Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis, foto no arhīva

Nožēlojis PSRS grēkus. Kam īsti piekritis Vladimirs Zeļenskis Polijā

57
(atjaunots 13:00 30.01.2020)
Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis, uzturoties vizītē Polijā, nosauca PSRS par vienu no Otrā pasaules kara vaininiekiem un akcentēja, ka Aušvicas koncentrācijas nometni atbrīvojušas Žitomiras un Ļvovas divīzijas.

Zeļeņska skandalozie izteikumi mazināja iespaidu par piedāvājumu, ko Kijevai izteica Polijas prezidents Andžejs Duda. Ko īsti Varšava vēlas panākt no kaimiņa, portālā RIA Novosti stāsta Antons Ļisicins.

Grautiņu varonis

Sēru pasākumu pirmajā dienā Polijas prezidents paziņoja, ka ceremonijas dalībnieki Aušvicā "piemin visus sešus miljonus ebreju, kuri gājuši bojā šajā un citās nometnēs, geto, nāvessodu vietās". Vēršoties pie visas pasaules, viņš pieminēja arī Sarkano armiju un pat padomju karagūstekņus, kuri tāpat bija starp koncentrācijas nometnes upuriem. Starp citu, Emanuels Makrons Parīzē tāpat runāja par "drosmīgajiem Sarkanās armijas karavīriem, kuri iegāja aiz dzeloņstieplēm koncentrācijas nometnes teritorijā". "Tobrīd viņi vēl nezināja, ka soļo pa milzīgu brāļu kapu pīšļiem, kur gājuši bojā vairāk nekā miljoni cilvēku," piebilda Francijas prezidents. Taču Ukrainas prezidents, uzrunājot koncentrācijas nometnes bijušos gūstekņus, sarkanarmiešus pat nepieminēja.

Nākamajā dienā runas stilu mainīja arī Duda. Sarunā ar Ukrainas prezidentu viņš uzskatīja par vajadzīgu pieminēt citus Kijevas un Varšavas saskarsmes punktus:

"Es piedāvāju prezidenta kungam kopīgi godināt poļu un ukraiņu karavīru piemiņu, kuri 1920.gadā stājās pretī boļševiku uzbrukumam. No vienas puses, pret boļševikiem cīnījās poļu kareivji, ko mēs dažkārt, tēlaini izsakoties, dēvējam par Pilsudska karavīriem, no otras puses, bija Petļura un viņa kareivji."

Ne velti Polijas prezidents pieminēja Simonu Petļuru. Šis vēsturiskais personāžs Varšavai ir ļoti ērts. 1918. gadā Galicijā un Volīnijā tika deklarēta Rietumukrainas Republika, ko vēlāk sagrāva Polijas armija. Taču 1919.gada janvārī republika paspēja noslēgt "apvienošanās aktu" ar Ukrainas tautas republikas direktoriju. Šodien oficiālā Kijeva atzīmēja tālaika notikumu, 22.janvāris ir Apvienošanās diena. Bet tolaik ukraiņu nacionālistiem notikumi veidojās dramatiski. UTR spēki cīnījās ar Sarkanās armijas vienībām un Krievijas dienvidu Bruņotajiem spēkiem – deņikiniešiem. Šajos apstākļos Rietumukrainas republika denonsēja "apvienošanās aktu", tās spēki pārgāja baltgvardu pusē. UTR direktorijas vadītājs Petļura atzina Varšavas tiesības uz Volīniju un Galiciju. Ukraina to līdz pat šim laikam uzskata par nodevību.

Petļuras dzīves gaitas noslēdzās simboliski. Ukrainas direktorijas bijušo vadītāju emigrācijā Parīzē nogalināja Samuils Švarcburds – viņš atriebās diktatoram par ebreju grautiņiem. Tiesa viņu attaisnoja.

Tomēr Zeļenskis neiebilda pret Dudas piedāvāto varoni un atbildes vārdā mēģināja akcentēt Ukrainas lomu Aušvicas atbrīvošanā. "Mēs nekad neaizmirsīsim visus 100.Ļvovas divīzijas bataljona karavīrus, kuri ienāca nometnē ebreju izcelsmes poltavieša Anatolija Šapiro vadībā. Kopā ar 1.Ukrainas frontes 322.divīzijas karavīriem viņi atbrīvoja nometni," punktus uz "i" lika Ukrainas valsts vadītājs.

© Sputnik / Алексей Витвицкий

Abas divīzijas, kas, pēc Zeļenska runas autoru domām, tieši saistītas ar Ukrainu, tika saformētas Gorkijā un Vologdas apgabalā. Jāpiebilst, ja dienā, kad Zeļenskis piedalījās pasākumos Aušvicā, Ukrainā sēroja par ko citu un atsauca atmiņā citu "Ļvovas" divīziju. Ivanofrankivskā miris pēdējais SS divīzijas "Galičina" veterāns Mihails Muliks. Arī viņš izcieta ieslodzījumu nometnē, tikai PSRS – tā ar līdzjūtību atzīmēja Ukrainas prese. Ivanofrankivskas mērs Ruslans Marcinkivs izteica dziļu līdzjūtību par esesieša nāvi.

Jāpiebilst, ka ideju par ukraiņiem, kuri esot atbrīvojuši Aušvicas gūstekņus, jau 2015.gadā izvirzīja toreizējais Ukrainas premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks. "Pirms 70 gadiem kaujinieki no Žitomiras un Ļvovas 1.Ukrainas frontes sastāvā atbrīvoja no nacistiem vienu no šausmīgākajām Otrā pasaules kara nometnēm – Aušvicu," viņš klāstīja.

Polijas ārlietu ministrs Gžegožs Shetina toreiz atbalstīja Ukrainas politiķi – intervijā medijiem viņš stāstīja, ka "tur bija ukraiņu kareivji tajā janvāra dienā, un viņi atvēra nometnes vārtus un atbrīvoja nometni".

"Režīmu sazvērestība"

Taču skandalozākie Zeļenska izteikumi bija veltīti nevis "Ļvovas" divīzijai, bet gan Otrā pasaules kara sākuma iemesliem. "Polija un poļu tauta pirmie sajuta totalitāro režīmu sazvērestību. Tā noveda pie kara sākuma un ļāva nacistiem palaist nāvējošo Holokausta mašīnu," Zeļenskis iecēla vainīgos.

Tāda vēlme iztapt Dudam skaidrojama ar skandālu, ko radīja Zeļenska runa dienu iepriekš. Apvienošanās dienā viņš apsveica valsti un atgādināja, ka Pilsoņu kara laikā "lielu daļu Galičinas teritorijas ieņēma poļu karaspēks, Ziemeļu Bukovinu – rumāņi, bet Aizkarpati tika Čehoslovākijai".

Varšava un Prāga Zeļenska uzrunai uzmanību nepievērsa. Toties Bukareste pieprasīja skaidrojumu. Ukrainas vēstnieks Rumānijā visu skaidroja ar "nepareizu tulkojumu un nepamatotām interpretācijām", tāpēc, sak, frāze esot nolasīta: "Ziemeļu Bukovinu bija okupējuši rumāņi". "Šīm vēsturiskajām provincēm vairs nebija starptautiski atzītas suverenitātes, tāpēc to ieņemšana no citas kaimiņvalsts puses nav uzskatāma par okupāciju," taisnojās diplomāts.

Stāsts par Ziemeļu Bukovinu Rumānijai ir ļoti sāpīgs, jo teritorija ietilpa Austroungārijas sastāvā, bet 1918. gadā Bukarestei izdevās pārņemt pār to kontroli, taču tā zaudēja zemes 1940. gadā, kad PSRS iekļāva Ziemeļu Bukovinu Ukrainas PSR sastāvā. Lielā Tēvijas kara laikā vērmahta sabiedrotie – rumāņu spēki – atkal ieņēma novadu. Brīvību tas atguva 1944. gadā. Šo notikumu rumāņu vēsturnieki uzskata par "padomju okupāciju".

Taču Kijevas vēlme bez ierunām kopēt Polijas oficiālos izteikumus nesastapa izpratni Maskavā. Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka Kremlis kategoriski nepiekrīt Zeļenska frāzēm par kara vaininiekiem: "Ukrainas prezidents solidarizējas ar ļoti kļūdainu, pēc mūsu dziļākās pārliecības, Polijas vadības viedokli. Tas ir aizvainojošs desmitiem miljonu Krievijas un NVS valstu pilsoņiem, kuru vecāki, vectēvi un tuvinieki atdevuši dzīvības par Eiropas, tostarp arī Polijas atbrīvošanu no fašisma."

Kopīgā atmiņa ir aizliegta

Vēstures zinātņu kandidāts Mihails Diunovs uzskata, ka Dudas piedāvājums Zeļenskim sakārtot "vēsturisko dialogu" vienlaikus bija "izsmiekls un viltīgs triks". "No vienas puses, ukraiņi nokļūst poļu mūžīgo kalpu lomā, kuru darbs ir cīnīties par savu kungu, bet no otras puses, runas par Petļuras līgumu ar Poliju ļoti skaidri atgādina par šī līguma noteikumiem: Polijas austrumu robežu atzīšana un propoliskas Starpjūru alianses izveides perspektīva," atgādināja vēsturnieks.

Diunovs uzskata, ka Ukrainā pie varas nākušo cilvēku diletantisms var ietekmēt politiku. "Ja bīdīt uz priekšu ideju par PSRS vainu par Otrā pasaules kara sākumu, tūlīt pat rodas jautājums: vai tad Ukraina tolaik malā stāvēja? Jau 1991. gadā tika pieņemts likums par Ukrainas tiesību pārmantošanu – tas ir viens no pamatiem, uz kā balstās šīs valsts neatkarība. Tur maksimāli skaidri ieskicēts, ka Ukraina ir Ukrainas PSR un PSRS kopumā tiesiskā mantiniece," uzsvēra zinātnieks.

Vienprātība ar Varšavas loģiku var novest Kijevu pie likumsakarīgām beigām, saka Diunovs: "Jebkādi mēģinājumi uzvelt PSRS apsūdzības par agresiju automātiski noved pie tā, ka starp atbildētājiem izrādīsies Ukraina kā pirmais no līdzdalībniekiem. Un, protams, poļiem rodas itin likumsakarīgi jautājumi: kāpēc tad ukraiņiem pieder Galicija un Volīnija un vai nebūtu laiks padomāt par to atgūšanu, ja jau apgabali iegūti sazvērestībā ar Vāciju."

Starp citu, divas dienas pirms Zeļenska uzstāšanās Polijas valdošās partijas "Likums un taisnība" līderis Jaroslavs Kačinskis paziņoja, ka viņa valdība gribētu saņemt kompensāciju par zaudējumiem Otrajā pasules karā ne tikai no Vācijas, bet arī no Krievijas.

"Zeļenskis pieturas pie itin konsekventas pozīcijas. Krievijā nez kāpēc uzskatīja, ka Ukrainas vadības nomaiņa novedīs pie politiskā kursa nomaiņas, taču tas nenotika, - atzīmēja Nacionalās stratēģijas institūta Starptautisko programmu direktors Jurijs Solozobovs. – Ukraina pievērsusies pati sava vēsturiskā mīta radīšanai ar ukraiņiem centrā. Porošenko laikā pieņemtais likums par dekomunizāciju paredz, ka "kopīgā atmiņa" par Lielo Tēvijas karu faktiski ir aizliegta. Zeļenskis turpina šo nacionālistisko diskursu, viņa izcelsmei un personiskajam viedoklim nav nozīmes. Ir Ukrainas valsts ideoloģija, un to aktīvi bīda uz priekšu, vienalga, kas šodien būtu pie varas."

Solozobovs paskaidroja, kāpēc Varšava atbalsta Kijevas ideoloģiju, lai cik negatīva būtu tās attieksme pret ukraiņu nacionālistiem. "Polija dēvēja sevi par Ukrainas advokātu, un patiešām, tā ir vienīgā valsts Eiropā, kas tikai guvusi labumu no 2014.gada konflikta. Divarpus miljoni ukraiņu strādā Polijas ekonomikas uzplaukuma labā. Abām pusēm tas ir ļoti svarīgi. Tāpēc Aušvicā Zeļenskis teica to, ko vēlējās poļi. Porošenko laikā bija nesaskaņas ar Poliju un kari par vēsturisko atmiņu, bet tagad būs pragmatiska pieeja un samierināšanās. Piemēram, aktivizējas Polijas sadarbība ar Ukrainas rietumu apgabaliem, kas tika bloķēta Porošenko laikā. Iespējams, Ukrainas rietumi neuzskata sevi par Polijas austrumu apgabalu daļu, taču tam vairs nav nozīmes. Valdošās partijas "Likums un taisnība" programmā ir vektors uz stratēģisko sadarbību ar kaimiņvalstīm, kurās ietilpst Žečpospoļitas agrākās teritorijas. Šī programma aktīvi darbojas," brīdināja RIA Novosti sarunbiedrs.

"Kad Shetina pirms pieciem gadiem runāja tikai par ukraiņiem, kuri atbrīvoja Aušvicu, viņu draudzīgi izsmēja. Visiem bija skaidrs, ka tā ir muļķība. Tagad ir skaidrs, ka toreiz kļūda netika pieļauta nejauši. Tagad tas vairs neizskatās kā joks, bet gan kā pārdomāts solis. Pēc būtības, tāda ir Kijevas un Varšavas pašreizējā oficiālā pozīcija," situāciju apkopoja Solozobovs.

57
Pēc temata
#UzvarasLappuses: RT demonstrē VR filmu par godu Aušvicas atbrīvošanas 75. gadadienai
ASV vēstniecība piedēvējusi Aušvicas atbrīvošanu amerikāņu kareivjiem
Elle zemes virsū. Ko ieraudzīja sarkanarmieši atbrīvotajā Aušvicas koncentrācijas nometnē
Polijas skolēni iestudējuši priekšnesumu par Aušvicas tēmu
ASV atsūtījušas Aušvicas upuriem un atbrīvotājiem lētu pakaļdarinājumu
Spuldze, foto no arhīva

Zviedrijā parādījies "sapņu darbs" ar atalgojumu 2300 dolāri mēnesī

7
(atjaunots 15:12 06.06.2020)
Zviedrijā tiek meklēts darbinieks, kura pienākums būs ieslēgt un izslēgt gaismu Korsvegenas stacijā.

RĪGA, 6. jūnijs - Sputnik. Zviedrijā parādījusies vakance, kuras ietvaros darbinieka pienākums būs tikai ieslēgt un izslēgt gaismu Korsvegenas stacijā darba dienas sākumā un beigās, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz Sveriges Radio.

Projekts ieguvis nosaukumu "Mūžīgais amats". Saskaņā ar projekta autoru, mākslinieku Simona Goldinga un Jakoba Sennebjū vārdiem, viņi ir gatavi maksāt fiksētu algu 2,3 tūkstošu dolāru apmērā. Darbinieks jebkurā brīdī varēs pamest šo vietu, taču viņš var palikt amatā līdz dzīves beigām. Projekta plānotais termiņš – 120 gadi.

Stacijas būvdarbi tiks pabeigti tikai 2026. gadā. Tomēr jau tagad vakantajai vietai pieteikušies 175 interesenti ne tikai no Zviedrijas, bet arī no ASV, Taivānas un Filipīnām. Mākslinieki atzīmēja, ka darbiniekam nāksies dzīvot Gēteborgā, tomēr viņi ir gatavi izskatīt jautājumu par izraudzītā kandidāta pārvākšanos uz šo pilsētu.

Saskaņā ar autoru ieceri, mākslas eksperimenta mērķis ir piesaistīt uzmanību sabiedrībā augošajai nevienlīdzībai.

7
Pēc temata
Pārvākties uz Londonu un iekārtoties darbā. Vai ir to vērts?
Zombiju apokalipse, jeb sapņu darbs
Caurules gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbiem. Foto no arhīva

Deputāts: Vācija var aplikt ar soda nodevām gāzi no ASV

13
(atjaunots 12:57 06.06.2020)
ASV darbības "Ziemeļu straumes 2" jautājumā pārkāpj ES suverenitāti. Ja Vašingtonas spiediens turpināsies, Vācija var aplikt ar soda nodevām gāzi no ASV.

RĪGA, 6. jūnijs – Sputnik. Vācija var noteikt soda nodevas gāzei no ASV, ja Vašingtona turpinās spiedienu pret "Ziemeļu straumi 2", sarunā ar RIA Novosti pastāstīja Bundestāga Enerģētikas  komitejas vadītājs Klauss Ernsts.

"Ja tas (ASV rīcība projekta aspektā – red.) beidzot netiks pārtraukts, mums būs jāapdomā nopietni pasākumi, lai sevi aizsargātu. Piemēram, iespējamas soda nodevas ASV dabasgāzei," teica politiķis.

Pēc viņa vārdiem, ASV rīcību pret "Ziemeļu straumi 2" vairs nevar uztvert kā draudzīgu aktu, tā apdraud Vācijas un Eiropas Savienības suverenitāti.

Iepriekš ASV Senātā tika iesniegts likumprojekts par sankcijām pret "Ziemeļu straumi 2", kas izstrādāts ar mērķi "precizēt un paplašināt" esošos ierobežojošos pasākumus. Likumprojektu atbalstījuši pieci senatori no abām partijām, ieskaitot ietekmīgo Teksasas pārstāvi Tedu Krūzu.

"Partijas un abas Kongresa palātas ir vienisprātis - "Ziemeļu straume 2" nopietni kaitē Amerikas nacionālajai drošībai un to nedrīkst pabeigt," sakarā ar likumprojekta iesniegšanu skaidroja Teds Krūzs. Pēc viņa vārdiem, "jaunais likumprojekts skaidri un galīgi izskaidros, ka tie, kas jebkādā veidā saistīti ar gāzesvada būvdarbiem, nekavējoties saņems ASV sankcijas."

Cita starpā dokuments paredz iespēju ieviest sankcijas pret kompānijām, kas sniedz pie cauruļvada strādājošo kuģu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas pasākumus. Tāpat paredzēta iespēja ieviest sankcijas pret tiem, kas sniedz izmēģinājumu, inspekciju vai sertifikācijas pakalpojumus cauruļvada būvdarbu dalībniekiem. "Nord Stream 2 AG" oficiālais pārstāvis Jenss Millers paziņoja, ka kompānija vērtē ASV likumprojekta iespējamās sekas.

"Rietumeiropas enerģētikas kompānijas no Austrijas, Vācijas, Francijas un Nīderlandes investējušas projektā gandrīz pa 1 miljardam eiro katra. Projekta pabeigšanā ieinteresētas vēl vairāk nekā 1000 kompānijas no 25 valstīm. Centieni likt šķēršļus šim svarīgajam projektam demonstrē, ka nepārprotami tiek ignorētas Eiropas individuālo un rūpniecisko patērētāju intereses, kuri būs spiesti maksāt par gāzi miljardiem eiro vairāk, ja gāzesvads netiks uzbūvēts, kā arī noniecina Eiropas Savienības tiesības pašai lemt par savu enerģētisko nākotni," piezīmēja Millers.

"Gazprom" sadarbībā ar Eiropas kompānijām Shell, OMV, Engie, Uniper un Wintershall būvē gāzesvadu "Ziemeļu straume 2" Baltijas jūras dibenā. Darbus bija plānots pabeigt jau pērn, taču decembrī ASV ieviesa sankcijas pret projekta dalībniekiem Eiropā, un Šveices uzņēmums "Allseas" izveda savus kuģus no Baltijas. "Gazprom" informē, ka vēl jāizbūvē 160 kilometri cauruļvada (tā kopējais garums – 2460 km).

Maskava informēja, ka ASV eksteritoriālās sankcijas pret Eiropas uzņēmumiem ir nepieņemamas. Maskavu atbalstīja Berlīne un Vīne. Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka valsts var pabeigt "Ziemeļu straumes 2"būvdarbus saviem spēkiem. Vācijas kanclere Angela Merkele apliecināja, ka valsts atbalstīs projektu.

ASV liek šķēršļus "Ziemeļu straumes 2" īstenošanai, jo jaunais cauruļvads it kā pastiprināšot Eiropas enerģētikas atkarību no Krievijas. Pie tam ASV prezidents Donalds Tramps norāda, ka labākais veids, kā atbrīvoties no minētās atkarības, esot amerikāņu SDG. Krievija kategoriski noliedza tēzes par atkarības pieaugumu. Maskava uzsvēra, ka gāzes transportēšanas maršrutu diversifikācija ļaus mazināt tranzīta riskus un padarīs drošāku gāzes apgādi Eiropā.

13
Tagi:
gāze, ASV, Vācija
Pēc temata
Mazināja riskus: kuģis, kas spēj pabeigt "Ziemeļu straumi 2", nomainījis īpašnieku
Eksperts paskaidroja, kāpēc ASV vajadzīgas jaunas sankcijas pret "krievu cauruli"
"Gazprom" cauruļvadu izbūves kuģis "Akademik Cherskiy" jau atrodas Vācijā
Miljards dolāru apmaiņā pret "Ziemeļu straumes 2" apturēšanu: ASV spēlē uz visu banku
Krievijas politiķis Aleksejs Puškovs, foto no arhīva

Krievijas politiķis prognozēja tālāko situāciju ASV

0
(atjaunots 15:21 06.06.2020)
Krievijas politiķis Aleksejs Puškovs uzskata, ka situācija stabilizēsies pirms prezidenta vēlēšanām.

RĪGA, 6. jūnijs — Sputnik. Krievijas Federācijas padomes Informācijas politikas un sadarbības ar medijiem komisijas vadītājs Aleksejs Puškovs novērtēja tālākās notikumu attīstības izredzes ASV, vēsta RIA Novosti.

Kopš maija beigām virknē lielāko pilsētu ASV notiek protesta akcijas un nekārtības, kas izcēlušās pēc afroamerikāņa Džordža Floida nāves aresta laikā. Viens no policistiem, kurš aizturēšanas laikā vairākas minūtes ar ceļgalu saspieda Floida plecu, apsūdzēts par slepkavību, trīs citi – par līdzdalību slepkavībā.

Intervijā "Parlamentskaja gazeta" senators norādīja, ka situācija stabilizēsies pirms prezidenta vēlēšanām. Tomēr šoreiz aizdomās turamos likumsargus neizdosies atbrīvot no atbildības par cilvēka nāvi, tiesas process būs stingrs un, domājams, demonstratīvs, uzskata politiķis.

"ASV etniskā "bumba" sprāgst regulāri. Tāpēc nedomāju, ka mēs stāvam uz amerikāņu sociālās revolūcijas sliekšņa. Manuprāt, protesti sāks noklust: marodierus pārvarēs, huligānus iesēdinās, un situācija kopumā stabilizēsies ilgi pirms 2020. gada prezidenta vēlēšanām," teica Puškovs.

Viņš piebilda, ka protestu radītais efekts varētu pazust jau līdz novembrim, tomēr tas diezin vai palīdzēs Savienotajām Valstīm izvairīties no rasu konfliktiem nākotnē.

0
Tagi:
politika, ASV, Krievija
Pēc temata
Polijas izdevums: ASV imidžs grūst acu priekšā
Diplomāts nosauca vārdus par Krievijas saikni ar protestiem ASV par viltus ziņām
"Domājams, krievi": uzlauzts ASV absolūtais ierocis
"Vājprāts": latviešus, kuri kļuva par grautiņu aculieciniekiem ASV, šokējusi "brīvība"