Министр иностранных дел РФ Сергей Лавров

"Jūs esat slimas, meitenes": kāpēc Gruzijā nobijās no Lavrova vizītes

74
(atjaunots 16:59 27.02.2020)
Šveicē Sergejs Lavrovs bija īstermiņa vizītē. Krievijas un Gruzijas attiecības tur neviens negrasījās apspriest.

RĪGA, 27. februāris – Sputnik, Galija Ibragimova. Eiropas Padomes ministru tikšanos pārcēla no Tbilisi uz Strasbūru. Gruzijas varasiestādes nevēlējās uzņemt Krievijas delegāciju un personīgi Sergeju Lavrovu. Situāciju pasliktināja incidents, kurš iepriekš notika Ženēvā. Kā tas ietekmēs Gruzijas imidžu, centās noskaidrot RIA Novosti.

"Ministra kungs"

Šveicē Sergejs Lavrovs bija īstermiņa vizītē. Krievijas un Gruzijas attiecības tur neviens negrasījās apspriest. Pēc Ženēvas atbruņošanas konferences ministrs gatavojās uzstāties ANO Cilvēktiesību padomes 43. sesijā.

Kad Lavrovs apsardzes un Krievijas delegācijas pavadībā devās uz sēžu zāli, kur jau sākās diskusija, parādījās Gruzijas žurnālistes. Pārkliedzot viena otru, viņas vienu brīdi angliski, citā brīdī krieviski centās uzdot jautājumu.

"Ministra kungs… Ministra kungs," sāka viena no viņām, taču Lavrova drošības dienests aizšķērsoja viņai ceļu. Tas nesamulsināja žurnālisti, un viņa pacentās aizsniegties līdz ministram ar mikrofonu. Apsargs atkārtoti stingri palūdza atiet nost.

Viņas kolēģe atkārtoja: "Ministra kungs! Ministra kungs, mēs esam Gruzijas žurnālistes un vēlamies saņemt jūsu komentāru."

Krievijas delegācija turpināja iet uz priekšu, gruzīnietes nelikās mierā. Lavrovs tomēr reaģēja. Viņš pasmaidīja, un pēc tam pateica: "Jūs ar kaut ko… Jūs esat slimas, meitenes."

"Mēs neesam slimas, mēs vienkārši gribam uzdot jautājumu. Jūs plānojat atbraukt uz Tbilisi, ja Eiropas Padomes ministru tikšanās notiks Gruzijā?" izkliedza viena no žurnālistēm, pagrūžot malā apkārtējos.

"Iet nebija iespējams. Kliedza, stūma, grūstījās, cenšoties izsisties cauri pie ministra. Nācās stumt malā visādu cieņu zaudējušās sievietes, lai tiktu uz priekšu… Mūs ar kolēģi "aizķēra", taču šefs necieta," komentēja Facebook notikušo Krievijas ĀM pārstāve Marija Zaharova, pievienojot pierādījuma kārtā saskrāpētas rokas fotogrāfiju.

Gruzīnu nesaskaņu Lavrovs

Par Gruzijas politikas centrālo figūru Lavrovs kļuva rudenī, kad prezidentūra Eiropas Padomes Ministru komitejā no Francijas pārgāja pie Gruzijas. Uzreiz radās jautājums: kā aizvadīt ministru sesiju, kura skaitās par galveno Eiropas Padomes pasākumu. Tikšanās ieplānota 15. maijā. Bet kur?

Lieta tajā, ka Gruzijas likums "Par okupētajām teritorijām" aizliedz iebraukt valstī personām, kuras, apejot Tbilisi, apmeklēja Abhāziju un Dienvidosetiju. Dokuments automātiski stājās spēkā pret visiem Krievijas ministriem, to skaitā pret Lavrovu. Un tagad grūtā stāvoklī izrādījušās pašas Gruzijas varasiestādes.

Atļaut apmeklēt valsti Krievijas ĀM vadītājam – nozīmē pārkāpt nacionālo likumdošanu. Aizliegt – tā ir atteikšanās no starptautisko saistību izpildes.

Pretrunas centās novērst Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili, paziņojot, ka ministru sesijas dēļ var pieļaut izņēmumu.

"Tas nav viegls solis priekš mums. Iedzīvotāji diez vai atbalstīs. Taču mēs paliksim uzticīgi saviem principiem un šīs organizācijas vadošajiem norādījumiem," paskaidroja viņa.

Taču Zurabišvili vārdi nevienu nepārliecināja. EPPA Krievijas delegācijas dalībnieks Leonīds Kalašņikovs painteresējās Gruzijas varasiestādēm, vai tās garantē drošību Krievijas ministram. Skaidra atbilde nesekoja.

Toties opozīcijas partijas "Vienotā nacionālā kustība" skaidri deva saprast, ka izvedīs cilvēkus protestēt. Pats Lavrovs neko nekomentēja.

Ņemot vērā, ka ielu protesta akcijas, kas nereti pāraug sadursmēs ar policiju, notiek Tbilisi diezgan bieži, bažas saistībā ar pasākuma drošību izteica arī citās nacionālās delegācijās.

Beigās ES vadība pieņēma lēmumu, ka Ministru komitejas sēde notiks Strasbūrā.

Spēle augstākajā līgā tiek atcelta

RIA Novosti aptaujātie Gruzijas eksperti līdz pēdējam cerēja, ka Eiropas Padomes ministru sesija tomēr notiks Tbilisi. Pasākuma pārcelšanu uz Strasbūru viņi izskatīja kā nopietnu triecienu Gruzijas imidžam un cerēja uz pušu saprātīgumu.

"Valstī pilnā gaitā notiek priekšvēlēšanu kampaņa. Politiskā situācija ir ārkārtīgi  karsta. Gan vara, gan opozīcija tiecas izcelt viens otru neizdevīgā gaismā. Lavrova atbraukšana varēja izprovocēt jaunu protestu vilni, un arī pašam ministram nebūtu ļoti ērti Tbilisi," uzskata Gruzijas Sabiedrisko lieto universitātes profesors Tornike Šarašenidze.

Eiropas Padomes lēmumu un Gruzijas varasiestāžu reakciju uz to eksperts novērtējā kā iekšpolitikas uzvaru pār ārpolitiku.

"Valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvēlējās stabilitāti valstī un pat ziedoja tik prestižu pasākumu, kā Eiropas Padomes ministru sesija. Loģika šeit ir skaidra: opozīcija ir gatava izmantot ikvienu iespēju, lai izvestu ielās cilvēkus. Atrastu ieganstu. Ja ne Lavrovs, tad apsūdzība uz Krieviju vērstā kursā. Varasiestādes izvēlējās izvairīties no provokācijām, neraugoties uz imidža zaudējumiem Eiropas Padomes priekšā," uzskata Šarašenidze.

Politologs un Gruzijas zinātniski-pētnieciskā centra "SIKHA Foundation" dibinātājs Arčils Siharulidze norāda uz Gruzijas vadības vājumu.

"Gruzijas politiskā elite kārtējo reizi pierādījusi, ka pagaidām nav izveidojusies un nav spējīga spēlēt augstākajā līgā. Būtībā, varasiestādes piekāpās nacionālpatriotiskajiem noskaņojumiem sabiedrībā, kurus rosina opozīcija," saka viņš.

Politologs atzīmē reputācijas zaudējumus: "Ja Gruzijas varasiestādes uzņemtos atbildību un sarīkotu Eiropas Padomes tikšanos Tbilisi, tas parādītu politiskās apziņas nobriedumu. Īstenot diplomātiju ne tikai ar partneriem, bet arī ar nepatīkamiem sarunas biedriem – tā ir māksla, kura paceltu Gruziju augstāk. Taču varasiestādes izlēma savādāk."

Runājot par incidentu ar Gruzijas žurnālistēm Ženēvā, eksperts tajā saskata nepietiekami augstu politisko kultūru. Ir arī vēl kāds iemesls.

"Viņas uzmetās virsū Krievijas ministram ar jautājumiem 25. februārī. Tas ir svarīgs datums Gruzijas vēsturē. Šajā dienā 1921. gadā mūsu valsti okupēja Sarkanā armija. Uzdodot jautājumus Lavrovam, žurnālistes cerēja sarīkot ažiotāžu. Un viņas to panāca, pat ar tādu cenu," nobeigumā sacīja eksperts.

74
Tagi:
ANO, Gruzija, Krievija
Pēc temata
KF ĀM vadītājs piedalījās sarunu šovā: Lavrovs atbildēja uz provokatīviem jautājumiem
"Minhenes" iznākums: dažkārt pacietība izsīkst pēkšņi un negaidīti
Lavrovs pastāstīja ANO, kas gatavo pasauli kodolkaram un kas tajā uzvarēs
Krievijas ĀM: Eiropa nav gatava līdztiesīgām attiecībām ar Krieviju
Elektropadeves līnija, foto no arhīva

Baltkrievijas energosistēmas atslēgšana no Lietuvas: kas notika ar cenām

48
(atjaunots 13:28 13.04.2021)
Baltkrievijas energosistēmas izmēģinājumi, kuru laikā bija atslēgtas četras elektropadeves līnijas starp Baltkrieviju un Lietuvu, parādīja, ka tā var darboties bez pieslēguma Lietuvas tīklam, paziņoja Baltkrievijas Enerģētikas ministrijā.

RĪGA, 13. aprīlis - Sputnik. Baltkrievijas Enerģētikas ministrija paziņoja, ka republikas energosistēmas izmēģinājumi, kuru laikā tika atslēgtas pārrobežu elektropārvades līnijas, bija veiksmīgi, vēsta RIA Novosti.

"Izmēģinājumi... demonstrēja baltkrievu energosistēmas tehnisko iespēju strādāt bez lietuviešu energosistēmas," teikts Baltkrievijas Enerģētikas ministrijas preses dienesta ziņojumā, atsaucoties uz "Belnergo" ģenerāldirektora vietnieku, galveno dispečeru Denisu Kovaļevu.

8. un 11. aprīlī Baltkrievija veica savas enerģētiskās sistēmas izmēģinājumus, kuru laikā tika atslēgtas četras elektropadeves līnijas ar 330 kW jaudu starp Baltkrieviju un Lietuvu. Pēc laikraksta "Komersant" datiem, Latvija šajās divās dienās ir pārtraukusi elektroenerģijas komerciālo importu no Krievijas. Turklāt "Inter RAO" (Krievijas elektroenerģijas eksporta operators) ziņoja, ka elektroenerģijas piegāde uz Lietuvu no RF Kaļiņingradas apgabala netika pārtraukta.

Pēc laikraksta datiem, Baltkrievijas energosistēmas darbības izmēģinājumu laikā Baltijā palielinājās elektrības cenas. Piemēram, 8. aprīlī Lietuva importa kompensēšanai no Baltkrievijas palielināja iepirkšanas apjomus no Polijas (3,5 gigavatstundu) un Zviedrijas (3,3 gigavatstundas). Rezultātā tūlītējās cenas Lietuvā palielinājās par 4 eiro par 1 megavatstundu, sasniedzot 51 eiro. 11. aprīlī tūlītējā cena Lietuvā bija aptuveni 40 eiro par 1 megavatstundu.

Baltijas valstis vēl joprojām strādā sinhronā režīmā ar pēcpadomju energosistēmu tā saucamajā BRELL lokā un ir atkarīga no dispečeru dienesta Maskavā un Krievijas elektroenerģijas tīkla. Lietuva, Latvija un Igaunija paziņojušas, ka plāno līdz 2025. gadam atslēgties no BRELL loka.

Saskaņā ar apstiprināto scenāriju, sinhronizācija notiks caur saslēgumu LitPol Link un jauno jūras kabeli starp Lietuvu un Poliju, kā arī sinhronajiem kompensatoriem, ko uzstādīs Baltijas valstīs.

Iepriekš Krievija vairākkārt veica Kaļiņingradas apgabala energosistēmas izolētas darbības izmēģinājumus.

48
Tagi:
BRELL, elektroenerģija, Baltkrievija, Lietuva
Pēc temata
Lietuvā atzina, ka saņems elektroenerģiju no BelAES
Principa lieta. Cik Baltijai izmaksās "neatkarība" no Krievijas
Eksperts: sals parādīja, ar ko Lietuva riskē pēc atslēgšanās no BRELL
Būs kā Teksasā: Latvijai prognozē enerģētisko kolapsu
Valletas ielās, foto no arhīva

Saņemiet 200 eiro par ceļojumu: kāda ES valsts izdomājusi, piesaistīt tūristus

44
(atjaunots 01:10 12.04.2021)
Tūrisma bizness pēc Covid-19 pandēmijas ir bēdīgā stāvoklī, taču daudzas valstis neskumst un izdomā, kā piesaistīt ceļotājus

RĪGA, 12. aprīlis — Sputnik. Kāda Eiropas Savienības valsts nolēmusi ar neparastu metodi piesaistīt tūristus, raksta Bb.lv.

Maltas Tūrisma ministrija informēja, ka izmaksās tūristiem 200 eiro, lai tikai viņi apmeklētu valsti un celtu tūrisma nozari pēc lejupslīdes Covid-19 pandēmijas un ar to saistīto ierobežoto avioceļojumu rezultātā.

Maltas tūrisma ministrs Kleitons Bartolo paskaidroja, ka valdība plāno izmaksāt naudu tūristiem, kuri pavadīs valstī vairāk nekā trīs dienas, kā arī rezerves naktsmītni caur vietējo viesnīcu. Jāpiebilst, ka izmaksas variēsies atbilstoši rezervētajiem apartamentiem. Piemēram tūristiem, kuri izvēlēsies pieczvaigžņu numurus, izmaksās 200 eiro, par četrzvaigžņu numuriem piedāvās 150 eiro, bet par trīszvaigžņu numuru valdība kompensēs 100 eiro.

Bez tam Kleitons pastāstīja, ka kompensācija tiem, kuri nolēmuši apstāties Maltas arhipelāgam piederošajā Gozo salā, būs par 10% lielāka.

"Shēmas mērķis ir panākt, lai Maltas viesnīcas būtu konkurētspējīgas, atjaunojoties starptautiskajam tūrismam," ieceri komentēja tūrisma ministrs.

Saskaņā ar drosmīgākajām prognozēm, Maltu gada laikā vajadzētu apmeklēt vismaz 35 tūkstošiem tūristu.

Iepriekš vēstīts, ka marta beigās Latvijā radās neizpratne par izbraukšanas noteikumiem uz trešajām valstīm nenozīmīgu iemeslu dēļ – lai arī tieša aviosatiksme ar vairākām valstīm ir organizēta, tūristus turp nelaida.

Ziņots, ka spēkā palicis noteikumus, saskaņā ar kuru ārvalstnieki var iebraukt Latvijā tikai svarīgu iemeslu dēļ: darbs, mācības, ģimenes apvienošanās, ārstēšanās, tranzīts vai nepilngadīgo pavadīšana, atgriešanās pastāvīgajā dzīves vietā, vai bēres. Tiem, kam ir nopietns iemesls Latvijas apmeklēšanai, pirms brauciena jāaizpilda blanka vietnē Сovidpass.lv. Iebraucot jāuzrāda dokumenti, kas apliecina brauciena nepieciešamību.

Atgriežoties no brauciena uz trešajām valstīm bez svarīga iemesla, uz sava rēķina jāveic Covid-19 tests. Ja tā rezultāts ir negatīvs, cilvēks var doties mājup un ievērot 10 dienas ilgu pašizolāciju. Ja testa rezultāts ir apstiprinošs, vai cilvēks atteicies to veikt, viņam jādodas obligātajā izolācijā uz vienu no viesnīcām, kas nodrošina šādu pakalpojumu.

44
Tagi:
Eiropas Savienība, koronavīruss, tūrisms
Pēc temata
Laidiet pie stūres: ES līderi grib tikt vispasaules valdībā
Pat pēc vakcinācijas brīva ceļošana atsāksies ne agrāk par vasaru
Ģimenes ārsti neizsniedz igauņiem izziņas ieceļošanai Latvijā
"Bezizejas stāvoklis". ES valstis interesējas par "Sputnik V"

Apelsīni garšo pēc zivīm: "garais Covid" mēnešiem ilgi moka pacientus

0
(atjaunots 15:40 14.04.2021)
No hroniska noguruma 23 gadu vecumā līdz aknu un sirds bojājumiem: kādas koronavīrusa ilglaicīgas sekas fiksē ārsti un zinātnieki.

RĪGA, 14. aprīlis - Sputnik. Kopējais Covid-19 slimnieku skaits Latvijā kopš pandēmijas sākuma pārsniedz 100 000 cilvēku, visbiežāk runa ir par vieglu vai vidēju slimības gaitu. Taču ārsti un zinātnieki arvien biežāk ievēro, ka daļai no pārslimušajiem, īpaši tiem, kuriem bijusi smaga slimības gaita, pēc pārslimošanas turpinās veselības problēmas. Speciālistu vidē šādu sindromu dēvē par "garo Covid", un pagaidām par to daudz vēl nav zināms. Ar ko saskaras daži pārslimojošie, noskaidroja LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens".

Infektoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes vadošā pētniece Ludmila Vīksna Ludmila Vīksna stāsta, ka dažos gadījumos simptomi var saglabāties ilgu laiku, bet ir pacientu grupas, kuriem simptomi parādās pēc 3-4 vai pat vairāk mēnešiem pēc slimības.

Vīksna tāpat pievērš uzmanību trešajai pacientu grupai – tie ir cilvēki ar aknu bojājumiem, kas ir īpaši bīstami, jo " aknas vispār nesāp praktiski". Pētnieki arī konstatēja, ka deviņos no desmit gadījumiem mirušajiem no Covid, kuriem agrāk nebija patoloģiju, autopsija atklāja aknu bojājumus. Bet tiem, kuri izveseļojās, normālās šūnas aizvietotas ar saistaudiem.

Kopumā pētnieki atzīme, ka aptuveni katram desmitajam pacientam ir kādas ilgstošākas sūdzības.

Pneimonologs Viesturs Šiliņš norāda, ka tiek fiksētas pneimonijas ar smagiem simptomiem, elpas nepietiekamību, ļoti nepatīkamu sauso klepu.

Kardiologs Roberts Feders brīdina par bīstamu vīrusa ietekmi uz sirdi, piemēram, Covid var izraisīt mikrotrombu veidošanos, kas var kļūt par infarkta cēloni. Tiesa, viņš norāda, ka sūdzības par sāpēm sirdī ne vienmēr liecina par sirds slimībām – dažreiz runa ir par nervu sistēmas bojājumiem.

Šo problēmu pēta arī Latvijā. Kā pastāstīja Austrumu slimnīcas Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas vadītājs Guntis Karelis, klīnikā nonāk pacienti, kuri pārslimojuši pirms 4-6 mēnešiem, un ap pusi no viņiem sūdzas par galvassāpēm, atmiņas traucējumiem, koncentrēšanās grūtībām, izteiktu nogurumu. Pacientu daļai ir autonomās nervu sistēmas traucējumi, bet autonomā nervu sistēma jau atbild par visu iekšējo orgānu darbību.

COVID-19
© Sputnik / Кирилл Каллиников

"Pacientiem bieži vien bija sirdsklauves, mainīgs asinsspiediens, var būt svīšanas problēmas un tādas lietas," Karelis apraksta simptomus.

Pacientus ar hronisku nogurumu pēta arī ārzemēs, pagaidām konkrētu secinājumu nav, bet ir hipotēze, ka koronavīruss pamodina organismā snaudošos citus vīrusus, piemēram, herpes vīrusu, kas savukārt, izraisa citas saslimšanas.

Pacientu stāsti

Brigita dažreiz izjūt paniku un pēkšņas sāpes, viņa izslimoja ar koronavīrusu pagājušā gada novembrī. Līdz tam savos 23 gados viņa vienmēr bijusi veselīga, bet tagad jūtas kā ne savā ķermenī.

"Man uznāk pēkšņas sāpes kaut kādās ķermeņa daļās, un tas nav tāpēc, ka man būtu...  kaut kas sāpētu pēkšņi. Tas ir tādēļ, ka man šie te nervu gali ir kairināti. (..) Neirologs teica, ka šis  kairinājums var būt arī ilgstošs," stāsta par savām sajūtām Brigita.

Madara arī saslimusi ar koronavīrusu 2020. gada novembrī, nesen viņai parādījās ožas halucinācijas.

"Pirms divām nedēļām man parādījās ožas halucinācijas. Es, teiksim, dzeru kafiju, bet jūtu kaut kādu tādu nepatīkamu smaku, kaut kādu tā kā ķīmisku. Var būt kaut ko — es nezinu, pat grūti izskaidrot. Tad vēl pēc kāda britiņa arī garšas halucinācijas. Piemēram, apelsīns man garšo pēc zivīm vai kaut kā tamlīdzīga," stāsta Madara.

Pētnieki no ASV Neiroloģijas akadēmijas izpētījuši 800 veselības aprūpes darbiniekus, kuri pārslimojuši ar koronavīrusu, un secinājuši, ka aptuveni 600 no viņiem slimošanas laikā zaudēja ožu, un pat pēc pieciem mēnešiem pusei no viņiem oža vēl nebija atgriezusies. Šo sindromu dēvē par anosmiju, un tas ir saistīts ar nervu sistēmas bojājumiem, tomēr pētnieki cer, ka ar laiku oža atjaunosies.

Vairāki pārslimojušie pastāstīja žurnālistiem par to, ka turpina izjust bezspēku un nogurumu. Viena paciente, kas pārslimojusi decembrī, pastāstīja, ka viņai sākuši pastiprināti izkrist mati, un situācija neuzlabojās, lai gan viņa dzer vitamīnus, lieto speciālos šampūnus un ievēro ārstu ieteikumus. Otra paciente, Sabīne, ar Covid-19 saslimusi 2020. gada oktobrī, viņa pastāstīja, ka cieš no aizdusas pat pie nelielas slodzes. Sabīne vērsās pie kardiologa, kurš izrakstīja zāles. Tāpat Sabīne novērojusi pastiprinātu matu izkrišanu.

0
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Ušakovs: rīdzinieki drūzmējas rindās pēc apģērba, ignorējot vakcīnu
Dzīvās rindas eksperimenta rezultāti masveida vakcinācijas centros Rīgā
Kāpēc, ja tik un tā var saslimt, izskaidro epidemiologs
Ierobežojumus Latvijā var mazināt jau pēc divām nedēļām: kādus variantus izskata