Bēgļi no Sīrijas un citām valstīm Turcijā. Foto no arhīva

"Dzīvot kļuva neiespējami": tūkstošiem migrantu bēg no Turcijas uz Eiropu

34
(atjaunots 16:16 01.03.2020)
Vietējās varasiestādes vēsta, ka pārvietošanās process norit "mierīgi un sakārtoti". Precīzs bēgļu skaits, kas devušies uz Edirneju, pagaidām nav zināms.

RĪGA, 2. marts — Sputnik. Tūkstošiem bēgļu un migrantu devušies uz Edirnejas pilsētu Turcijas pierobežā, lai tālāk pārvietotos uz Eiropu, vēsta Sputnik Turcija.

Šāda situācija izveidojās, kad kļuva zināms: Turcija pieņēmusi lēmumu necensties aizturēt bēgļus no Sīrijas un citām valstīm viņu ceļā uz Eiropu pa sauszemi un jūru. Migranti cenšas nokļūt Eiropā caur diviem kontrolpunktiem – Kapikulu (uz robežas ar Bulgāriju) un Pazarkulu (uz robežas ar Grieķiju).

"Es gribu aizbraukt tāpēc, ka mums šeit patiešām ir grūti dzīvot. Sīriešiem ir viss, pat medicīnas kartes, un viņi var vērsties slimnīcās, kādās vēlas. Bet mūs nelaiž. Mana sieva ir palikusi Afganistānā, taču esmu spiests aizbraukt. Šeit es strādāju celtniecībā," intervijā Sputnik pastāstīja 24 gadus vecs afgānis. Turcijā  viņš pavadījis jau gadu.

27 gadus vecais Ašrafs, kurš Turcijā ieradies no Afganistānas pirms pusotra gada, pastāstīja, ka visu šo laiku centies savilkt galus kopā, strādājot restorānā par oficiantu, taču tagad tas ir gandrīz neiespējami.

"Tagad Turcijā viss kļuvis tik dārgs, ka dzīvot šeit ir gandrīz neiespējami. Savā valstī atgriezties negribu, tur arī situācija ir ļoti smaga. Tāpēc es gribu braukt uz Eiropu cerībā uz labāku dzīvi," viņš paskaidroja.

Muhameds no Damaskas pastāstīja, ka nodzīvojis Turcijā jau trīs gadus, taču tagad sapņo iegūt izglītību Eiropā.

"Sīrijā es pabeidzu liceju, taču pēc tam sākās karš, un es biju spiests sākt pelnīt," atzinās 20 gadus vecais sīrietis.

Vietējās varasiestādes vēsta, ka pārvietošanās process norit "mierīgi un sakārtoti". Precīzs bēgļu skaits, kas devušies uz Edirneju, pagaidām nav zināms, informēja RIA Novosti.

Autobusu kompānijas pārstāvis Stambulas autoostā pastāstīja, ka aizvadītās dienas laikā vairāk nekā 500 cilvēki iegādājušies biļetes viņu kompānijā un devušies ceļā uz robežu.

Par to, ka Turcija atvērusi savas robežas ar ES Sīrijas bēgļiem, iepriekš pavēstīja valsts prezidents Redžeps Tajips Erdogans. Pie tam viņš pārmeta Eiropas valstīm saistību pārkāpumu.

"Mēs jau sen uzsvērām, ka mūsu pienākums nav uzņemt tādu skaitu bēgļu. Jūs apsolījāt mums palīdzēt, taču neko nedarāt, un tagad mēs vakar (28. februārī – red.) atvērām savas robežas. Tās šķērsojuši jau 18 tūkstoši bēgļu, šodien, iespējams, būs 25-30 tūkstoši, un mēs durvis vairs nevērsim ciet, ko ES ir jātur vārds," viņš paziņoja.

2016. gada marta vidū ES valstis saskaņoja ar Turciju kopīgu plānu cīņā ar migrācijas krīzi. Tas paredz, piemēram, finansiālu atbalstu Ankarai bēgļu uzņemšanai, visu nelegālo imigrantu atgriešanu Turcijā, kuri ieradušies Grieķijā no Turcijas, kā arī legālo migrantu no Sīrijas uzņemšanu Eiropas Savienībā pēc principa "viens pret vienu".

34
Tagi:
bēgļi, Eiropa, Turcija
Pēc temata
Erdogans piedraudējis Eiropai ar bēgļiem: jaunais vilnis sasniegs arī Baltiju
The Local: vai medijiem jāstāsta par bēgļu noziegumiem
Masveida deportācijas uz Latviju: Vācija atgriež Sīrijas bēgļus
Mediji: bēgļi biedē igauņu dāmas SPA centra džakuzi
Francijas prezidents Emanuels Nakrons, foto no arhīva

Lukašenko atbildēja Makronam par situāciju Baltkrievijā

19
(atjaunots 10:44 28.09.2020)
Pašam Makronam bija jāatkāpjas no amata jau pirms diviem gadiem – kad sākās "dzelteno vestu" protesti, pārliecināts Baltkrievijas līderis.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko atbildēja uz sava Francijas kolēģa Emanuela Makrona paziņojumiem attiecībā uz situāciju republikā, vēsta Sputnik Baltkrievija.

Iepriekš Makrons intervijā Francijas izdevumam Le Journal du Dimanche paziņoja, ka Baltkrievijas varasiestādes nav spējīgas uztvert "demokrātijas loģiku". Francijas līderis pauda viedokli, ka Lukašenko ir jāatkāpjas no amata.

"Pirmais. Kā valsts prezidents, vadoties pēc paša Makrona kunga principiem (kas ir iekļauti viņa paziņojumā-aicinājumā atkāpties no amata), vēlos pateikt, ka pašam Francijas prezidentam, sekojot viņa paša loģikai, bija jāatkāpjas no amata jau pirms diviem gadiem – kad Parīzes ielās tikai sāka iziet "dzeltenās vestes"," citē BelTA Lukašenko vārdus, kurš uzsvēra, ka Makrons neatstāja savu amatu, savukārt protesti Francijā jau ir kļuvuši par ierastu parādību.

Baltkrievijas līderis atgādināja, ka Francija periodiski saskaras ar citām protestu parādībām, tādām kā musulmaņu akcijas vai BLM kustība.

Lukašenko uzsvēra, ka Minska ir gatava piedāvāt sevi kā jau efektivitāti pierādījušu pārrunu platformu mierīgai varas nodošanai jebkuras no minēto kustību protestētājiem. Viņš ieteica Makronam mazāk skatīties pa malām un ķerties klāt Francijas iekšlietām.

"Un visbeidzot, kā cilvēks vēlos atzīmēt, kā mums šeit, Baltkrievijā, šķiet, ka Emanuels Makrons pārāk daudz uzmanības velta vienam no bijušajiem Baltkrievijas prezidenta kandidātiem. Ņemot vērā, ka šis bijušais kandidāts ir dāma, Francijas līderis riskē pie savām iekšējām problēmām Francijā saņemt arī personīgas – mājās," paziņoja Baltkrievijas līderis.

Masveida protesta akcijas Baltkrievijā sākās 9. augustā pēc prezidenta vēlēšanām, kurās uzvarēja Aleksandrs Lukašenko. Saskaņā ar CVK datiem, viņš ieguva 80,1% balsu. Pirmajās dienās kārtības sargi apspieda protestus. Saskaņā ar oficiālajiem datiem, tajās dienās tika aizturēts vairāk nekā 6,7 tūkstoši cilvēku. Kā toreiz vēstīja republikas IeM, nekārtību laikā cieta simtiem cilvēku, to vidū vairāk nekā 130 tiesībsargājošo iestāžu darbinieku. Varasiestādes oficiāli apstiprināja trīs protestētāju bojāeju.

19
Tagi:
Makrons, Aleksandrs Lukašenko
Pēc temata
Minska atbildēja uz Rietumu atteikšanos atzīt Lukašenko par leģitīmo prezidentu
Kas būs, kad padzīs Lukašenko? Jurkāns kritizē Latvijas viedokli par stāvokli Baltkrievijā
Lukašenko slēdzis robežas ar Lietuvu un Poliju
Ko zaudē Baltija pēc strīda ar Lukašenko
Armēnijas premjerministrs Nikols Pašiņans, foto no arhīva

Armēnijas premjers pieļauj Karabahas neatkarības atzīšanu

9
(atjaunots 10:11 28.09.2020)
Situācijas saskares līnijā Kalnu Karabahā ir saasinājusies. Neatzītajā republikā paziņoja, ka Azerbaidžānas karavīri atklājuši uguni pret tās teritoriju, tostarp pret galvaspilsētu Stepanakertu. Ir upuri mierīgo iedzīvotāju vidū.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Erevāna izskata iespēju atzīt Kalnu Karabahas neatkarību, paziņoja Armēnijas premjerministrs Nikols Pašiņans parlamenta ārkārtas sēdē.

Pēc viņa sacītā, šis jautājums ir ļoti nopietni jāizskata, jāveic sabiedriskās apspriešanas.

"Mēs apspriežam visas iespējas, visus notikumu attīstības scenārijus," citē premjeru RIA Novosti.

Tāpat viņš atzīmēja, ka Kalnu Karabahā pašlaik "nav fiksētas situācijas, tā atrodas attīstībā".

"Mūsu karavīri ziņo, ka situācija ir saspringta, taču ir pāragri runāt par kopējo ainu," piebilda Pašiņans.

Tāpat premjers piezvanīja Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam. Abu valstu līderi apsprieda straujo situācijas saasināšanos Kalnu Karabahā.

"No Krievijas puses ir paustas nopietnas raizes saistībā ar plaša mēroga kaujas sadursmju atsākšanos. Atzīmēts, ka šobrīd ir svarīgi veikt visas nepieciešamās piepūles, lai nepieļautu tālāku konfrontācijas eskalāciju, savukārt galvenais – ir jāpārtrauc karadarbības," teikts Kremļa preses dienesta paziņojumā.

Situācija saskarsmes līnijā Kalnu Karabahā saasinājās 27. septembra rītā. Neatzītajā republikā paziņoja, ka Azerbaidžānas karavīri atklājuši uguni pret tās teritoriju, tostarp pret galvaspilsētu Stepanakertu. Ir upuri mierīgo iedzīvotāju vidū.

9
Tagi:
Azerbaidžāna, Armēnija
Covid-19 eksprestesta veikšana, foto no arhīva

Latvijā atklāts 21 jauns Covid-19 gadījums, stacionēti četri cilvēki

0
(atjaunots 12:47 28.09.2020)
Saskaņā ar SPKC datiem, 13 cilvēki inficējās no iepriekš zināmiem avotiem, četri cilvēki – ārzemēs (Ukrainā un Indijā), par atlikušajiem četriem informācija tiek noskaidrota.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Latvijā aizritējušajā diennaktī veikti 1398 koronavīrusa testi, atklāts 21 jauns inficēšanās gadījums, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Saskaņā ar SPKC datiem, 13 gadījumos inficēšanās avots ir noteikts, četri cilvēki atbraukuši no ārzemēm (Ukraina, Indija), par atlikušajiem četriem informācija tiek noskaidrota.

Kopumā epidēmijas laikā Latvijā ir veikti 312 230 Covid-19 izmeklējumi, 1697 cilvēkiem diagnoze apstiprinājās, no kuriem 1304 izveseļojās, bet 36 nomira.

Pēdējo 24 stundu laikā stacionēti četri cilvēki ar Covid-19. Kopumā stacionāros ārstējas 11 pacienti, visiem ir vidēji smaga slimības gaita. Kopumā pēc ārstēšanās no koronavīrusa infekcijas no slimnīcas ir izrakstīti 226 pacienti.

Pārresoru koordinācijas grupa šodien, 28. septembrī, apspriedīs situāciju ar Covid-19 izplatību, paziņoja grupas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis. Pēc viņa sacītā, pagaidām netiek apspriesta iespēja pārskatīt epidemioloģiskās drošības pasākumus saslimstības pieauguma Latvijā dēļ.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāts vairāk nekā 33,3 miljoni inficēšanās gadījumu, mirušo skaits pārsniedzis miljonu, savukārt izveseļojušies vairāk nekā 24,6 miljoni cilvēku.

0
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Igaunija vienkāršo iebraukšanas kārtību no Latvijas
Ja ministrs saslims, visi būs apdraudēti: Latvijas valdība turpinās strādāt attālināti
Gandrīz 20% reģistrēto Covid-19 gadījumu bija bez simptomiem