Ziemeļu straume 2

Vācu ekologi nolēmuši apturēt "Ziemeļu straumi 2"

70
(atjaunots 09:08 08.03.2020)
Vācijas Apkartējās vides aizsardzības biedrība uzskata, ka nepieciešams vēlreiz pārbaudīt atļauju gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvdarbiem.

RĪGA, 8. marts — Sputnik. Vācijas Apkartējās vides aizsardzības biedrība pieprasījusi apturēt gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvdarbus, vēsta izdevums WirtschaftsWoche.

Organizācijas pārstāvji, atsaucoties uz Berlīnes Tehniskās universitātes Tautsaimniecības un jurispridences institūta tiesisko slēdzienu, apgalvo, ka gāzesvada celtniecības atļauja ir jāpārbauda no ekoloģiskās drošības viedokļa.

"Mēs vērsīsimies Kalnu inspekcijas nodaļā Štrālzundē art lūgumu atkārtoti pārbaudīt gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvdarbu atļauju," Apkārtējās vides aizsardzības biedrības vadītāja Sašas Milera-Krennera teikto citēja RIA Novosti.

Viņš piebilda, ka ir jāpārbauda dabasgāzes ietekme uz klimatu un jānoskaidro, kādos apstākļos tiek iegūti šie ogļūdeņraži Krievijā.

Advokāte-ekoloģe Kornēlija Cima, kas gatavoja slēdzienu institūta vārdā Berlīnē, uzskata, ka metāna izmeši gāzes ieguves laikā Krievijā un Eiropā ir "augstāki, nekā norādīja projekta izpildītāji". Viņa gan neprecizēja, kur ieguvusi tamlīdzīgu informāciju.

Tomēr raksta autori atzīmēja, ka izstrādātas dažādas metāna noplūdes mērījumu metodes un ir ļoti sarežģīti aprēķināt tās radītos zaudējumus.

Gāzesvada operatora "Nord Stream 2 AG" pārstāvji uzskata, ka ekologu argumenti ir nepamatoti.

"Projekts "Ziemeļu straume 2" saņēma atļauju pēc plašas tā ekoloģiskās drošības pārbaudes," atgādināja kompānijas pārstāvis.

"Nord Stream 2 AG" norādīja, ka projekta gatavības pakāpe ir ļoti augsta, tā celtniecību atļāvušas piecu valstu valdības un būvdarbi notiek atbukstoši nacionālajām, Eiropas un starptautiskajām tiesiskajām normām.

"Pēc atļauju saņemšanas kompānijai "Nord Stream 2 AG" ir tiesības būvēt un ekspluatēt gāzesvadu," atzīmēja operatora pārstāvis.

Viņš piebilda, ka "Ziemeļu straume 2" un Krievijas insfrastruktūra jaunu glabātuvju pieslēgšanai ir modernākās un ekoloģiski nekaitīgākās iekārtas dabasgāzes ražošanai un transportēšanai.

"Ziemeļu straume 2"

Projekts "Ziemeļu straume 2" paredz divu cauruļvadu izbūvi ar kopējo jaudu 55 miljardu kubikmetru gazes gadā. Jaunais cauruļvads tiks izbūvēts līdzās esošajam - "Ziemeļu straume". Tas vedīs pa Baltijas jūras dzīlēm un šķērsos Krievijas, Somijas, Zviedrijas, Dānijas un Vācijas teritoriālos ūdeņus vai ekskluzīvās ekonomiskās zonas.

Projektu īsteno kompānija Nord Stream 2 AG. Pusi līdzekļu tajā ieguldījis koncerns "Gazprom", parējos investē partneri no Eiropas: Uniper, Wintershall, OMV, Shell un Engie.

Kopš projekta sākuma tas saskāries ar vairāku rietumvalstu kritiku un pretsparu. Īpaši asi pret projektu iebilst ASV – tās cer piegādāt Eiropas tirgū savu SDG. Gāzesvada izbūvi neatbalsta arī Lietuva, Latvija un Polija, kas to uzskata par politisku projektu.

Vācijas kanclere Angela Merkele
© Sputnik / Сергей Гунеев

21.decembrī ASV prezidents Donalds Tramps parakstīja likumu par militāro budžetu, kurā bija iekļauta prasība ieviest sankcijas pret "Ziemeļu straumes 2" un "Turcijas straumes" būvdarbu apakšuzņēmējiem. Pēc tam Šveices kompānija, kas izvilka caurules Baltijas jūrā, paziņoja, ka aptur būvdarbus Dānijas teritoriālajos ūdeņos. Vēlāk Valsts departaments paziņoja, ka apakšuzņēmēji var izvairīties no sankcijām, ja pārtrauks darbus līdz 20.janvārim, taču Allseas nolēma neturpināt darbu projektā.

Iepriekš Krievijas prezidents Vladimirs Putins informēja, ka Krievija varēs noslēgt gāzesvada būvdarbus bez ārvalstu partneru līdzdalības. Pēc viņa vārdiem, "Ziemeļu straume 2" sāks darbu šī gada beigās vai nākamā gada pirmajā ceturksnī. "Gazprom" vadītājs Aleksejs Millers arī uzsvēra, ka kompānijas rīcībā ir visi līdzekļi, lai patstāvīgi pabeigt projektu, taču šim nolūkam būs nepieciešams ilgāks laiks, nekā bija plānots.

Pirms dažām dienām "Gazprom" piederošais kuģis "Akademik Chersky", kas var pabeigt "Ziemeļu straumi 2", devās no Šrilankas uz Suecas ostu Ēģiptē.

70
Tagi:
Ziemeļu straume 2, Vācija
Temats:
Ziemeļu straume 2 (198)
Pēc temata
"Ziemeļu straume 2": poļi atkal palīdzējuši Krievijai un pievīluši Ukrainu
Austrija asi kritizē pret "Ziemeļu straumi 2" ieviestās sankcijas
Eiropa var atriebties Ukrainai par "Ziemeļu straumi 2"
ASV prezidents Donalds Tramps, foto no arhīva

Mediji pastāstīja, Instagram kļūme palīdzēja Trampam priekšvēlēšanu cīņā

5
(atjaunots 16:29 08.08.2020)
Sociālā tīkla algoritmiem ir jāstrādā tā, lai tēmturu meklēšanas rezultātā platforma piedāvātu lietotājam ar norādīto tēmu saistītu saturu.

RĪGA, 8. augusts - Sputnik. Sociālais tīkls Instagram pēc tehniskas kļūmes algoritmu darbā vismaz divus mēnešus, pieprasot ar ASV prezidentu Donaldu Trampu saistītus tēmturus, nerādīja saturu, kas saistīts ar viņā domājamo konkurentu vēlēšanās Džo Baidentu, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz portālu Buzzfeed.

Sociālā tīkla algoritmiem ir jāstrādā tā, lai tēmturu meklēšanas rezultātā platforma piedāvātu lietotājam ar norādīto tēmu saistītu saturu. Portāls pastāstīja, ka šonedēļ, pieprasot tēmturi #JoeBiden un citas ar Baidenu saistītas tēmas, sociālais tīkls demonstrēja arī "protrampa" saturu. Tomēr, pieprasot tēmas, kas saistītas ar Trampu, Instagram demonstrēja tikai noteiktus tēmturus, piemēram, #MAGA vai #Trump.

Portāls atzīmēja: tas nozīmē, ka, pieprasot ar Baidenu saistītus tēmturus, lietotāji varēja iepazīties arī ar "pretēja satura vēstījumu", savukārt tēmturi, kas saistīti ar Trampu, to nepiedāvāja.

Sociālā tikla oficiālā pārstāve Rakija Veina nosauca šo starpību meklējumu rezultātos par kļūmi.

"Tehniskas kļūdas rezultātā pēc dažiem pieprasījumiem netika parādīti (ar tiem) saistītie tēmturi. Problēmas izvērtēšanas laikā mēs esam atslēguši šo funkciju," viņa teica.

Viņa norādīja, ka problēma skārusi vairākuis tūkstošus tēmturus. Viņa neprecizēja, cik ilgu laiku bija vērojama kļūda un kāpēc tā skārusi ar Trampu saistītos tēmturus, taču nav skārusi saturu, kas saistīts ar Baidenu.

Instagram ir bezmaksas lietotne fotogrāfiju un videoierakstu apmaiņai ar sociālā tīkla elementiem, ļauj uzņemt fotogrāfijas un video, pielietot filtrus un izplatīt tās ar sava servisa un citu sociālo tīklu starpniecību. Tā pieder kompānijai Facebook.

5
Tagi:
sociālie tīkli, prezidenta vēlēšanas, ASV
Pēc temata
ASV gatavojas valsts apvērsumam pēc vēlēšanām
Donalds Tramps: kongresa vidustermiņa vēlēšanu rezultāti ir "satriecoši panākumi"
Trampa izredzes tikt pārvēlētam kūst acu priekšā
Ar Trampu saistīta kompānija iejaukusies vēlēšanās visā pasaulē
Dienvidosetija, foto no arhīva

Krievijas politiķis pamatoja Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarības atzīšanas motīvus

5
(atjaunots 18:59 08.08.2020)
2008. gada 8. augustā Gruzijas karavīri apšaudīja Dienvidosetiju ar zalves uguns iekārtām "Grad", uzbruka un daļēji sagrāva tās galvaspilsētu Chinvalu.

RĪGA, 8. augusts — Sputnik. Maskava atzina Dienvidosetijas un Abhāzijas neatkarību, jo nevarēja pieļaut, ka Aizkaukāzs pārvērstos par pulvera mucu, konstatēja Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs, kurš 2008. gadā bija Krievijas prezidents, vēsta RIA Novosti.

"Šodien aprit 12 gadi kopš brīža, kad mūsu valsts atbildēja uz Gruzijas toreizējā prezidenta noziedzīgo rīcību. (..) Tieši tāpēc es toreiz pieņēmu grūtu, tomēr vienīgo pareizo lēmumu – aizsargāt Abhāziju un Dienvidosetiju, vispirms pasargājot tās no agresijas, pēc tam, saskaņā ar pilsoņu lūgumu, atzīstot to pilnīgu neatkarību. Pretējā gadījumā Aizkaukāzs būtu pārvērties par pulvera mucu, un tas Krievijai, kas vienmēr atbalstījusi stabilu mieru kaimiņvalstīs, bija absolūti nepieņemami," viņš pastāstīja savā lapā sociālajā tīklā VKontakte.

Politiķis uzsvēra, ka Krievija vienmēr ir atbalstījusi stabilitāti kaimiņvalstīs un pie tam nekad nepieļaus uzbrukumu saviem pilsoņiem.

"Mūsu atbilde vienmēr būs absolūti adekvāta situācijai ar mērķi uzturēt stabilitāti un drošību gan mūsu valstī, gan visā pasaulē," atgādināja Medvedevs.

Abhāzijas Republikas karogs
© Sputnik / Алексей Никольский

2008. gada 8. augustā Gruzijas karavīri apšaudīja Dienvidosetiju ar zalves uguns iekārtām "Grad", uzbruka un daļēji sagrāva tās galvaspilsētu Chinvalu. Krievija, aizsargājot Dienvidosetijas iedzīvotājus, kuru vidū daudzi pieņēma Krievijas pilsonību, ieveda karaspēkus un pēc piecas dienas ilgas karadarbības padzina Gruzijas kareivjus no reģiona.

2008. gada 26. augustā Krievija atzina Dienvidosetijas un Abhāzijas suverenitāti. Krievijas valdība norādīja, ka šis lēmums atbilst pašreizējai realitātei un nav pārskatām. Tomēr Tbilisi atsakās atzīt republiku neatkarību.

 

5
Tagi:
Dienvidosetija, Abhāzija