Cilvēki speciālajā apģērbā uz kruīza kuģa Diamond Princes klāja, foto no arhīva

Zinātnieki noskaidrojuši, cik ilgi koronavīruss dzīvo uz priekšmetiem

375
(atjaunots 17:32 17.02.2020)
Patlaban pat nav skaidrs, vai cilvēks var iegūt COVID-19, pieskaroties virsmai vai objektam, uz kura ir vīruss, un pēc tam mutei, degunam vai acīm.

RĪGA, 17. februāris – Sputnik. Jauns pētījums liek uzskatīt, ka, ja jaunais koronavīruss, kurš tagad oficiāli tiek saukts par COVID-19, līdzinās citiem savas saimes vīrusiem, tas var palikt aktīvs uz priekšmetu virsmas vienu nedēļu vai pat vairāk, vēsta RIA Novosti. Rezultāti publicēti žurnālā Journal of Hospital Infection.

Vācu zinātnieki apkopojuši savā pētījumā visu pieejamo informāciju par cilvēku un dzīvnieku koronavīrusu izturību uz priekšmetu virsmām, kā arī par to inaktivācijas stratēģijām ar ķīmiskās dezinfekcijas metodēm sabiedriskās vietās un medicīnas iestādēs.

Divdesmit divu pētījumu analīze konstatējusi, ka cilvēku koronavīrusi, tādi kā atipiskās pneimonijas koronavīruss (SARS), Tuvo Austrumu respiratorā sindroma koronavīruss (MERS) vai cilvēku endēmiskie koronavīrusi (HCoV), istabas temperatūrā spēj saglabāties līdz 9 dienām uz tādām virsmām, kā metāls, stikls vai plastmasa – salīdzinājumam, masalu vīruss var dzīvot uz piesārņotiem priekšmetiem vien divas stundas. Efektīvi inaktivēt tos var ar virsmas apstrādāšanu ar etanola šķīdumiem, ūdeņraža pārskābi vai nātrija hipohlorītu.

Pētnieki izpētīja citu koronavīrusu informāciju, jo par COVID-19 izturību uz atklātām nedzīvām virsmām pagaidām ir zināms pavisam nedaudz.

"Patlaban pat nav skaidrs, vai cilvēks var iegūt COVID-19, pieskaroties virsmai vai objektam, uz kura ir vīruss, un pēc tam pieskaroties mutei, degunam vai acīm," atzīmē autori savā pētījumā.

Autori uzskata, ka 9 dienas – tā ir augstākā robeža, jo vidēji cilvēku koronavīrusu saime var izdzīvot no četrām līdz piecām dienām uz dažādiem materiāliem, tādiem kā alumīnijs, koks, papīrs, plastmasa un stikls. Lai gan daži dzīvnieku koronavīrusi var saglabāties uz nedzīviem priekšmetiem vairāk nekā 28 dienas.

"Zema temperatūra un augsts gaisa mitrums palielina to dzīves mūžu," preses relīzē tiek minēti pirmā raksta autora, mediķa Gintera Kampfa vārdi no Greifsvaldes Universitātes slimnīcas.

Lai mazinātu koronavīrusa izplatību, autori piedāvā rūpīgi dezinficēt virsmas ar šķīdumiem, kas ir efektīvi attiecībā pret SARS un MERS. Viņi uzskata, ka šie dezinfekcijas līdzekļi iedarbosies arī uz COVID-19. Un, protams, obligāts pasākums ir bieža roku mazgāšana un to priekšmetu noslaucīšana, ar kuriem varēja kontaktēt inficētie.

"Slimnīcās tie, piemēram, ir durvju rokturi, kā arī izsaukšanas pogas, kumodes, gultu karkasi un citi priekšmeti, kas ir izgatavoti no metāla vai plastmasas un atrodas tiešā pacientu tuvumā," skaidro Kampfs.

Neraugoties uz to, ka analīzē netika izmantoti dati par pašu vīrusu COVID-19, to neesamības dēļ, autori uzskata, ka tā noturība uz priekšmetiem īpaši neatšķirsies no citiem saimes vīrusiem.

"Tika analizēti dažādi koronavīrusi, un visi rezultāti bija līdzīgi," saka virusologs Eike Šteinmans no Rūras Universitātes Bohumā.

375
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (806)
Pēc temata
Viņķele: Latvija ir pilnībā gatava koronavīrusa atnākšanai
Koronavīruss ir sasniedzis Eiropu: Francijā reģistrēts pirmais nāves gadījums
Ķīnā aug koronavīrusa slimnieku skaits
Ufā koronavīrusa dēļ aizturēti Latvijas pilsoņi
NATO samits Varšavā, foto no arhīva

Polijas prese garantējusi Krievijai panākumus karā ar NATO

25
(atjaunots 14:53 28.02.2021)
Žurnālisti Polijā "izvilkuši" "Maskavas nāvējošo ieroci" un aprakstījuši, kā noslēgsies hipotētiskais Krievijas un NATO bruņotais konflikts.

RĪGA, 28. februāris — Sputnik. Kaļiņingradas apgabals – Krievijas eksklāvs, kas nonācis Polijas, Lietuvas un Baltkrievijas ielenkumā, bieži vien kļūst par gardu kumosiņu dažādu ekspertu pārdomās par to, kas notiks, ja rīt sāksies karš. Iepriekš amerikāņu izdevumā Overt Defence tika publicēts apraksts par to, kā varētu izvērsties notikumi, ja NATO izlems uzbrukt Kaļiņingradai.

Eksperti no ASV hipotētiskā kara scenārijā uz hipotētiskās uzvaras altāra likuši Poliju. It kā tieši no turienes bruņotajiem spēkiem vajadzēs neitralizēt Krievijas ballistiskās raķetes "Iskander", lai nedotu Maskavai iespēju sākt "ierobežotu kodolkaru". Eksperti savā plānā balstījās uz ASV Jūras kara analītiskā centra datiem. Pēc viņu domām, arī Polijai nāksies "katram gadījumam" meklēt iespējas, kā neitralizēt Krievijas PGA sistēmas S-400, kas pārklāj lielāko daļu gaisa telpas un neļaus NATO spēkiem sniegt atbalstu no gaisa.

Acīmredzot, poļu eksperti nolēmuši pārdomāt tādu perspektīvu, un izdevums Gazeta Polska ķēries pie jautājuma no otras puses, pastāstīja RIA Novosti.

Gazeta Polska apgalvo, ka Krievija "neizslēdz iespēju pielietot pašu nāvējošāko ieroci", lai neitralizētu alianses austrumu flangā dislocētos spēkus.

Maskava it kā uzbrukšot no Kaļiņingradas. Tikai, norāda Gazeta Polska žurnālisti, "stratēģiskais stāvoklis un daudzveidīgais tur dislocētais bruņojums garantētu Krievijai panākumus hipotētiskā kara pirmajās stundās".

Aizsardzība, taču ne uzbrukums

Krievijas uzvara Polijas izdevuma vīzijā, protams, izskatās iespaidīgi. Tomēr ir viena nianse – Maskava jau ne vienu vien reizi uzsvērusi, ka Krievija neplāno nekādus uzbrukumus nevienai NATO valstij. Savukārt Rietumu politiķu prātos klaiņojošās idejas par kodolkaru ar Krieviju Maskava uzskata par absolūti neveselīgām.

Taču Krievija nenoliedz, ka uzbrukuma gadījumā aizstāvēsies. Atgādināsim, ka februārī starpvalstu akciju korporācijas "Vimpel" ģenerāldirektors Sergejs Bojevs informēja: Krievijas raķešu uzbrukuma brīdinājuma sistēmas (RUBS) valsts izmēģinājumi ir noslēgti.

Krievijas RUBS apstrādā trajektoriju datus, lai sastādītu brīdinājumus par raķešu uzbrukumu valsts un militārās pārvaldes punktiem, informāciju Maskavas PRA sistēmas vajadzībām, kā arī datus par kosmiskajiem objektiem. Patlaban dežūras režīmā ir septiņas RUBS: Ļeņingradas, Kaļiņingradas, Irkutskas, Orenburgas apgabalos, Krasnodaras, Krasnojarskas un Altaja novados.

25
Tagi:
Krievija, Polija, NATO, ASV
Pēc temata
"Viņi jau pārvieto kuģus un lidmašīnas": kas notiek Melnajā jūrā
Gausa aviokatastrofa: pār iznīcinātājiem F-35 atkal sabiezē mākoņi
The National Interest: kara gadījumā Krievija saraus NATO gabalos
Diplomāts paskaidroja, kādi NATO soļi demonstrē Krievijai naidīgo noskaņojumu
Zoologs Oss Arutjuņans

Zoologs Oss Arutjuņans pastāstīja par Trusīšu zemi un "Arktikas saimniekiem"

26
(atjaunots 12:13 27.02.2021)
Zoologs Oss Arutjuņans kopš bērnības bija pārliecināts, ka savu dzīvi saistīs ar dzīvniekiem.

Zoologs, producents, televīzijas raidījumu vadītājs Oss Arutjuņans kopš bērnības bija pārliecināts, ka savu dzīvi saistīs ar dzīvniekiem. Intervijā Olgai Cinskai, ko publicēja portāls RIA Novosti, viņš pastāstīja par dažādu dzīvnieku nosaukumu izcelsmi, kāpēc Spāniju dēvē par Trusīšu zemi, kā arī par vārda "Arktika" nozīmi.

- Visu bērnību pavadīju ar Džeralda Darela, Igora Akimuškina un Daianas Fosijas grāmatām. Mājās mums bija plaša bibliotēka – to kolekcionēja vecāki. Tajā bija ļoti daudz grāmatu par dzīvniekiem. Sešu vai septiņu gadu vecumā es lasīju šos autorus un, manuprāt, būtu bijis dīvaini, ja es neiemīļotu dzīvniekus. Es tos iemīļoju tā, ka jau toreiz nolēmu saistīt ar viņiem savu dzīvi. Tā es kļuvu par zoologu.

© Photo Courtesy of Os Arutyunyan
Zoologs Oss Arutjuņans ar pundurpinčeru

Mūsu ģimenē dzīvo pundurpinčers un leoparga gekons.

© Photo Courtesy of Os Arutyunyan
Pundurpinčers

Tā ir ķirzaka, par ko ļoti viegli parūpēties, toties tā katru dienu iepriecina ar savu "firmas" smaidu.

Mani vienmēr ir interesējusi paleolingvistika – zinātne, kas pēta migrāciju un valodas attīstību. Tā cieši saistīta ar to, kā cilvēks ceļoja, iepazina jaunas zemes. Viņam līdzi migrēja arī valoda.

Ierodoties kādā jaunā vietā, cilvēks sastapa jaunus dzīvniekus.

To nosaukumi izrādījās "aizlienēti" no šīs konkrētās vietas. Tātad iespējams izsekot, kā dzīvnieks "ceļojis"  no vienas tautas pie otras.

Klasisks piemērs – lācis.

Tas ir draudīgākais un lielākais plēsonis kopš paleolīta laikiem. Senā indoeiropiešu valodā lāci sauc "ark". Valodu migrācijas laikā nosaukums mainījās. Krievzemē parādījās "медведь" – medus zinātājs, meža ļaunais gars, ko labāk lieku reizi nepieminēt. Taču pie tam saglabājās Arktika – "lāču zeme". No šī vārda cēlies arī zvaigznes nosaukums – Arkturs, kas atrodama Lielā Lāča zvaigznājā.

Pie tam daži dzīvnieki "nēsā" nepareizus ģeogrāfiskos nosaukumus.

Pats amizantākais piemērs ir čehu papagailis (viļņainā papagailīša paveids). Tam nav nekāda sakara ar Čehiju. Šī suga radusies Lielbritānijā, tomēr importēta caur Čehiju.

© Photo Courtesy of Os Arutyunyan
Zoologs Oss Arutjuņans

Austrālijas aitu suns ausijs patiesībā nemaz nav cēlies Austrālijā.

Tā ir Amerikā cēlusies suņu suga, parādījusies, krustojot Bernes suņus un basku aitu suņus, ko savukārt ieveda no Austrālijas.

Akvārija zivtiņa – Odesas barbuss ir cēlusies no Mjanmas (Birmas).

Taču to ieveda caur Odesas ostu.

Bulgārijas pipari nemaz nav radušies Bulgārijā.

To dzimtene ir Amerika. Vispirms tos ieveda Portugālē, pēc tam – Turcijā. Tikai vēlāk tas nokļuva saulainajā Bulgārijā.

© Photo Courtesy of Os Arutyunyan
Zoologs Oss Arutjuņans

Starp citu, pastāv pat ar veselu valsti saistīts kuriozs. Senos laikos feniķieši ieradās pie Pirenejas pussalas krastiem. Tur viņi ieraudzīja milzum daudz trušu. Šos grauzējus feniķieši dēvēja par "španim". "I-španim" feniķiešu valodā – "Trušu krasts".

Tā Spānija kļuva par Trušu zemi. Tomēr jāpiebilst, ka tie nemaz nebija truši – tie bija damani, trušiem mazliet līdzīgi grauzēji no Āfrikas.

26
Tagi:
dzīvnieki, Arktika
Pēc temata
Ezītis tīģera ādā
Labāk pie ziemeļbriežiem, nekā pie Latvijas govīm: kur pazuduši veterinārārsti
Tīģeris Georgs Putins un viņa dakteris
Dienvidpolā atrasta vairāk nekā 100 gadus veca glezna

Krievija palaidusi satelītu "Arktika M" planētas novērošanai

0
(atjaunots 20:10 28.02.2021)
Vēlāk orbītā tiks nogādāts vēl viens satelīts "Arktika M". Aparāti nodrošinās Zemes virsmas un Ziemeļu Ledus okeāna jūru monitoringu cauru diennakti.

28. februāra rītā no Baikonuras kosmodroma startēja nesējraķete "Soyz 2.16" ar satelītu "Arktika M". Satelīta masa- 2,2 tonnas, aprēķinātais ekspluatācijas laiks – septiņi gadi.

Uz satelīta uzstādīts helioģeofiziskais aparatūras komplekss, kas dod iespēju kontrolēt un prognozēt Saules aktivitāti un radiāciju Zemei tuvējā kosmiskajā telpā, kā arī aparatūra meteoroloģiskās informācijas un signālu retranslācijai no starptautiskās kosmiskās meklējumu un glābšanas sistēmas KOSPAS-SARSAT avārijas radiobākām.

Otro satelītu "Arktika M" plānots palaist 2023. gadā.

0
Tagi:
kosmoss, Krievija
Pēc temata
"Uzvaras Raķete" gatavojas startam Baikonurā
Pirmais "Sojuz" lidojums pēc avārijas: kadri no Baikonura un SKS
Krievija pirmo reizi palaidusi nesējraķeti "Sojuz" pēc negadījuma Baikonurā
No Baikonuras kosmodroma startē kosmosa kuģis "Sojuz MS -04". Tiešraide