Studenti, foto no arhīva

Pieprasīti visā pasaulē: kādu profesiju apgūt, lai noderētu dzīvē

104
(atjaunots 10:56 02.03.2020)
Februārī aizritējusī Ēnu dienas akcija parādīja, kādas profesijas vislabāk patīk jauniešiem Latvijā. Taču valsī un Eiropā vajadzīgi pavisam citi speciālisti.

RĪGA, 2. marts - Sputnik. Profesija jāizvēlas pēc patikas, taču gribētos, lai tā nestu ne tikai iekšēju gandarījumu, bet arī materiālos labumus. Tāpēc kopā ar jauniešiem, kuri pārdomā dzīvi, mēģināsim noskaidrot, kādus speciālistus šodien gaida Latvija, raksta Bb.lv.

Februārī visā valstī notika tā saucamā Ēnu dienu. Izrādījās, ka jauniešus šogad visvairāk interesē medicīna – tā apsteigusi agrāk populārās humanitārās un sociālās zinātnes.

Šogad vecāko klašu audzēkņu vidū pieprasītākā ir programmētāja (441 pieteikums), pilota (331), fizioterapeita (243), stjuartes (226), ugunsdzēsēja (220), arhitekta (193), televīzijas un radio raidījumu vadītāja (176), feldšera (173), ārsta (160) un ķirurga (156) profesijas.

Bezmaksas studijas

Savukārt Eiropā un, protams, arī Latvijā ļoti nepieciešami speciālisti ar vidējo profesionālo izglītību. Jauniešiem, kuri absolvē vidusskolu, vajadzētu padomāt par īstermiņa studijām koledžā vai mācību centrā, kas jau pēc pāris gadiem nodrošinās teicamu, pieprasītu specialitāti.

Piemēram, Latvijas un Vācijas mācību centrs piedāvā dažādas pieprasītas profesijas: datortīklu tehniķis, programmēšanas tehniķis, multivides dizaina speciālists, loģistikas speciālists, elektrotehniķis, elektronikas tehniķis, banku speciālists. Visos šajos virzienos mācību centra starptautiskie partneri nacionālās atbalsta programmas "Integrācija caur kvalifikāciju" (IQ) ietvaros garantē absolventiem prakses vietu un darbu Vācijā.

Savukārt absolventiem viesnīcu servisa speciālista un restorānu servisa speciālista arodos praksi un darbu Vācijā nodrošina Viesnīcu un restorānu asociācija (DEHOGA Sachsen).

"Studijas pie mums ir par maksu, taču nesen pie mums vērsās mūsu pasūtītājs un partneris, Leipcigas lidosta, ar piedāvājumu apmaksāt mūsu studentiem ne tikai profesionālo izglītību un praksi, bet arī vācu valodas kursus, - pastāstīja mācību centra direktors Aleksandrs Uļjaņenko. – Protams, bezmaksas studijām gaidāms liels skaits interesentu un atestātu konkurss. Turklāt mūsu absolventiem pēc tam tiks pārbaudīta veselība Vācijā, jo darbs prasa labu fizisko sagatavotību. Turklāt 2 studiju gadu laikā mēs nodrošinām studentiem vācu valodu labā B1 līmenī, lai arī darbam Vācijā pietiek ar līmeni A2, un, saskaņā ar likumu, darba devējam visiem spēkiem jāveicina visu darbinieku zināšanu līmeņa un vācu valodas prasmes celšana."

Ko gaida?

"Make it in Germany" – Vācija aicina ārvalstu speciālistus. Portālā ar tādu pašu nosaukumu iespējams pārbaudīt savas iespējas iekārtoties darbā, apskatīt vakances, sameklēt informāciju par valodas prasībām. Vācijas ekonomikā trūkst kadru, tai neiztikt bez darba migrantiem no citām valstīm. 2020. gada martā spēkā stāsies jaunais migrācijas likums, kam jāatvieglo ārvalstu speciālistu iekārtošanās darbā.

Darba tirgus pētījumu institūts vēsta, ka 2019. gada trešajā ceturksnī Vācijā bija 1,36 milj. vakanču.

Lai arī nav iespējams runāt par vispārēju kadru trūkumu, vērojamas grūtības atsevišķās nozarēs. Trūkst speciālistu MINT (matemātika, informātika, dabas zinātnes un tehnika) jomā, amatniecībā, celtniecībā, medicīnā, slimnieku un sirmgalvju aprūpē, viesnīcu un restorānu biznesā. Vajadzīgi programmētāji, PN izstrādātāji, fizioterapeiti, santehniķi, kravas automašīnu vadītāji.

Speciālistiem ar augstāko izglītību ir vienkāršāk atrast darbu Vācijā – viņiem nav ierobežojumu. Galvenais – augstskolai jābūt atzītai Vācijā.

Līdz ar jauno likumu visiem – bez ierobežojumiem – parādījusies iespēja iekārtoties darbā. Vairs nenāksies iziet Federālās darba aģentūras prioritātes pārbaudes. Turklāt uz pusgadu ierasties Vācijā ar mērķi sameklēt darbu varēs speciālisti ne tikai augstāko, bet arī profesionālo izglītību.

104
Tagi:
profesija, Latvija, apmācība
Pēc temata
Latviešus aicina mainīt profesiju
Ko meklē Latvijas darba devēji: pieprasītākās profesijas
Latvieši "emocionāli izdeg" darba vietā: riska grupas profesijas
Populārākā profesija Latvijā – pārdevējs
Profesionāli nepiemēroti piloti cenšas atrast darbu Latvijā
Covid-19

Perevoščikovs: situācija ar Covid-19 Eiropā kļūst arvien sliktāka

29
(atjaunots 11:35 21.09.2020)
Desmit ES valstīs Covid-19 izplatās nekontrolējami, taču Lietuvā situācija pagaidām nav tika bēdīga.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Situācija ar Covid-19 saslimstību pasaulē un Eiropā kļūst arvien sliktāka, paziņoja LTV raidījumā "Rīta panorāma" Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Vakar Latvijā tika ziņots par 10 jauniem Covid-19 gadījumiem. Perevoščikovs atzīmēja, ka pašlaik bez simptomiem izrādās vidēji tikai viens no 10 atklātajiem Covid-19 gadījumiem. Pēc viņa sacītā, smagi saslimušo skaits patlaban ir proporcionāli zemāks nekā pavasarī, jo biežāk slimo jauni cilvēki.

Tikmēr Eiropa sagaida "otro vilni – vairāk nekā puse ES valstu paziņojušas par inficēto skaita pieaugumu vairāk nekā par 10% pēdējo divu nedēļu laikā. PVO uzskata, ka tas pirmām kārtām ir saistīts ar drošības pasākumu neievērošanu.

Pēc Perevoščikova teiktā, saslimstību var vērtēt pēc vairākiem rādītājiem, piemēram, pēc pozitīvo analīžu rezultātu daļas. Ja pozitīvi ir vairāk par 3% veikto analīžu, tas ir kritisks rādītājs, kurš liecina par nekontrolējamu slimības izplatību.

Latvijā šis rādītājs sastāda 0,3%, savukārt desmit ES valstīs jau pārsniedz 3%. Covid-19 saslimstība stipri pieaug arī Latvijas kaimiņvalstīs. Šonedēļ valstu "dzeltenajā sarakstā", pēc atgriešanās no kurām jāievēro pašizolācijas režīms, Igaunijai pievienojusies arī Lietuva.

Pēc Perevoščikova sacītā, labā ziņa ir tas, ka Lietuvā lielākā daļa Covid-19 gadījumu tiek apsekota un pozitīvo analīžu rezultātu daļa tur ir mazāka par 1%.

Runājot par vakcīnu, epidemiologs nebija pārāk optimistisks, un pieņēma, ka to varētu sagaidīt vien ap nākamā gada rudeni.

Ņemot vērā Covid-19 saslimstības pieaugumu Čehijā (aizritējušajā ceturtdienā valstī bija 3123 jauni inficēšanās gadījumi), uz šo valsti un no tās kopš šodienas ir aizliegti regulārie pasažieru pārvadājumi, tiek ziņots SPKC mājaslapā. Pasažieru pārvadāšanas aizliegumi ir ieviesti arī attiecībā uz Spāniju, Andoru un Franciju.

29
Tagi:
koronavīruss, Eiropa
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
PVO: pasaulē reģistrēts Covid-19 saslimstības rekords vienas diennakts laikā
KHL vadību neapmierina Covid-19 testu kvalitāte Latvijā
Diennakts laikā 10 jauni Covid-19 gadījumi, četri cilvēki stacionēti
ANO galvenajā mītnē atklās fotoizstādi par Krievijas ārstu ciņu ar Covid-19

Medijs: Lielbritānija pastiprinājusi patrulēšanu pie Krievijas robežām

29
(atjaunots 11:04 21.09.2020)
Tostarp iznīcinātāji Typhoon pirmo reizi tika nosūtīti aiz Ziemeļu polārā loka patrulēšanai Murmanskas tuvumā, kur atrodas galvenās Krievijas zemūdeņu bāzes.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Lielbritānijas GKS iznīcinātāji un britu JKS kuģi ievērojami pastiprinājuši patrulēšanu pie Krievijas robežām ar mērķi atklāt Krievijas aizsardzības "vājās puses", vēsta RIA Novosti ar atsauci uz izdevumu Sunday Times.

Saskaņā ar tā datiem, laika posmā no augusta pēdējās nedēļas pie Krievijas robežām Melnās jūras rajonā, kā arī Kolas pussalas krastiem tika nosūtītas vismaz 28 karalisko GKS lidmašīnas, turklāt lidojumus vienlaikus piedalījās līdz pat piecām lidmašīnām.

Izdevums atzīmē, ka tālajos lidojumos piedalījās iznīcinātāji Typhoon un degvielas uzpildes lidmašīnas Voyager, kā arī izlūkošanas lidmašīnas Sentinel, RC-135 un Sentry E-3 AWACS. Pirms divām nedēļām izdevums ziņoja par pirmajiem iznīcinātāju Typhoon lidojumiem virs Ukrainas, un, kā uzsver avīze, "militārie avoti un dati no lidmašīnu izsekošanas portāliem apstiprināja, ka kopš tā laika patrulēšana virs Melnās jūras ir pastiprinājusies".

Turklāt tiek atzīmēts, ka iznīcinātāji Typhoon pirmo reizi tika nosūtīt aiz Ziemeļu polārā loka patrulēšanai Murmanskas tuvumā, kur atrodas galvenās Krievijas zemūdeņu bāzes.

Augsta līmeņa informators britu izlūkdienestā paziņoja avīzei, ka šādu misiju rezultātā iegūtā informācija palīdzēt Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas ekspertiem "atklāt pretinieku vājās puses un censties izmantot tās".

KF BS Ģenerālštāba Galvenās operatīvās vadības priekšnieks, pirmais Ģenerālštāba priekšnieka vietnieks Sergejs Rudskojs piektdien paziņoja, ka ārzemju izlūkošanas lidmašīnas sākušas par 40% biežāk, nekā pērn, parādīties Melnās jūras reģionā. Pēc viņa sacītā, vēl vairāk pieaugusi izlūkošanas no gaisa veikšanas aktivitāte Krimas pussalas tuvumā.

29
Tagi:
iznīcinātājs, robeža, Lielbritānija, Krievija
Pēc temata
NATO mācības Sea Breeze 2020 Melnajā jūrā – spēles ar pulvera mucu
Krievija atjauno flotes tradīcijas: mācības "Okeāna vairogs" Baltijas jūrā
Kāpēc Krievijas bezpilota "Okhotnik" tik ļoti satrauc ASV un NATO
Naudas maks. Foto no arhīva

NVA: tuvākajos mēnešos varētu pieaugt bezdarba līmenis

0
(atjaunots 10:56 22.09.2020)
Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras vadītājas Evitas Simsones sacītā, rudenī un ziemā vienmēr pieaug bezdarba līmeni, savukārt sakarā ar krīzi, kas šobrīd iestājusies daudzās nozarēs, prognozēt tā apmērus vispār nav iespējams.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) vadītāja Evita Simsone intervijā pastāstīja, ka septembra vidū bezdarba līmenis Latvijā samazinājās līdz 8%, raksta Lsm.lv.

Augusta beigās bezdarba līmenis sastādīja 8,1%, salīdzinājumam sniedz datus Simsone.

Tāpat viņa atzīmēja, ka rudens un ziemas periodā statistiski kļūst vairāk bezdarbnieku, jo beidzas sezonālie darbi.

Zemenes, foto no arhīva
© Sputnik / Максим Богодвид

"Ņemot vērā krīzes saglabāšanos tūrisma nozarē, mēs sagaidām, ka bezdarba līmenis pieaugs, un nezinām, kādu ietekmi radīs," paziņoja Simsone.

Visaugstākais bezdarba līmenis joprojām saglabājas Latgalē, viszemākais joprojām ir Rīgā, savukārt "koronakrīzes" laikā tieši Latvijas galvaspilsēta kļuva par bezdarba epicentru.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2020. gada otrajā ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā sastādīja 8,6%, bezdarbnieku skaits valstī sastādīja 83 500 cilvēki vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 22 tūkstošiem cilvēku vairāk, nekā pirms gada, un par 11,3 tūkstošiem vairāk, nekā šī gada pirmajā ceturksnī.

Kopš 2014. gada otrā pusgada Latvijā ir bijis visaugstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs, un tikai 2019. gada beigās to nedaudz apsteidza Lietuva. Šī gada otrajā ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bijis tāda pats kā Lietuvā, taču augstāks, nekā Igaunijā (7,1%).

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka Eiropas Komisija iesniedza ES Padomei savus piedāvājumus par finanšu atbalsta piešķiršanu 81,4 miljardu eiro apmērā 15 ES dalībvalstīm, lai saglabātu iedzīvotāju nodarbinātību un mīkstinātu koronavīrusa krīzes izraisītās negatīvās sociālekonomiskas sekas.

Vislielāko palīdzības apjomu saņems Itālija – 27,4 miljardus. Tālāk seko Spānija (21,3 miljardi), Polija (11,2 miljardi), Beļģija (7,8 miljardi). Latvijai tiks 192 miljoni, bet Lietuvai – 602 miljoni. Tāpat atbalstu plānots sniegt Bulgārijai, Čehijai, Grieķija, Horvātijai, Kiprai, Maltai, Rumānijai, Slovākijai un Slovēnijai.

Pēc atbalstīšanas ES Padomē šī palīdzība tiks sniegta kredītu veidā ar atvieglojošiem nosacījumiem. Taču naudai ir jābūt novirzītai tieši iedzīvotāju nodarbinātības palielināšanas pasākumiem, piemēram, īstermiņa darba programmām, kuras pirmām kārtām ir paredzētas pašnodarbinātajiem.

0
Tagi:
bezdarba līmenis, NVA
Pēc temata
Lielākā daļa dīkstāves pabalsta saņēmēju neatgriezīsies darbā
"Mēs negribam apzagt valsti": restorānu īpašnieki paskaidroja, kādēļ jāsamazina PVN
Uztraukumi Austrumos: kāpēc Latvija nav apmierināta ar ES budžetu
Trīs mēnešu laikā bezdarbnieku skaits Latvijā pieaudzis par 22 tūkstošiem