Pases pārbaude

Pat par brīvu nevajag: eksperts paskaidroja, kādēļ Londona noraida migrantus no Baltijas

147
(atjaunots 14:46 25.02.2020)
Britu IeM paziņoja, ka 70% esošo ārzemju strādnieku neatbilst prasībām, kas tiks izvirzītas darba migrantiem no 2021. gada.

RĪGA, 25. februāris – Sputnik. Pēc Brexit pārejas perioda beigām Lielbritānija pastiprinās prasības darba migrantiem. IeM publicēja jaunās imigrācijas sistēmas projektu, tās pamatā ir balles, kas tiek ieskaitītas par noteiktām profesionālām prasmēm un angļu valodas zināšanu līmeni.

"Saskaņā ar vērtējumu 70% esošā darbaspēka no ES neatbilst prasībām, kas tiks izvirzītas kvalificētiem speciālistiem," teikts Lielbritānijas IeM paziņojumā.

Apvienotā Karaliste vēlas atbrīvoties no nekvalificētiem strādniekiem no Austrumeiropas, kuri atņem darbavietas britiem, atzīmēja radio Sputnik ēterā KF Valdības finanšu universitātes Personāla vadības nodaļas profesors, Darba un sociālo attiecību akadēmijas prorektors Aleksandrs Safonovs.

"Lielbritānija pēdējā laikā neizceļas ar ekonomiskās izaugsmes tempiem, pastāv darbaspēka pārpalikums. Politiķi, domājot par gaidāmajām vēlēšanām, vēlas stabilizēt situāciju darba tirgū. Lielbritānijā ir pietiekami augsts ienākumu līmenis, tādēļ tur notika cilvēku pieplūdums no Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, kuri ir gatavi strādāt par mazāku naudu, – viņiem arī ķērušies klāt," paskaidroja Safonovs.

Pēc eksperta sacītā, Lielbritānija bija spiesta sekot līdzi kopīgiem noteikumiem, kad atradās Eiropas Savienības sastāvā.

"Pēc izstāšanās no ES konservatori uzņēma kursu uz sava veida ekonomikas izolāciju, lai veicinātu nacionālās ekonomiskās izaugsmes tempus. Viņi cer pacelt savu pilsoņu dzīves un ienākumu līmeni, lai tādējādi nostiprinātu izstāšanās no ES lietderību," nobeigumā sacīja Safonovs.

Saskaņā ar aptuveniem aprēķiniem, Brexit brīdī Lielbritānijā dzīvoja aptuveni 90 tūkstoši Latvijā dzimušo un 85 tūkstoši Latvijas pilsoņu, savukārt vislielāko ārzemnieku kopienu veidoja Polijas pilsoņi – 781 tūkstotis cilvēku.

Referendums jautājumā par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES notika 2016. gada martā. Par atvadīšanos no Eiropas Savienības uzstājās 51,8% britu, pret 48,2%. Sākotnēji Brexit tika ieplānots 2019. gada 29. martā, taču tas notika vien 2020. gada 31. janvārī. Pārejas periods beigsies šī gada beigās, līdz tam brīdim Lielbritānijai ir jānosaka visi svarīgie patstāvīgās dzīves noteikumi.

147
Tagi:
Lielbritānija, darba migrācija, Brexit
Temats:
Atvadas angļu stilā (143)
Pēc temata
Eksperts: Lielbritānija vēlas atrisināt jautājumu ar migrantiem no Austrumeiropas
Arī latviešus sāk dzīt prom: pēc Brexit Lielbritānijā aktualizē valsts valodas jautājumu
Latvijas ĀM pastāstīja, ko vēlas pēc Brexit. Un pieticīgi atgādināja par tirdzniecību
Eksperts: 2020. gads Baltijas valstu ekonomikai būs ārkārtīgi nelabvēlīgs

Lielbritānija sūta eskadras kuģi un pretzemūdeņu fregati uz Melno jūru

14
(atjaunots 08:38 21.04.2021)
Plānots, ka Lielbritānijas Jūras kara spēku kuģus atbalstīs iznīcinātāji F-35B Lightning un pretzemūdeņu helikopteri Merlin no aviācijas bāzes kuģa "Queen Elizabeth" Vidusjūrā.

RĪGA, 21. aprīlis – Sputnik. Lielbritānija nosūtīs uz Melno jūru divus kara kuģus, vēsta "Gazeta.ru", atsaucoties uz "The Sunday Times".

Akvatorijā ieradīsies pretgaisa aizsardzības eskadras kuģis un pretzemūdeņu fregate. Kuģi atrodas Vidusjūrā dislocētās aviācijas bāzes grupas pakļautībā.

Plānots, ka Lielbritānijas Jūras kara spēku kuģiem jebkurā brīdī varēs atbalstīt iznīcinātāji F-35B Lightning un pretzemūdeņu helikopteri Merlin no aviācijas bāzes kuģa "Queen Elizabeth".

Iepriekš vēstīts, ka NATO aicina Krieviju nodrošināt navigācijas brīvību Melnajā jūrā.

Krievijas senators Aleksejs Puškovs komentēja Lielbritānijas lēmumu nosūtīt karakuģus uz Melno jūru, apliecinot "solidaritāti" ar Ukrainu, vēsta RIA Novosti.

Politiķis atgādināja savā Telegram kanālā, ka aptaujā, ko organizēja britu izdevums Daily Express, 73% no gandrīz pieciem tūkstošiem aptaujāto lasītāju iebilda pret jebkādiem Londonas soļiem pret Maskavu.

"Lielākā daļa britu atceras, ka agrākā militārā iejaukšanās valstij maksāja lielu skaitu dzīvību un daudz naudas. Tāpēc Džonsonam labāk vajadzētu ietaupīt līdzekļus, ko prasīs divu karakuģu sūtīšana uz Melno jūru, "Ukrainas atbalstam"," uzrakstīja senators. Viņš konstatēja, ka tā ir bezcerīga lieta, jo divi kuģi neko neizšķirs.

"Bez šīs britu postimpērisko kompleksu liekās demonstrācijas itin labi var iztikt," secināja Puškovs.

Iepriekš ASV plānoja nosūtīt uz Melno jūru divus kuģus - "Roosevelt" un "Donald Cook". Tiek vajadzēja uzturēties akvatorijā no 14.-15. aprīļa līdz 4.-5. maijam. Pentagona oficiālais pārstāvis Džons Kirbijs paziņoja, ka amerikāņu karakuģu operācijas Melnajā jūrā ir "ikdienišķas", ASV koordinē šīs darbības ar Turcijas valdību Montrē konvencijas ietvaros. Vēlāk valsts atsauca pieteikumu Turcijai par kuģu izbraukšanu caur Bosfora šaurumu. Valda uzskats, ka ASV prezidents Džo Baidens to izdarījis, lai nepieļautu eskalāciju ar Krieviju – izdevums Politico informēja, ka šo lēmumu Pentagons pieņēmism jo noraizējies par spriedzi starp Krieviju un Ukrainu.

Pēdējā laikā rietumvalstis pauž bažas sakarā ar to, ka no Krievijas puses Ukrainā it kā pastiprinās "agresīvās darbības". Vašingtona ziņoja par "Krievijas agresijas" eskalāciju un bruņoto spēku pārdislokāciju uz Krimu un Ukrainas austrumu robežu virzienā.

Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka Krievija pārvieto bruņotos spēkus savā teritorijā un pēc saviem ieskatiem. Viņš konstatēja, ka tas nevienu neapdraud un nevienam par to nevajadzētu raizēties.

14
Pēc temata
KF aizsardzības ministrs ziņo par ASV un NATO spēku savilkšanu pie Krievijas robežām
"Viņi jau pārvieto kuģus un lidmašīnas": kas notiek Melnajā jūrā
Krievija iesaka ASV atturēties no divu kara kuģu reisa uz Melno jūru
Krievijas iznīcinātāji gatavojas bombardēt jūras mērķus
Sebastjans Kurcs

Austrija iepirks "Sputnik V": Kurcs aicina EZA pasteigties ar vakcīnas apstiprināšanu

23
(atjaunots 17:40 20.04.2021)
Austrijas kanclers Sebastjans Kurcs informēja, ka federatīvā republika ir vienojusies par miljonu Krievijas vakcīnas "Sputnik V" devu iegādi

RĪGA, 20. aprīlis - Sputnik. Austrijas valdība ir vienojusies iepirkt un sākt Krievijas Covid-19 vakcīnas "Sputnik V" lietošanu, kad Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) to apstiprinās, paziņoja federatīvās republikas kanclers Sebastjans Kurcs.

"Mēs vienojāmies iegādāties vienu miljonu devu vakcīnas "Sputnik V", ko izmanto jau vairāk nekā 50 valstīs," citē RIA Novosti Kurca paziņojumu.

Pēc viņa vārdiem, Austrija cer uz ātru Krievijas preparāta reģistrāciju Eiropā.

"Katra papildu vakcīna palīdzēs mums glābt dzīvības, saglabāt darba vietas un ātrāk atgriezties pie normālas dzīves," norādīja Kurcs.

Federālajā valdībā apstiprināja, ka Austrija izmantos vakcīnu, tiklīdz Eiropas regulators to apstiprinās. "Lietošana - pēc EZA reģistrācijas, teica Austrijas valdībā.

4. martā EZA ziņoja par "Sputnik V" ekspertīzes uzsākšanu, regulators pārbaudīs vakcīnas efektivitāti un drošību. Pēc uzticamā informācijas avota "Sputnik V" var saņemt apstiprināšanu maijā.

Divas Eiropas Savienības valstis - Ungārija un Slovākija – jau ir apstiprinājušas "Sputnik V" lietošanai, negaidot tās reģistrāciju Eiropas Savienībā. Pagājušajā nedēļā startēja Krievijas vakcīnas ražošana Serbijā, tāpat paredzams, divu mēnešu laikā to sāks ražot Itālijā.

Krievijas Veselības ministrija reģistrēja "Sputnik V" pērnā gada augustā. Vakcīnu izstrādāja Gamaleja vārdā nosauktais centrs uz labi izpētītās un pārbaudītās cilvēka adenovīrusu vektoru platformas.

Publikācija autoritatīvajā medicīnas žurnālā The Lancet liecina, ka "Sputnik V" trešajā izmēģinājumu fāzē demonstrēja efektivitāti 91,6% līmenī. Vakcīna pilnībā pasargā no smagas Covid-19 gaitas.

Preparāts "Sputnik V" reģistrēts jau vairāk nekā 60 pasaules valstīs, kuru iedzīvotāju skaits pārsniedz 1,5 miljardus cilvēku.

23
Tagi:
Sputnik V, vakcīna, Austrija
Pēc temata
"Sputnik V" izstrādātāji atbildēja uz Makrona vārdiem par vakcīnu karu
Kas vakcinēs Eiropu no vājinātas neatkarības vīrusa
Tika novērtēta "Sputnik V" efektivitāte pret Covid-19 jaunajiem paveidiem
Vakcinācijas tūrisms: ārzemnieki lido uz Krieviju pēc "Sputnik V"
Ādaži

Gatavojieties troksnim: Ādažu poligonā sākušās šaušanas mācības

0
(atjaunots 07:43 21.04.2021)
Līdz sestdienai Ādažu poligonā turpināsies mīnmetēju šaušanas mācības. Piecu rajonu iedzīvotājus lūdz nekrist panikā šāvienu un dārdu dēļ.

RĪGA, 21. aprīlis — Sputnik. Nacionālie bruņotie spēki brīdināja Latvijas iedzīvotājus par to, ka Ādažu poligonā 20.-24. aprīlī notiks mīnmetēju un kājnieku atbalsta līdzekļu šaušanas mācības, raksta Mixnews.lv.

Tuvējo rajonu – Ādažu, Garkalnes, Carnikavas, Saulkrastu un Inčukalna – iedzīvotājiem sniegta informācija par mācībām, kas notiks gan dienā, gan naktī. Ziņots, ka, iespējams, troksnis būs liels, tomēr iedzīvotāji lūgti nebīties no šāvienu dārdiem.

​Iepriekš vēstīts, ka Baltijas jūrā sākušās mīnu tralētāju mācības "Open Spirit", kas ik gadus notiek netālu no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas krastiem. Mācībās piedalās 21 kuģis no 11 NATO valstīm.

Igaunijas Aizsardzības ministrija pastāstīja, ka NATO 1. pastāvigā pretmīnu grupa, ko veido pieci kuģi, ieradās Igaunijā mācībām jau 16. aprīlī.

2018. gadā Latvija ieņēma līdera vietu aizsardzības izdevumu ziņā – tā ne tikai apsteidza visas Eiropas valstis, bet arī pārsniedza noteikto līmeni 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

2021. gadā Latvijas Aizsardzības ministrija plāno savām vajadzībām saņemt 2,3% no IKP – rādītājs par 44 miljoniem eiro pārsniegs šiem izdevumiem atvēlēto summu 2020. gadā.

0
Tagi:
militārās mācības, Nacionālie bruņotie spēki, Ādaži
Pēc temata
"Karavīri ir sajūsmā": Latvijā ieradīsies jauni karavīri no ASV
Neatkarīgās Latvijas Jūras spēkiem – 30. Rezultāti un perspektīvas
NATO 2030: pie kā ved spriedzes eskalācijas stratēģija Baltijā
Patriotisms iekšā, apkārt – Covid: ko māca zemessargiem pandēmijas laikā