Bērns, foto no arhīva

Eirokomisāre jaundzimušo lietās: kas apkaros depopulāciju Latvijā?

56
(atjaunots 09:41 03.03.2020)
Briselei jāpievērš uzmanība demogrāfiskajai nelīdzsvarotībai, kas kļuva par bloka populārākās politikas – pārvietošanās brīvības – sekām.

RĪGA, 3. marts – Sputnik. Pēc 62 gadiem kopš Eiropas Savienības izveidošanas uz brīvas darbaspēka pārvietošanās principiem Brisele aizdomājusies par to, kā tā izmainījusi kontinenta demogrāfiju, raksta The Guardian.

"Depopulācija ir īsts izaicinājums Eiropas Savienībai," saka Dubravka Šujca, pirmā eirokomisāre demogrāfijas lietās. Tieši viņai būs jārisina šī problēma. Viņas dzimtās valsts, Horvātijas, iedzīvotāju skaits pēc iestāšanās ES samazinājās līdz zemākajam līmenim pēdējo 60 gadu laikā.

Viņa atceras, ka nesen paviesojās Spānijas ciematā Viljaozā (Villahoz), kur pēdējo gadu laikā strauji samazinājies iedzīvotāju skaits.

"Jaunieši aizbraukuši, palikušie sākuši justies pamesti un sākuši visā vainot demokrātiju par to, ka viņiem ciematā nav medicīniskās apkalpošanas, skolu, bērnudārzu un pasta," saka Šujca. Viņa vēlētos panākt lauku rajonu atdzīvināšanu, lai cilvēkiem rastos vēlme tur palikt.

Šujca, bez šaubām, atbalsta pārvietošanās brīvību ES robežās, taču atzīst, ka šī politika "var būt problēma dažu valstu ekonomikai", kuras velkas ES astē "smadzeņu aizplūšanas" dēļ.

"Tām nepietiek ekspertu, intelektuāļu, izglītotu cilvēku… Cilvēki brauc prom uz Vāciju, Zviedriju un iekļaujas to ekonomikā, kas nozīmē, ka rietumvalstīm ir labas zināšanas un pieredze," saka viņa.

2013. gadā, kad Horvātija iestājās ES, Šujca, bijusī skolotāja, bija Dubrovnikas mēre, savukārt pēc tam tika ievēlēta Eiropas Parlamentā. Viņas iecelšana Eiropas Komisijas viceprezidentes amatā demokrātijas un demogrāfijas lietās iepriecināja nebūt ne visus – viņu kritizēja par to, ka viņa balsoja pret ES darbībām attiecībā uz Ungāriju. Eirodeputāte no Francijas Hrisula Zaharopulu atgādina, ka Šujca iepriekš balsoja pret reproduktīvajām tiesībām. Šujca uzstāj, ka viņa uzstājas par vienlīdzību.

Zaharopulu, bijusī ārste-ginekoloģe, pati uzskata, ka demogrāfija ir svarīgākais ES jautājums. Vienām valstīm tas ir asāks, nekā citām, taču beigās tas skars visus.

Pēc viņas sacītā, "konservatīvie, ultralabējie politiķi manipulē ar demogrāfijas jautājumiem, sagroza tos, lai izceltu "Eiropas" dzimstības līmeni tikai vienā ģimenes veidā. Tā mērķis ir atteikties no imigrācijas un sniegt finansiālu spiedienu uz sievietēm, lai tās sēž mājās un dzemdē bērnus".

Grupas "Zaļie – Eiropas Brīvā alianse" līdzpriekšsēdētāja Eiropas Parlamentā Ska Kellere (Vācija) uzskata, ka jaunā eirokomisāra amata nosaukums skan "dīvaini".

"Kādēļ ne komisārs demogrāfisko izmaiņu lietās? "Eirokomisārs demogrāfijas lietās" skan tā, it kā viņai jālaiž pasaulē mazuļi," saka Kellere.

Kellere vēlētos redzēt vairāk atbalsta lauku reģioniem. Viņa ir dzimusi Gūbenē, valsts austrumos, kur iedzīvotāju skaits kopš Berlīnes mūra krišanas laikiem ir samazinājies divas reizes.

Daži eksperti uzskata, ka Briselei tomēr ir jāpievērš uzmanība demogrāfiskajai nelīdzsvarotībai, kas kļuva par bloka populārākās politikas – pārvietošanās brīvības – sekām.

ECFR 2019. gadā veiktais pētījums parādīja augstu atbalstu idejai aizliegt izbraukt no valsts uz ilgu laika periodu. Aptuveni puse respondentu Polijā un Ungārijā atbalstītu emigrācijas aizliegumu, savukārt Itālijā un Spānijā, attiecīgi 52% un 63%. Taču šajās valstīs ir arī daudz pārvietošanās brīvības piekritēju.

56
Tagi:
depopulācija, Eiropa, demogrāfija
Pēc temata
Latvija stāv grūtas izvēles priekšā: demogrāfija pret pensiju
Novecošana un izmiršana: demogrāfu prognoze Rīgai 2050. gadam
Demogrāfiskā kapitulācija: Lietuva gaida afrikāņu pieplūdumu
Analītiķis: nacionālisms neļauj Latvijai izkļūt no demogrāfiskās katastrofas
Lielbritānija

Lielbritānija vēsta par spēcīgāko krīzi 300 gadu laikā

3
(atjaunots 08:23 27.11.2020)
Lielbritānijas Budžeta atbildības birojs prognozē, ka 2020. gadā valsts iekšzemes kopprodukts saruks par 11,3%.

RĪGA, 27. novembris — Sputnik. Lielbritānijas ekonomika, kas pārdzīvo spēcīgu krīzi koronavīrusa pandēmijas rezultātā, vismaz divus gadus vēl neatgriezīsies 2019. gada līmenī, konstatēja valsts finanšu ministrs Rišijs Sunaks, vēsta RIA Novosti.

"Pat gadījumā, ja izaugsme atsāksies, mūsu ekonomika neatgriezīsies pirmskrīzes līmenī līdz 2022. gada ceturtajam ceturksnim. Un graujošā ietekme ekonomikā turpināsies. 2025. gadā ekonomikas izaugsme būs aptuveni par 3% zemāka nekā bija gaidīts pavasara budžetā," konstatēja ministrs, iepazīstinot parlamentu ar nākamā finanšu gada budžetu.

Londonas panorāma, foto no arhīva
© Sputnik / Александр Вильф

Lielbritānijas Budžeta atbildības biroja jaunā prognoze liecina, ka 2020. gadā valsts iekšzemes kopprodukts saruks par 11,3%. Sunaks uzsvēra, ka tā ir nopietnākā lejupslīde valsts ekonomikā vairāk nekā 300 gadu laikā.

Eksperti uzskata, ka 2021. gadā ekonomika pamazām atjaunosies un IKP pieaugums sastādīs 5,5%, bet 2022. gadā pieaugums paātrināsies līdz 6,6%, 2023. gadā – 2,3%, 2024. gadā – 1,7%, 2025 gadā – 1,8%.

Saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas datiem, kopš pandēmijas sākuma pasaulē reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits tuvojas 59 miljoniem, vismaz 1,38 miljoni pacientu miruši. Džona Hopkinsa universitātes aplēses rāda, ka Lielbritānija ir viena no infekcijas visvairāk skartajām valstīm. Tur reģistrēti vairāk nekā pusotrs miljons Covid-19 gadījumu, vairāk nekā 55 tūkstoši pacientu miruši.

Patlaban Apvienotajā Karalistē noteikta karantīna. Decembra sākumā tās vietā stāsies stingra trīs līmeņu ierobežojumu sistēma.

3
Tagi:
ekonomiskā krīze, pandēmija, Lielbritānija
Pēc temata
Londonieši stāsta, kā gatavojas otrajai karantīnai
Totāla karantīna? Kas patlaban notiek Eiropas pilsētās
Lielbritānija aicina gatavoties jauniem iebraukšanas un darba noteikumiem
Eiropas Savienībai jābūt gatavai jaunām pandēmijām un ārkārtējām situācijām
Ziemeļu straume

"Ziemeļu straumes 2" sertificētājs atteicies sniegt daļu pakalpojumu sankciju dēļ

5
(atjaunots 08:12 27.11.2020)
Norvēģu kompānija "DNV GL" atteikusies no kuģu inspekcijas gāzesvada "Ziemeļu straume 2" projektā, ņemot vērā ASV sankciju draudus.

RĪGA, 27. novembris — Sputnik. Gāzesvada "Ziemeļu straume 2" sertificētājs, norvēģu kompānija "Det Norske Veritas — Germanischer Lloyd" ("DNV GL") atteikusies no tālāka darba projektā, ņemot vērā ASV sankciju draudus, vēsta RIA Novosti.

"ASV Valsts departaments publicējis jaunu instrukciju jautājumā par likumu "Par Eiropas enerģētiskās drošības aizsardzību" (PEESA). Šī iemesla dēļ mēs uzskatām, ka uz "DNV GL"darbību, kas pārbauda projektu "Ziemeļu straume 2" apkalpojošos ekipētos kuģus, iespējams attiecināt sankcijas. Tāpēc "DNV GL" ir pārtraukusi pakalpojumu sniegšanu, uz ko var attiecināt PEESA darbība," paziņoja kompānijas pārstāvis.

Nacionālistu gājiens Varšavā, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Vēlāk "DNV GL" pārstāvji paskaidroja, ka iepazinušies ar ASV Valsts departamenta jauno instrukciju, kas attiecas uz likumu PEESA un secinājuši: sankcijas attiecinātas uz projektā iesaistīto kuģu un uz tiem uzstādīto iekārtu pārbaudēm. Kompānija uzsvēra, ka arī turpmāk sniegs pakalpojumus, kas saistīti ar maģistrālajiem cauruļvadiem.

"DNV GL" paskaidroja, ka projektā kompānija nodarbojas ar dokumentācijas izskatīšanu un pārbaudīja būvdarbus jautājumā par to atbilstību standartiem. Pakalpojumu kompleksā bija iekļauts arī iekārtu testēšanas un sagatavošanas monitorings, kas tika izmantotas uz kuģiem gāzesvada izbūves laikā. Bez tam "DNV GL" pienākums bija izsniegt atbilstības sertifikātu pēc projekta apmierinoša noslēguma

Kompānija "Nord Stream 2" nesniedza komentārus par situāciju.

"Mēs nevaram atklāt vai komentēt komerciālu informāciju. No nelikumīgām ekstrateritoriālām sankcijām Eiropas kompānijas ir jāaizsargā Eiropas valstu valdībām un Eiropas komisijai," žurnālistiem atgādināja kompānijas pārstāvji.

"Ziemeļu straume 2"

"Ziemeļu straume 2" paredz divu maģistrālo gāzes cauruļvadu izbūvi ar kopējo jaudu 55 miljardu kubikmetru apjomā gadā no Krievijas piekrastes pāri Baltijas jūrai līdz Vācijai.

Pret gāzesvadu aktīvi strādā Savienotās Valstis, kas vēlas pārdot Eiropā savu sašķidrināto dabasgāzi. 2019. gada decembrī Vašingtona ieviesa sankcijas pret projektu un pieprasīja kompānijām nekavējoties pārtraukt dalību būvdarbos. Šveices "Allseas" toreiz gandrīz nekavējoties apliecināja, ka aptur darbus.

Oktobra vidū Vašingtona paplašināja ekonomiskos ierobežojumus pret "Ziemeļu straumi 2" un attiecināja pret to paketi PEESA. Tagad sankcijas tiek vērstas pret kompānijām, kas sniedz pakalpojumus, iekārtas vai finansējumu projektā iesaistīto kuģu modernizācijai vai ekipējumam.

Tāpat, ziņo mediji, Vašingtona plāno sankcijas pret apdrošināšanas un sertifikācijas kompānijām, kas sadarbojas ar Krievijas kuģiem gāzesvada būvdarbu noslēguma posmā. Vācijas ziņu aģentūra DPA vēstīja, ka patlaban ASV vadība sazinās ar Eiropas uzņēmumiem un brīdina tos par iespējamām sankcijām.

5
Tagi:
Ziemeļu straume 2, ASV Valsts departaments, Dānija, ASV
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
ASV veidos koalīciju pret "Ziemeļu straumi 2": vai tas apturēs būvdarbus?
VFR vēstniecība Krievijā: "Ziemeļu straume 2" būs svarīga Vācijai vismaz līdz 2050. gadam
Eksperts paskaidroja, kāpēc ar "Ziemeļu straumes 2" būvniecību var nesteigties
Džo Baidens var palīdzēt "Ziemeļu straumei 2"? Polijas baisais sapnis