Studenti, foto no arhīva

Pieprasīti visā pasaulē: kādu profesiju apgūt, lai noderētu dzīvē

67
(atjaunots 10:56 02.03.2020)
Februārī aizritējusī Ēnu dienas akcija parādīja, kādas profesijas vislabāk patīk jauniešiem Latvijā. Taču valsī un Eiropā vajadzīgi pavisam citi speciālisti.

RĪGA, 2. marts - Sputnik. Profesija jāizvēlas pēc patikas, taču gribētos, lai tā nestu ne tikai iekšēju gandarījumu, bet arī materiālos labumus. Tāpēc kopā ar jauniešiem, kuri pārdomā dzīvi, mēģināsim noskaidrot, kādus speciālistus šodien gaida Latvija, raksta Bb.lv.

Februārī visā valstī notika tā saucamā Ēnu dienu. Izrādījās, ka jauniešus šogad visvairāk interesē medicīna – tā apsteigusi agrāk populārās humanitārās un sociālās zinātnes.

Šogad vecāko klašu audzēkņu vidū pieprasītākā ir programmētāja (441 pieteikums), pilota (331), fizioterapeita (243), stjuartes (226), ugunsdzēsēja (220), arhitekta (193), televīzijas un radio raidījumu vadītāja (176), feldšera (173), ārsta (160) un ķirurga (156) profesijas.

Bezmaksas studijas

Savukārt Eiropā un, protams, arī Latvijā ļoti nepieciešami speciālisti ar vidējo profesionālo izglītību. Jauniešiem, kuri absolvē vidusskolu, vajadzētu padomāt par īstermiņa studijām koledžā vai mācību centrā, kas jau pēc pāris gadiem nodrošinās teicamu, pieprasītu specialitāti.

Piemēram, Latvijas un Vācijas mācību centrs piedāvā dažādas pieprasītas profesijas: datortīklu tehniķis, programmēšanas tehniķis, multivides dizaina speciālists, loģistikas speciālists, elektrotehniķis, elektronikas tehniķis, banku speciālists. Visos šajos virzienos mācību centra starptautiskie partneri nacionālās atbalsta programmas "Integrācija caur kvalifikāciju" (IQ) ietvaros garantē absolventiem prakses vietu un darbu Vācijā.

Savukārt absolventiem viesnīcu servisa speciālista un restorānu servisa speciālista arodos praksi un darbu Vācijā nodrošina Viesnīcu un restorānu asociācija (DEHOGA Sachsen).

"Studijas pie mums ir par maksu, taču nesen pie mums vērsās mūsu pasūtītājs un partneris, Leipcigas lidosta, ar piedāvājumu apmaksāt mūsu studentiem ne tikai profesionālo izglītību un praksi, bet arī vācu valodas kursus, - pastāstīja mācību centra direktors Aleksandrs Uļjaņenko. – Protams, bezmaksas studijām gaidāms liels skaits interesentu un atestātu konkurss. Turklāt mūsu absolventiem pēc tam tiks pārbaudīta veselība Vācijā, jo darbs prasa labu fizisko sagatavotību. Turklāt 2 studiju gadu laikā mēs nodrošinām studentiem vācu valodu labā B1 līmenī, lai arī darbam Vācijā pietiek ar līmeni A2, un, saskaņā ar likumu, darba devējam visiem spēkiem jāveicina visu darbinieku zināšanu līmeņa un vācu valodas prasmes celšana."

Ko gaida?

"Make it in Germany" – Vācija aicina ārvalstu speciālistus. Portālā ar tādu pašu nosaukumu iespējams pārbaudīt savas iespējas iekārtoties darbā, apskatīt vakances, sameklēt informāciju par valodas prasībām. Vācijas ekonomikā trūkst kadru, tai neiztikt bez darba migrantiem no citām valstīm. 2020. gada martā spēkā stāsies jaunais migrācijas likums, kam jāatvieglo ārvalstu speciālistu iekārtošanās darbā.

Darba tirgus pētījumu institūts vēsta, ka 2019. gada trešajā ceturksnī Vācijā bija 1,36 milj. vakanču.

Lai arī nav iespējams runāt par vispārēju kadru trūkumu, vērojamas grūtības atsevišķās nozarēs. Trūkst speciālistu MINT (matemātika, informātika, dabas zinātnes un tehnika) jomā, amatniecībā, celtniecībā, medicīnā, slimnieku un sirmgalvju aprūpē, viesnīcu un restorānu biznesā. Vajadzīgi programmētāji, PN izstrādātāji, fizioterapeiti, santehniķi, kravas automašīnu vadītāji.

Speciālistiem ar augstāko izglītību ir vienkāršāk atrast darbu Vācijā – viņiem nav ierobežojumu. Galvenais – augstskolai jābūt atzītai Vācijā.

Līdz ar jauno likumu visiem – bez ierobežojumiem – parādījusies iespēja iekārtoties darbā. Vairs nenāksies iziet Federālās darba aģentūras prioritātes pārbaudes. Turklāt uz pusgadu ierasties Vācijā ar mērķi sameklēt darbu varēs speciālisti ne tikai augstāko, bet arī profesionālo izglītību.

67
Tagi:
profesija, Latvija, apmācība
Pēc temata
Latviešus aicina mainīt profesiju
Ko meklē Latvijas darba devēji: pieprasītākās profesijas
Latvieši "emocionāli izdeg" darba vietā: riska grupas profesijas
Populārākā profesija Latvijā – pārdevējs
Profesionāli nepiemēroti piloti cenšas atrast darbu Latvijā
Igaunijas aizsardzības ministrs Jiri Luiks. Foto no arhīva

Igaunijas Aizsardzības ministrijas vadītājs uzsvēra Atvērto debesu līguma nozīmi

9
(atjaunots 13:14 25.05.2020)
ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka Vašingtona izstājas no Atvērto debesu līguma un būs ārpus vienošanās, kamēr Krievija "neizpildīs savas saistības".

RĪGA, 25. maijs – Sputnik. Atvērto debesu līgums ir svarīgs Igaunijai un citām nelielām valstīm, kurām, atšķirībā no ASV, nav citu līdzekļu citu valstu militāro objektu kontrolei, uzskata Igaunijas aizsardzības ministrs Jiri Luiks, vēsta RIA Novosti.

ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka Vašingtona izstājas no Atvērto debesu līguma un būs ārpus vienošanās, kamēr Krievija "neizpildīs savas saistības". Taču viņš neizslēdz iespēju, ka tiks izstrādātas jaunas vienošanās. Krievija vairākkārt noraidījusi ASV apsūdzības saistībā ar Līguma pārkāpumiem. Krievijas ĀM paziņoja, ka Maskava vienosies ar ASV, tai skaitā par Līgumu, tikai uz savstarpēja pamata, savukārt jebkāda veida ultimāti no Vašingtonas puses ir nepieņemami.

"Amerikāņiem ir arī citi informācijas vākšanas līdzekļi, pirmām kārtām satelīti. Taču nelielām valstīm, tai skaitā Igaunijai, šim līgumam ir ļoti liela vērtība," pateica pirmdien Igaunijas televīzijai Luiks, paužot cerību, ka vienošanos tomēr izdosies saglabāt. "Es uzskatu, ka šobrīd ļoti lielu lomu spēlē diplomāti, lai pacenstos izglābt šo līgumu. Ja ASV tomēr izstāsies, tad mums visiem nāksies lemt, ko darīt tālāk," atzīmēja ministrs.

Atvērto debesu līgums tika parakstīts 1992. gadā un kļuva par vienu no pasākumiem uzticības stiprināšanai Eiropā pēc aukstā kara beigām. Tas ir spēkā kopš 2002. gada un ļauj dalībvalstīm atvērti ievākt informāciju par līguma pušu bruņotajiem spēkiem un pasākumiem. Līgumu parakstījušas 34 valstis.

9
Tagi:
Atvērto debesu līgums
Pēc temata
Trampa padomdevējs nosauca Kaļiņingradu par "dunci Eiropas sirdī".
NATO valstis aicina ASV neizstāties no Atvērto debesu līguma
Krievijā komentējuši izstāšanos no Atvērto debesu līguma
Lavrovs pastāstīja par KF atbildi uz ASV iespējamo izstāšanos no Atvērto debesu līguma
Kims Čenuns

Pēc trīs nedēļas ilgas prombūtnes Kims Čenuns no jauna parādījies publikā

11
(atjaunots 08:37 25.05.2020)
Šopavasar Kims Čenuns jau otro reizi uz ilgu laiku pazūd no publikas redzesloka: arī aprīlī viņu publikā neredzēja aptuveni trīs nedēļas, pa šo laiku paspēja parādīties baumas, ka KTDR līderis ir smagi slims un pat miris.

RĪGA, 25. maijs – Sputnik. KTDR līderis Kims Čenuns aizvadījis paplašinātu Korejas Darba partijas Centrālās militārās komitejas sēdi, vēsta Sputnik Baltkrievija ar atsauci uz Korejas Centrālā telegrāfa aģentūru.

Informācija par sēdi tika publicēta svētdien, taču tās norises datums netiek precizēts. Bet ir zināms, ka rīkojumi, kas tika parakstīti šīs sēdes rezultātā, tika publicēti 23. maijā.

Šopavasar Kims Čenuns jau otro reizi uz ilgu laiku pazūd no publikas redzesloka: arī aprīlī viņu publikā neredzēja aptuveni trīs nedēļas, pa šo laiku paspēja parādīties baumas, ka KTDR līderis ir smagi slims un pat miris. Pēc tam 1. maijā Kims Čenuns piedalījās minerālmēslojumu rūpnīcas atklāšanas ceremonijā, pēc kuras atkal uz laiku pazuda.

11
Tagi:
Kims Čenuns
Pēc temata
Kims Čenuns izmēģinājis "jaunu ieroci"
Kims Čenuns ir dzīvs: Ziemeļkorejas valsts radio pastāstīja, kas noticis
Kims Čenuns pirmo reizi 20 dienu laikā parādījies publikas priekšā

Covid-19 reģistrēts divpadsmit Latvijas pansionātos: situācija tiek kontrolēta

0
(atjaunots 18:19 25.05.2020)
Salīdzinot ar citām valstīm, Latvijas sociālajos centros situācijas ir visnotaļ labvēlīga, taču no koronavīrusa uzliesmojumiem tiem tomēr nav izdevies izbēgt.

RĪGA, 25. maijs – Sputnik. Covid-19 atklāja 12 Latvijas sociālās aprūpēs centros, kopumā saslimuši 90 cilvēki – 22 darbinieki un 68 aprūpētie, vēsta Latvijas Radio.

Šobrīd vislielākais saslimšanas uzliesmojums atzīmēts sociālās aprūpes centrā "Mārsnēni" Priekuļu novadā – inficējušies 44 cilvēki, tai skaitā 6 darbinieki.

No 22 Covid-19 upuriem Latvijā septiņi cilvēki miruši pansionātos. Speciālisti uzsver, ka pacientiem bijušas citas nopietnas hroniskas slimības, kuras saasinājās Covid-19 dēļ.

Slēgtos kolektīvos, kur cilvēki dzīvo kopā un kuriem ir cieši savstarpēji kontakti, infekcija var izplatīties ļoti ātri un skart lielāku cilvēku skaitu. Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC) paskaidroja, ka kopš marta apmeklēt radus šādos centros ir aizliegts, taču sociālās aprūpes centru darbinieki turpina kontaktēt ar ārējo vidi.

SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs atgādināja, ka parasti Covid-19 ir lipīgs divas dienas pirms tam, kad cilvēkam sāk parādīties temperatūra, klepus vai citi simptomi.

"Tas ir viens no iemesliem, kāpēc infekcija var nokļūt šajās iestādēs. Otrs iemesls, ja tomēr kāds no iemītniekiem ir saņēmis veselības aprūpes pakalpojumus, piemēram, ārpus šīs iestādes un, visticamāk, tas arī notika "Mārsnēnos", jo pirmais pacients, kurš bija atklāts, bija inficēts, saņemot veselības aprūpes pakalpojumus slimnīcā," atzīmēja Perevoščikovs.

Pēc viņa sacītā, plānveida testēšana sociālās aprūpes centros palīdzēja atklāt atsevišķus gadījumus, pirms slimība paguva izplatīties. Tas ļāva pietiekami agri atklāt infekciju pansionātos, kur šobrīd ir pa vienam saslimušajam.

"Būtu labi, ka visi šo sociālo iestāžu vadītāji pieturas un uzmanīgi seko klientu veselības stāvoklim. Un tiklīdz parādās simptomi, kas varētu liecināt arī par Covid – ķermeņa temperatūras paaugstināšanās vai respiratorie simptomi klepus, sāpes kaklā vai apgrūtināta elpošana –, šie signāli būtu ļoti svarīgi, lai reaģētu tieši ar testēšanu," piebilda Perevoščikovs.

Pēc viņa teiktā, testēšanas veikšana agrīnā stadijā palīdzēs ierobežot turpmāku infekcijas izplatību. Tāpēc, ka jo lielāks ir inficēto skaits, jo lielāka ir iespēja, ka daudzi pacienti pārcietīs slimību smagā formā.

Vairākas iestādes savstarpēji noteikuši pansionātiem virkni rekomendāciju, pastāstīja Aldis Dūdiņš, Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta vadītājs.

"Šajā krīzes kulminācijā un arī īstenībā uz šo brīdi darbinieki, kuri ierodas darbā, lai aprūpētu klientus, viņiem tiek mērīta temperatūra, tiek sekots līdzi visām saaukstēšanās pazīmēm, simptomātikai, kas varētu liecināt par Covid pozitīvo. Tad jau tas darbinieks nemaz netiek pie darba pielaists," paziņoja Dūdiņš.

Jaunus klientus centri pieņem, tikai ja situācija ir ārkārtēja. Tāpat pansionāti – iespēju robežās – tiek nodrošināti ar aizsarglīdzekļiem, taču nodrošināt visas vajadzības neesot izdevies, atzina ministrijā.

Salīdzinot ar citām valstīm, kur situācija šajā jomā ir smaga, Latvijas sociālās aprūpes centros stāvoklis ir samērā labvēlīgs, uzskata Perevoščikovs. Pēc viņa sacītā, Latvijā savlaicīgi pieņēma lēmumus, kuri neļāva infekcijai plaši izplatīties sabiedrības vidū, tai skaitā arī cilvēku vidū, kuriem infekcija un tās sekas var būt īpaši smagas.

Perevoščikovs atzīmēja, ka rekomendācijas pansionātiem ir izsmeļošas, un drošības pasākumi nav jāpastiprina, pietiek vien ar to ievērošanu. Tikmēr Labklājības ministrija atzīmē, ka kopā ar Veselības ministriju apsver domu par atvieglojumiem centros, kur saslimšanas gadījumu nav, ali pansionātu klienti arī izjustu situācijas uzlabošanos.

0
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
Latvijā ar Covid-19 inficētos izsekos ar viedtālruņa lietotnes palīdzību
Covid-19 analīžu nodošanas punkti maina atrašanās vietu: kur būs jāvēršas turpmāk
Zinātnieki aprēķinājuši Covid-19 pandēmijas beigu datumu
Covid-19 uzliesmojums sociālās aprūpes centrā "Mārsnēni": policija izmeklē apstākļus