Dānijas karogs

Dānija atlikusi Kristīnes Misānes izdošanu

46
(atjaunots 16:03 24.02.2020)
Kristīne Misāne varēs piedalīties tiesas sēdē saistībā ar jautājumu par to, vai viņa ir izcietusi savu sodu, atrodoties Dānijas cietumā vairāk nekā gadu.

RĪGA, 11. februāris – Sputnik. Dānija atlikusi Latvijas pilsones Kristīnes Misānes izdošanu Dienvidāfrikas Republikai (DĀR), vēsta Mixnews.lv.

Vakar uz Latvijas Ārlietu ministriju tika izsaukts Dānijas vēstnieks Flemings Stenders, kuram tika izteikta oficiāla neizpratne saistībā ar valsts nolūku izdot Eiropas Savienības pilsoni trešās valsts tiesai, kur starptautiskā līmenī ir konstatēti cilvēktiesību pārkāpumi.

Iepriekš Dānijas prokuratūra paziņoja Misānes pārstāvjiem, ka viņu plānots izdot DĀR, kur viņai draud brīvības atņemšana līdz 15 gadiem, 12. februārī – divas dienas pirms gaidāmās Dānijas apgabaltiesas sēdes jautājumā par to, vai viņa nav izcietusi savu sodu, atrodoties Dānijas cietumā vairāk nekā gadu.

Jaunais Dānijas lēmums paredz, ka Misāne varēs piedalīties tiesas sēdē.

Šodien, plkst. 12:00 pēc vietējā laika, pie Ģenerālprokuratūras ēkas Dānijā notiks Misānes atbalsta pikets.

2011. gadā Latvijas pilsone Kristīne Misāne iepazinās ar DĀR pilsoni. Pēc četru gadu attiecībām viņiem piedzima meita. Taču vecāku starpā sākās konflikti, un vīrietis sāka nežēlīgi izturēties pret Misāni, meitu un sievietes vecāko dēlu.

Bailēs par savu un bērnu drošību Misāne 2018. gadā atgriezās Latvijā. 2018. gada decembrī viņa devās darba braucienā uz Mozambiku ar pārsēšanos Kopenhāgenā, taču viņu aizturēja Dānijas lidostā, jo viņa atradās Interpola meklēšanā pēc DĀR pieprasījuma par bērna nolaupīšanu.

46
Tagi:
Misāne
Pēc temata
Latvijas vēstniece nopratinās Kristīni Misāni cietumā Dānijā
Kristīni Misāni atstāj Dānijas cietumā
"Spļāviens sejā Latvijai": Dānija grasās izdot arestēto latvieti DĀR
BelAES

BelAES sākusies kodoldegvielas ielāde reaktorā

2
(atjaunots 07:40 08.08.2020)
Ceturtdien Baltkrievijas ĀSM Radiācijas un kodoldrošības departaments deva atļauju degvielas ielādei reaktorā. Tā aktīvajā zonā plānots ielādēt 163 sildelementu kompleksus.

RĪGA, 8. augusts – Sputnik. Piektdien uzsākta kodoldeglvielas ielāde Baltkrievijas AES 1. energobloka reaktorā – tiek sāktas tā palaišanas operācijas, vēsta Krievijas valsts korporācija "Rosatom".

"Baltkrievijas AES energoblokā Nr. 1 sākusies kodoldegvielas ielāde," korporācijas ziņojumu citēja RIA Novosti.

Atzīmēts, ka pirmais sildelementu komplekss ielādēts reaktora aktīvajā zonā pl. 11:24.

Ceturtdien Baltkrievijas ĀSM Radiācijas un kodoldrošības departaments deva atļauju degvielas ielādei reaktorā. Tā aktīvajā zonā plānots ielādēt 163 sildelementu kompleksus. Darbs tiks pabeigts līdz augusta beigām, informēja "Rosatom".

Vēlāk, pēc vairākām tehnoloģiskajām operācijām, kas ilgs zinamu laiku, ņemot vērā nepieciešamību ievērot visas reaktora drošības prasības, sekos fiziskais starts – vadāmas pašuzturošās ķēdes kodolreakcijas sākums reaktora aktīvajā zonā un ķēdes reakcijas kontrolei pietiekama minimālā jaudas līmeņa panākšana reaktora iekārtā. Pēc tam reaktora iekārtas jauda tiks pakāpeniski palielināta.

Fiziskā starta posmam seko enerģētiskā starta posms, kurā energolbloks pirmo reizi sāks ražot elektrību un nodot to tīklā. Saskaņā ar plānu, tam jānotiek rudenī. Tālāk seko energobloka izmēģinājumu rūpnieciskā ekspluatācija ar pakāpenisku projektētās jaudas sasniegšanu. Iepriekš Baltkrievijas Enerģētikas ministrija informēja, ka BelAES energolbloka Nr. 1 rūpnieciskās ekspluatācijas starts ieplānots 2021. gada sākumā.

Kodoldegvielas ielādes sākums gan nozīmē energobloka fiziskā starta posma sākumu, taču tas nav nozīmīgs notikums atomelektrostaciju būvdarbu projektos, kas būtu jāatspoguļo Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (IAEA) oficiālajā datu bāzē PRIS. Šajā datu bāzē, kas satur informāciju par AES visā pasaulē, fiksēti konkrēto energobloku būvdarbu, reaktora fiziskās palaišanas, elektroenerģijas ražosanas un rūpnieciskās ekspluatācijas sākuma datumi.

Baltkrievijas AES ar diviem reaktoriem VVER-1200 ar kopējo jaudu 2400 MW apmērā tiek būvēta Astravjecā, Grodņas apgabalā. Pirmajai AES valstī izraudzīts moderns Krievijas 3+ paaudzes projekts, kas pilnībā atbilst starptautiskajām normām un IAEA drošības rekomendācijām. Otrā energobloka rūpnieciskās ekspluatācijas sākums ieplānots 2022. gadā.

2
Tagi:
BelAES
Pēc temata
Danusēvičs paskaidrojis, kāpēc Latvija neatteiksies no BelAES enerģijas
BelAES ir gatava kodoldegvielas ievešanai pirmā energobloka palaišanai
BelAES piegādāta kodoldegviela: rudenī Latvija varēs nopirkt elektrību
Ziemeļu straume 2

Vācijas ĀM atbildēja uz ASV draudiem "Ziemeļu straumei 2"

12
(atjaunots 17:56 07.08.2020)
Trīs ASV senatori adresējuši vēstuli ostas operatoram "Sassnitz GmbH", kurā draud ar finansiālu sabrukumu Zasnicas ostai.

RĪGA, 7. augusts – Sputnik. Vācijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Nilss Annens asi kritizēja ASV Senāta locekļu vēstuli, kurā politiķi draud Zasnicas pilsētas ostai ar sankcijām "Ziemeļu straumes 2" dēļ, vēsta RIA Novosti.

Iepriekš ziņu aģentūras rīcībā nokļuva trīs ASV senatoru vēstule, kas adresēta ostas operatoram "Sassnitz GmbH". Tajā stāstīts par sankcijām, ko ASV valdība gatavo pret kompānijām, kas atbalsta gāzesvada būvdarbus. Cita starpā vēstulē teikts, ka darbu turpināšanas gadījumā Zasnicas ostai draud "finansiāls sabrukums".

"ASV eksteritoriālo sankciju politika attiecībās ar tuviem partneriem un sabiedrotajiem ir nopietns uzbrukums mūsu nacionālajai suverenitātei," Annens norādīja intervijā avīzei Handelsblatt.

Politiķis norādīja, ka vācu kompānijām adresēto draudu vēstuļu tonis un saturs ir absolūti nepieņemams.

"Mēs likām skaidri saprast mūsu partneriem ASV, ka nepieļausim spiedienu pret mūsu kompānijām," atzīmēja valsts sekretārs. Viņš atgādināja, ka Vācijas un Eiropas enerģētikas politika tiks izlemta tikai Berlīnē un Briselē, nevis Vašingtonā.

Annens pastāstīja, ka Vācija izmantos savu prezidentūru ES Padomē, lai stiprinātu Eiropas suverenitāti, un piebilda, ka Eiropa nedrīkst pakļautties šantāžai.

"Ziemeļu staume 2"

Projekts "Ziemeļu straume 2" paredz gāzesvada izbūvi no Krievijas uz Vāciju.

Krievijas projektu atbalsta Berlīne un Vīne, jo tās ir ieinteresētas saņemt stabilas gāzes piegādes. Gāzesvadu atbalsta arī Norvēģija – tās valdībai pieder 30% kompānijas "Kvaerner", būvdarbu apakšuzņēmēja, akciju.

Pret "Ziemeļu straumi 2"  iebilst Lietuva, Latvija, Polija un Ukraina, kam ir savas intereses. Projektu kritizē arī ASV – tās vēlas piegādāt Eiropai pašas savu sašķidrināto dabas gāzi.

Pērnā gada beigās Savienotās Valstis pieņēma aizsardzības budžetu, kurā iekļāva sankcijas pret "Ziemeļu straumes 2" būvdarbu dalībniekiem. Rezultātā projekta īstenošana apstājās, tomēr Krievijas koncerns "Gazprom" informēja, ka varēs patstāvīgi noslēgt būvdarbus.

12
Tagi:
Ziemeļu straume 2, sankcijas, ASV, Vācija
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Eksperts pastāstīja, kādi riski vēl saistīti ar "Ziemeļu straumi 2"
Straujš pagrieziens: Vācija draud ASV ar sankcijām par mēģinājumu apturēt "Nord Stream 2"
Uzņēmēji Vācijā plāno atbildi ASV sankcijām pret "Ziemeļu straumi 2"
Eksperts: ASV rīcība pret "Ziemeļu straumi 2" ir jezuītiska, Eiropā valda pasivitāte