Situācija uz Sīrijas un Turcijas robežas, foto no arhīva

Erdogans piedraudējis ar "apņēmīgiem soļiem" Sīrijā

34
(atjaunots 10:15 24.02.2020)
Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans norādīja, ka savās darbībās Sīrijā un Lībijā valsts ņem vērā savas nacionālās intereses, un notiekošo Idlibā nosauca par karu.

RĪGA, 23. februāris — Sputnik. Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans informēja par Ankaras nodomu spert "apņēmīgākus soļus" Sīrijā. Turcijas līdera teikto translēja telekanāls NTV.

Pie tam Turcijas līderis neprecizēja, par kādiem nākotnes soļiem ir runa, vēsta RIA Novosti.

"Cīņa nav vienkārša, iet bojā mūsu cilvēki. Mēs saskaramies ar jaunām lamatām,"  konstatēja Erdogans.

Tāpat Turcijas prezidents pastāstīja, ka izstrādāts plāns saskaņā ar situāciju Idlibā pēc pārrunām ar Krievijas un Francijas prezidentiem, kā arī Vācijas kancleri.

Līdztekus Turcijas līderis informēja, ka Ankara plāno "pakļauties globālo lielvalstu scenārijiem". Viņš atzina, ka savās darbībās Sīrijā un Lībijā valsts ņem vērā savas nacionālās intereses.

Jāpiebilst, ka iepriekš Erdogans notiekošo Idlibā nosauca par karu.

Spriedzes saasināšanās Idlibā

Situācija Idlibā saasinājās pēc Sīrijas valdības spēku uzbrukuma provincē janvāra beigās. Dažas dienas vēlāk Ankara ziņoja par zaudējumiem, kā arī informēja par uzbrukumu Sīrijas valdības spēkiem un ievērojamu nodarīto kaitējumu. Vēlāk Krievijas Naidīgo pušu samierināšanas centrs šo informāciju noliedza.

Maskava un Damaska jau vairākkārt atbildējušas uz Ankaras pretenzijām, norādot, ka Sīrijas valdības armija atbrīvo provinci no teroristiem.

Tomēr ceturtdien kaujinieki ar Turcijas artilērijas atbalstu centās pārraut Sīrijas armijas aizsardzību. Damaska lūdza Maskavas palīdzību. Debesīs pacēlās Krievijas Su-24 un uzbruka kaujiniekiem.

Tad Turcijas artilērija apšaudi pārtrauca. Galu galā Sīrijas valdības spēki atsita kaujinieku uzbrukumu.

Pēc tam Krievijas prezidents Vladimirs Putins organizēja trīspusēju telefona sarunu ar Emanuelu Makronu un Angelu Merkeli. Triju valstu līderi apsprieda spriedzi Idlibā, turklāt Francijas prezidents un Vācijas kanclere informēja par gatavību sapulcēt četrpusēju samitu ar Putina un Erdogana piedalīšanos.

Vēlāk Putins pārrunāja stāvokli ar Turcijas prezidentu. Sarunas gaitā Erdogans norādīja, ka krīzes noregulēšanā Idlibā galvenais noteikums ir Soču vienošanās izpilde, kā arī uzsvēra "nepieciešamību apturēt Sīrijas armiju reģionā".

Savukārt Krievijas prezidents pauda bažas par ekstrēmistu sarosīšanos provincē. Viņš pievērsa uzmanību bez ierunām cienīt Sīrijas suverenitāti un teritoriālo vienotību.

Iepriekš Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņoja, ka Turcija nav varējusi izpildīt vairākas svarīgas saistības problēmu risināšanai Sīrijas Idlibā. Piemēram, Ankara nav norobežojusi no teroristiem bruņoto opozīciju, kas ir gatava pārrunām ar valdību politiskā procesa ietvaros. Atgādināsim, ka 2018.gada 18.septembrī parakstītais Krievijas un Turcijas memorands, kas saskaņots pēc abu valstu vadītāju tikšanās, paredzēja Turcijas karavīru klātbūtnes status quo saglabāšanu, ja līdz 2018.gada 15.oktobrim no Idlibas deeskalācijas zonas tiks izvesti visi radikālie teroristiskie grupējumi. Tāpat tas paredzēja "efektīvus pasākumus stabila karadarbības pārtraukšanas režīma nodrošināšanai" minētās zonas robežās. Memorands paredzēja arī kopīgas Krievijas un Turcijas patruļas šajā rajonā.

34
Tagi:
Erdogans, Turcija, Sīrija
Pēc temata
Līderu nesavaldība – valstij bīstama vājība
Kas ir melnajā kastē? Dāvanas, ko Erdogans pasniedza Merkelei
Putins, Erdogans un citi līderi apsprieda situāciju Lībijā
Svetlana Tihanovska

Tihanovska paziņoja, ka dibinās padomi varas nodošanai Baltkrievijā

3
(atjaunots 07:47 15.08.2020)
Baltkrievijas prezidenta kandidāte Svetlana Tihanovska vērsusies pie Eiropas valstīm ar lūgumu palīdzēt viņai "organizēt dialogu ar Baltkrievijas valdību".

RĪGA, 15. augustsSputnik. Baltkrievijas prezidenta kandidāte Svetlana Tihanovska paziņoja, ka iniciēs Koordinācijas padomes izveidi republikā varas nodošanas nodrošināšanai, un uzsvēra, ka viņa ir gatava dialogam, vēsta RIA Novosti.

"Šajā padomē var strādāt pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, cienījami un pazīstami baltkrievi, profesionāļi savā nozarē. Uzdodu savai pilnvarotajai personai Olgai Kovaļkovai un advokātam Maksimam Znakam pieņemt pieteikumus par padomes locekļu izvirzīšanu no organizācijām un pilsoņu apvienībām," politiķe atklāja paziņojumā, kas publicēts Tihanovskas, Viktora Babariko un Valērija Cepkalo štābu preses dienestu Telegram kanālos.

Tihanivska aicināja atbrīvot protesta akciju laikā aizturētos cilvēkus un apturēt asinsizliešanu.

"Es esmu sajūsmā par baltkrieviem. Paldies, mani dārgie! Mēs esam paveikuši neiespējamo. Mēs parādījām, ka esam vairākumā. Un šī valsts pieder mums, Baltkrievijas tautai, ne vienam cilvēkam," piezīmēja Tihanovska.

Svētdien republikā notika prezidentka vēlēšanas. Centrālās vēlēšanu komisijas dati liecina, ka valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko saņēmis 80,1% balsu, otrajā vietā – Svetlana Tihanovska ar 10,12%. Opozīcija neatzīst balsošanas rezultātus, pati Tihanovska ir pametusi valsti un atrodas Lietuvā.

Valstī notiek nesankcionētas protesta akcijas, taču likumsargi tās izkliedē. Pret akciju dalībniekiem tiek izmantota asaru gāze, ūdensmetēji, gaismas un trokšņa granātas, gumijas lodes. Oficiālie dati rāda, ka aizturēti aptuceni septiņi tūkstoši cilvēku. Republikas IeM informēja, ka nekārtībās cietuši simtiem cilvēku, viņu vidū – 103 tiesībsargājošo iestāžu darbinieki. Pēc IeM datiem, viens protestu akcijas dalībnieks gājis bojā – viņš mēģināja izmantot pret miliciju paštaisītu spridzekli.

3
Tagi:
Svetlana Tihanovska, prezidenta vēlēšanas, Aleksandrs Lukašenko, Baltkrievija
Pēc temata
Politologs: krīzi Baltkrievija silda Varšava un Viļņa
Viņa ir možā noskaņojumā: par ko Tihanovska runāja ar Lietuvas varasiestādēm
Latvija otrā pēc Krievijas: ar ko un par ko veic pārrunas Baltkrievijas ĀM
Baltijas valstis un Polija izstrādāja krīzes pārvarēšanas plānu Baltkrievijā
Baltkrievija

ES nolēmusi vērst sankcijas pret Baltkrieviju

2
(atjaunots 07:46 15.08.2020)
ES sākusi darbu pie personu saraksta, pret ko tiks noteikti individuālie ierobežojumi.

RĪGA, 15. augusts — Sputnik. Eiropas Savienības dalībvalstu ārlietu ministri pieņēmuši lēmumu ieviest sankcijas pret Baltkrieviju, ņemot vērā protestus pēc prezidenta vēlēšanām, savā lapā Twitter informēja Slovākijas ārlietu ministrs Ivans Korčoks, vēsta RIA Novosti.

ES sākusi darbu pie personu saraksta, pret ko tiks noteikti individuālie ierobežojumi. Korčoks informēja, ka sankcijas tiks vērstas pret cilvēkiem, kuri ir atbildīgi par "vardabību pret mierīgajiem protestētājiem un vēlešanu viltošanu".

No 9. augusta Baltkrievijā turpinas protesta akcijas pēc prezidenta vēlēšanām, kurās uzvaru izcīnīja pašreizējais valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko. Centrālā vēlēšanu komisija informēja, ka viņa kandidatūru atbalstījušu vairāk nekā 80% vēlētāju.

Varasiestādes stingri apspiež protestus, kārtības sargi izmanto pret akciju dalībniekiem asaru gāzi, ūdensmetējus, gaismas un trokšņa granātas, gumijas lodes.

Oficiālie dati liecina, ka aizturēti vairāk nekā 6,5 tūkstoši cilvēku. Republikas Iekšlietu ministrija ziņoja, ka nekārtībās cietuši simtiem cilvēku, viņu vidū – vairāk nekā 120 tiesībsargājošo iestāžu darbinieku. Viens protestu akcijas dalībnieks, saskaņā ar IeM datiem, gājis bojā, mēģinot apmētāt miliciju ar paštaisītu spridzekli.

2
Tagi:
sankcijas, Eiropas Savienība, Baltkrievija
Pēc temata
Baltijas valstis un Polija izstrādāja krīzes pārvarēšanas plānu Baltkrievijā
Rinkēvičs: Latvija atbalstīs sankcijas pret Baltkrievijas varasiestādēm
Polijas Aizsardzības ministrija: NATO nevajadzētu iejaukties situācijā Baltkrievijā
Politologs: Lietuva jau pieķerta revolūcijai Baltkrievijā paredzēto CIP līdzekļu izzagšanā