plānošanu, arī ir jāķeras klāt svarīgajam darbam, kurš viņus gaida," noslēgumā sacīja ministrs.

Iepriekš NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņoja, NATO valstis Londonas samitā 2019. gada decembra sākumā atbalstīja atjaunināto Polijas un Baltijas valstu aizsardzības plānu, kuru bloķēja Turcija. Taču līdz tā stāšanās spēkā ir jābūt pabeigtām formālām procedūrām.

Pirms NATO samita aģentūra Reuters ziņoja, ka Ankara ir devusi rīkojumu valsts pārstāvim NATO neparakstīt Baltijas aizsardzības militāro plānu, kā arī izrādīt spiedienu uz alianses locekļiem ar mērķi, lai viņi oficiāli atzīst Sīrijas kurdu pašaizsardzības spēkus par teroristiskiem grupējumiem. Tika ziņots, ka vairākas NATO dalībvalstis, tai skaitā arī ASV, bloķēja atjaunināto Turcijas aizsardzības stratēģiju, kurā Sīrijas kurdu grupējumi "Tautas pašaizsardzības spēki" tika minēti kā spēks, kurš apdraud Turcijas nacionālo drošību.

Atgādināsim, ka ASV pēdējo gadu laikā aktīvi sadarbojās ar kurdu grupējumiem Sīrijā, skaidrojot to ar cīņu pret teroristisko organizāciju "Islāma valsts" (ISIS, aizliegta daudzās pasaules valstīs). Turcija vairākkārt paudusi neapmierinātību sakarā ar šādu Savienoto Valstu rīcību un aicināja izbeigt šo sadarbības formātu.

26
Tagi:
Turcija, Baltija, aizsardzība, NATO
Temats:
NATO austrumu flangā
Pēc temata
ASV kodolarsenālu no Turcijas tehniski iespējams pārvest uz Baltiju
Baltais nams: ASV neatbalstīs Turcijas militāro operāciju Sīrijā
Lidosta Rīga, foto no arhīva

Krievija neiekļuva valstu sarakstā, ar kurām ES atjauno satiksmi

20
Eiropas Savienība iesaka atvērt robežas 15 valstu iedzīvotājiem, tomēr šis lēmums nav obligāts.

RĪGA, 1. jūlijs – Sputnik. Eiropas Savienības valstu padome ieteikusi pakāpeniski atcelt ierobežojumus braucieniem uz ES, saskaņojot valstu sarakstu, kurām robežas var sākt atvērties no 1. jūlija. Krievijas šajā sarakstā neiekļuva un tuvāko divu nedēļu laikā situācija nemainīsies, vēsta RIA Novosti.

"Šodien Padome pieņēma rekomendācijas par pakāpenisku īslaicīgo ierobežojumu atcelšanu neobligātiem braucieniem uz ES. Braucienu ierobežojumiem jābūt atceltiem valstīm, kuras ir uzskaitītas rekomendācijā," teikts relīzē.

Valstis, ar kurām piedāvāts atcelt braucienu ierobežojumus, ir 14: tā ir Alžīrija, Austrālija, Kanāda, Gruzija, Japāna, Melnkalne, Maroka, Jaunzēlande, Ruanda, Serbija, Dienvidkoreja, Taizeme, Tunisija un Urugvaja. Ķīna var kļūt par 15. valsti sarakstā, taču tikai ar nosacījumu, ka tiek apstiprināts savstarpējība robežu atvēršanas jautājumā.

Savukārt Andoras, Monako, Sanmarīno un Vatikāna iedzīvotāji ir jāizskata kā ES rezidenti, pielietojot šo rekomendāciju. Ar Šengenu asociētās Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice pievienojās ES robežu atvēršanas rekomendācijām no 1. jūlija.

Taču braucienu ierobežojumu atcelšanas rekomendācija nav jāizpilda obligāti, tomēr Eiropas Savienības valstīm nevajadzētu bez saskaņošanas atcelt braucienu ierobežojumus to valstu iedzīvotājiem, kuri nav iekļuvuši speciālajā sarakstā, teikts Padomes paziņojumā.

Valstu saraksts, ar kurām ieteicams atcelt braucienu ierobežojumus, tiks pārskatīts reizi divās nedēļās, valstis tajā tiks gan iekļautas, gan izslēgtas, atkarībā no epidemioloģiskās situācijas.

Iepriekš Eiropas Savienība atvēra oficiālu portālu par braucienu ierobežojumiem, kas saistīti ar koronavīrusu.

Portālā reopen.europa.eu iespējams izvēlēties valsti, uz kuru tiek plānots brauciens, un uzzināt, kādi noteikumi tur ir spēkā. Tostarp vai valstī drīkst iebraukt ar auto, jūras, gaisa vai dzelzceļa transportu, vai ierodoties valstī ir jāievēro obligāts pašizolācijas režīms, vai iebraukšanai valstī ir nepieciešama izziņa par neslimošanu ar Covid-19, vai valstī ir iespējama brīva pārvietošanās, vai to var šķērsot tranzītā.

20
Tagi:
robeža, Krievija, Eiropas Savienība, pandēmija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē

ASV Senātā tika rosināts iegādāties Krievijas S-400 no Turcijas

0
(atjaunots 18:09 01.07.2020)
ASV Senātā izskanējis ierosinājums iegādāties no Turcijas jaunākos Krievijā ražotos zenītraķešu kompleksus S-400.

Atbilstošos Nacionālās aizsardzības budžeta asignējumu 2021. gadam (NDAA) likuma grozījumus ierosinājis senators-republikānis Džons Tūns. No viņa ierosinājuma izriet, ka Krievijas kompleksus amerikāņi apmaksās no Pentagona budžeta. S-400 iepirkums kļuva par konflikta iemeslu starp ASV un Turciju.

Vašingtona pieprasīja no Ankaras atteikties no darījuma un iegadāties amerikāņu sistēmas Patriot. Pretējā gadījumā amerikāņi piedraudēja aizturēt vai atcelt abu valstu darījumu – jauno iznīcinātāju F-35 pārdošanu Turcijai, kā arī ieviest ierobežojošos pasākumus. Ankara atteicās piekāpties.

Cik reālistisks ir senatora Tūna ierosinājums – mūsu video.

0
Tagi:
Krievija, PGA, bruņojums, Turcija, ASV
Pēc temata
ASV Senātā izskanējis ierosinājums iegādāties Krievijā ražotos S-400 no Turcijas