Riga Food - 2019

Cehi apklust: Ukrainas rūpniecība nonākusi uz kolapsa sliekšņa

51
(atjaunots 10:08 21.02.2020)
Ukrainas rūpniecību piemeklējuši smagi laiki. Smagās rūpniecības apjoms pērnā gada otrajā pusē nepārtraukti kritās, turklāt novembrī saruka par 7,5% salīdzinājumā ar analogu periodu 2018.gadā.

RĪGA, 20. februāris — Sputnik. Ukrainas Augstākās radas deputāts no partijas "Tautas kalps" Aleksandrs Dubinskis paziņoja, ka valstī iet bojā rūpniecība, un aicināja veidot speciālu ministriju šīs problēmas risināšanai, portālā RIA Novosti stāsta Aleksandrs Ļesnihs. Paši uzņēmumu īpašnieki netic tam, ka situācija varētu laboties, un gaida tālāko ražošanas samazināšanos, liecina Valsts statistikas dienesta informācija.

Nevienam nav vajadzīgi

Ukrainas varasvīri vienkārši "kāpj no vienas gultas otrā", nevis cenšas atjaunot rūpniecību, deputāts akcentēja telekanāla "112" ēterā. Pēc viņa domām, vajadzīgs speciāls resors, kas spētu atjaunot preču ražošanu valstī.

"Es vispār nesaprotu, kā tā: valstī, kas bija lielākā rūpniecības republika Padomju Savienībā, IKP līmeņa ziņā pielīdzināma Francijai, nav Rūpniecības ministrijas," bija sašutis politiķis.

Patiešām, Ukrainas rūpniecību piemeklējuši smagi laiki. Smagās rūpniecības apjoms pērnā gada otrajā pusē nepārtraukti kritās, turklāt novembrī saruka par 7,5% salīdzinājumā ar analogu periodu 2018.gadā.

Valsts statistikas dienests atzīmē, ka būtiski palēninājušās gandrīz visas nozares: ražošana pārstrādes sektorā samazinājusies par 5%, ieguves – par 8%, elektroenerģijas un gāzes piegādes sarukušas par 12%.

Nav gaidāmas arī pārmaiņas uz labo pusi. Aptaujājot pusotra tūkstoša uzņēmumu vadītājus, dienests konstatēja, ka pirmajā ceturksnī viņi gaida ražošanas jaudas noslogotības samazināšanos gandrīz par četriem procentpunktiem salīdzinājumā ar 2019.gada ceturto ceturksni.

Dienesta analītiķi to pamato ar vairākiem faktotiem, piemēram, pieprasījuma tālāku krišanos ārvalstīs. "Ārvalstu pasūtījumu pašreizējais apjoms rūpniecībā sastāda -24%, pārstrādes rūpniecībā – mīnus 29%," precizēja Valsts statistikas dienests.

Maiks Pompeo
© Sputnik / Алексей Витвицкий

To šo problēmu norādīja arī valsts ekonomikas attīstības ministrs Timofejs Milovanovs. Pēc viņa domām, eksportam kaitē Eiropā ieviestais carbon border tax. Pēc būtības tas ir papildu muitas tarifs, kas sadārdzina preču importu no valstīm, kas neiegulda līdzekļus ekoloģiskā ražošanā, tātad preces kļūst mazāk pievilcīgas Eiropas patērētāju acīs.

"Ukraina zaudējusi Krievijas tirgu un nespēj to kompensēt ar eksportu uz ES valstīm," atzina Milovanovs. Viņš precizēja, ka cita starpā eksports uz Krieviju mašīnbūves nozarē laikā no 2013.līdz 2019.gadam sarucis gandrīz seškārt – no 5,5 miljardiem līdz nepilnam miljardam dolāru. "Eksports uz ES valstīm šajā laikā pieaudzis no diviem līdz trim miljardiem un nevar pilnā mērā kompensēt šos zaudējumus," konstatēja ministrs.

Darbgaldi ir novecojuši

Ukrainas uzņēmumu konkurētspēju mazina arī galveno ražošanas līdzekļu nolietojuma līmenis. Milovanovs atzina, ka vidēji valstī rādītājs sasniedz 60%, rūpniecībā – pat 66%.

Ekonomikas attīstības ministrija plāno veidot koordinācijas centru, kurā rūpniecības problēmas tiks apspriestas līdz ar lielo uzņēmumu, nozares apvienību, analītisko centru vadītājiem un atbildīgajiem ierēdņiem.

Milovanovs piebilda, ka krīzes pārvarēšanai valdība plāno piešķirt vēl 20 miljardus grivnu (apmēram 800 miljonus dolāru). Līdzekļi tiks atvēlēti transporta infrastruktūras attīstībai, sektorālajām programmām un aizsardzības rūpniecībai.

Nav gluži saprotams, kur ņemt tik lielu naudas summu. Salīdzinājumam, 2019.gada pirmajos 11 mēnešos viss Ukrainas budžets saņēma 810 miljardus grivnu – par 20% mazāk nekā bija plānots. Pie tam tikai parādu dzēšanai ārējiem kreditoriem šogad valsts iztērēs aptuveni 420 miljardus. 

Maz patērētāju

Jāpiebilst, ka pat gadījumā, ja nauda atradīsies, tā būs izdota velti, jo vienkārši nav patērētāju papildu produkcijai – iekšējais pieprasījums katastrofāli krītas. To rāda pat pirmās nepieciešamības preces.

Triju gadu laikā miltu mazumtirdzniecība valstī samazinājusies par 21,5%, gaļas un gaļas produktu – par 13%, cukura – par 11%, maizes – gandrīz par 8%. Galvenais iemesls – iedzīvotāju skaita straujā samazināšanās, pārsvarā – emigrācijas rezultātā.

Ukraiņi vēl joprojām meklē labāku dzīvi ārzemēs, daudzi dodas uz Eiropu peļņā un cenšas apmesties tur uz dzīvi, kopā ar ģimenēm. Precīzu datu nav, tomēr analītiķi uzskata, ka migrantu kopskaits var sasniegt desmit miljonus.

"Mums ir 17 miljoni ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, bet uzņēmumos strādā tikai septiņi miljoni. Tātad pazūd desmit miljoni cilvēku, - spriež ukraiņu ekonomists Aleksejs Kuščs. – Iznāk, ka darba migrācija ir kolosāla. Pastāvīgā darba migrācija (cilvēks ārzemēs pavada vismaz deviņus mēnešus gadā) – aptuveni trīs miljoni cilvēku. Svārsteņa migrācija (sezonas un individuālie darbi) – vēl vismaz četri vai pieci miljoni."

Pērnā gada nogalē Valsts statistikas dienests vērtēja, ka Ukrainā dzīvo 41,9 miljoni cilvēku. Faktiski valstī pastāvīgi dzīvo apmēram 35 miljoni. Ārvalstu investorus tas neiepriecina.

"Viena lieta, ja iekšzemes tirgus valstī sasniedz 50 miljonus cilvēku, cita – ja tas sastāda 40 vai pat 36 miljonus, - atzīmēja Ukrainas Mazumtirdzniecības tīklu piegādātāju asociācijas vadītājs Aleksejs Dorošenko. – Skaidrs, ka patēriņš samazinās, pie tam cilvēku labklājība neaug ātri."

51
Pēc temata
Ukrainas "šausmīgā atriebība": ko zaudējusi Krievija
Eksperts: Ukraina izdomājusi komisku skaidrojumu gāzes cenu pieaugumam
"Pēcpadomju Sadraudzība 2020": jauns starts vai paliatīvais režīms?
Taliban kustības kaujinieki, foto no arhīva

"Taliban" pastāstīja, kur ņem ieročus

9
(atjaunots 14:13 09.08.2020)
Kustība "Taliban" kategoriski noliedz aizdomas par to, ka bruņojumu tai varētu piegādāt Krievija vai Vidusāzijas valstis.

RĪGA, 9. augusts — Sputnik. Talibi uztur politiskus kontaktus ar Krieviju un citām reģiona valstīm, taču militāru sakaru nav. Ieročus kustība saņem cita starpā arī no Afganistānas armijas, telefona intervijā RIA Novosti pastāstīja "Taliban" politiskā ofisa oficiālais pārstāvis Suheils Šahins.

"Mūsu politiskais ofiss (Dohā – red.) uztur attiecības gan ar Krieviju, gan kaimiņvalstīm reģionā. Taču vienīgi politiskā līmenī. Runa nav par militārām attiecībām, un mēs kategoriski noliedzam jebkādus apsvērumus (par pretējo – red.). Tie var veidot arī miera līguma izjaukšanai paredzētās kampaņas daļa," teica Šahins.

Talibu oficiālais pārstāvis augstu novērtēja arī Krievijas lomu konflikta noregulēšanā Afganistānā.

"Es uzskatu, ka Krievijas loma šajā jautājumā ir ļoti liela. Valsts arī agrāk veica lietu darbu, kad Maskavā uzņēma tikšanos Afganistānas jautājumā. Mēs tur bijām pirmo reizi," norādīja Šahins.

"Kas attiecas uz mūsu rīcībā esošo bruņojumu, mums Afganistānā ir ieroču rezerves, un mēs arī iepērkam ieročus no Kabulas administrācijas – no armijas. Reiz parādījās ziņas, ka viņiem pazuduši vai nozagti simtiem tūkstošu vienību ieroču. Tos ieročus no viņiem nopirkām mēs. Kaut ko esam sagrābuši (kaujās – red.). Tāpēc mums ir lieli krājumi. Un tas viss ir saņemt no Kabulas administrācijas," paskaidroja Šahins.

Kustības Taliban politiskās padomes vadītājs Katarā Šers Muhameds Abass Stanakzajs
© Sputnik / Владимир Астапкович

Ar ASV talibi izveidojuši militāro sakaru kanālu datu apmaiņai, atklāja "Taliban" pārstāvis.

"Mums tagad ir militārais sakaru kanāls, un kaut kādu pārkāpumu gadījumā mēs informējam viņus (ASV – red.), nosūtām ziņojumus, viņi rīkojas tāpat," apliecināja Šahins.

2020. gada februāra beigās Katarā radikālā afgāņu kustība "Taliban" un ASV parakstīja vienošanos par mieru, pirmo vairāk nekā 18 gadus ilgā kara laikā. Tā paredz ārvalstu spēku izvešanu no Afganistānas 14 mēnešu laikā un Afganistānas konfliktā iesaistīto pušu dialogu pēc gūstekņu apmaiņas darījuma. Līdz jūlija vidum vienošanās ietvaros amerikāņu karavīri atstāja piecas bāzes Afganistānā. Augusta sākumā ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo aicināja Afganistānas vecajo padomi atbrīvot ieslodzītos talibus un tādējādi novērst šķēršļus pārrunām.

9
Tagi:
taliban
Pēc temata
ASV izlūkdienests atzinis par mazticamu ziņu par Krievijas "sazvērestību" ar talibiem
WP: Krievijas un talibu "sazvērestības" dēļ gājuši bojā vairāki ASV karavīri
Baltais nams apšauba informācijas patiesīgumu par Krievijas atbalstu talibiem
Zviedru korvete HSwMS Nyköping NATO militāro mācību Trident Juncture 2018 laikā, foto no arhīva

Atklāta Baltijas vājā vieta situācijā, ja sāksies karš ar Krieviju

15
(atjaunots 14:02 09.08.2020)
Baltijas valstis pievērš uzmanību sauszemes spēku mobilitātes līmeņa celšanai, to drošībai un uguns jaudai.

RĪGA, 9. augusts — Sputnik. Polijas Austrumu pētījumu centra eksperts Pjotrs Šimanskis uzskata, ka Baltijas valstu vājā vieta iespējamā karā ar Krieviju meklējama vidēja darbības rādiusa pretgaisa aizsardzībā, vēsta RIA Novosti.

"Baltijas valstis pievērš uzmanību sauszemes spēku mobilitātes līmeņa celšanai, to drošībai un uguns jaudai. Viņu teritoriālajiem bruņotaiem spēkiem ir svarīga prettanku aizsardzība un neregulāras darbības. Tomēr lieli trūkumi vērojami vidēja darbības rādiusa pretgaisa aizsardzībā" Šimanskis konstatēja intervijā Polske Radio.

Pēc Šimanska domām, problēmu iespējams novērst ar militāro mācību palīdzību. Kā piemēru viņš minēja manevrus Trident Juncture, kas notika 2015. un 2018. gadā. Pēdējie bija Ziemeļatlantijas alianses lielākie manevri 20 gadu laikā.

Vienlaikus analītiķis aicināja NATO vadību pievērst uzmanību bloka vadības struktūrai.

Baltijas valstis jau vairākkārt apsūdzējušas Krieviju par "agresijas" gatavošanu. Savukārt Kremlis uzsvēra, ka neplāno nekādus uzbrukumus nevienai Ziemeļatlantijas alianses valstij.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzsvēra, ka NATO to ļoti labi saprot, taču alianse izmanto tamlīdzīgus izteikumus, lai aizbildinātu tehnikas un bruņoto spēku kontingenta dislokācijai pie Krievijas robežām.

15
Temats:
NATO austrumu flangā
Pēc temata
Pentagona pundurmanevri Polijā un NATO mācības Baltijas jūrā – pret ko tās organizētas?
Krievijas diplomāti ieteica NATO mācīties Staļingradas kaujas vēsturi
Eiropas valstis tērē aizsardzībai pieckārt vairāk nekā Krievija
Latvijas karogs, foto no arhīva

Latvija iet pa iznīcības ceļu, raksta latviešu mediji

0
(atjaunots 14:24 09.08.2020)
Izlauzuši, pārdevuši, nojaukuši, sagrāvuši, uzbūvējuši bankas un supermārketus. Kur tā noticis? Kāpēc Latvijai nekāds karš nebūs vajadzīgs?

Portāla Pietiek.com autors stāsta par kādu valsti. Tās nosaukums gan nekur nav pieminēts. Tomēr, šķiet, vērīgs lasītājs pats novilks dažas paralēles un uzminēs, par kādu valsti ir runa (publicēts saīsinājums).

Lauzt ir vieglāk nekā celt

Ar "Pasaules valdības" un pašmāju kangaru palīdzību tika ievazāta "demokrātijas" sērga – pie varas "likumīgi" nokļuva mazskaitlīgi (pilnīgi pietiek ar 200 indivīdiem) bandītiski mafiozi grupējumi – "partijas", kuras pašu izdoto "likumu" aizsegā uzurpēja varu, nesodīti izlaupīja valsts īpašumus un dabas bagātības, nežēlīgi izmantoja un radīja neciešamus eksistences apstākļus vienkāršajiem iedzīvotājiem.

Jau "demokrātijas" ieviešanas pirmajos mēnešos mākslīgi radīja masveidīgu bezdarbu – apturēja ražošanas objektu darbu, izlaupīja un izdemolēja faktiski visus smagās un vieglās rūpniecības uzņēmumus (izņemot vienu metalurģisko rūpnīcu, kurai bija ieplānots atbildīgs uzdevums – pārkausējot, neatgriezeniski iznīcināt visu likvidēto ražotņu tehnoloģiskās iekārtas un aprīkojumu).

Tāds pats liktenis piemeklēja praktiski visas fabrikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības uzņēmumus. Iznīcināja arī vairums gaļas un lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumu, piena kombinātus, lauku pienotavas.

Pēc tam likvidēja vairumu pārtikas un pirmās nepieciešamības preču ražotņu – maizes kombinātus, olu ražošanas fermas, visas sērkociņu un visas cukura fabrikas. Izzāģēja milzīgas mežu platības un koksni par grašiem pārdeva ārzemniekiem. Sagrieza lūžņos kuģus. Izlaupīja un iztirgoja visu kaut cik pieejamo krāsaino un melno metālu krājumus – līdz pat elektrolīniju vadiem un lietus ūdens kolektoru restēm.

Nekavējoties iznīcināja aizsardzības sistēmas rūpnīcas, likvidēja karaklausību un izformēja kaut cik kaujas spējīgu armiju. Sāka pārdot ārzemniekiem katrai tautai pašu dārgāko – zemi.

Mafijas pārziņā

Faktiski visa valsts iedzīvotāju apgāde ar pārtikas un rūpniecības precēm kļuva atkarīga no importa piegādēm, kuras kontrolēja tie paši mafiozie grupējumi. Masveidā tika uzslieti saliekamie karkasa tipa "lielveikali", kuros par dempinga cenām tirgoja importētos, ar veselībai kaitīgām vielām piesātinātos un ģenētiski modificētos pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības, faktiski "vienreizējās lietošanai" paredzētās (pārsvarā plastmasas) rūpniecības preces.

Nabadzība, foto no arhīva
© Sputnik / Валерий Мельников

Degvielu, smērvielu un kurināmā piegādi, kā arī to tirdzniecību, nosakot spekulatīvas cenas, kontrolēja mafija.

Sagrāva izglītības sistēmu un devalvēja skolotāja profesiju. Sagrāva veselības aizsardzības sistēmu, ārstu darba apmaksu nostādīja "ārpus likuma".

Vecākās paaudzes cilvēki, saņemot pensiju zem "iztikas minimuma", palika bez medicīniskās palīdzības – nesamaksājot speciālistu konsultācijām astronomiskas summas. Uz daļēji valsts kompensētām ārstnieciskām manipulācijām bija jāgaida daudzi mēneši, bet uz operācijām – pat vairāki gadi. Tāds pats liktenis piemeklēja arī pārējos iedzīvotājus.

Laukos iznīcināja visas algotās darbavietas, likvidēja daudzas skolas, feldšeru punktus, bibliotēkas, veikalus, banku un pasta nodaļas, tautas namus un citu iedzīvotājiem vitāli nepieciešamo infrastruktūru.

Vairākkārtīgi paaugstinot braukšanas maksu, vienlaicīgi daudzkārt samazināja sabiedriskā transporta reisu skaitu starp rajonu pilsētām un lauku apdzīvotajām vietām.

Daži saglabājušies lauksaimniecības produkcijas un piena pārstrādes uzņēmumi, kuri arī atradās mafijas rokās, noteica tik zemas produktu iepirkuma cenas, ka praktiski visas zemnieku saimniecības pārtrauca ražošanu un izputēja.

Laucinieki masveidā meklēja darbu pilsētās, jaunākie un uzņēmīgākie darba meklējumos devās uz ārzemēm, bet vecākie un nespējīgākie, palikuši praktiski bez eksistences līdzekļiem un medicīniskās aprūpes, apmira turpat uz vietas.

Zēla un plauka "prihvatizācija", kuru visai veikli izmantoja bijušā režīma funkcionāri, tā radot pamatu savam legālajam (un ne tikai) "biznesam". Līdzīgā veidā radās arī "baņķieri" un "miljonāri", kuru izvirtušo dzīvesveidu sīki jo sīki "apgaismoja" un slavēja neskaitāmie "glancētie" žurnāli un televīzija.

Praktiski visi masu informācijas līdzekļi  atradās vai nu pašmāju, vai ārzemju mafijas klanu rīcībā, kas tos izmantoja savu savtīgo mērķu īstenošanai un "demokrātisko" vērtību sludināšanai. Paaudžu paaudzēs glabātās un laika pārbaudi izturējušās nacionālās vērtības – tauta, ģimene, cieņa pret sievieti, bērnu audzināšana, uzvedības normas ģimenē, skolā un sabiedriskās vietās tika izsmietas un nozākātas. Visā informatīvajā sfērā valdīja visatļautības, vardarbības, narkomānijas, izvirtības un nesodāmas noziedzības gaisotne.

"Neatkarīga" valsts

Tātad tika izdarīts viss, lai likvidētu gan tautiskumu, gan "valsts" politisko neatkarību, gan ekonomisko patstāvību. Lai šī "valsts" (pagaidām) varētu pastāvēt tikai no lielvalstīm atvēlētajās robežās.

Tātad šis mākslīgais veidojums (saukts par "neatkarīgu valsti") faktiski bija tikai nolietotu automašīnu, lētas un veselībai bīstamas sintētiskās pārtikas noieta tirgus.

Protams, ka aiz jebkuru ievesto plaša patēriņa preču spilgti krāsainā iepakojuma slēpās štancēts, neremontējams plastmasas daikts ar maksimāli īsu kalpošanas laiku, lai pēc iespējas ātrāk tas atkal būtu jāpērk jauns. Un pats galvenais – šīs „valsts” iedzīvotāji kļuva par ārkārtīgi lēta un bezpalīdzīga darbaspēka avotu (faktiski – balto vergu tirgu).

Sākās masveidīga emigrācija – simtiem tūkstoši jaunākie, stiprākie un uzņēmīgākie, sevis un savas ģimenes iztikas meklējumos, devās svešumā.

Autors raksta, ka visi šie notikumi ir atsevišķas grāmatas vērti. Taču tiks darīts viss iespējamais, lai neviens ne tikai tādu grāmatu neizdotu, bet pat neuzrakstītu! Tie, kuri mēģinās tādu grāmatu uzrakstīt, tiks izsmieti un noķengāti. Kas notiks ar sevišķi ietiepīgajiem? Viņi var neuzmanīgi izkrist pa logu, vai nokļūs zem auto riteņiem… Kam tad patiktu lasīt savu nekrologu?

0
Tagi:
nabadzība, ekonomika, Latvija
Pēc temata
Eksperts: Bordāns karantīnā noteikti negarlaikojas - jau Latviju padarījis par PSRS donoru
Iznīcinot PSRS pēdas, Latvija aizskārusi biznesu: Lindermans par latvisko
Kur bijušajā PSRS ir laba dzīve: Latvija izceļas pēcpadomju republikās
KF atsvaidzināja Kariņa atmiņu, kurš apsūdzēja PSRS latviešu diskriminēšanā