Sīrijas armija Idlibas provincē

Turcijas karavīri Idlibā apšauda Krievijas GKS lidmašīnas

48
(atjaunots 08:37 28.02.2020)
Turcijas spēki un kaujinieki aktīvi izmanto pārnēsākamos zenītraķešu kompleksus. Krievijas un Sīrijas aviācija spiesta izmantot termiskās lamatas, lai aizsargātos no uguns.

RĪGA, 28. februāris — Sputnik. Turcijas vienības Idlibas provincē apšauda Sīrijas valdības amijas pozīcijas un Krievijas lidmašīnas, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz telekanāla "Rossija 24" reportāžu.

Telekanāla rīcībā esošā informācija liecina, ka Ankara pieņēmusi šo lēmumu, atbildot uz aviācijas triecienu, kura rezultātā gājuši bojā vismaz divi Turcijas karavīri. Avīze Daily Sabah vēsta, ka vēl divi kareivji ir ievainoti. Informācija par to, kas tieši veicis uzbrukumu, nav sniegta.

"Sīrijas karavīrus vārda tiešā nozīmē glābj aviācija – savējā un Krievijas. Sīrijas GKS un Krievijas GKS lidmašīnas atkal un atkal aptur kaujiniekus," akcentēja VGTRK Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas biroja vadītājs Jevgēņijs Poddubnijs.

Viņš pastāstīja, ka Turcijas spēki un kaujinieki aktīvi izmanto pārnēsākamos zenītraķešu kompleksus. Krievijas un Sīrijas aviācija spiesta izmantot termiskās lamatas, lai aizsargātos no uguns.

"Krievijas un Sīrijas lidmašīnas izšauj termiskos mērķus pēc uzlidojumiem pa bijušās "Al Kaidas"* filiāles radikāļiem," viņš stāstīja reportāžā.

Karadarbības epicentrs atrodas Nairaba, Sāna un Džubasa ciemu rajonā.

Iepriekš Sīrijas valsts ziņu aģentūra SANA vēstīja, ka kaujinieki ar Turcijas armijas atbalstu sākuši uzbrukumu Sarakibas pilsētas rajonā Idlibas provincē, ko Sīrijas karavīri atbrīvoja jau februāra sākumā. Teroristi izmantoja simtiem pašnāvnieku un mīnētas mašīnas, valdības spēki turpina intensīvu artilērijas apšaudi.

Turcijas prezidents Tajips Erdogans iepriekš paziņoja, ka Ankara ir gatava militārai operācijai reģionā, taču Sīrijas prezidents Bašars Asads uzsvēra, ka Damaska turpinās atbrīvot Alepo un Idlibas provinces, neskatoties uz Turcijas reakciju.

Vienošanās par Idlibu

2017.gada maijā Astanā (tagadējā Nursultana) Krievija, Irāna un Turcija vienojās par četru deeskalācijas zonu izveidi Sīrijā. Trīs no tām 2018.gadā nonāca Damaskas kontrolē. Ceturto zonu Idlibas provincē valdības spēki vēl nav ieņēmuši, lielāko tās daļu kontrolē "Džabhat an Nusras"* teroristi.

2018.gada septembrī Maskava un Ankara pārrunās pieņēma lēmumu izveidot demilitarizētu zonu Idlibā, kur atrodas vairāk nekā desmit dažādi formējumi. To vidu lielākie ir proturcisko grupējumu savienība "Nacionālā atbrīvošanas fronte" un "Džabhat an Nusra"*, aptuveni 30 tūkstoši kaujinieku.

Krievijas kara policija Alepo provinces ziemeļaustrumos Sīrijā
© Sputnik / Михаил Алаеддин

Šī gada janvāra beigās Sīrijas armija sāka uzbrukumu Idlibā un Alepo, ņemot vērā  teroristu veiktās apšaudes pa dzīvojamiem kvartāliem, kuru rezultātā gājuši bojā desmitiem civiliedzīvotāju. Mēneša laikā Asada spēki atbrīvoja vairāk nekā 600 kvadrātkilometrus, Māretas pilsētu un trasi M5 (Damaska-Alepo).

Eskalācijas fonā Idlibā Ankara un daži tās pārneri pārmet Damaskai un Maskavai uzbrukumus humanitāriem objektiem un Turcijas spēkiem.

Krievija un Sīrija jau vairākkārt uzsvērušas, ka nestabilitātes iemesls reģionā ir teroristu darbības. Iepriekš Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs norādīja, ka Turcija nav izpildījusi vairākas nozīmīgas saistības problēmu atrisināšanai Idlibā, piemēram, tā nav nošķīrusi no teroristiem bruņoto opozīciju, kas gatava dialogam ar valdību politiskā procesa ietvaros.

Turcijas viceprezidents Fuats Oktajs uzskata, ka valsts izpildījusi saistības, ko uzņēmusies Idlibā.

48
Tagi:
Sīrija, Turcija, Krievija
Pēc temata
Kaujinieki Sīrijā izmanto NATO valstu ieročus
Krievijas ĀM: Idlibā gājuši bojā Krievijas un Turcijas speciālisti
Upuri dzeltenos dūmos: Idlibā nofilmēts inscenēta ķīmisko vielu pielietojuma ieraksts
Stomatoloģijas klīnikā, foto no arhīva

Jaunas šausmas: ASV cilvēkiem, kuri pārslimojuši Covid-19, sāk izkrist zobi

5
(atjaunots 18:53 29.11.2020)
ASV vairākiem cilvēkiem, kuri iepriekš pārslimojuši koronavīrusu, sāka bez simptomiem izkrist zobi; pēc amerikāņu zobārsta Deivida Okano domām, Covid-19 var izraisīt jau esošo zobu problēmu pasliktināšanos.

RĪGA, 30. novembris – Sputnik. Pēc pārciesta Covid-19 atsevišķi cilvēki saskaras ar nopietnām problēmām mutes dobumā, līdz pat zobu izkrišanai, raksta Mixnews.lv ar atsauci uz The New York Times. Izdevums stāsta par vairākiem gadījumiem, kad jaunā tipa koronavīrusa infekciju pārslimojušie saskārās ar zobu izkrišanu.

Piemēram, Ņujorkas iedzīvotāja Fara Hemilija pazaudēja zobu pēc atveseļošanās. Viņa atzīmēja, ka neesot sajutusi nekādas sāpes, pat asiņošanas nebija. Hemilija paziņoja par citiem līdzīgiem gadījumiem tiem, kas pārcietuši Covid-19. Kāds arī pazaudējis zobu vai pat vairākus, citiem emalja kļuva pelēka vai arī sāka parādīties robi, kā arī veidojās smaganu iekaisums.

Pēc Jutas Universitātes paradontologa Deivida Okano domām, visticamāk, koronavīrusa infekcijas fonā dažiem cilvēkiem notiek līdzšinējo stomatoloģisko problēmu saasināšanās.

Savukārt Angioģenēzes fonda prezidents un direktors medicīniskos jautājumos Viljams Lī atzīmēja, ka zobu izkrišana bez asiņošanas ir neparasta parādība un liecina par kaut kādiem procesiem smaganu asinsvados.

Tāpat The New York Times pievērš uzmanību tam, ka zobu izkrišanas gadījumi koronavīrusu izslimojušajiem cilvēkiem ir visnotaļ reta parādība.

5
Tagi:
ASV, koronavīruss
Pēc temata
Covid-19 sekas salīdzina ar izkaisīto sklerozi, AIDS un insultu
Ārsts parādīja, ko Covid-19 pacienti redz pēdējos brīžos pirms nāves
PVO: notiek vakcīnas pret Covid-19 izstrāde deguna aerosola veidā
"Sarkanais karogs": ārste pastāstīja, kādus simptomus ignorējuši ar Covid-19 mirušie
Ledājs un jūra, foto no arhīva

Mūžīgā sasaluma kušana var novest pie spēcīgiem cunami

3
(atjaunots 18:38 29.11.2020)
Zinātnieku pētījumi liecina, ka ledus kušana Aļaskā var izraisīt kalnu iežu noslīdēšanu, kas savukārt izprovocēs cunami.

RĪGA, 30. novembris – Sputnik. Zinātnieki apgalvo, ka mūžīgā sasaluma kušanas rezultātā Aļaskā iespējami graujoši cumani, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz publikāciju izdevumā The Guardian.

Eksperti brīdina par saikni starp ātro temperatūras pieaugumu un noslīdeņiem, kas tagad apdraud dažādas pilsētas un kultūras pieminekļus. Jaunie pētījumi liecina, ka ledus kušana Aļaskā var izraisīt kalnu iežu noslīdēšanu, kas savukārt izprovocēs cunami.

Viena no problēmātiskajām zonām ir Barrija Arma fjorda nogāze, no kuras paveras ainava uz kruīzu kuģu populāru marštutu. Noslīdeņi kalna nogāzē netālu no Barrija ledāja sākušies pagājušā gadsimta sākumā. Pirms desmit gadiem šie procesi būtiski paātrinājušies. Šogad problēma tika fiksēta ar satelīta fotouzņēmumu palīdzību.

Ja noslīdenis nogāzīsies fjordā, vilnis var trāpīt kuģiem šajā rajonā, sasniegt simtiem metru tuvējos kalnos un noslīcināt populāru tūrisma maršrutu, sasniedzot 10 metru augstumu virs Vitieras pilsētas.

Šogad 14 ģeologi jau brīdināja, ka liels nogruvums iespējams tuvākā gada laikā un ticams tuvāko 20 gadu laikā.

2015. gadā līdzīgs noslīdzenis nogāzē, kas tāpat slīdēja lejup gadu desmitu laikā, radīja cunami, kas iznīcināja mežu 193 metru attālumā uz augšu pa Tāna fjorda nogāzēm Aļaskā.

"Kad klimats mainās, ainavai vajadzīgs laiks, lai pielāgotos. Ja ledājs atkāpjas ļoti ātri, tas var "pēkšņi pārsteigt" apkārtējās nogāzes un tās iebruks," konstatēja ģeologs Bretvuds Higmans pēc ilgstoša darba pie Tāna un Barrija Arma fjordiem.

Ģeoloģe Erīna Besseta-Kirtone, iepazinusies ar satelītu fotogrāfijām, kas tapušas 30 gadu laikā, konstatēja, ka noslīdeņi Svētā Iļjas un Gleišerbeja kalnos Aļastā notikuši siltākajos gados. Viņa piezīmēja, ka pagaidām zinātnieki vēl nav pietiekami labi izpētījuši noslīdeņu rašanās mehānismus. "Mēs zinām par korelāciju, taču pagaidām vēl neesam izpētījuši virzošo spēku," viņa paskaidroja.

Pēdējā gadsimta laikā 10 no 14 augstākajiem reģistrētajiem cunami notikuši apledojušos kalnu rajonos. 1958. gadā noslīdeņa radītais vilnis Lituijas līcī Aļaskā sasniedza 524 metrus – tas bija augstākais jebkad reģistrētais cunami. Zemestrīces laikā Aļaskā 1964. gadā lielākā daļa nāvju notikušas stihisko katastrofu rezultātā, ko radījuši zemūdens noslīdeņi.

Pateicoties detektoriem, eksperti cer prognozēt, kad nogāzes, ļoti ticams, nobruks bīstamākajās vietās. Tie varēs fiksēt tikko manāmas pārmaiņas, kas var kļūt par noslīdeņa prologu.

3
Tagi:
klimata pārmaiņas
Pēc temata
Arktikā fiksēts temperatūras pieaugums, kāds nav redzēts pēdējos 3000 gadus
Zinātnieki fiksējuši neparasti karstu punktu Antarktīdā
Kas notiek patiesībā – globālā sasilšana vai atdzišana
Nāvējoši atradumi. Zinātnieki atklājuši seno ledāju noslēpumus