Grēta Tūnberga

Grētas Tūnbergas māte pastāstīja par meitas grūto bērnību

64
(atjaunots 10:13 24.02.2020)
11 gadu vecumā Grēta bija gandrīz mēma un bija ar mieru apēst tikai saujiņu rīsu, avokado un njoki.

RĪGA, 23. februāris — Sputnik. Grētas Tūnbergas māte, operdziedātāja Malēna Ērnmane savā jaunajā grāmatā pastāstīja par meitas bērnību un aprakstīja grūtības, ar ko zviedru ekoaktīviste bija spiesta saskarties pirms savas klimatiskās kustības, vēsta izdevums Guardian. Tas publicējis fragmentus no grāmatas "Mūsu māja liesmo: krīze ģimenē un uz planētas".

Grāmatā Ērnmane apraksta problēmas, ar ko meitene saskārusies kopš bērnības: "Viņa pakāpeniski pagaisa, atkāpās kaut kādā tumsā. Viņa vairs nespēlēja klavieres. Nesmējās. Nerunāja. Un neēda."

11 gadu vecumā Grēta bija gandrīz mēma un bija ar mieru apēst tikai saujiņu rīsu, avokado un njoki. Nonāca gandrīz līdz slimnīcai, kad meitene divu mēnešu laikā zaudēja desmit kilogramus svara. Atgriezusies skolā, Grēta saskārās ar vajāšanu. "Skola nejuta līdzi. Viņiem bija cita situācijas izpratne. Pēc skolas domām, tā bija pašas Grētas vaina," raksta Ērnmane.

Vēlāk ārsti diagnosticēja Grētai augstu funkcionējošu autismu, ko Ērnmane apraksta kā Aspergera sindromu, kā arī obsesīvi kompulsīvos traucējumus (OKT).

Par ekoloģijas problēmām Grēta sāka interesēties pēc kādas skolā demonstrētas filmas par plastmasu Klusajā okeānā. Jāpiebilst, ka citus bērnus tā neieinteresēja.

"Viņa ieraudzīja to, ko visi pārējie negribēja redzēt. Šķita, ka viņa ar neapbruņotu aci saskata mūsu ogļskābās gāzes izmešus," raksta Ērnmane.

2018. gadā zviedru ekoaktīviste Grēta Tūnberga piektdienās sāka kavēt skolu un nodarbību vietā stāvēja pie Zviedrijas parlamenta ar prasību pastiprināt pasākumus cīņā ar klimata pārmaiņām. Viņas iniciatīva pārvērtās par starptautisku kustību – FridaysForFuture, piektdienu klimatiskajiem streikiem. Decembrī aktīviste kļuva par "Gada cilvēku 2019" pēc žurnāla Time versijas. Žurnāla galvenais redaktors, komentējot šo lēmumu, atzīmēja, ka meitene ir visjaunākā persona, kas saņēmusi titulu 92 gadu laikā.

Aspergera sindroms ir vispārēji psihiskās attīstības traucējumi, kam raksturīgas nopietnas grūtības sociālajā mijiedarbībā. Tā precīzi iemesli nav noskaidroti, par dažādiem sindroma aspektiem līdz šim ir virkne nenoskaidrotu jautājumu. Piemēram, nav zināms, vai tas atšķiras no augstu funkcionējošā autisma.

64
Tagi:
ekoaktīvisti, Grēta Tūnberga
Pēc temata
Grēta Tūnberga pieteikusi karu baltajiem vīriešiem
Grēta Tūnberga nes draudus globalizācijai
EP aicina pētīt iespējamo Krievijas "saikni" ar Grētas Tūnbergas protestiem
Igaunijā uzstādīta Ziemassvētku egle Grētas Tūnbergas vārdā
Flāvija amfiteātris (Kolizejs) Romā, foto no arhīva

Iemūžināja savu kaunu. Tūrists atstāja autogrāfu uz Kolizeja sienas

4
(atjaunots 16:09 27.09.2020)
Apsargi ieraudzīja, kā vīrietis "atstāja autogrāfu" arhitektūras pieminekļa pirmajā stāvā, un izsauca policiju.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Drošības dienesta darbinieki Itālijā aizturēja tūristu, kurš ieskrāpēja Kolizeja sienās savus iniciāļus, vēsta radio Sputnik ar atsauci uz avīzi Independent.

Tiek atzīmēts, ka apsargi ieraudzīja, kā vīrietis "atstāja autogrāfu" arhitektūras pieminekļa pirmajā stāvā, un izsauca policiju. Saskaņā ar medija datiem, lai ieskrāpētu 6 centimetru burtus Kolizeja sienās, tūrists izmantoja uzasinātu akmeni.

Noteikts, ka pārkāpējs ir 32 gadus vecs Īrijas pilsonis. Viņam tika izvirzīta apsūdzība par zaudējuma nodarīšanu vēsturiskās nozīmes ēkai.

Naudas soda apmēru noteiks tiesa. Izdevums atzīmē, ka tas varētu sastādīt 20 tūkstošus eiro. Turklāt šāda rīcība varētu beigties īram ar nosacītu brīvības atņemšanu.

4
Tagi:
vandalisms, Itālija, tūristi
Pēc temata
Vācieši atbrauca uz Latviju, nozaga egli un sarīkoja grautiņu Vecrīgā
Tūristi Trokadero strūklakā Parīzē, foto no arhīva

Pasaules tūrisma diena

7
(atjaunots 15:33 27.09.2020)
Ik gadu 27. septembrī pasaulē tiek atzīmēta Pasaules tūrisma diena (World Tourism Day). To nodibināja ANO Pasaules Tūrisma organizācijas Ģenerālā asambleja 1979. gadā.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Svētku mērķis ir piesaistīt starptautiskās sabiedrības uzmanību tūrisma svarīgumam un tā sociālajai, kultūras un ekonomiskajai nozīmei, vēsta RIA Novosti.

Šis datums tika izvēlēts tāpēc, ka šajā dienā 1970. gadā tika pieņemti Pasaules Tūrisma organizācijas Statūti.

Saskaņā ar ANO Pasaules Tūrisma organizācijas (UNWTO) datiem, 2019. gadā starptautiskā tūrisma plūsma palielinājās par 4%, salīdzinājumā ar 2018. gadu. Visā pasaulē tika reģistrēts aptuveni 1,5 miljardi starptautisko tūrisma braucienu. Starptautiskā tūrisma izaugsme 2019. gadā tika novērota visos pasaules reģionos: braucienu skaits uz Tuvajiem Austrumiem pieauga par 8%, uz Āziju – par 5%, uz Ameriku – par 4%, Ziemeļameriku un Dienvidameriku tūristi apmeklēja par 2% biežāk nekā pirms gada.

Ceļojumu skaits uz Eiropu samazinājās, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, taču reģions bija līderis pēc starptautisko braucienu skaita – 743 miljoni tūristu (51%).

Saskaņā ar "Rosstat" datiem, 2019. gadā Krieviju apmeklēja 24,4 miljoni ārvalstu tūristu.

2020. gadā Covid-19 pandēmija izraisīja nebijušu kritumu ceļojumu un tūrisma sektorā – gan iekšzemē, gan starptautiskajā segmentā – uz laiku slēdzot tūrisma galamērķus un izbraukšanas tirgus visā pasaulē.

Saskaņā ar datiem, kas tika sniegti UNWTO Starptautiskā tūrisma barometra septembra numurā, 2020. gada pirmajā pusgadā starptautisko braucienu skaits samazinājās par 65%, salīdzinājumā ar tā paša perioda rādītāju pērn. Braucienu skaits aprīlī samazinājās par 97%, savukārt maijā par 98% karantīnas, lidostu un nacionālo robežu slēgšanas vairākās valstīs dēļ. Straujš starptautisko pārvadājumu pieprasījuma kritums 2020. gada pirmajā pusgadā noveda pie 440 miljonu starptautisko braucienu un aptuveni 460 miljardu ASV dolāru zaudējumiem starptautiskā tūrisma ienākumos. Tas vairāk nekā piecas reizes pārsniedz ienākumu zaudējumu, kurš tika reģistrēts 2009. gadā globālās ekonomiskās un finanšu krīzes apstākļos.

Kamēr starptautiskā tūrisma atjaunošanās tempi nepriecē, pieaug iekšzemes tūrisma pieprasījums daudzos lielos tirgos, tādos kā Ķīna, kur gaisa pārvadājumu apjoms jūlijā pieaudzis aptuveni līdz 90% no 2019. gada līmeņa.

Arī Krievijā aviopārvadājumu apjomi ir palielinājušies uz iekšzemes braucienu rēķina.

Bezdarbs – vēl viens tūrisma plūsmas krituma rezultāts. Saskaņā ar statistisku, pasaulē tūrisma sektorā ir nodarbināts katrs desmitais cilvēks. Pandēmijas rezultātā patlaban tiek apdraudēti aptuveni 100-120 miljoni darbavietu. Tāpat krīze tūrisma nozarē rada draudus programmām, kuras ir paredzētas savvaļas dabas un pasaules kultūras mantojuma apsargāšanai.

Pasaules tūrisma diena sniedz iespēju pārdomāt tūrisma sektora nākotni. 2020. gadā šīs dienas temats ir "Tūrisms un lauku rajonu attīstība".

Pasaulē arvien vairāk uzmanības tiek veltīts lauku rajonu, iekšējās migrācijas un infrastruktūras attīstībai. Šajā kontekstā tūrismam piemīt spēcīgs potenciāls, lai sniegtu ievērojamu pienesumu iespēju izveidošanai ekonomisko un sociālo vērtību veidošanas ķēdes ietvaros ārpus pilsētu robežām, nodarbināšanas iespēju sniegšanā ārpus lielpilsētu robežām un kultūras un dabas mantojuma saglabāšanā.

7
Tagi:
pasaule, tūrisms
Pēc temata
Koronavīrusa dēļ tūristu plūsma Kiprā pusgada laikā kritusies par 84%
Pētījums: vairāk nekā puse darbinieku atlaisti, tūrisma nozare cieš krahu
Tūrisma glābšanai Latvijā ir nepieciešamas oriģinālas idejas
Kipras varasiestādes atlīdzinās atpūtas izdevumus tūristiem, kuri saslims ar koronavīrusu
Grieķija piesaistīs tūristus ar cenu samazināšanu
Sirmgalvis parkā, foto no arhīva

Bāzes un koeficientu kāpums: tagad Latvijā tiks aprēķināta minimālā pensija

0
(atjaunots 16:25 27.09.2020)
Cik turpmāk sastādīs minimālā vecuma pensija un kādus tās aprēķināšanas principus valdība ir apstiprinājusi.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Valdība ir ņēmusi vērā Labklājības ministrijas piedāvājumu un konceptuāli vienojās par minimālo ienākumu, tostarp minimālās vecuma pensijas, palielināšanu – no nākamā gada tā sastādīs 149,60 eiro, raksta Neatkarīgā.

Vislielākā minimālā pensija ir paredzēta pensionāriem ar lielu darba stāžu – viņi saņems vairāk nekā 220 eiro mēnesī, tikmēr šobrīd "lielākais minimums" sastāda 136 eiro. Šāds pensijas pielikums var šķist ievērojams, ja neņem vērā, ka, lai saņemtu šādu minimumu, cilvēkam ir jānostrādā vairāk nekā 40 gadus, turklāt oficiāli.

Minimālā pensija no 149 līdz 220 eiro

Šonedēļ valdība atbalstīja informatīvu paziņojumu, kurā tiek apkopoti piedāvājumi par valsts izdevumiem un ienākumiem 2021. gadā un budžeta rāmjiem tuvākajiem trim gadiem. Šajā paziņojumā nospraustas arī Labklājības ministrijas iniciatīvas par minimālo ienākumu rādītāja palielināšanu. No 2021. gada 1. janvāra plānots paaugstināt minimālās vecuma un invaliditātes pensijas, sociālā nodrošinājuma pabalstu sirmgalvjiem un cilvēkiem ar invaliditāti. Saskaņā ar ministrijas aprēķiniem, izmaiņas izmaksās 70,7 miljonus eiro.

Minimālo pensiju varēs saņemt, ja būs vismaz 15 gadu darba stāžs. To aprēķina pēc bāzes, kurai tiek piemērots koeficients atkarībā no stāža. Jo lielāks stāžs, jo lielāka minimālā pensija.

No nākamā gada valdība vēlas paaugstināt minimālās pensijas aprēķina bāzi līdz 136 eiro tagadējo 80 eiro vietā. (Personām ar invaliditāti bāze kļūs vēl lielāka – to pacels līdz 163 eiro esošo 122,69 eiro vietā).

Tas nozīmē, ka minimālā pensija Latvijā būs ne zemāka par 149,6 eiro, savukārt lielākā minimālā pensija sastādīs 220 eiro.

Paredzēta koeficientu celšana

Šobrīd pastāv četras stāža grupas: no 15 līdz 20 gadiem, no 21 līdz 30 gadiem, no 31 līdz 40 gadiem un no 41 un vairāk gadiem. Nākotnē Labklājības ministrija vēlētos ņemt vērā katru stāža gadu, savukārt koeficientus palielināt.

Šobrīd, nosakot minimālo vecuma pensiju, bāzei tiek piemērots koeficients 1,1. No 2025. gada to pacels līdz 1,2, savukārt par katru gadu, kurš pārsniedz minimālo stāžu, plāno palielināt pensijas apmēru par 2% no bāzes. Tā ir Labklājības ministrijas atbilde uz kritiku, saskaņā ar kuru minimālās pensijas aprēķināšana ir netaisnīga, sevišķi cilvēkiem ar nelielu stāžu un tiem, kam stāžs pārsniedz 40 gadus.

Iepriekš Satversmes tiesa uzdeva politiķiem izstrādāt pabalstu apmēra aprēķina metodoloģiju. Labklājības ministrija piedāvā noteikt, ka vecuma pensijas aprēķina bāzei būs jāsastāda 25% no tekošā mājsaimniecību ienākumu mediānas uz vienu patērētāju (šobrīd tie ir 136 eiro), savukārt personām invaliditāti kopš bērnības – 30% no ienākumu mediānas valstī (šobrīd tie ir 163 eiro).

Minimumu saņem tūkstošiem

Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, Latvijā minimālo vecuma pensiju saņem vairāk nekā 30 tūkstoši pensionāru, nākamgad to skaits sastādīs 31 373 cilvēkus.

Saskaņā ar Labklājības ministrijas aprēķiniem, minimālo pensiju saņēmēju skaits tuvākajos gados samazināsies – par 100 cilvēkiem gadā. Minimālās vecuma pensijas palielināšanai budžetā vajadzēs piešķirt vairāk nekā 22 miljonus eiro.

Tie, kas nevar pretendēt uz vecuma pensiju, saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, un arī to valdība vēlas palielināt. Tā apmērs arī tiks aprēķināts no ienākumu mediānas un sastādīs 20% no tās – 109 eiro. Tāds pats ir paredzēts garantētais minimālo ienākumu līmenis.

Valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu saņem 1677 pensijas vecuma cilvēki. Tuvākajos gados to skaits nedaudz pieaugs, prognozē ministrija.

0
Tagi:
pensionāri, pensija, Latvija
Pēc temata
Pensionāriem-ekspatiem nākas pierādīt, ka viņi ir dzīvi
Zagļu vidū Latvijas veikalos pieaudzis pensionāru skaits
Bezdarbnieku armija, tukša kase un sirmgalvji bez pensijām: kas sagaida Latviju
Latvija stāv grūtas izvēles priekšā: demogrāfija pret pensiju