Baltops

Lietuvas deputāts pārmet ES nevēlēšanos finansēt Baltijas drošību

23
(atjaunots 16:29 28.02.2020)
Konservators atzīmēja, ka ASV ieguldījušas milzīgu naudu reģiona drošības pasākumos, bet ES tamlīdzīgām iniciatīvām atvēlējusi tikai "nulli eiro".

RĪGA, 28. februāris - Sputnik. Lietuvas partijas "Tēvijas savienība – Lietuvas kristīgie demokrāti" (TS-LKD) loceklis Laurīns Kasčūns uzskata, ka Eiropas Savienība pārak maz iegulda Baltijas valstu drošībā. Savu viedokli viņš paudis Facebook.

Konservators atgādināja, ka ļoti populāra kļuvusi nostādne par to, ka "Eiropai jāuzņemas lielāka atbildība par savu drošību". Taču, atšķirībā no ASV, ES vadība nepiešķir naudu ar drošību saistītām iniciatīvām.

Cita starpā Kasčūns pieminēja "militāro šengenu" – militārās mobilitātes iniciatīvu, kas paātrinās militārās tehnikas pārvietošanos ES teritorijā.

"Kad es dzirdu idejas par Eiropas armiju, es pārsvarā izslēdzu skaņu, taču dažiem ES aizsardzības risinājumiem var būt liela nozīme gan ERS un NATO mijiedarbības nostiprināšanā, gan mūsu reģiona drošības nostiprināšanā. (..) Šeit es ieslēgšu pauzi, lai pajautātu: vai jūs zināt, cik miljardi eiro atvēlēti šai iniciatīvai ("militārajai šengenai" – red.) ES ilggadējo finansiālo rāmju pēdējā versijā. Pagaidām – 0,00," rasta Kasčūns.

Konservators uzsvēra, ka vēl viens populārs uzskats par to, ka "ASV aiziet no Eiropas", ir nepatiess. Kā pierādījumu Kasčūns atgādināja finansējumu, kas paredzēts amerikāņu spēku un tehnikas dislokācijas nodrošināšanai, mācībām un militārās infrastruktūras uzlabošanas programmām.

"Pēdējo piecu gadu laikā tikai Lietuva vien saņēmusi aptuveni 280 miljonus dolāru no dažādām ASV programmām. Jā, dārgie, 28 miljoni dolāru militārajai infrastruktūrai uzņēmējvalsts iespēju nostiprināšanai. Vai kāds par to ir rakstījis?" vaicāja politiķis.

Viņš atgādināja aŗī to, ka pavasarī Lietuvā tiks izvērsti ASV sauszemes spēki ar smago tehniku. "Tātad, ja arī šodien kāds aizies no Eiropas, tā varētu būt pati ES, nevis ASV," secināja Kasčūns.

Iepriekš Lietuvas prezidents Gitans Nausēda pauda pārliecību, ka ASV spēku dislokācija Baltijas reģionā ir "spēcīgs faktors Krievijas savaldīšanai." Viņaprāt, bez NATO Lietuva nebūtu tikusi galā ar austrumu kaimiņu. Baltijas politiķi pastāvīgi izmanto mītu par augošajiem "Krievijas draudiem", lai panāktu finansējumu no ES, ASV un NATO.

Tāpat Lietuva, Latvija un Igaunija tiecas izvietot savā teritorijā pēc iespējas lielāku skaitu rietumu alianses karavīru un tehniku, kā arī iegādājas bruņojumu. Maskava jau vairākkārt norādījusi, ka neplāno nekādus uzbrukumus, un atzīmēja, ka drīzāk jau bažas rada NATO darbības, jo alianses spēki nenogursroši aktivizējas pie Krievijas robežām.

Arī Krievijas Ārlietu ministrija iepriekš uzsvēra, ka alianse izmanto Rietumu histēriju, lai paplašinātu bruņojumu un kontingentu, lai arī pati netic "Krievijas uzbrukuma" iespējai. Virkne ekspertu uzskata, ka Lietuva izdomā pasakas par "briesmīgo Krieviju", lai iebiedētu savus iedzīvotājus.

23
Tagi:
aizsardzība, ES, Lietuva
Pēc temata
Cik daudz iedzīvotāji tērē armijai? Militārās celtniecības apvāršņi Latvijā 2020.gadā
Eksperts: ASV mierina Baltijas vaimanas ar paraugmācībām Eiropā
Igaunija vērtē uzbrukuma risku un atzīst: Krievijas "draudi" ir nenozīmīgi
ASV militārais budžets: kas atkritīs Latvijai
Rudens Rīgā, foto no arhīva

Latvija viena no ES valstīm, kam draud augstākais nabadzības risks

12
(atjaunots 13:17 19.10.2020)
Eurostat pētījums liecina, ka līdz ar Latviju šajā reitingā iekļuvusi Itālija, Lietuva, Grieķija, Rumānija un Bulgārija.

RĪGA, 19. oktobris – Sputnik. Aizvadītajā gadā gandrīz ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju (22,9%) pakļauti nabadzības riskam. Par to liecina statistikas aģentūras Eurostat dati.

Starp ES dalībvalstīm vairāk nekā katrs piektais cilvēks atradās uz nabadzības riska sliekšņa Rumānijā (23,8%), Latvijā (22,9%), Bulgārijā (22,6%), Igaunijā (21,7%), Spānijā (20,7%), Lietuvā (20,6%) un Itālijā (20,3%). Dati par Itāliju sniegti par 2018. gadu. Reitinga otrajā galā ar zemāko nabadzības risku atrodas Čehija (10,1%), Somija (11,6%), Slovākija (11,9%), Slovēnija (12,0%), Ungārija (12,3%), Dānija (12,5%), Nīderlande (13,2), Austrija (13,3%) un Francija (13,6).

​Pie tam jāpiebilst, ka 21,7% Latvijas iedzīvotāju pakļauti nabadzības riskam no ienākumu viedokļa. Igaunijā šis rādītājs sasniedzis pat 22,9%, bet Lietuvā – 20,6%.

Latvija un Lietuva regulāri ieņem antilīderu vietas Eiropas Savienībā dzīves līmeņa ziņā. Eurostat jau vairākkārt iekļāvis valstis reitingā ar augstāko nabadzības risku pilsoņiem.

Daži eksperti uzskata, ka pēc PSRS sabrukuma un abu valstu iestāšanās ES Latvija un Lietuva kļuvušas par Eiropas perifēriju, kam atņemta jebkāda patstāvība.

12
Tagi:
Eurostat, nabadzība, Latvija
Pēc temata
Pandēmijas laikā cilvēku kļuvuši nabadzīgāki: Latvijā pieaug zādzību skaits no mājokļiem
Kāpēc jūs esat tik nabadzīgi? Vīrietis braucis uz "skaisto Latviju", bet nokļuvis reālajā
Urbanovičs: Latvija top arvien latviskāka un nabadzīgāka
"Koronakrīze" jau pusi Latvijas iedzīvotāju ir padarījusi nabadzīgākus
Kodolsprādziens, foto no arhīva

Ukraiņu ģenerālis nolēmis pabiedēt Rietumus ar iedomātiem kodolieročiem

7
(atjaunots 13:04 19.10.2020)
Mēs aizsargājam Rietumu pasauli, bet rietumi mūs – ne īpaši – aptuveni tā pašreizējo situāciju novērtējis ukraiņu ģenerālpulkvedis Igors Smeško. Tagad viņš draud, ka Ukraina kuru katru brīdi var atjaunot savu kodolpotenciālu.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. 1994. gadā Ukraina atteicās no kodolarsenāla, kas tai tika mantojumā no PSRS, un parakstīja Budapeštas memorandu, kas garantēja valsts drošību no kodolvalstu puses apmaiņā pret pievienošanos Līgumam par kodolieroču neizplatīšanu.

Savu kodolarsenālu Ukraina zaudējusi, taču pavisam noteikti nav zaudējusi lielas ambīcijas un rožainas fantāzijas. To apliecina Ukrainas Drošības dienesta bijušā vadītāja ģenerālpulkveža Igora Smeško izteikumi, vēsta RIA Novosti.

Ģenerālpulkvedis pasūkstījās par to, ka Ukraina neliekuļoti aizsargā Rietumu pasauli un demokrātiju, taču nesaskata tikpat neliekuļotus soļus no Rietumu puses, tāpēc paziņoja, ka Ukrainai ir visas iespējas atjaunot savu kodolstatusu.

Ukrainai esot gan zinātniskais potenciāls, gan tehniskās iespējas, lai atkal pārvērstu to par kodollielvalsti, piedraudēja ģenerālis. Trūkstot tikai politiskās gribas.

Pie tam Smeško piezīmēja, ka neaicina izstrādāt atombumbas, viņš tikai atgādinot Rietumu valstīm, ka ukraiņu tauta jāciena.

Tāpat ģenerālis atgādināja patvaļīgajiem Rietumiem, ka arī Ukraina devusi vērā ņemamu ieguldījumu kodolbruņojuma attīstībā, jo Ukraina uzdāvinājusi pasaulei akadēmiķi Sergeju Koroļovu, kurš dzimis Žitomirā.

Jāpiebilst, ka viens no šī izcilā padomju zinātnieka sasniegumiem ir tas, ka viņš nodrošināja PSRS ar stratēģisko kodolraķešu bruņojumu, kas veidoja valsts vairogu.

 

7
Tagi:
kodolieroči, Rietumi, Ukraina
Pēc temata
Ukrainas bijušais pārstāvis NATO: valstij ir unikālas iespējas radīt kodolieročus
"Ukraina – kodolatkritumu kolonija". Kas notiek patiesībā
Ukraina nostādījusi pasauli uz kodolkara sliekšņa
Mediķiem veltītā statuja pie Mākslas muzeja Rīgā, foto no arhīva

Cipule: mediķi ir noguruši un gaida atbalstu

0
(atjaunots 14:18 19.10.2020)
Mediķiem vajadzīgs psiholoģiskais atbalsts, arī no iedzīvotāju puses, kā arī valstī noteikto ierobežojumu ievērošana.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. Mediķi Latvijā jau vairāk nekā pusgadu strādā paaugstinātas slodzes apstākļos, atgādināja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule intervijā Latvijas Radio.

Viņa atzīmēja, ka pavasarī, sākoties pirmajam Covid-19 vilnim, mediķi juta sabiedrības atbalstu – cilvēki aicināja viens otru palikt mājās, organizēja dažādas akcijas.

Cipule konstatēja, ka tagad vērojams pretējais – attieksme ir pavisam citāda, lai arī pašiem mediķiem ir daudz grūtāk pārdzīvot šo laiku.

Viņa atzina, ka mediķu noskaņojumu pasliktina fakts, ka nav zināms, cik ilgi turpināsies situācija ar Covid-19 un ko tā nesīs. NMPD, stacionāros, pieņemšanas nodaļās un laboratorijās darba apstākļi ir sarežģītāki, mediķi ir spiesti izmantot nopietnākus aizsardzības līdzekļus.

"Mums pašlaik ir vajadzīgs sabiedrības atbalsts – psiholoģisks, morāls, visa veida novērtējums par to, lai mēs varētu tā labi turpināt," teica Cipule.

Viņa norādīja, ka labākais atbalsts mediķiem – nenoliegt ieviesto ierobežojumu efektivitāti un ievērot tos.

Nepieciešamība nēsāt maskas un ievērot citus ar Covid-19 saistītos ierobežojumus patiešām ir sašķēlusi sabiedrību. Baltijas valstu līderi aicināja pilsoņus ievērot sociālo distanci, nēsāt maskas, izmantot dezinfekcijas līdzekļus, mazgāt rokas un ievērot citas higiēnas normas, bet Rīgas mērs Mārtiņš Staķis organizēja konkursu par labāko pašiņu maskā.

Savukārt neatkarīgais deputāts Aldis Gobzems atteicās nēsāt masku un aicināja veselības ministri Ilzi Viņķeli demisionēt. Savukārt sporta pārstāvji pauda neizpratni par ierobežojumiem sporta nodarbībām.

0
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Naudu spekulantiem, bet ne mediķiem: Latvija ir gatava neierobežoti finansēt airBaltic
Mediķu arodbiedrības vadītājs no jauna pieprasījis Viņķeles demisiju
Latviešu izcelsmes ārsts sola mediķu aizplūšanu un pats arī brauc prom
Kariņš: mediķiem varētu pacelt algas, ja visi samaksās sociālās iemaksas