Mišela Nostradama portrets, foto no arhīva

Nostradama baismīgie pareģojumi: kas sagaida pasauli 2020. gadā

5334
(atjaunots 16:52 07.02.2020)
Franču astrologs, pareģis un alķīmiķis Nostradams pareģojis, ka 2020. gadā būs papilnam negaidītu pārmaiņu.

RĪGA, 08. februāris — Sputnik. Plaši pazīstamais franču ārsts, alķīmiķis, astrologs un pareģis Mišels de Notrdams jeb pasaulē pazīstams kā Nostradams (arī Nostradamus) pareģojis 2240 gadus tālu nākotni.

Katra paša ziņā ir ticēt vai neticēt, taču prakse liecina, ka par dzejā šifrētajiem pareģojumiem cilvēki interesējas vēl joprojām. Nerimst strīdi arī par Nostradama personību.

Kas bija Nostradams

Mišels de Notrdams dzimis 1503. gadā Francijā. No tā laika viedokļa visai cienījamā vecumā viņš publicēja savus pirmos pareģojumus grāmatā "Mišela Nostradama pareģojumi". Tie rakstīti četrrindēs – katrēnos.

Nostradams savus pareģojumus rakstīja šifrā, ko veidoja četras valodas – latīņu, senfranču, itāļu un grieķu. Katrēnos nav minēti gandrīz nekādi datumi, tāpēc to kārtība neatbilst hronoloģijai.

Pareģis un gaišreģis dzīves laikā sniedza tik precīzus pareģojumus, ka pārsteidza savus laikabiedrus. Tolaik neviens nešaubījās – viņam ir pa spēkam pareģot vairākus gadsimtus tālus notikumus.

Ar laiku izdevās pārbaudīt, cik precīzi ir viņa pareģojumi, un iznācis, ka vairāk nekā puse viņa prognožu patiešām piepildījušās.

Valda uzskats, ka Mišels Nostradams pareģojis virkni notikumu: Otro pasaules karu, fašistiskās Vācijas sakāvi, kodolsprādzienu Hirosimā, ANO izveidi, atentātu pret Džonu Kenediju, "kultūras revolūciju" Ķīnā, Mao Dzeduna nāvi, AIDS epidēmiju un pat diktatoru – Sadama Huseina un Muamara Kadāfi varu.

Astrologs pareģoja arī Napoleona Bonaparta nākšanu pie varas un teroraktus ASV 2001. gadā. Speciālisti ne vienu reizi vien novērtējuši viņa pareģojumu precizitāti un uzskata, ka tie ir pareizi par 85%.

Nostradama pareģojumi aptver milzīgu periodu – no 1555. līdz 3797. gadam, taču tik tālu uz priekšu neiesim – paskatīsimies, kādus notikumus pareģis solījis 2020. gadam.

Ko Nostradams rakstīja par 2020. gadu

Gads būs pārpilns ar negaidītām pārmaiņām daudzās valstīs. Īpaši pārmaiņas gaidāmas Eiropas valstīs, Austrumāzijā un Ķīnā, kas iepazīstinās ar negaidītiem izgudrojumiem.

Piemēram, Ķīna demonstrēs pasaulei teleportu – kvantu portālu, kas sekundes daļā varēs pārvietot cilvēku tūkstošiem kilometru attālumā.

Gaidāms, ka 2020. gadā lielas valstis pārcietīs nopietnas pārmaiņas sabiedrībā. Tās skars Ķīnu, Meksiku un Brazīliju. Taču pareģis apgalvoja, ka cilvēkiem šīs izmaiņas nenesīs labumu.

Toties šogad cilvēci beidzot gaidīs skatiens "uz iekšpusi". Daudzi pārvērtēs savu viedokli par materiālajiem labumiem un pirmajā vietā nostādīs garīgās vērtības. Daudzu zemeslodes iedzīvotāju prioritāte būs veselība, pozitīva enerģētika, mīlestība un draudzība.

Tāpat Nostradams uzskata, ka 2020. gadā gaidāmi zinātniski atklājumi – zinātniekiem izdosies atklāt jaunus enerģijas ieguves veidus ar skaņu parādībām, bet amerikāņu kompānija Tesla pārsteigs ar apvērsumu pasaules ekonomikā.

Izsoļu nama Christie's mākslas darbu izstāde
© Sputnik / Григорий Сысоев

Negaidītas izmaiņas skars kristīgo pasauli – katoļi un pareizticīgie nolems apvienoties un veidos kopīgu baznīcu.

Bez tam Nostradams daudz stāstījis par Krieviju – viņš raksta, ka valstī iekļūs nevienam nepazīstama, gandrīz neizārstējama dermatoloģiskā infekcija. Viņa pareģojums liecina, ka uz saslimušo ķermeņa parādīsies "bālas strutainas papulas".

Pareģis brīdināja, ka Galējo Ziemeļu rajonus var skart ķīmiskā tipa masveida iznīcības ieroču negatīvā ietekme. Diemžēl tikai nedaudziem izdosies glābties – lielākā daļa ies bojā, dažas tautas izmirs.

Izdzīvojušie būs spiesti pamest dzimto malu un meklēt jaunu dzīves vietu. Pie tam pasaules galvaspilsētas sastapsies ar dabas kataklizmām, kariem un ģeopolitiskajām pārmaiņām. Daudzu lielpilsētu iedzīvotājiem klāsies ļoti bēdīgi. Turklāt, meklējot glābiņu, daudzi ārvalstnieki dosies uz Krieviju, kas viņiem kļūs par "jauno dzimteni".

Pasaulē sāksies globālā sasilšana, kuras rezultātā Krievijā kusīs ledāji. Šī iemesla dēļ ziemeļu tautas būs spiestas bēgt uz citiem reģioniem. Krievijā sāksies sausums, vasara daudziem kļūs par pārbaudījumu.

Taču visvairāk, pēc Nostradama domām, 2020. gadā jābīstas no Antikrista nākšanas. Viņš ieradīsies ar iznīcinošu misiju un sāks tās izpildi tieši Krievijā.

Jau līdz 2022. gadam viltuspravietis var iesaistīt bruņotos konfliktos visas attīstītās valstis.

Pie tam šis gads lielākajai daļai valstu šis gads būs pēdējais labvēlīgais periods – pēc tam uz Zemes nokritīs meteorīts, kas mainīs planētas orbītu.

Tad daudzās valstīs valdīs nabadzība, bads un iznīcība. Pie tam no 2020. gada sāks saasināties situācija starptautiskajā arēnā, vēlāk lielvalstu līderi sāks trešo pasaules karu. Mierina tikai fakts, ka Nostradams pareģoja – šajā karā kodolieroči netiks pielietoti.

Toties ekonomiskā situācija Krievijā 2020. gadā uzlabosies. Pareģojumi norāda, ka Krievija izies no krīzes, valstij izdosies stabilizēt ekonomiku, taču pozitīvajai dinamikai kaitēs mītiņi un sabiedriskās nekārtības.

Jaungada izrāde Kremlī, foto no arhīva
© Sputnik / Кирилл Каллиников

Tāpat 2020. gads Krievijā kļūs par "zelta ēras" sākumu. Šajā laikā zinātnieki liks pamatus lieliem atklājumiem, sāksies aktīva tirdzniecības attīstība un ekonomikas nostiprināšanās.

Šogad neizdosies izvairīties arī no reliģiskiem konfliktiem. Krievijas ziemeļos šī iemesla dēļ iespējamas nopietnas pārrunas ar Āzijas tautām. Piemēram, iespējamas domstarpības ar Tuvajiem Austrumiem, taču procesā tiks ievilkti arī citi dalībnieki. Pie tam pareģis atzīmēja, ka lielu strīdu izraisīs kāds nopietns reliģisks notikums.

Pie tam Nostradams rakstīja, ka islāma un kristietības pretrunu rezultātā 2024.gadā pasaule kļūs vienota un atzīs jaunu reliģiju.

Zemūdens viesnīcas un pilsētas – nākotnes realitāte

Kas to būtu domājis – tā patiešām būs. Šogad zinātnieki spers lielu soli uz priekšu jūru izzināšanā un  radīs sarežģītas iekārtas ieniršanai.

Tas ļaus dziļāk iepazīt zemūdens pasauli, nonākt pie jauniem zinātniskiem atklājumiem, kas pašos pamatos mainīs cilvēku priekšstatus par dzīves rašanos uz zemes. Tie  ļaus radīt atsevišķu pasauli jūras dzīlēs.

Tāpēc šogad sāksies zemūdens viesnīcu un pat pilsētu būvniecība.

Kataklizmas – 2020. gada bieds

Pareģis brīdina: 2020. gadā sāksies nāvējoši ugunsgrēki, kas pārņems visus ugunsgrēkus. Sekas būs tik milzīgas, ka cilvēce smogā nespēs saskatīt Sauli un Mēnesi.

Pie tam katastrofas raksturos galējības – ugunsgrēkus nomainīs lietavas, kas daudzās valstīs radīs plūdus. Visvairāk cietīs Austrālija un Okeānija, taču stihija skars arī Krieviju.

Nostradams pareģoja arī zemestrīces pēc vulkānu pamošanās. Tomēr starp Nostradama pareģojumiem šausmīgākais ir neredzēti lielais cunami, kas radīsies pēc komētas krišanas uz Zemes.

Rezultātā visvairāk cietīs Āfrika, kur katastrofas rezultātā iestāsies bads.

Bet pa to laiku politiskajā arēnā...

Šogad attiecības sāks noskaidrot Turcija un Irāna. Kā mēdz teikt, no mīlestības līdz naidam ir viens solis. Vispirms valstis konfliktēs, pēc tam salīgs mieru un apvienosies pret kristīgo pasauli.

Par viņu galveno pretinieku kļūs Eiropa, bet Krievija un Āfrikas valstis šajā konfrontācijā uzņemsies miernešu lomu.

Saskaņā ar Nostradama prognozēm, cilvēku pacietībai 2020. gadā pienāks beigas. Dažādu valstu pilsoņi būs tik ļoti vīlušies par saviem varasvīriem, ka dažiem no tiem nepaveiksies.

Atsevišķās valstīs iespējama pat anarhija. Kādā valstī tauta vienkārši gāzīs valsts vadītāju. Šis solis ļoti pārsteigs visu pasauli. Arī šajā gadījumā Krievija uzņemsies mierneša lomu.

Jāpiebilst, ka šis pareģojums sakrīt ar citu gaišreģu prognozēm. Kaut ko līdzīgu savulaik pareģoja arī Vanga.

5334
Preču vilciens, foto no arhīva

Aicinājumus diversijām ņems vērā: Baltkrievija strādā pie kravu novirzīšanas no Baltijas

18
(atjaunots 20:16 23.11.2020)
Veidojot savu kravu loģistiku, Baltkrievija ņems vērā Lietuvas un Polijas uzvedību, paziņoja Baltkrievijas ĀM vadītājs Vladimirs Makejs.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Baltkrievija vēlas uzturēt drošu tranzītu caur Lietuvu un Polija, taču, ja Minska redzēs partneru nedrošumu, tiks sperti atbilstoši soļi. Jau šodien rit darbs pie Krievijas ostu izmantošanas Baltkrievijas preču eksportam, paziņoja ĀM vadītājs Vladimirs Makejs intervijā telekanālam "Belarus 1".

Makejs atzīmēja Lietuvas un Polijas politiķu nedraudzīgos paziņojumus pēc prezidenta vēlēšanām, kuri atspoguļo dubultos standartus.

"Pie tam, tiek izteikti ne vien paziņojumi, bet arī veikti konkrēti soļi, kas saistīti ar absolūtu, acīmredzamu iejaukšanos Baltkrievijas iekšlietās. Piemēram, tie pašie Telegram kanālu norādījumi attiecībā uz teju diversiju sarīkošanas uz dzelzceļiem un tā tālāk un tamlīdzīgi," atzīmēja Makejs.

ĀM vadītājs piebilda, ka Minska grasās piesaistīt uzmanību šim jautājumam, tostarp starptautiskās platformās.

Pēc ministra sacītā, šāda kaimiņvalstu politika tiks ņemta vērā, kad Minska plānos savu preču loģistiku.

"Vēlreiz atkārtošos: mēs uzskatām, ka tie ir mūsu kaimiņi. (…) Mēs gribētu, lai mums ir drošs tranzīts caur šīm valstīm. Esam ieinteresēti mūsu gan importa, gan eksporta piegāžu diversifikācijā caur šīm valstīm. Bet ja mēs redzēsim mūsu partneru, kaimiņu nedrošumu, tad, protams, mēs spersim atbilstošus soļus," sacīja Makejs.

Ministrs atzīmēja, ka baltkrievu eksportētāji jau šobrīd veic soļus "konkrētā pasākumu īstenošanā mūsu produkcijas piegādēs caur Krievijas ostu".

Cisternas ar naftas produktiem dzelzceļa stacijā, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Мальгавко

"Protam, mēs skatīsimies, vai tas mums ir vai nav izdevīgi. Mēs pieņemsim galīgo lēmumu, vadoties pēc šāda lēmuma izdevīguma Baltkrievijai. Bet jebkurā gadījumā diversifikācijas jautājums ir mūsu dienas darba kārtībā, un, protams, mēs ņemsim vērā mūsu rietumu kaimiņu uzvedību šajā jomā," sacīja ministrs.

Iepriekš prezidents Aleksandrs Lukašenko, komentējot Baltijas sankcijas pret viņu un vēl virkni Baltkrievijas amatpersonu, paziņoja, ka Minska izstrādā atbildes ekonomiskos lēmumus, ar to domājot arī Baltkrievijas kravu tranzīta novirzīšanu uz Krieviju.

18
Tagi:
Baltija, tranzīts, Baltkrievija
Pēc temata
Kaļiņingrada ir gatava pieņemt kravas no Baltkrievijas un sagaida Lietuvas šantāžu
Apturēt kravu plūsmu caur Baltiju: kā KF izpilda uzdevumu un vai tā palīdzēs Baltkrievijai
Eksperts: Minskai ir divi varianti, kā apturēt tranzītu no Lietuvas
Palaiduši vējā, tāpat kā tranzītu: eksperts par Baltijas izredzēm elektroenerģijas tirgū
Vīrietis mēra daktera maskā

Nosauktas Eiropas Savienības valstis ar vislielāko Covid-19 mirstību

36
(atjaunots 16:16 23.11.2020)
Neskatoties uz zināmu situācijas uzlabošanos, koronavīrusa mirstības rādītāji joprojām paliek visnotaļ augstā līmenī, un daudzās Eiropas valstīs tika ieviests ārkārtējās situācijas režīms.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Pēdējo 14 dienu laikā visvairāk nāvju, kuras izraisīja koronavīruss, Eiropas Savienībā, rēķinot uz 100 000 iedzīvotāju, reģistrēts Čehijā – 23,4, otrajā vietā ir Beļģija – 22,1, trešajā ir Bulgārija – 17,2, vēsta RIA Novosti ar atsauci uz Čehijas Veselības ministriju.

"Čehija pēdējo nedēļu laikā aizgāja no pirmās vietas Eiropas Savienības valstu vidū pēc jaunu ar Covid-19 saslimušo skaita dienā. Taču republika, saskaņā ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra datiem, joprojām ir ES pēdējo 14 dienu rādītāju līderi pēc koronavīrusa izraisīto nāvju skaita pārrēķinā uz 100 000 iedzīvotāju – 23,4. Sekojošās vietas ieņem Beļģija – 22,1, Bulgārija – 17,2, Polija – 14,3 un Slovēnija – 14,0," teikts paziņojumā.

Vakar Čehijā tika ziņots par 3187 jauniem inficētajiem, kas ir gandrīz par tūkstoti mazāk, nekā tajā pašā dienā pirms nedēļas un piecas reizes mazāk nekā oktobra izskaņas diennakts antirekorda rādītāji.

Kopumā, saskaņā ar svētdienas datiem, plkst. 18:00, valstī bija 89 536 ar koronavīrusu inficētie, no kuriem 5421 stacionēti. Kopumā pandēmijas periodā inficēti 491,6 tūkstoši cilvēku, izveseļojās 394,9 tūkstoši, miruši 7164 cilvēki, no tiem aptuveni puse novembrī.

Situācija ar koronavīurusu Beļģijā, foto no arhīva
© Sputnik / Тьерри Монасс

Kopš 5. oktobra republikā ir spēkā ārkārtējās situācijas režīms, kurš nopietni ierobežo sabiedrisko dzīvi valstī un kuru ceturtdien parlaments pagarināja līdz 12. decembrim. Taču sakarā ar zināmu epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos valdība sāka ieviest ārkārtējās situācijas mīkstināšanas pasākumus. Tostarp trešdien uz skolu atkal devās 1.-2. klašu skolēni, šonedēļ viņiem pievienojas pārējie skolēni. Pārtikas veikaliem drīkst strādāt nevis līdz plkst. 21:00, bet gan līdz 23:00. Aizliegums pilsoņiem iziet no mājas nakts laikā arī sāksies nevis no plkst. 21:00, bet no plkst. 23:00 un ilgs līdz plkst. 5:00.

Pēc valsts Veselības ministrijas vadītāja Jana Blatnas sacītā, saglabājoties esošai koronavīrusa saslimstības līmeņa samazināšanās tendencei, valdība atļaus no pirmdienas, 30. novembra, atvērt nelielus nepārtikas veikalus, kā arī frizētavas un kosmētiskos salonus.

36
Pēc temata
"Lielais divdesmitnieks" pieņēma samita gala deklarāciju: ko tā paredz
ES izveidos Eiropas Veselības savienību, lai koordinētu darbu cīņā ar Covid-19
Eiropas Savienībai jābūt gatavai jaunām pandēmijām un ārkārtējām situācijām
PVO pārstāve informēja, ka Krievija pieteikusi vakcīnas "Sputnik V" sertifikāciju

Izvēle parādīsies tuvāk 2021. gada beigām: Latvijas vakcinācijas plāns pret Covid-19

0
(atjaunots 09:47 24.11.2020)
Nākamā gada beigās Latvijā var būt pieejamas vairāku ražotāju vakcīnas pret koronavīrusu, paziņoja Veselības ministrijā.

RĪGA, 24. novembris – Sputnik. Pirmās vakcīnas pret koronavīrusu var parādīties Latvijā 2021. gada pirmajā ceturksnī. Vispirms tiks potēti cilvēki no riska grupām. Nākamā gada beigās valstī jau varētu būt pieejams vairāku ražotāju vakcīnas, paziņoja Veselības ministrijā, vēsta Jauns.lv.

Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska paziņoja, ka pašlaik visā pasaulē tiek izstrādātas 260 vakcīnas un 56 jau atrodas klīnisko izmēģinājumu stadijā. Sešas vakcīnas ietilpst preparātu sarakstā, kuras plāno iepirkt Eiropas Komisija.

Eiropas Zāļu aģentūrā pašlaik tiek izskatīti trīs vakcīnu pret Covid-19 pieteikumi apstiprināšanai visā Eiropas Savienībā, kurus iesniedza kompānijas Pfizer sadarbībā ar BioNTech, Moderna un AstraZeneca.

Zavadska piebilda, ka par vakcīnu efektivitāti varēs spriest tikai pēc tam, kad tās parādīsies tirgū, taču arī 70% rādītājs esošajos apstākļos būs labs variants. Viņa piebilda, ka vakcīna palīdzēs novērst nāves gadījumus un smagu Covid-19 slimības gaitu, samazinās pacientu skaitu, kuriem būs nepieciešama ārstēšanās stacionāros. Taču pagaidām nav iespējams pateikt, vai vakcīna novērsīs arī vieglu koronavīrusa slimības gaitu un vai pateicoties tai parādīsies kolektīvā imunitāte.

Latvijā pēc atļautas vakcīnas parādīšanās pirmām kārtām potēs medicīnas iestāžu darbiniekus, pansionātu iemītniekus, sirmgalvjus, cilvēkus ar hroniskām slimībām un operatīvo dienestu darbiniekus, paziņoja Veselības ministrijas Sabiedrības veselības direktore Santa Līviņa.

Valsts apmaksātu vakcināciju sākumposmā plānots nodrošināt vairāk nekā 800 tūkstošiem cilvēku.

Vakar Latvijā tika ziņots par 2256 koronavīrusa izmeklējumiem un 116 jauniem inficēšanās gadījumiem. Deviņi cilvēki ar apstiprinātu Covid-19 diagnozi nomira.

Diennakts laikā tika stacionēti 45 cilvēki ar Covid-19, kopumā, saskaņā ar vakardienas datiem, stacionāros ārstējās 437 pacienti ar šo diagnozi, 23 no tiem bija smagā stāvoklī.

Kopumā vakar reģistrēto Covid-19 gadījumu skaits Latvijā sastādīja 13 236, no tiem 1635 gadījumos cilvēki izveseļojās, savukārt 162 – nomira.

0
Tagi:
vakcīna, koronavīruss, Veselības ministrija
Pēc temata
KTIF un Gamaleja centrs stāstīs par vakcīnu Sputnik V sociālajos tīklos
Krievijā atklāti dati par vakcīnas "Sputnik V" efektivitāti
Eiropas Savienībai jābūt gatavai jaunām pandēmijām un ārkārtējām situācijām
Jau pēc dažiem mēnešiem: kas pirmais saņems Covid-19 vakcīnas Latvijā