Kiberdrošība

Lietuva stājas Eiropas Savienības ātrās reaģēšanas kiberspēku vadībā

25
(atjaunots 17:05 05.03.2020)
Sešas Eiropas valstis parakstīja memorandu, saskaņā ar kuru Starptautiska grupa dežurēs, virtuāli un fiziski piedaloties kiberincidentu izmeklēšanā.

RĪGA, 5. marts – Sputnik. Lietuva, Igaunija, Polija, Horvātija, Nīderlande un Rumānija parakstīja vienošanos par Ātrās reaģēšanas kiberspēku izveidošanu, vēsta Sputnik Lietuva ar atsauci uz Baltijas republikas Aizsardzības ministrijas preses dienestu.

Plānots, ka Starptautiskā ātrās reaģēšanas grupa pastāvīgi dežurēs dažādās vietās un būs gatava jebkurā brīdī atbildēt kiberuzbrukumam.

Memorandu par kiberspēku izveidošanu parakstīja trešdien Zagrebā, Horvātijas galvaspilsētā. Militāri-civilās ātrās reaģēšanas grupas piedalīsies kiberincidentu izmeklēšanas virtuālajos un fiziskajos posmos.

Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis atzīmēja, ka tas ir absolūti jauns starptautisks kibernētisks potenciāls, ko iniciējusi un vada Lietuva, un ka katra valsts saskaras ar kiberdrošības problēmām.

"Mums ir jāapvieno spēki, jo kiberkarš jau rit un tam nav robežu. Tas ir arī skaidrs un konkrēts piemērs tam, kā ES valstis var veikt pienesumu Eiropas aizsardzībā ar nemilitāriem līdzekļiem un atbalstīt NATO aizsardzības un savaldīšanas centienus," sacīja ministrs.

Pēc ministra teiktā, starptautisko ātrās reaģēšanas kiberspēku parādīšanās izved ES kibersadarbību jaunā praktiskā līmenī. Valstis neaprobežojas ar nacionālajiem spēkiem: projekts veicina informācijas, darba resursu un zinātnes sasniegumu apmaiņu.

Kopš 2020. gada sākumā Ātrās reaģēšanas kibernētiskie spēki uzsāka pirmo starptautiskās komandas rotāciju. Šo rotāciju vada Lietuva – tās vadībā būs komanda, ko veido speciālisti no valstīm, kas parakstīja memorandu. Katra valsts pēc kārtas vadīs šo te komandu.

Vēl septiņas valstis – Beļģija, Grieķija, Spānija, Itālija, Francija, Slovēnija un Somija – ir projekta novērotāji. Gaidāms, ka drīzumā tās kļūs par tā pilntiesīgiem dalībniekiem.

Jau 2017. gadā Lietuva piedāvāja PESCO ietvaros izveidot ES Kibernētiskās reaģēšanas speķus.

PESCO ir vairāku ES dalībvalstu brīvprātīga vienošanās stiprināt Eiropas Savienības dalībvalstu sadarbību drošības un aizsardzības jomā. Tas paredz investēt aizsardzībā tādiem nolūkiem, kā ekipējuma iegāde, kā arī koordinēt aizsardzības plānošanu, lai novērstu spēju iztrūkumu un uzlabotu spēku pieejamību krīžu risināšanai Eiropā un kaimiņu reģionos.

25
Tagi:
Kiberdrošība, ES
Pēc temata
Kremlis: NATO kibercentrs Tallinā paredzēts plašam karam pret Krieviju
NATO kiberdrošības stratēģija – pulvera muca Baltijas valstīm
NATO kibermācības Igaunijā: mērķi un līdzekļi
MiG-23

Amerikāņu pilots pastāstīja par slepenām cīņām ar MiG-23

2
(atjaunots 17:00 26.10.2020)
Lidotājs pastāstīja, ka padomju virsskaņas iznīcinātājs gaisā bija "pārsteidzoši veikls un varens".

RĪGA, 26. oktobris — Sputnik. Amerikāņu pilots Pols Vudforts pastāstīja par slepenām mācību cīņām ar padomju iznīcinātājiem MiG-23 aukstā kara laikā, vēsta RIA Novosti.

Lidotājs atklāja, ka pagājušā gadsimta 60. gados ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP) mācību treniņu nolūkiem iepirkusi un nomājusi citās valstīs vairākus padomju iznīcinātājus, ko vēlāk apvienoja atsevišķā eskadriļā.

Vudforts atzīmēja, ka padomju virsskaņas iznīcinātājs gaisā bija "pārsteidzoši veikls un varens".

"Ja jums ir raķete, labāk to palaist uzreiz, jo pēc sekundes tas palielinās ātrumu un aizies no trāpījuma zonas, un man šķiet, tā bija galvenā mācība," Vudforta stāstu citēja Popular Mechanics.

Pilots uzsvēra, ka padomju iznīcinātājs spēja lidot forsāžas režīmā aptuveni 20 minūtes un šis laiks bija "saspringtākais treniņu posms". 

2
Tagi:
iznīcinātājs, ASV
Pēc temata
Kāpēc ASV satrauc Krievijas iznīcinātāja Su-57 "uzlabojumi"
"Rietumi nespēs atkārtot": kāds būs Krievijas jaunais pārtvērējs
Lidosim "prātīgi"? Kāda valsts pirmā varēs iegādāties Krievijas jauno Su-57?
"Viegli nogāzties": kara lidotājs paskaidroja, kāds risks slēpjas lielā augstumā
S-400

Turcija pastāstīja par S-400 izmēģinājumiem un atbildēja uz ASV pretenzijām

12
(atjaunots 11:38 26.10.2020)
Turcija informēja, ka turpinās sadarbību ar sabiedrotajiem, taču nevar pieņemt tādus paziņojumus, kā "esam gatavi pārdot, tomēr Kongress aizliedz piegādes", norādīja Turcijas aizsardzības ministrs Hulusi Akars.

RĪGA, 25. oktobris — Sputnik. Turcijas aizsardzības ministrs Hulusi Akars apstiprināja, ka valsts veikusi Krievijas Federācijā iepirkto zenītraķešu kompleksu S-400 izmēģinājumus, un norādīja, ka tas ir plānveida darbs kontrakta ietvaros, vēsta RIA Novosti.

Turcija laida klajā starptautisko paziņojumu Navtex par artilērijas mācībām Sinopas pilsētas rajonā Melnās jūras reģionā. Iepriekš jau ziņots, ka Turcija sekmīgi izmēģināja Krievijā iepirktās PGA sistēmas S-400 valsts ziemeļos, visas palaistās raķetes trāpījušas mērķos.

ZRK S-300 Antei-2500
© Sputnik / Алексей Филиппов

"Katra aizsardzības rūpniecības produkcijas iepirkuma kontrakta ietvaros paredzēti izmēģināumi. Tā ir iepirkuma programmas daļa, tīri tehniska darbība," Hulusi Akars paziņoja telekanālam NTV.

Fakts, ka Turcija iepirkusi zenītraķešu kompleksus S-400 Krievijā, nenozīmē, ka tā attālinājusies no NATO, Ankara vēl aizvien ir gatava iegādāties amerikāņu sistēmas Patriot, paziņoja Akars.

"S-400 bija nevis iegriba, bet nepieciešamība un nenozīmē mūsu attālināšanos no NATO. Tomēr nepieciešamības dēļ un gadījumā, ja mums tiks garantēta tehnoloģiju nodošana, kopēja ražošana un piegādes kalendārs, mēs varam iepirkt Patriot vai SAMP-T. Turcija arī iepriekš ir centusies izstrādāt alternatīvus variantus ar sabiedrotajiem un turpinās darbu. Mēs nevaram pieņemt tādus paziņojumus, kā "esam gatavi pārdot, tomēr Kongress aizliedz piegādes", Turcijas aizsardzības ministra teikto citēja telekanāls NTV.

Viņš piebilda, ka S-400 "neintegrēs NATO PGA sistēmā un Turcija izpildīs visas savas saistības alianses ietvaros".

Pie tam Ankara nedomā lūgt Vašingtonas atļauju ZRK S-400 izmēģinājumiem, paziņoja Turcijas prezidents Tajips Erdogans.

Iepriekš ASV Valsts departamenta pārstāve Morgana Ortagusa paziņoja, ka ASV "apņēmīgi nosodīs" Ankaras soļus, ja apstiprināsies informācija par izmēģinājumiem. Vašingtona pat piedraudēja Turcijai ar "nopietnām sekām", ja ZRK tiks aktivizēti.

"Jā, Sinopā notika, notiek izmēģinājumi. Un mēs nedomājam tiem lūgt ASV atļauju. Tātad šie kungi ir noraizējušies par to, ka šeit ir Krievijai piederoši ieroči," Erdogans uzsvēra sarunā ar žurnālistiem.

Viņš konstatēja, ka Ankara ir noskaņota apņēmīgi un turpinās nosprausto ceļu.

Viņš piezīmēja, ka Turcija neatsakās no amerikāņu pretgaisa sistēmu Patriot iepirkuma un ir gatava turpināt pārrunas par šo jautājumu ar ASV.

Krievijas jaunāko ZRK S-400 piegādes, kas radīja krīzi Turcijas un ASV attiecībās, sākās 2019. gada jūlija vidū. Vašingtona pieprasīja Ankarai atteikties no darījuma un to vietā iepirkt kompleksus Patriot, turklāt piedraudēja atlikt jauno iznīcinātāju F-35 pārdošanu vai pat atcelt darījumu, kā arī ieviest sankcijas. Ankara atteicās pakļauties un turpināja pārrunas par nākamās S-400 partijas iegādi.

12
Tagi:
S-400, Krievija, Turcija
Pēc temata
Redzamas kā mušas uz griestiem: Turcija izmēģina S-400 pret ASV iznīcinātājiem
Eksperts: ASV neizdodas Turciju nospiest uz ceļiem Krievijas S-400 jautājumā
Patriot to nespēj: eksperts paskaidroja, kāpēc Turcija izvēlējusies S-400
Kāpēc Indija gatava atvēlēt 2 miljardus par Krievijas iznīcinātājiem MiG-29 un Su-30