Prettanku raķešu komplekss Javelin, foto no arhīva

Pentagons pasūtījis jaunu kompleksu Javelin partiju Lietuvai un Ukrainai

39
(atjaunots 16:36 01.03.2020)
ASV Aizsardzības ministrija vēsta, ka noslēgta komerciālā vienošanās par kopsummu vairāk nekā 18 miljonu dolāru apmērā.

RĪGA, 2. marts – Sputnik. ASV Aizsardzības ministrija noslēgusi jaunu līgumu par prettanku raķešu kompleksu Javelin iegādi partnervalstu, tostarp arī Lietuvas un Ukrainas vajadzībām, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz informāciju par jaunajiem komerciālajiem līgumiem, ko noslēdzis Pentagons.

Līgums noslēgts ar kompāniju grupu Raytheon - Lockheed Martin. Līgums tiks izpildīts Tusonas pilsētā Arizonā. Tā kopsumma sastāda 18 431 215 ASV dolārus (aptuveni 16 713 409 eiro).

Prettanku raķešu kompleksu jaunā partija tiks pārdota Lietuvai, Igaunijai, Čehijai, Austrālijai, Francijai, Gruzijai, Indonēzijai, Īrijai, Jordānijai, Jaunzēlandei, Norvēģijai, Omānai, Katarai, Turcijai, Apvienotajiem Arābu Emirātiem un Ukrainai.

Plānots, ka līgums tiks izpildīts līdz 2020. gada 25. jūnijam.

Ukraina noslēdza līgumu ar ASV par raķešu kompleksu otrās partijas piegādi pērnā gada nogalē. Pirmās Javelin partijas – 37 palaišanas iekārtu un 210 raķešu – piegādi par kopsummu 47 miljonu dolāru apmērā ASV apstiprināja 2018. gada martā.

Krievijas valdības Finanšu universitātes Politoloģijas departamenta docents Gevorgs Mirzajans komentārā radio Sputnik konstatēja, ka Ukrainas valdība no tādiem komerciāliem līgumiem ar Pentagonu pārsvarā gūst "informatīvus bonusus". Tāpat, pēc eksperta vērtējuma, daži Ukrainas ierēdņi saņems arī "finansiālus bonusus", jo, iespējams, pēc dažiem gadiem noskaidrosies, ka daži Javelin nokļuvuši ārvalstu tirgū.

39
Tagi:
Ukraina, Lietuva, Pentagons
Pēc temata
ASV plāno palielināt militāro atbalstu Eiropai: cik saņems Baltijas valstis
Baltijas sērfings: 2018. gada militārais iznākums
ASV Senāts atbalstījis 250 miljonu piešķiršanu Kijevai aizsardzības vajadzībām
Pentagons gatavo jaunu Javelin partiju Igaunijai un Ukrainai
Krievijas prezidents Vladimirs Putins

Krievijas prezidents ierosinājis ANO Drošības padomes locekļu videotikšanos

3
(atjaunots 07:49 15.08.2020)
Krievijas prezidents Vladimirs Putins aicina iezīmēt soļus, kas ļaus izvairīties no konfrontācijas, situācijas saasināšanās ANO Drošības padomē.

RĪGA, 15. augusts — Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins ierosinājis tuvākajā laikā organizēt ANO Drošības padomes dalībvalstu līderu, kā arī Vācijas un Irānas tikšanos tiešsaistē, lai apspriestu Irānas jautājumu un izvairītos no situācijas saasināšanās, informēja RIA Novosti.

Šis ierosinājums izteikts paziņojumā, kas publicēts Krievijas prezidenta oficiālajā vietnē.

"Mērķis – nospraust soļus, kas ļautu izvairīties no konfrontācijas, situācijas saasināšanās ANO Drošības padomē. Ir svarīgi kolektīvi atbalstīt ANO DP rezolūcijas 2231 tālāku netraucētu realizāciju, kas veidojusi starptautiski tiesisko pamatu KVRP (Kopīgais visaptverošais rīcības plāns, vienošanās ar Irānu – red.) īstenošanai," paskaidroja valsts vadītājs.

Viņš konstatēja, ka diskusijas Drošības padomē kļūst aizvien saspringrākas, pret Teherānu izskan nepamatoti paziņojumi, izstrādājamie rezolūciju projekti vērsti uz agrāko vienbalsīgo lēmumu laušanu.

"Šajā reģionā, tāpat kā jebkurā citā pasaules punktā, nav vietas šantāžai un diktātam ne no vienas puses. Vienpusēja pieeja risinājuma meklējumos nepalīdz," uzsvēra Putins.

Viņš atzīmēja, ka Krievija joprojām pieturas pie KVRP Irānas kodolprogrammas noregulēšanai no 2015. gada.

Prezients atgādināja, ka atjaunotā Drošības koncepcija Persijas līča zonā, ar ko Maskava nāca klajā 2019. gadā ietver konkrētus ceļus problēmu risināšanai reģionā.

Krievijas valsts vadītājs aicināja uzmanīgi un atbildīgi izvērtēt vienam otra viedokli, rīkoties ar savstarpēju cieņu un kolektīvi.

"Aicinām partnerus uzmanīgi apsvērt mūsu piedāvājumu. Alternatīva ir tālāka spriedzes eskalācija, konflikta izcelšanās riska pieaugums. No tādas notikumu attīstības ir jāizvairās. Krievija ir atvērtka konstruktīvai sadarbībai ar visiem, kas ieinteresēts attālināt situāciju no bīstamās robežas. Jautājums ir steidzams," konstatēja Putins.

Viņš ierosināja saskaņot tiešsaistes apspriedes dienas kārtību Ārlietu ministriju līmenī, ja līderi demonstrē principiālu gatavību sarunai.

Aizvadītajā nedēļā ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo paziņoja, ka Vašingtona ir sagatavojusi ANO Drošības padomes rezolūcijas projektu jautājumā par ieroču embargo pagarināšanu pret Irānu.

Pēc tam Teherāna paziņoja, ka šāds dokuments vispirms apdraud nevis Irānu, bet gan pašas ANO DP mehānismus.

Irānas Ārlietu ministrijas oficiālais pārstāvis Abass Musavi norādīja, ka tādējādi Vašingtona vēlas pakļaut sev ANO DP un novājināt to.

3
Tagi:
Vladimirs Putins, Krievija, Irāna, Drošības Padome, ANO
Pēc temata
ASV Valsts departaments atklājis valsts stratēģiju attiecībās ar Irānu
Cīņa visiem spēkiem. Vai kara draudi Persijas līcī ir reāli
ASV draudi nav līdzējuši: Venecuēla saņēmusi degvielu no Irānas
Kodoldarījumu iespējams glābt: Krievijas ārlietu ministrs kritizē ASV rīcību
Svetlana Tihanovska

Tihanovska paziņoja, ka dibinās padomi varas nodošanai Baltkrievijā

3
(atjaunots 07:47 15.08.2020)
Baltkrievijas prezidenta kandidāte Svetlana Tihanovska vērsusies pie Eiropas valstīm ar lūgumu palīdzēt viņai "organizēt dialogu ar Baltkrievijas valdību".

RĪGA, 15. augustsSputnik. Baltkrievijas prezidenta kandidāte Svetlana Tihanovska paziņoja, ka iniciēs Koordinācijas padomes izveidi republikā varas nodošanas nodrošināšanai, un uzsvēra, ka viņa ir gatava dialogam, vēsta RIA Novosti.

"Šajā padomē var strādāt pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, cienījami un pazīstami baltkrievi, profesionāļi savā nozarē. Uzdodu savai pilnvarotajai personai Olgai Kovaļkovai un advokātam Maksimam Znakam pieņemt pieteikumus par padomes locekļu izvirzīšanu no organizācijām un pilsoņu apvienībām," politiķe atklāja paziņojumā, kas publicēts Tihanovskas, Viktora Babariko un Valērija Cepkalo štābu preses dienestu Telegram kanālos.

Tihanivska aicināja atbrīvot protesta akciju laikā aizturētos cilvēkus un apturēt asinsizliešanu.

"Es esmu sajūsmā par baltkrieviem. Paldies, mani dārgie! Mēs esam paveikuši neiespējamo. Mēs parādījām, ka esam vairākumā. Un šī valsts pieder mums, Baltkrievijas tautai, ne vienam cilvēkam," piezīmēja Tihanovska.

Svētdien republikā notika prezidentka vēlēšanas. Centrālās vēlēšanu komisijas dati liecina, ka valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko saņēmis 80,1% balsu, otrajā vietā – Svetlana Tihanovska ar 10,12%. Opozīcija neatzīst balsošanas rezultātus, pati Tihanovska ir pametusi valsti un atrodas Lietuvā.

Valstī notiek nesankcionētas protesta akcijas, taču likumsargi tās izkliedē. Pret akciju dalībniekiem tiek izmantota asaru gāze, ūdensmetēji, gaismas un trokšņa granātas, gumijas lodes. Oficiālie dati rāda, ka aizturēti aptuceni septiņi tūkstoši cilvēku. Republikas IeM informēja, ka nekārtībās cietuši simtiem cilvēku, viņu vidū – 103 tiesībsargājošo iestāžu darbinieki. Pēc IeM datiem, viens protestu akcijas dalībnieks gājis bojā – viņš mēģināja izmantot pret miliciju paštaisītu spridzekli.

3
Tagi:
Svetlana Tihanovska, prezidenta vēlēšanas, Aleksandrs Lukašenko, Baltkrievija
Pēc temata
Politologs: krīzi Baltkrievija silda Varšava un Viļņa
Viņa ir možā noskaņojumā: par ko Tihanovska runāja ar Lietuvas varasiestādēm
Latvija otrā pēc Krievijas: ar ko un par ko veic pārrunas Baltkrievijas ĀM
Baltijas valstis un Polija izstrādāja krīzes pārvarēšanas plānu Baltkrievijā