ASV JKS jaunākā kaujas zemūdene zaudējusi segumu jau pēc pirmā reisa

54
(atjaunots 11:28 28.02.2020)
Tiek atzīmēts, ka Stealth segums ir visu Amerikas Savienoto Valstu zemūdeņu vājā vieta un izaicinājums inženieriem.

RĪGA, 27. februāris – Sputnik. Viena no jaunākajām ātrgaitas uzbrukuma zemūdenēm "Kolorādo" ("Virdžīnijas" klase) nesen atgriezās no pirmā ilgā reisa jūrā, pēc kura zaudēta daļa no tās stealth seguma, vēsta Sputnik Lietuva.

Par to vēsta žurnāls Forbes.

​Tiek atzīmēts, ka šī informācija nav jauna, jo pagājušajā rudenī informators apsūdzēja Amerikas kuģu būvniecības kompāniju Stealth seguma kvalitātes kontroles rezultātu falsifikācijā.

Rakstā atzīmēts, ka, neatkarīgi no tā, vai šīs ziņas par viltus testu rezultātiem bija patiesas, segums patiešām krīt nost.

Zemūdene "Kolorādo" tika ieviesta ASV JKS ierindā 2018. gada pavasarī, savukārt ielikta jau 2015. gada pavasarī. Tā kļuva par 15 savā klasē un skaitās tomēr jauns modelis.

Sava pirmā ilgā izbrauciena zemūdene šķērsoja aptuveni 39 tūkstošus jūras jūdžu, tātad praktiski divas reizes izgāja apkārt zemeslodei.

Kā tiek norādīts rakstā, Stealth seguma, jeb skaņu slāpējoša seguma, izveide joprojām ir un paliek sarežģīts uzdevums amerikāņu inženieriem. Segums ir nepieciešams, lai padarītu zemūdenes nepamanāmas potenciālā pretinieka izsekošanas kompleksiem.

54
Tagi:
ASV
Pēc temata
NI novērtējis zemūdenes "Borei", kas spēj padarīt ASV "neapdzīvojamas"
Krievijā nolaista ūdenī jaunā projekta pirmā atomzemūdene
National Interest nosaucis zemūdenes, kas spēj iznīcināt pasauli pusstundas laikā
Первый заместитель декана факультета мировой экономики и мировой политики ВШЭ Игорь Ковалев

Ekonomists: jauna robežu slēgšana var kļūt fatāla priekš Eiropas Savienības

22
(atjaunots 11:58 04.08.2020)
Brīvas pārvietošanās aizliegums, vienas no galvenajām ES vērtībām, – tas ir nopietns trieciens ne tikai integrācijas principiem, uz kuriem tika veidota Eiropas Savienība, bet arī ekonomikai.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Jautājumam par nacionālo robežu atvēršanu vai slēgšanu jābūt risinātam visu Eiropas Savienības dalībvalstu līmenī, paziņoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda. Ir jāsaskaņo šī pasākuma izmantošanas mehānisms, kurš vienveidīgi tiktu pielietots kā karantīnas instruments, citē Nausēdas vārdus Sputnik Lietuva.

Jauna ES robežu slēgšana novedīs pie kolosāliem zaudējumiem veselai virknei Eiropas ekonomikas nozaru, paziņoja Sputnik Latvija ekonomists, Ekonomikas augstskolas Pasaules ekonomikas un pasaules politikas fakultātes dekāna pirmais vietnieks Igors Kovaļovs.

Ковалев: новое закрытие границ ЕС может стать фатальным для экономики

"Robežu atvēršana būs atkarīga no epidemioloģiskās situācijas konkrētajā Eiropas Savienības valstī. Šeit ir iespējami visdažādākie risinājumi – no atgriešanās pie pilna pārvietošanās aizlieguma starp valstīm līdz atsevišķu izņēmumu ieviešanai. Ir acīmredzami, ka robežu slēgšana un brīvas pārvietošanās, vienas no galvenajām ES vērtībām, aizliegšana – tas ir nopietns trieciens ne tikai integrācijas principiem, uz kuru pamata tika veidota Eiropas Savienība, bet arī ekonomikai," norādīja Kovaļovs.

Eksperts atzīmēja, ka Eiropas jau ir izrādījusies nopietnas ekonomiskas krīzes situācijā.

"Daudzas ES valstis ir atkarīgas no tūrisma un saņem no tā būtiskus ienākumu. Protams, ieviestie pārvietošanās ierobežojumi liek šķēršļus tūristu plūsmai gan no Eiropas Savienības valstīm, gan no citām valstīm. Tas ir kolosāls trieciens tūrisma nozarei un ar to saistītiem ekonomikas sektoriem. Karantīnas pasākumu pastiprināšana un jauna robežu slēgšana nesīs papildu zaudējumu un var izrādīties fatāli daudziem biznesa veidiem," brīdināja Kovaļovs.

Pandēmijas fonā Eiropas Savienības valstis ieviesa ievērojamus aizliegumus sociālajā un ekonomiskajā nozarē, tai skaitā restorānu, veikalu, skaistumkopšanas salonu un sporta klubu slēgšanu un masveida pasākumu atcelšanu, kā arī pārvietošanās un tūrisma ierobežojumus. Šo pasākumu dēļ ES valstu ekonomika ir būtiski cietusi, lielus zaudējumus piedzīvojušas viesnīcas un tūrisms, sabiedriskā ēdināšana un pārvadājumi. Eiropas Komisija sagaida, ka eirozonas IKP šogad kritīsies vairāk nekā par 7% atšķirībā no pērnā gada kāpuma par 1,5%.

22
Tagi:
koronavīruss, tūristi, robeža, Eiropas Savienība
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Panākumi Baltijai, neveiksme ES: eksperts novērtēja ekonomikas glābšanas plānu
Sabrukums ir neizbēgams. Kāpēc ES tik kaismīgi strīdējās par palīdzību vājajiem
Atgriezās no ārzemēm: Latvijā pieci jauni Covid-19 inficēšanās gadījumi
Vakcinācija, foto no arhīva

Vai visiem pietiks: pasaules bagātākās valstis jau izpērk vakcīnu pret Covid-19

27
(atjaunots 16:51 03.08.2020)
Speciālisti ir noraizējušies par to, ka laikā, kad pasaules bagātākās valstis jau pilnā gaitā nodarbojas ar vakcīnas pret koronavīrusu devu iepirkšanu, nabadzīgās valstis var kļūt par situācijas ķīlniecēm un palikt bez visa.

RĪGA, 3. augusts – Sputnik. Pasaules bagātākās valstis, pie kurām attiecināmas ASV, Lielbritānija, Japāna un Eiropas Savienības valstis, jau ir parakstījušas vienošanās par vairāk nekā 1,3 miljardu vakcīnu pret Covid-19 devu iegādi, raksta Mixnews.lv, atsaucoties uz analītiķiem no kompānijas "Airfinity".

Tāpat tiek ziņots, ka šīs valstis ir gatavas izpirkt vēl 1,5 miljardus vakcīnu piegādēs un darījumos, kuri pagaidām skaitās neslēgti.

Pēc speciālistu domām, šādi masveida iepirkumi var apdraudēt citas valstis, kas šādas "agresīvas izpirkšanas" beigās var palikt vispār bez vakcīnas vai izrādīties pēdējās rindā uz iegādi.

Saskaņā ar aģentūru, ASV un Lielbritānija noslēdza darījumus ar "Sanofi" un "GlaxoSmithKline Plc", Japāna – ar "Pfizer".

Pastāv bažas, ka vakcīnas pret koronavīrusa devu visiem var nepietikt. Savukārt nabadzīgās valstis vispār var kļūt par situācijas ķīlniecēm, kā tas bija 2019. gadā, kad virkne valstu praktiski monopolizēja piegādes.

Atgādināsim, ka dotajā brīdī Covid-19 gadījumu skaits pārsniedz 18 miljonus.

Visvairāk saslimušo ir ASV – 4,8 miljoni cilvēku. Otrajā vietā seko Brazīlija – 2,7 miljoni cilvēku, trešajā – Indija (1,8 miljoni). Savienotās Valstis ieņem līderpozīcijas arī pēc letālu gadījumu skaita – vairāk nekā 158 tūkstoši mirušo. Tām seko Brazīlija (94 tūkstoši) un Meksika (47 tūkstoši).

Pēc Pasaules Veselības organizācijas domām, pasaulei ir vērts gatavoties ilgstošākai pandēmijai, situācija neizlīdzinās un joprojām paliek ārkārtēja.

27
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Krievijā nosauca masveida vakcinācijas pret koronavīrusu uzsākšanas termiņus
PVO ieinteresējusies par Krievijas vakcīnu pret Covid-19
Noslēgušies Covid-19 vakcīnas izmēģinājumi Krievijā. Kad sāksies masveida ražošana?
Dārzeņi. Foto no arhīva

Kur lai liek dārzeņus: Latvijas zemnieki baidās no tālmācībām

0
(atjaunots 18:59 04.08.2020)
Latvijas zemnieki nezin, vai spēs šoruden un šoziem piegādāt produktus skolām, ja tās atkal pāries pie tālmācībām.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Latvijas skolu pāriešanas varbūtība pie tālmācībām šoruden biedē ne tikai skolēnu vecākus, bet arī zemniekus, vēsta Latgales reģionālā televīzija.

Pagājušajā nedēļā Latvijas valdība apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto plānu, pēc kura skolās un citās mācību iestādēs sāksies jaunais mācību gads. Tas ietver sevī dažādus rīcības variantus, atkarībā no epidemioloģiskās situācijas attīstības, tostarp – pilnu pāreju pie tālmācībām.

Pēdējais variants var radīt būtiskus zaudējumus Latvijas zemniekiem, kuri piegādā izglītības iestādēm dārzeņus. Tā jau notika šī gada pavasarī – martā gandrīz pilnībā izzuda piegādes sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem un izglītības iestādēm, kā dēļ kopējais nozares kritums sasniedza 70-90%.

Rūtai Ķipurei ir sava zemnieku saimniecība – "Lukstiņmājas" Rēzeknes novadā. Šī sezona ir izdevusies laba – gan lietus, gan saule, tādēļ raža solās būt laba. Viņas ģimene strādā uz aptuveni 100 hektāriem, audzē dārzeņus un graudaugus.

"Skaisti sīpoli, laba burkānu raža, visā kopumā labi. Raža būs, galvenais, kur to pārdot," pateica Ķipure.

Viņai ir līgums par dārzeņu piegādi ar skolām Rēzeknē, Līvānos, Varakļānos un Ludzā. Taču šopavasar, ārkārtējās situācijas režīmā, dārzeņi palika noliktavā.

"Ļoti, ļoti daudz. Tonnās nemērījām (…), vienkārši izmetām, utilizējām, jo nevienam nevajadzēja. Pārāk zemas cenas," pastāstīja Ķipure.

Speciālisti iesaka nemest ārā dārzeņus, bet gan ziedot pansionātiem, dzīvnieku patversmēm, sadarboties ar sociālajiem dienestiem. Savukārt zemnieki saka, ka gadījumā, ja skolas būtu atvērušās, produkcija atkal būtu nepieciešama.

"Dzirdēju, ka skolas strādās ierastā režīmā, dotajā brīdī tā. Ir bailīgi, jo piegādes ir jāveic cauru gadu, bet viena lieta ir atvest uz skolu, un cita – saglabāt preci, tas ir grūti," saka Ķipure.

Vēl šī gada aprīlī Zemkopības ministrija izstrādāja atbalsta programmu 45,5 miljonu eiro apmērā. No šīs summas 2,5 miljoni eiro ir paredzēti zemnieku saimniecībām, kuras nodrošina pārtikas produktus skolām un bērnudārziem.

0
Tagi:
Latvija
Pēc temata
Cilvēki izvēlēsies pabalstu: fermeri neatradīs strādniekus septembrī par 800 eiro
Lieta ir cenā: fermeri un veikali vienojās virzīt vietējās preces, taču ar to ir par maz
Euronews: kas vāc zemenes Eiropas laukos