Aizsardzības ministrijas galvenās mītnes ēka

Pentagons atzinis, ka militārais "pārākums" pār Krieviju ir zaudēts

54
(atjaunots 09:08 28.02.2020)
ASV Aizsardzības ministrijas pārstāvis informēja, ka ASV zaudējušas konkurētspējas priekšrocību, jo Krievija un Ķīna attīstās aizsardzības jomā.

RĪGA, 28. februāris - Sputnik. ASV Bruņoto spēku Štābu priekšnieku komitejas vadītājs ģenerālis Marks Millijs paziņoja, ka ASV militārais pārākums ir sagrauts, bet Krievija un Ķīna palielina savas priekšrocības šajā jomā, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz RIA Novosti.

Pentagona pārstāvis atzina, ka patlaban ASV armija ir gatava nodrošināt militāro savaldīšanu, aizsargāt valsti no uzbrukuma, atbalstīt sabiedrotos un karot ar jebkuru potenciālu pretinieku.

Taču, pēc Millja vārdiem , ASV konkurētspējas priekšrocība ir sagrauta un to nevienam nevajadzētu apšaubīt.

"Ķīna un Krievija pastiprina militārās iespējas, lai pārspētu ASV un to sabiedrotos un nodrošinātu savu ietekmi visā pasaulē," ģenerāļa teikto citēja ziņu aģentūra. 

ASV un vairākas citas valstis  regulāri stāsta par "Krievijas draudiem", kam, pēc Krievijas valdības un vairāku ekspertu domām, netic arī pat Vašingtona. Decembrī Krieivijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu atzīmēja, ka NATO ik gadus Eiropā organizē līdz 40 lielas mācības, kas nepārprotami vērstas pret Krieviju. ministrs atgādināja, ka alianse par 33% palielinājusi gaisa izlūkošanas intensitāti pie Krievijas robežām, izlūkošanu jūrā – par 24%. Pie tam Maskava jau vairākkārt uzsvērusi, ka valsts neplāno nekādus uzbrukumus. 

54
Tagi:
Pentagons, ASV, Krievija
Pēc temata
Pentagons noraizējies par Krievijas un Ķīnas darbu Arktikā
Pietiks ar piecām kilotonnām, lai savaldītu Krieviju. Pentagons liek kārtis galdā
ASV militārais budžets: kas atkritīs Latvijai
ASV mācībās izspēlēja kodoluzbrukumu Krievijai
Preču vilciens, foto no arhīva

Aicinājumus diversijām ņems vērā: Baltkrievija strādā pie kravu novirzīšanas no Baltijas

21
(atjaunots 20:16 23.11.2020)
Veidojot savu kravu loģistiku, Baltkrievija ņems vērā Lietuvas un Polijas uzvedību, paziņoja Baltkrievijas ĀM vadītājs Vladimirs Makejs.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Baltkrievija vēlas uzturēt drošu tranzītu caur Lietuvu un Polija, taču, ja Minska redzēs partneru nedrošumu, tiks sperti atbilstoši soļi. Jau šodien rit darbs pie Krievijas ostu izmantošanas Baltkrievijas preču eksportam, paziņoja ĀM vadītājs Vladimirs Makejs intervijā telekanālam "Belarus 1".

Makejs atzīmēja Lietuvas un Polijas politiķu nedraudzīgos paziņojumus pēc prezidenta vēlēšanām, kuri atspoguļo dubultos standartus.

"Pie tam, tiek izteikti ne vien paziņojumi, bet arī veikti konkrēti soļi, kas saistīti ar absolūtu, acīmredzamu iejaukšanos Baltkrievijas iekšlietās. Piemēram, tie pašie Telegram kanālu norādījumi attiecībā uz teju diversiju sarīkošanas uz dzelzceļiem un tā tālāk un tamlīdzīgi," atzīmēja Makejs.

ĀM vadītājs piebilda, ka Minska grasās piesaistīt uzmanību šim jautājumam, tostarp starptautiskās platformās.

Pēc ministra sacītā, šāda kaimiņvalstu politika tiks ņemta vērā, kad Minska plānos savu preču loģistiku.

"Vēlreiz atkārtošos: mēs uzskatām, ka tie ir mūsu kaimiņi. (…) Mēs gribētu, lai mums ir drošs tranzīts caur šīm valstīm. Esam ieinteresēti mūsu gan importa, gan eksporta piegāžu diversifikācijā caur šīm valstīm. Bet ja mēs redzēsim mūsu partneru, kaimiņu nedrošumu, tad, protams, mēs spersim atbilstošus soļus," sacīja Makejs.

Ministrs atzīmēja, ka baltkrievu eksportētāji jau šobrīd veic soļus "konkrētā pasākumu īstenošanā mūsu produkcijas piegādēs caur Krievijas ostu".

Cisternas ar naftas produktiem dzelzceļa stacijā, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Мальгавко

"Protam, mēs skatīsimies, vai tas mums ir vai nav izdevīgi. Mēs pieņemsim galīgo lēmumu, vadoties pēc šāda lēmuma izdevīguma Baltkrievijai. Bet jebkurā gadījumā diversifikācijas jautājums ir mūsu dienas darba kārtībā, un, protams, mēs ņemsim vērā mūsu rietumu kaimiņu uzvedību šajā jomā," sacīja ministrs.

Iepriekš prezidents Aleksandrs Lukašenko, komentējot Baltijas sankcijas pret viņu un vēl virkni Baltkrievijas amatpersonu, paziņoja, ka Minska izstrādā atbildes ekonomiskos lēmumus, ar to domājot arī Baltkrievijas kravu tranzīta novirzīšanu uz Krieviju.

21
Tagi:
Baltija, tranzīts, Baltkrievija
Pēc temata
Kaļiņingrada ir gatava pieņemt kravas no Baltkrievijas un sagaida Lietuvas šantāžu
Apturēt kravu plūsmu caur Baltiju: kā KF izpilda uzdevumu un vai tā palīdzēs Baltkrievijai
Eksperts: Minskai ir divi varianti, kā apturēt tranzītu no Lietuvas
Palaiduši vējā, tāpat kā tranzītu: eksperts par Baltijas izredzēm elektroenerģijas tirgū
Vīrietis mēra daktera maskā

Nosauktas Eiropas Savienības valstis ar vislielāko Covid-19 mirstību

37
(atjaunots 16:16 23.11.2020)
Neskatoties uz zināmu situācijas uzlabošanos, koronavīrusa mirstības rādītāji joprojām paliek visnotaļ augstā līmenī, un daudzās Eiropas valstīs tika ieviests ārkārtējās situācijas režīms.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Pēdējo 14 dienu laikā visvairāk nāvju, kuras izraisīja koronavīruss, Eiropas Savienībā, rēķinot uz 100 000 iedzīvotāju, reģistrēts Čehijā – 23,4, otrajā vietā ir Beļģija – 22,1, trešajā ir Bulgārija – 17,2, vēsta RIA Novosti ar atsauci uz Čehijas Veselības ministriju.

"Čehija pēdējo nedēļu laikā aizgāja no pirmās vietas Eiropas Savienības valstu vidū pēc jaunu ar Covid-19 saslimušo skaita dienā. Taču republika, saskaņā ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra datiem, joprojām ir ES pēdējo 14 dienu rādītāju līderi pēc koronavīrusa izraisīto nāvju skaita pārrēķinā uz 100 000 iedzīvotāju – 23,4. Sekojošās vietas ieņem Beļģija – 22,1, Bulgārija – 17,2, Polija – 14,3 un Slovēnija – 14,0," teikts paziņojumā.

Vakar Čehijā tika ziņots par 3187 jauniem inficētajiem, kas ir gandrīz par tūkstoti mazāk, nekā tajā pašā dienā pirms nedēļas un piecas reizes mazāk nekā oktobra izskaņas diennakts antirekorda rādītāji.

Kopumā, saskaņā ar svētdienas datiem, plkst. 18:00, valstī bija 89 536 ar koronavīrusu inficētie, no kuriem 5421 stacionēti. Kopumā pandēmijas periodā inficēti 491,6 tūkstoši cilvēku, izveseļojās 394,9 tūkstoši, miruši 7164 cilvēki, no tiem aptuveni puse novembrī.

Situācija ar koronavīurusu Beļģijā, foto no arhīva
© Sputnik / Тьерри Монасс

Kopš 5. oktobra republikā ir spēkā ārkārtējās situācijas režīms, kurš nopietni ierobežo sabiedrisko dzīvi valstī un kuru ceturtdien parlaments pagarināja līdz 12. decembrim. Taču sakarā ar zināmu epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos valdība sāka ieviest ārkārtējās situācijas mīkstināšanas pasākumus. Tostarp trešdien uz skolu atkal devās 1.-2. klašu skolēni, šonedēļ viņiem pievienojas pārējie skolēni. Pārtikas veikaliem drīkst strādāt nevis līdz plkst. 21:00, bet gan līdz 23:00. Aizliegums pilsoņiem iziet no mājas nakts laikā arī sāksies nevis no plkst. 21:00, bet no plkst. 23:00 un ilgs līdz plkst. 5:00.

Pēc valsts Veselības ministrijas vadītāja Jana Blatnas sacītā, saglabājoties esošai koronavīrusa saslimstības līmeņa samazināšanās tendencei, valdība atļaus no pirmdienas, 30. novembra, atvērt nelielus nepārtikas veikalus, kā arī frizētavas un kosmētiskos salonus.

37
Pēc temata
"Lielais divdesmitnieks" pieņēma samita gala deklarāciju: ko tā paredz
ES izveidos Eiropas Veselības savienību, lai koordinētu darbu cīņā ar Covid-19
Eiropas Savienībai jābūt gatavai jaunām pandēmijām un ārkārtējām situācijām
PVO pārstāve informēja, ka Krievija pieteikusi vakcīnas "Sputnik V" sertifikāciju
Rīgā noritēja akcija pret masku valkāšanu, foto no arhīva

Vai Latvijā ir vajadzīgi jauni koronavīrusa ierobežojumi: iedzīvotāju domas dalās

0
(atjaunots 09:58 24.11.2020)
Cik Latvijas iedzīvotāju atbalsta stingrāku ārkārtējās situācijas režīma ierobežojumu ieviešanu Latvijā koronavīrusa izplatības dēļ.

RĪGA, 24. novembris – Sputnik. Latvijā tiek apspriesta iespēja ieviest striktākus ierobežojumus ar mērķi apturēt jaunās koronavīrusa infekcijas izplatību. Kantar TNS aptauja Latvijas iedzīvotāju vidū vecumā no 18 līdz 60 gadiem liecina, ka vienota viedokļa sakarā ar šādu pasākumu nepieciešamību sabiedrībā nav. Rezultātus publicē Skaties.lv.

Jaunu ierobežojumu pretinieku tomēr izrādījās nedaudz vairāk. Gandrīz puse respondentu (48%) paziņoja ka nav vajadzības pastiprināt ārkārtējās situācijas režīmu, no tiem 20% ir stingri par to pārliecināti, vēl 28% drīzāk piekrīt tam, ka šādas nepieciešamības nav.

Vien nedaudz mazāk aptaujāto – 44%, – tieši pretēji, uzskata, ka valdībai ir jāievieš stingrāks epidemioloģiskais režīms, no tiem 19% paziņoja, ka tas noteikti ir nepieciešams, bet 25% drīzāk atbalsta šo variantu.

Katram desmitajam (8%) nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, otrais koronavīrusa vilnis Latvijā izrādījies krietni spēcīgāks par pirmo, un veselības aprūpes sistēmas resursi ātri izsīkst.

0
Tagi:
ārkārtējā situācija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Kad Latvijā varētu sākties jauns masveida atlaišanas gadījumu vilnis
Sejas maskas un nekādu ūdeļu: valdība pieņēmusi jaunus ierobežojumus
Ko mēs gaidām? Ieviesiet totālu lokdaunu! Ārsts aicināja Latvijas premjerministru rīkoties
Latvijas veselības aprūpes sistēmai draud sabrukums