Lielbritānijas pase, foto no arhīva

Lielbritānija vēlas atgriezt nacionālo identitāti un maina pases

25
(atjaunots 17:40 24.02.2020)
No 2020. gada Apvienotā Karaliste sāks atgriezt apritē vecā parauga valsts pilsoņu pases ar zilu vāku.

RĪGA, 25. februāris – Sputnik. No marta Lielbritānijā apritē atgriezīsies vecā parauga pases, raksta Press.lv, atsaucoties uz valdības dekrētu. Tagad vāks būs kā agrāk zilā krāsā, nevis tumši sarkanīgā, kāds tas ir šobrīd.

No 2020. gada vidus valdība plāno pilnībā pāriet pie pasēm ar zilu vāku.

Aleksandrs Safonovs
фото из личного архива Александра Сафонова

"Izstāšanās no Eiropas Savienības devusi mums unikālu iespēju atjaunot mūsu nacionālo identitāti. Ar atgriešanos pie kulta dizaina britu – zilā ar zeltu – pase atkal tik iepīta mūsu saimē," šādi ziņu komentēja iekšlietu ministre Pritti Patela.

Lappuse ar informāciju par britu pavalstniecību tiks izveidota no polikarbonāta, šis materiāls tiek izmantots arī ložu necauršaujamo stiklu izgatavošanā. Savukārt unikālās tehnoloģijas nodrošinās nepieciešamo aizsardzību personas datiem.

Lielbritānijas IeM paziņoja, ka jauno pasu izgatavošanai tiks pielietotas jaunākās un drošākās drukāšanas un dizaina metodes, lai viltošanas risks būtu minimāls.

Uz aizmugurējā vāka izvietos Anglijas, Ziemeļīrijas, Skotijas un Velsas emblēmas. Pasē kā agrāk būs 34 lappuses, savukārt pase privātiem izbraukumiem uz ārvalstīm saturēs 54 lappuses.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka pēc Brexit Lielbritānijā tika aktualizēts valsts valodas jautājums. Tā uz kādas Noridžas pilsētas mājas Norfolkas grāfistē parādījās sludinājums " Angļu valoda ir vienīgā valoda, kurā šeit runā. Ja gribat runāt citā valodā, vācieties prom uz savu dzimteni, lai arī no kurienes jūs nebūtu atbraukuši".

Pie tam šis iesniegums nebija vienīgais, papīri tika izkārti uz ugunsdzēsības skapjiem katrā daudzstāvu mājas stāvā.

Tiek atzīmēts, ka, visticamāk, šajā mājā tiek piešķirts sociālais mājoklis. Parasti šādās mājās dzīvokļus piešķir ģimenēm ar zemu iztikas līmeni, un maksa par mājokli tajos ir minimāla.

Vietējās varasiestādes jau ir reaģējušas uz šo gadījumu, apsolot tikt skaidrībā ar situāciju. Pilsētas varasiestādes paziņoja, ka Noridža vienmēr ir bijusi viesmīlīga pilsēta un tur necietīs ksenofobijas izpausmi.

Kā jau iepriekš Sputnik Latvija intervijā stāstīja latvietis Valdemārs K., kurš kopā ar sievu dzīvo Anglijas industriālajā Pīterboro pilsētā, Anglijā ir tādas pilsētas, kur pusi iedzīvotāju veido migranti. Fabrikā, piemēram, strādā 500-600 cilvēku, un tikai divi no tiem ir angļi. Tajā runā tikai krieviski un latviski. Viņi nemācās un nezina angļu valodu.

Piektdien, 31. janvārī, plkst. 23:00 Lielbritānija oficiāli pameta Eiropas Savienību pēc trīs ar pusi gadiem pēc referenduma par izstāšanos. Saskaņā ar Latvijas ĀM datiem, Lielbritānijā dzīvo 117 tūkstoši Latvijas valstspiederīgo.

25
Tagi:
pase, Lielbritānija, Brexit
Temats:
Atvadas angļu stilā (130)
Pēc temata
Arī latviešus sāk dzīt prom: pēc Brexit Lielbritānijā aktualizē valsts valodas jautājumu
Ekonomists: reemigrantu plūsma pēc Brexit radīs krīzi Baltijā
Latvijas ĀM pastāstīja, ko vēlas pēc Brexit. Un pieticīgi atgādināja par tirdzniecību
Kredīti, braucieni, muita, mācību maksa: Latvijas ĀM pastāstīja par dzīvi pēc Brexit

Arktikā fiksēts temperatūras pieaugums, kāds nav redzēts pēdējos 3000 gadus

4
(atjaunots 17:56 25.10.2020)
Zemāko temperatūru zinātnieki fiksējuši intervālā starp 1400. un 1600. gadu mūsu ērā – šo laiku vēsturnieki dēvē par mazo ledus laikmetu. Augstākie rādītāji konstatēti pēdējo desmit gadu laikā.

RĪGA, 25. oktobris — Sputnik. Zinātnieki no ASV un Kanādas fiksējuši klimata pārmaiņu vēsturi, pētot dibennogulumus arktiskajā ezerā Kanādā, vēsta RIA Novosti. Izrādījies, ka pēdējo trīs gadu tūkstošu laikā Ziemeļatlantijā nav bijis tik silts kā pašlaik. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā "Proceedings of the National Academy of Sciences".

Klimatologi no Masačūsetsas universitātes un Kvebekas universitātes izpētījuši nogulumus Sautsoututas ezera dibenā Kanādas Arktikā.

Šajā ezerā ideāli saglabājušies "gadu slāņi". Tie satur titāna minerālus, kas atbrīvojušies kalnu iežu gadsimtiem ilgajā erozijā. Izmērot titāna koncentrāciju slāņos, zinātnieki noteikuši ikgadējās relatīvās temperatūras un atmosfēras spiediena pārmaiņas reģionā.

Okeāna virsmas temperatūra Atlantijas ziemeļos ir pakļauta cikliskām pārmaiņām. Ar šo klimatisko parādību, kas pazīstama kā Atlantijas multidekāžu svārstība (AMS), saistīta virkne klimatisko parādību Ziemeļamerikā – sausums un vētras. Pie tam līdz šim zinātniekiem nebija izdevies noskaidrot AMS ciklu precīzu ilgumu, jo instrumentālie novērojumi sākušies tikai pirms 160 gadiem, bet viens cikls ilgst vismaz 60 gadus.

Kad Atlantijas ziemeļos valda zema temperatūra, lielākajā daļā Kanādas Arktikas un Grenlandē vērojams zems atmosfēras spiediens un otrādi. Zemas temperatūras apstākļos sniegs kūst lēnāk, titāna koncentrācija nogulumos ir augstāka, savukārt zemāks titāna saturs norāda uz augstāku temperatūru.

"Analizējot šos stabilos sakarus, mums izdevās saprast, kā mainījusies Atlantijas okeāna virsmas temperatūra pēdējo 2,9 tūkstošu gadu laikā – patlaban tie ir pilnīgākie dati," Masačūsetskas universitātes informācijā presei citēts pirmais raksta autors Fransuā Lapuants (Francois Lapointe) no Klimatisko sistēmu pētījumu centra.

"Mūsu pētījums ļaus klimatologiem labāk izprast mehānismus, uz kā balstās ilgtermiņa pārmaiņas Atlantijas okeānā," piezīmēja otrs autors Pjērs Frankuss (Pierre Francus) no Kvebekas universitātes Nacionālā zinātniski pētnieciskā institūta INRS.

Zemāko temperatūru zinātnieki fiksējuši intervālā starp 1400. un 1600. gadu mūsu ērā – šo laiku vēsturnieki dēvē par mazo ledus laikmetu. Augstākie rādītāji konstatēti pēdējo desmit gadu laikā.

Pētnieki vēsta, ka viņu iegūtie rezultāti atbilst citiem neatkarīgajiem datiem, kas saņemti Atlantijas okeāna dibennogulumus Atlantijas okeānā Islandes rajonā un pie Venecuēlas krastiem, tātad izraudzītais temperatūras vērtējuma kritērijs ir drošs.

Patlaban sasilšana Arktikā notiek divas trīs reizes ātrāk nekā citos planētas rajonos. Autori uzskata, ka tas varētu būt saistīts ar AMS siltās fāzes temperatūras korelāciju ar kopējo globālā temperatūras pieauguma tendenci.

"Pēdējos gados vasarā šajā reģionā pārsvarā vērojams augsts atmosfēras spiediens – skaidras debesis un temperatūra līdz 20 grādiem pēc Celsija skalas saglabājas vairākas dienas, pat nedēļas pēc kārtas. Tas neatgriezeniski ietekmējis sniega segu, ledājus un mūžīgo sasalumu," atzīmēja Lapuants.

Pētījuma dati rāda, ka Atlantijas okeāna virsējie slāņi kļuvuši anomāli silti aptuveni no 1995. gada. 2019. gadā ledus sega Grenlandē zaudējusi vairāk nekā 500 miljardus tonnu masas – tas ir rekordaugsts rādītājs, saistīts ar neredzēti stabilo augsto atmosfēras spiedienu.

Autori uzskata: ja tuvāko 1-2 gadu laikā AMS nepāries vēsajā fāzē, nākamvasar gaidāma vēl intensīvāka ledus kušana Kanādas Arktikā un Grenlandē. Tas savukārt draud ar tālāku Pasaules okeāna līmeņa celšānos un citām no ekoloģijas viedokļa nepatīkamām sekām.

4
Tagi:
klimata pārmaiņas, zinātnieki, Arktika
Pēc temata
Nāvējoši atradumi. Zinātnieki atklājuši seno ledāju noslēpumus
Cilvēce atsviedīs Zemi trīs miljonus gadu tālā pagātnē, uzskata zinātnieki
Zinātnieki fiksējuši neparasti karstu punktu Antarktīdā
Ukrainas karogs, foto no arhīva

Ukraiņu politiķi cer piedzīt no Krievijas miljardiem dolāru

6
(atjaunots 17:52 25.10.2020)
Ukrainas parlamentā top likumprojekts, kura mērķis būs noskaidrot, kādus "zaudējumus Krievija sagādā Ukrainai".

RĪGA, 25. oktobris – Sputnik. Ukrainas Augstākā rada gatavo likumprojektu, kas paredz aprēķināt naudas kompensāciju, ko Kijeva nākotnē pieprasīšot no Maskavas par "radīto kaitējumu", vēsta RIA Novosti. Ar šādu paziņojumu Kijevas Drošības forumā nāca klajā partijas "Golos" līdere Kira Rudika.

"Vajadzīgs tāds likums – aprēķināt kādus "zaudējumus Krievija sagādā Ukrainai", jo mēs redzam, ka ir starptautiskie precedenti, kad tāda nauda ir izmaksāta," deputāte paziņoja.

Pēc Rudikas domām, Ukraina itin vienkārši var "sarēķināt" kompensāciju miljardiem dolāru apmērā, un būtu tīrais noziegums to nedarīt. "Cik pieprasīt – piecus, piecdesmit vai piecsimt miljardus dolāru? Mēs nezinām," viņa klāstīja.

Maskavas un Kijevas attiecības pasliktinājās Donbasa iekšējā konflikta fonā. Iepriekš Ukrainas valdība jau vairākkārt apsūdzējusi Krieviju par iejaukšanos valsts iekšējās lietās. 2015. gada janvārī Augstākā rada pieņēma rezolūciju, kurā nosauca Krieviju par "agresorvalsti". Krievija noraida Ukrainas apsūdzības un norāda, ka tās ir nepieņemamas. Maskava norāda, ka nav iejaukta Ukrainas iekšējā konfliktā, turklāt ir ieinteresēta panākt, lai Kijeva pārvarētu politisko un ekonomisko krīzi.

6
Tagi:
Ukraina, Krievija
Pēc temata
Putins: Krievijas un Ukrainas attiecību pasliktināšanās nesākās Krimas dēļ
Latvijas vēstnieks konstatēja: Ukraina neattīstās
"Ķersies klāt nopietni": vai briti augšāmcels Ukrainas kara floti