RĪGA, 25. februāris – Sputnik. Pēc Brexit pārejas perioda beigām Lielbritānija pastiprinās prasības darba migrantiem. IeM publicēja jaunās imigrācijas sistēmas projektu, tās pamatā ir balles, kas tiek ieskaitītas par noteiktām profesionālām prasmēm un angļu valodas zināšanu līmeni.

"Saskaņā ar vērtējumu 70% esošā darbaspēka no ES neatbilst prasībām, kas tiks izvirzītas kvalificētiem speciālistiem," teikts Lielbritānijas IeM paziņojumā.

Apvienotā Karaliste vēlas atbrīvoties no nekvalificētiem strādniekiem no Austrumeiropas, kuri atņem darbavietas britiem, atzīmēja radio Sputnik ēterā KF Valdības finanšu universitātes Personāla vadības nodaļas profesors, Darba un sociālo attiecību akadēmijas prorektors Aleksandrs Safonovs.

"Lielbritānija pēdējā laikā neizceļas ar ekonomiskās izaugsmes tempiem, pastāv darbaspēka pārpalikums. Politiķi, domājot par gaidāmajām vēlēšanām, vēlas stabilizēt situāciju darba tirgū. Lielbritānijā ir pietiekami augsts ienākumu līmenis, tādēļ tur notika cilvēku pieplūdums no Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, kuri ir gatavi strādāt par mazāku naudu, – viņiem arī ķērušies klāt," paskaidroja Safonovs.

© CC BY 2.0 / John O'Nolan / #41 - Flying

Lielbritānija vēlas atgriezt nacionālo identitāti un maina pases

Pēc eksperta sacītā, Lielbritānija bija spiesta sekot līdzi kopīgiem noteikumiem, kad atradās Eiropas Savienības sastāvā.

"Pēc izstāšanās no ES konservatori uzņēma kursu uz sava veida ekonomikas izolāciju, lai veicinātu nacionālās ekonomiskās izaugsmes tempus. Viņi cer pacelt savu pilsoņu dzīves un ienākumu līmeni, lai tādējādi nostiprinātu izstāšanās no ES lietderību," nobeigumā sacīja Safonovs.

Saskaņā ar aptuveniem aprēķiniem, Brexit brīdī Lielbritānijā dzīvoja aptuveni 90 tūkstoši Latvijā dzimušo un 85 tūkstoši Latvijas pilsoņu, savukārt vislielāko ārzemnieku kopienu veidoja Polijas pilsoņi – 781 tūkstotis cilvēku.

Referendums jautājumā par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES notika 2016. gada martā. Par atvadīšanos no Eiropas Savienības uzstājās 51,8% britu, pret 48,2%. Sākotnēji Brexit tika ieplānots 2019. gada 29. martā, taču tas notika vien 2020. gada 31. janvārī. Pārejas periods beigsies šī gada beigās, līdz tam brīdim Lielbritānijai ir jānosaka visi svarīgie patstāvīgās dzīves noteikumi.

RĪGA, 25. oktobris — Sputnik. Turcijas aizsardzības ministrs Hulusi Akars apstiprināja, ka valsts veikusi Krievijas Federācijā iepirkto zenītraķešu kompleksu S-400 izmēģinājumus, un norādīja, ka tas ir plānveida darbs kontrakta ietvaros, vēsta RIA Novosti.

Turcija laida klajā starptautisko paziņojumu Navtex par artilērijas mācībām Sinopas pilsētas rajonā Melnās jūras reģionā. Iepriekš jau ziņots, ka Turcija sekmīgi izmēģināja Krievijā iepirktās PGA sistēmas S-400 valsts ziemeļos, visas palaistās raķetes trāpījušas mērķos.

© Sputnik / Алексей Филиппов

Mediji: Grieķija plāno šaušanas mācības ar kompleksu S-300

"Katra aizsardzības rūpniecības produkcijas iepirkuma kontrakta ietvaros paredzēti izmēģināumi. Tā ir iepirkuma programmas daļa, tīri tehniska darbība," Hulusi Akars paziņoja telekanālam NTV.

Fakts, ka Turcija iepirkusi zenītraķešu kompleksus S-400 Krievijā, nenozīmē, ka tā attālinājusies no NATO, Ankara vēl aizvien ir gatava iegādāties amerikāņu sistēmas Patriot, paziņoja Akars.

"S-400 bija nevis iegriba, bet nepieciešamība un nenozīmē mūsu attālināšanos no NATO. Tomēr nepieciešamības dēļ un gadījumā, ja mums tiks garantēta tehnoloģiju nodošana, kopēja ražošana un piegādes kalendārs, mēs varam iepirkt Patriot vai SAMP-T. Turcija arī iepriekš ir centusies izstrādāt alternatīvus variantus ar sabiedrotajiem un turpinās darbu. Mēs nevaram pieņemt tādus paziņojumus, kā "esam gatavi pārdot, tomēr Kongress aizliedz piegādes", Turcijas aizsardzības ministra teikto citēja telekanāls NTV.

Viņš piebilda, ka S-400 "neintegrēs NATO PGA sistēmā un Turcija izpildīs visas savas saistības alianses ietvaros".

Pie tam Ankara nedomā lūgt Vašingtonas atļauju ZRK S-400 izmēģinājumiem, paziņoja Turcijas prezidents Tajips Erdogans.

© Sputnik / Михаил Фомичев

Iespēja aizsargāt suverenitāti: kas plāno iegādāties Krievijas PGA sistēmu S-500

Iepriekš ASV Valsts departamenta pārstāve Morgana Ortagusa paziņoja, ka ASV "apņēmīgi nosodīs" Ankaras soļus, ja apstiprināsies informācija par izmēģinājumiem. Vašingtona pat piedraudēja Turcijai ar "nopietnām sekām", ja ZRK tiks aktivizēti.

"Jā, Sinopā notika, notiek izmēģinājumi. Un mēs nedomājam tiem lūgt ASV atļauju. Tātad šie kungi ir noraizējušies par to, ka šeit ir Krievijai piederoši ieroči," Erdogans uzsvēra sarunā ar žurnālistiem.

Viņš konstatēja, ka Ankara ir noskaņota apņēmīgi un turpinās nosprausto ceļu.

Viņš piezīmēja, ka Turcija neatsakās no amerikāņu pretgaisa sistēmu Patriot iepirkuma un ir gatava turpināt pārrunas par šo jautājumu ar ASV.

Krievijas jaunāko ZRK S-400 piegādes, kas radīja krīzi Turcijas un ASV attiecībās, sākās 2019. gada jūlija vidū. Vašingtona pieprasīja Ankarai atteikties no darījuma un to vietā iepirkt kompleksus Patriot, turklāt piedraudēja atlikt jauno iznīcinātāju F-35 pārdošanu vai pat atcelt darījumu, kā arī ieviest sankcijas. Ankara atteicās pakļauties un turpināja pārrunas par nākamās S-400 partijas iegādi.