Starptautiskās ziņu aģentūras Rossija segodņa izpilddirektors Kirils Višinskis un Sputnik Igaunija galvenā redaktore Jeļena Čeriševa Parīzē piedalījās diskusijā par vārda brīvību.

Sputnik Igaunija atbalstīja kolēģi no Francijas

22
(atjaunots 15:55 30.01.2020)
Sputnik Igaunija galvenā redaktore Jeļena Čeriševa par situāciju ar Sputnik: Igaunija vajā pati savus pilsoņus.

RĪGA. 30. janvāris – Sputnik. Starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" izpilddirektors Kirils Višinskis un Sputnik Igaunija galvenā redaktore Jeļena Čeriševa Parīzē piedalījās diskusijā par vārda brīvību.

Diskusijā piedalījās Sud Radio žurnālists Andrē Berkofs un žurnāla Paris Match direktora vietnieks un reportieris Režiss le Somjē. Višinskis un Čeriševa pastāstīja kolēģiem, kāds spiediens tiek vērsts pret medijiem Igaunijā.

Pasaulei jābūt informētai par patvaļu Igaunijā

Atgādināsim, ka no 2020. gada 1. janvāra aģentūras darbinieki bija spiesti lauzt darba attiecības ar starptautisko ziņu aģentūru "Rossija segodņa", ņemot vērā Igaunijas varasiestāžu draudus ierosināt pret viņiem krimināllietas – cilvēkiem draudēja cietums.

Patlaban Sputnik Igaunija redakcija strādā ārkārtas režīmā.

"Mēs vēlamies, lai Eiropā zinātu: ES valsts ir gatava ierosināt pret žurnālistiem krimināllietas, sēdināt cietumā tikai tāpēc, ka viņi pilda savus profesionālos pienākumus un strādā Krievijas starptautiskajā ziņu aģentūrā. Mēs gribam maksimāli plaši informēt par pašreizējo stāvokli Igaunijā, lai visa pasaule zinātu par šo patvaļu," uzsvēra Jeļena Čeriševa.

Viņa atgādināja, ka četrus gadus ilgajā darba laikā Igaunijas varasiestādes nav izvirzījušas oficiālas pretenzijas pret aģentūras darbu, tomēr žurnālisti ne vienu reizi vien saskārās ar dažādiem šķēršļiem: bieži vien reportieriem bija grūti apmeklēt dažus pasākumus, visas amatpersonas tika brīdinātas, ka nav ieteicams sarunāties ar Sputnik Igaunija.

Čeriševa konstatēja, ka "Rossija segodņa", viņa pati un dažādas Krievijas struktūras dara visu iespējamo, lai atrisinātu pamatproblēmu – atceltu visas igauņu varasiestāžu sadomātās pretenzijas.

Žurnālistiem jādod iespēja runāt

"Vienalga, vai jums patīk vai nepatīk tas, ko saka žurnālisti, viņiem jābūt iespējai teikt, ko viņi vēlas, pat tad, ja tas kādam nepatīk. Tieši tā jau ir brīvība," konstatēja franču žurnālistikas metrs Andrē Berkofs.

Iepriekš EP komisāre cilvēktiesību jomā Duņa Mijatoviča paziņoja, ka kontrolēs situāciju ap Sputnik Igaunija.

"Mums apliecināja, ka Mijatovičas kundze un viņas ofiss kontrolēs šo situāciju un centīsies panākt, lai mūsu kolēģi varētu strādāt normālos, civilizētos apstākļos, kā tam jābūt valstī, kas deklarē savu uzticību eiropeiskajām vērtībām," pastāstīja Kirils Višinskis.

Igaunija vajā pati savus pilsoņus

Jeļena Čeriševa atzina: viņai radies iespaids, ka EP komisāre saņēmusi nepilnas ziņas par situāciju, kādā nokļuvis Sputnik Igaunija.

"Tāpēc viņa (Duņa Mijatoviča – red.) uzdeva man papildu jautājumus, uz kuriem es, protams, atbildēju. Tas bija mērķis, ar kādu devos uz EPPA, - sniegt maksimālu informāciju par situāciju ap Sputnik Igaunija," apliecināja poetāla redaktore.

Čeriševa uzsvēra, ka gandrīz visi Sputnik Igaunija darbinieki ir Igaunijas pilsoņi.

"Ar savām darbībām policija vajā pati savus pilsoņus un gatava iesēdināt cietumā savus pilsoņus tikai par to, ka viņi strādā ar Krievijas mediju. Mēs darām visu iespējamo, lai situāciju atrisinātu pēc iespējas ātrāk un darbinieki atgrieztos savās darba vietās," piebilda Sputnik Igaunija vadītāja.

Iepriekš Krievijas prezidents Vladimirs Putins, komentējot situāciju ap Sputnik Igaunija, paziņoja, ka Krievijas valdība atbalstīs Sputnik darbā citās valstīs.

Starptautiskā organizācija "Reportieri bez robežām" (RSF), atbildot uz "Rossija segodņa" vēstuli, informēja, ka organizācija izvērtē ziņas par krievvalodīgo mediju stāvokli Igaunijā. Aģentūra "Rossija segodņa" lūdza pārvērtēt diskriminējošo politiku, kas vērsta pret Sputnik Igaunija un ir gatava piedāvāt atbilstošu vērtējumu šim brīvības pārkāpšanas bezprecedenta gadījumam, kā arī lūdz veikt pasākumus aģentūras žurnālistu tiesību nodrošināšanai un dot iespēju viņiem pildīt savu profesionālo pienākumu.

22
Temats:
Sputnik demokrātijas žņaugos (63)
Pēc temata
Jaunas raganu medības: spiediens pret Sputnik Igaunija ož pēc makārtisma
EPPA sesijā piedalīsies Kirils Višinskis un Sputnik Igaunija redaktore
Krievija informēs EPPA par Sputnik diskriminēšanu Igaunijā
Juriste: Igaunijas valdībai nāksies pārvērtēt viedokli par Sputnik
Tālbraucēja amatu apgūst ne tikai zēni, bet arī meitenes, foto no arhīva

Eirodeputāti nobalsoja par Baltijas tālbraucēju diskrimināciju

11
(atjaunots 12:42 10.07.2020)
Eiropas Parlamenta pieņemtā noteikumu pakete var atstāt bez darba desmitiem tūkstošiem cilvēku Baltijas valstīs.

RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Eiropas Parlaments apstiprināja jauno noteikumu paketi, kuri regulē kravu autopārvadājumus ES teritorijā, tiek ziņots EP mājaslapā.

Kompānijām liek organizēt grafiku tādā veidā, lai tālbraucēji varētu regulāri atgriezties mājās – reizi 3-4 nedēļās. Turklāt obligāto iknedēļas atpūtu vairs nevar pavadīt savas kravas mašīnas kabīnē.

Pēc noteikumu stāšanās spēkā transporta kompānijai, kura ir reģistrēta jebkurā no ES valstīm, juridiski būs jāapliecina ievērojama pārvadājumu apjoma esamība tieši šajā valstī, turklāt katrai tās mašīnai jāatgriežas valstī, kur ir reģistrēts kompānijas operatīvais centrs, ne retāk par vienu reizi divos mēnešos.

Kravas mašīnās par obligātiem kļūs tahogrāfi, kuri reģistrē robežas šķērsošanu starp ES valstīm. Noteikumi tiks attiecināti arī uz nelieliem transportlīdzekļiem, kuru svars pārsniedz 2,5 tonnas.

Izmaiņām ir jāuzlabo šoferu darba apstākļi un jānovērš konkurences kropļošana nozarē, jālikvidē pieeju atšķirība dažādās valstīs un jānodrošina taisnīgāks atalgojums. Tāpat normu mērķis ir apkarot dažādas transporta kompāniju nodokļu maksas izvairīšanās shēmas, kuras reģistrējas ES valstīs ar atvieglotāko nodokļu likumdošanu.

Taču Austrumeiropas valstis, tai skaitā Baltijas valstis, uzskata šo pasākumu paketi par diskriminējošu. Saskaņā ar Lietuvas Autopārvadātāju asociācijas "Linava" aprēķiniem, Mobilitātes paketes pieņemšanas gadījumā tā esošajā redakcijā Baltijas valstu transporta sektors cietīs milzīgus zaudējumus. Lietuvā vien darbu var zaudēt gandrīz 35 tūkstoši cilvēku.

Pēc Baltijas transporta sektora pārstāvju domām, ar Mobilitātes paketes palīdzību rietumu konkurenti izstumj viņus no tirgus, atņemot cenas priekšrocības. Rietumeiropas valstu pārstāvji, tieši pretēji, ir pārliecināti, ka tikai ar jauno noteikumu palīdzību iespējams likvidēt "sociālo dempingu" un aizstāvēt darbinieku no Centrāleiropas un Austrumeiropas tiesības.

Pirms balsojuma Eiropas Parlamentā Lietuva, Latvija, Polija un vēl dažas valstis aicināja atlikt Mobilitātes paketes izskatīšanu un pieņemšanu, kamēr nebūs beigusies koronavīrusa Covid-19 pandēmija un netiks sniegts vērtējums tās ietekmei uz transporta sektoru.

11
Tagi:
Eiropas Parlaments
Pēc temata
Politologs: Baltijas autopārvadātāji nesagaidīs ES izpratni – liekas naudas nav
Latvijā tālbraucēju šoferu algas aprēķinās pa jaunam
Ne miera, ne atpūtas: tālbraucēji pārkāpj ES tiesiskās normas
Pārnakšņo kabīnē: tālbraucēji organizējuši neparastu akciju Palangā
ASV prezidents Donalds Tramps, foto no arhīva

Politologs izskaidroja, kāpēc Tramps nolēma lauzt attiecības ar PVO

22
(atjaunots 12:19 09.07.2020)
Trampam neciešas pasludināt PVO par vainīgo Covid-19 katastrofā ASV, lai gan organizācija noteikti izdzīvos pēc attiecību izbeigšanas ar Ameriku, turklāt nav zināms, kā tas ietekmēs pašas Savienotās Valstis.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Amerikas līderis Donalds Tramps iepriekš oficiāli informēja ASV Kongresu par izstāšanos no Pasaules Veselības organizācijas. Nesen viņš apsūdzēja PVO par koronavīrusa pandēmijas mēroga slēpšanu Ķīnas interesēs un par atteikšanos rīkot "pieprasītās reformas".

Tramps uzņēmis kursu uz starptautisko attiecību sagraušanu, un tas itin nemaz nenes labumu ASV, paziņoja radio Sputnik ēterā Maskavas Valsts universitātes Rūzvelta ASV pētījumu fonda direktors Jurijs Roguļevs.

"Kā mēs redzam, notiek nevis pārbūve un nevis darba principu izmaiņas – notiek izveidoto sistēmu sagraušana veselā virknē nozaru, sākot no starptautiskajām tiesībām līdz pat PVO. Pasaules Veselības organizācija nav pirmā, ar kuru Vašingtonai ir radušās nopietnas pretrunas: iepriekš ASV izstājās no UNESCO sastāva," atgādināja Roguļevs.

Pēc viņa sacītā, šobrīd ir acīmredzama ASV tieksme lauzt starptautiskas vienošanās, atteikties no sadarbības ar sabiedrotajiem.

"Diez vai šādas darbības nesīs labumu Amerikai. Eiropā jau apšauba ASV pasaules līdera lomu un sāk domāt par jaunām pieejām, turklāt dara to augstākajā līmenī. Šāda ASV uzvedība darbojas pret tām," uzsvēra Roguļevs.

Eksperts norādīja, ka, nebūdams speciālists veselības aprūpes jomā, neņemas spriest par PVO darba efektivitāti.

"Nezinu, cik lielā mērā organizācija ir attaisnojusi savu finansējumu, taču nedomāju, ka uz tās darbības ir jāliek krusts. Pēc ASV izstāšanās tā noteikti izdzīvos, bet nav zināms, kā tas ietekmēs pašas Savienotās Valstis," atzīmēja Roguļevs.

Trampa rīcība liecina par to, ka viņš meklē vainīgo situācijā, kas izveidojusies ASV koronavīrusa dēļ, pārliecināts eksperts.

"Pēc ASV domām, PVO kopā ar Ķīnu der šādu vainīgo lomai: Ķīna – tāpēc, ka tur šī pandēmija parādījās, PVO – tāpēc, ka it kā laicīgi nesignalizēja," paskaidroja Roguļevs.

Aprīļa vidū Tramps paziņoja par PVO finansēšanas apturēšanu, savukārt maija beigās paziņoja par ASV izstāšanos no organizācijas. Pēc Amerikas līdera domām, PVO neizmeklēja ziņas no Uhaņas un savlaicīgi nesniedza pasaulei informāciju par koronavīrusu, par ko tā būtu jāsauc pie atbildības. PVO vadītājs Tedross Adanoms Gebrejesuss noraidīja Trampa apsūdzības, uzsverot, ka organizācija neko neslēpj no ASV un citām valstīm saistībā ar Covid-19 apkarošanu.

PVO martā pasludināja koronavīrusa uzliesmojumu, kurš gada sākuma aizsākās Ķīnā, par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāti vairāk nekā 12,1 miljons Covid-19 gadījumu, no tiem vairāk nekā 552 tūkstoši beidzās ar nāvi, vairāk nekā 7 miljoni – ar izveseļošanos. ASV ir vairāk nekā ceturtā daļa no visiem saslimušajiem un gandrīz ceturtā daļa no visiem mirušajiem Covid-19 dēļ. Otrdien, 7. jūlijā, PVO paziņoja, ka koronavīrusa izplatības tempi pieaug, savukārt pandēmijas pīķis vēl nav sasniegts.

22
Tagi:
koronavīruss, ASV, Pasaules Veselības organizācija, Tramps
Pēc temata
PVO: mēs neko neesam slēpuši no ASV
Tramps paziņoja par PVO finansēšanas apturēšanu
PVO komentēja ASV versiju par Covid-19 mākslīgo izcelsmi
Tramps informējis, ka ASV izmeklēs versijas par koronavīrusa izcelsmi
Satversmes tiesa, foto no arhīva

Arī invaliditātes pabalsts Latvijā neatbilst Satversmei

0
(atjaunots 17:57 10.07.2020)
Tiesībsargs vēlreiz pierādījis savu taisnību – nenodarbinātu personu ar invaliditāti un senioru pabalstu apmēri ir pretrunā ar Satversmi.

RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts nenodarbinātām personām ar invaliditāti un senioriem tā esošajā apmērā ir pretrunā ar Satversmi, konstatēja Satversmes tiesa (ST).

Prasību tiesā 6. martā iesniedza tiesībsargs Juris Jansons.

Sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķir cilvēkiem ar invaliditāti un tiem nenodarbinātajiem cilvēkiem, kuriem nav tiesību saņemt pensiju vai apdrošināšanas atlīdzību par nelaimes gadījumu darbavietā, kā arī valsts maksā viņa bērniem par apgādnieka zaudēšanu. No 1. janvāra minimālā invaliditātes pensija ir paaugstināta no 80 līdz 128 eiro mēnesī, invalīdiem kopš bērnības – no 122,69 līdz 196,30 eiro mēnesī.

Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, 2020. gada janvārī invaliditātes pensiju saņēma 74 411 Latvijas iedzīvotāji. Taču minimālā pensija ir 33 tūkstošiem cilvēku ar invaliditāti, gandrīz pusei no kopējā skaita. 12 215 (69%) sociālā nodrošinājuma pabalstu saņēmēji ir invalīdi kopš bērnības. Tie ir 63% no visiem sociālās palīdzības saņēmējiem Latvijā.

Saskaņā ar Invaliditātes likumu un Valsts pensiju likumu, invaliditātes pensijas mērķis ir garantēt sociālo nodrošinājumu cilvēkam, kurš objektīvu iemeslu dēļ pavisam vai daļēji nespēj gūt ienākumus patstāvīgi.

Tiesībsargs paziņoja, ka cilvēki ar invaliditāti nostādīti pazemojošā stāvoklī un ka pabalsta nepietiekamība neļauj viņiem, piemēram, saņemt medicīniskos pakalpojumus, kas negatīvi ietekmē viņu veselību. Pēc viņa domām, pienācīgas pensijas nodrošināšana invalīdiem ir valsts pienākums, un šīs saistības ir jāizpilda nekavējoties, neraugoties uz esošo ekonomiskās attīstības līmeni valstī.

ST nonāca pie secinājuma, ka Ministru kabineta noteikumos paredzētais pabalsta apmērs attiecībā uz nenodarbinātām personām ar invaliditāti un senioriem ir pretrunā ar Satversmi. Attiecībā uz šīm iedzīvotāju kategorijām norma, kura nosaka šo pabalstu apmēru, zaudēs spēku no 2021. gada 1. janvāra.

Atzīmēsim, ka šī ir jau otra skaļā lieta, kurā tiesībsargs ir guvis uzvaru. Iepriekš viņš spēja pierādīt, ka Satversmei neatbilst garantētai minimālo ienākumu līmenis. Rindā gaida trešā prasība – par nepietiekamu mediķu atalgojuma palielinājumu.

0
Tagi:
Satversmes tiesa, pabalsts, Jansons
Pēc temata
Tiesībsargs atkal dodas uz Satversmes tiesu. Šoreiz – mediķu algu dēļ
Tiesībsargs iesniedza prasību Satversmes tiesā Latvijas niecīgo pensiju dēļ