Starptautiskās ziņu aģentūras Rossija segodņa izpilddirektors Kirils Višinskis, EPPA loceklis, Krievijas Valsts domes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētājs Leonīds Sluckis un Sputnik Igaunija galvenā redaktore Jeļena Čeriševa

"Absolūta patvaļa": žurnālisti EPPA pastāstīja par spiedienu pret Sputnik Igaunija

33
(atjaunots 14:46 29.01.2020)
Aģentūras "Rossija segodņa" izpilddirektors Kirils Višinskis un Sputnik Igaunija galvenā redaktore Jeļena Čeriševa EPPA sesijā pastāstīja par Krievijas žurnālistu darbības ierobežojumiem un vajāšanu Eiropā.

RĪGA, 29. janvāris – Sputnik. Starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" izpilddirektors Kirils Višinskis un Sputnik Igaunija galvenā redaktore Jeļena Čeriševa ieradās Strasbūrā uz Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas sesiju, lai apspriestu Krievijas žurnālistu darbības ierobežojumus un vajāšanu Eiropā.

Par vārda brīvību dzeltenās vestēs

Krievijas žurnālisti ar kolēģiem EPPA tikās, tērpušies aģentūras Sputnik dzeltenajās vestēs.

"Mūsu korporatīvās krāsas ir dzeltenā un melnā. Saprotu, ka šeit, Francijā, šī krāsa rada noteiktas asociācijas, taču mēs vēlamies, lai šīs vestes mūsu apģērbā asociētos ar satraukumu par to, cik lielā mērā parlamentārieši tagad ir gatavi aizstāvēt vērtības, nevis konkrētus cilvēkus, konkrētas normas kaut kādā konkrētā likumdošanā," uzsvēra Kirils Višinskis, kurš vairāk nekā gadu pavadījis cietumā Ukrainā, apsūdzēts par valsts nodevību.

EPPA ziemas sesijas ietvaros tiek apspriests asamblejas Kultūras, zinātnes, izglītības un mediju komitejas pārskats "Mediju brīvības un žurnālistu drošības apdraudējums Eiropā", ko sagatavojis Lielbritānijas delegāts lords Džordžs Foulkss. Dokumentā Krievijai tiek pārmesta žurnālistu vajāšana un iebiedēšana, tāpat EPPA tajā aicināta atrisināt problēmu, kas saistīta ar vardarbību pret mediju darbiniekiem.

Kirils Višinskis atklāja, ka viņi ar Jeļenu Čeriševu atsaukušies uz KF delegācijas ielūgumu, "lai pirms svarīgas rezolūcijas ar tik nopietnu un skaļu nosaukumu atklātu deputātiem skandalozus faktus, kas saistīti ar attieksmi pret Krievijas žurnālistiem Eiropas teritorijā".

Simtprocentīga cenzūra Igaunijā

Kirils Višinskis atzīmēja, ka Krievijas žurnālisti saskaras ar represijām Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Vācijā, Francijā un Lielbritānijā.

"Runa ir par sistemātisku akreditācijas nepiešķiršanu mūsu kolēģiem no Sputnik un "Rossija segodņa", par nepielaišanu pasākumiem. Pēdējā laikā runa ir par atklātiem draudiem, tostarp arī kriminālvajāšanas draudiem, tikai par to, ka šie cilvēki nolēmuši izvēlēties redakciju, kutu viņi izvēlējušies," teica "Rossija segodņa" izpilddirektors.

"Kā Sputnik Igaunija vadītāja, es uzskatu, ka Igaunijā valda pilnīga patvaļa. Ne par kādu vārda brīvību Eiropas valstī Igaunijā  nevar būt ne runas, es uzskatu, ka darbojas simtprocentīga cenzūra, lai arī Igaunijā, tāpat kā jebkurā Eiropas valstī, tā ir aizliegta," piebilda Jeļena Čeriševa.

Sputnik Igaunija vadītāja akcentēja, ka oficiālās varasiestādes nekādi nereaģē uz situāciju. Pie tam lielākā daļa Sputnik Igaunija darbinieku ir šīs valsts pilsoņi.

"Es darīšu visu iespējamo no savas puses, kopā ar kolēģiem, ar Kirilu Višinski, ar Krievijas atbalstu, lai uzstātos starptautiskos pasākumos Eiropā un paziņotu visiem, kam iespējams, par situāciju, kas patlaban notiek Igaunijā," apliecināja Čeriševa.

Aicinājums sākt dialogu ar varasiestādēm

Situācija ar Sputnik Igaunija kļūst par mācību grāmatu cienīgu piemēru tam, kāda ir attieksme pret žurnālistiem šajā valstī, norādīja KF delegācijas EPPA loceklis, Krievijas Valsts domes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētājs Leonīds Sluckis.

"Mēs runājam par žurnālistu brīvību. Tas, kas noticis ar Sputnik Igaunija, diemžēl jau kļūst par mācību grāmatu cienīgu piemēru tam, kāda ir attieksme pret žurnālistu brīvību šajā valstī. Visi vajāšanas veidi, tostarp arī spiediens pret telpu iznomātāju, tostarp arī Sputnik Igaunija darbinieku apkalpošana bankās mūsdienu Eiropā ir kaut kāda mežonība. To būtu grūti uzskatīt par joku, ja tā nebūtu realitāte," viņš teica.

2019.gada decembrī Sputnik Igaunija darbinieki saņēma valsts Policijas un robežsardzes departamenta vēstules ar atklātiem draudiem ierosināt pret viņiem krimināllietas, ja viņi līdz 2020.gada 1.janvārim nepārtrauks darba attiecības ar aģentūru. Igaunijas varasiestādes skaidroja, ka šādi pasākumi esot nepieciešami, lai pildītu sankcijas, kas vērstas pret starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" (mediju grupa, pie kuras pieder Sputnik – red.) ģenerāldirektoru Dmitriju Kiseļovu. Taču ES sankcijas ieviestas nevis pret ziņu aģentūru "Rossija segodņa", kurā strādā Sputnik, bet gan pret aģentūras ģenerāldirektoru Dmitriju Kiseļovu personīgi.

Iepriekš Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu paziņoja RIA Novosti, ka viņa valsts īsteno ES sankciju politiku nevis pret Sputnik, bet gan attiecībā uz personīgajām sankcijām, kas vērstas pret Kiseļovu.

"Mēs strādājam dažādos virzienos, lai šo problēmu atrisinātu, cita starpā iesaistītas dažādas Krievijas iestādes. Es, uzturoties Igaunijā, Tallinā, nevaru tāpat vien sēdēt tukšā ofisā. Ja mēs klusēsim, informācijas plūsma mūsu jautājumā apstāsies, tāpēc noteikti vajag periodiski atgādināt, ja vajag, - arī kliegt. Es ceru, ka veselais saprāts gūs virsroku, un vismaz Igaunija piekritīs apspriest šo tēmu. Taču pašlaik viņi (Igaunijas varasiestādes) vienkārši aizsegušies ar kaut kādu vairāku, ar to Kriminālkodeksu, starptautiskajām sankcijām un vispār atsakās no dialoga. Es ceru vismaz sākt dialogu, nonākt pie kaut kāda konsensa, ceru, ka viņi (Igaunijas varasiestādes) atzīs savu kļūdu," teica Čeriševa.

Jeļena Čeriševa un Kirils Višinskis Strasbūrā tikās arī ar Eiropas Padomes komisāri cilvēktiesību jautājumos Duņu Mijatoviču. Viņai tika nodota vēstule, kurā aprakstīta Sputnik Igaunija situācija.

2019. gada decembrī Krievijas prezidents Vladimirs Putins norādīja, ka Maskava darīs visu iespējamo savu žurnālistu atbalstam.

Starptautiskā organizācija "Reportieri bez robežām" (RSF), atbildot uz "Rossija segodņa" vēstuli, informēja, ka organizācija izvērtē ziņas par krievvalodīgo mediju stāvokli Igaunijā. Aģentūra "Rossija segodņa" lūdza pārvērtēt diskriminējošo politiku, kas vērsta pret Sputnik Igaunija un ir gatava piedāvāt atbilstošu vērtējumu šim brīvības pārkāpšanas bezprecedenta gadījumam, kā arī lūdz veikt pasākumus aģentūras žurnālistu tiesību nodrošināšanai un dot iespēju viņiem pildīt savu profesionālo pienākumu, teikts vēstulēs.

33
Temats:
Sputnik demokrātijas žņaugos (63)
Tālbraucēja amatu apgūst ne tikai zēni, bet arī meitenes, foto no arhīva

Eirodeputāti nobalsoja par Baltijas tālbraucēju diskrimināciju

11
(atjaunots 12:42 10.07.2020)
Eiropas Parlamenta pieņemtā noteikumu pakete var atstāt bez darba desmitiem tūkstošiem cilvēku Baltijas valstīs.

RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Eiropas Parlaments apstiprināja jauno noteikumu paketi, kuri regulē kravu autopārvadājumus ES teritorijā, tiek ziņots EP mājaslapā.

Kompānijām liek organizēt grafiku tādā veidā, lai tālbraucēji varētu regulāri atgriezties mājās – reizi 3-4 nedēļās. Turklāt obligāto iknedēļas atpūtu vairs nevar pavadīt savas kravas mašīnas kabīnē.

Pēc noteikumu stāšanās spēkā transporta kompānijai, kura ir reģistrēta jebkurā no ES valstīm, juridiski būs jāapliecina ievērojama pārvadājumu apjoma esamība tieši šajā valstī, turklāt katrai tās mašīnai jāatgriežas valstī, kur ir reģistrēts kompānijas operatīvais centrs, ne retāk par vienu reizi divos mēnešos.

Kravas mašīnās par obligātiem kļūs tahogrāfi, kuri reģistrē robežas šķērsošanu starp ES valstīm. Noteikumi tiks attiecināti arī uz nelieliem transportlīdzekļiem, kuru svars pārsniedz 2,5 tonnas.

Izmaiņām ir jāuzlabo šoferu darba apstākļi un jānovērš konkurences kropļošana nozarē, jālikvidē pieeju atšķirība dažādās valstīs un jānodrošina taisnīgāks atalgojums. Tāpat normu mērķis ir apkarot dažādas transporta kompāniju nodokļu maksas izvairīšanās shēmas, kuras reģistrējas ES valstīs ar atvieglotāko nodokļu likumdošanu.

Taču Austrumeiropas valstis, tai skaitā Baltijas valstis, uzskata šo pasākumu paketi par diskriminējošu. Saskaņā ar Lietuvas Autopārvadātāju asociācijas "Linava" aprēķiniem, Mobilitātes paketes pieņemšanas gadījumā tā esošajā redakcijā Baltijas valstu transporta sektors cietīs milzīgus zaudējumus. Lietuvā vien darbu var zaudēt gandrīz 35 tūkstoši cilvēku.

Pēc Baltijas transporta sektora pārstāvju domām, ar Mobilitātes paketes palīdzību rietumu konkurenti izstumj viņus no tirgus, atņemot cenas priekšrocības. Rietumeiropas valstu pārstāvji, tieši pretēji, ir pārliecināti, ka tikai ar jauno noteikumu palīdzību iespējams likvidēt "sociālo dempingu" un aizstāvēt darbinieku no Centrāleiropas un Austrumeiropas tiesības.

Pirms balsojuma Eiropas Parlamentā Lietuva, Latvija, Polija un vēl dažas valstis aicināja atlikt Mobilitātes paketes izskatīšanu un pieņemšanu, kamēr nebūs beigusies koronavīrusa Covid-19 pandēmija un netiks sniegts vērtējums tās ietekmei uz transporta sektoru.

11
Tagi:
Eiropas Parlaments
Pēc temata
Politologs: Baltijas autopārvadātāji nesagaidīs ES izpratni – liekas naudas nav
Latvijā tālbraucēju šoferu algas aprēķinās pa jaunam
Ne miera, ne atpūtas: tālbraucēji pārkāpj ES tiesiskās normas
Pārnakšņo kabīnē: tālbraucēji organizējuši neparastu akciju Palangā
ASV prezidents Donalds Tramps, foto no arhīva

Politologs izskaidroja, kāpēc Tramps nolēma lauzt attiecības ar PVO

22
(atjaunots 12:19 09.07.2020)
Trampam neciešas pasludināt PVO par vainīgo Covid-19 katastrofā ASV, lai gan organizācija noteikti izdzīvos pēc attiecību izbeigšanas ar Ameriku, turklāt nav zināms, kā tas ietekmēs pašas Savienotās Valstis.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Amerikas līderis Donalds Tramps iepriekš oficiāli informēja ASV Kongresu par izstāšanos no Pasaules Veselības organizācijas. Nesen viņš apsūdzēja PVO par koronavīrusa pandēmijas mēroga slēpšanu Ķīnas interesēs un par atteikšanos rīkot "pieprasītās reformas".

Tramps uzņēmis kursu uz starptautisko attiecību sagraušanu, un tas itin nemaz nenes labumu ASV, paziņoja radio Sputnik ēterā Maskavas Valsts universitātes Rūzvelta ASV pētījumu fonda direktors Jurijs Roguļevs.

"Kā mēs redzam, notiek nevis pārbūve un nevis darba principu izmaiņas – notiek izveidoto sistēmu sagraušana veselā virknē nozaru, sākot no starptautiskajām tiesībām līdz pat PVO. Pasaules Veselības organizācija nav pirmā, ar kuru Vašingtonai ir radušās nopietnas pretrunas: iepriekš ASV izstājās no UNESCO sastāva," atgādināja Roguļevs.

Pēc viņa sacītā, šobrīd ir acīmredzama ASV tieksme lauzt starptautiskas vienošanās, atteikties no sadarbības ar sabiedrotajiem.

"Diez vai šādas darbības nesīs labumu Amerikai. Eiropā jau apšauba ASV pasaules līdera lomu un sāk domāt par jaunām pieejām, turklāt dara to augstākajā līmenī. Šāda ASV uzvedība darbojas pret tām," uzsvēra Roguļevs.

Eksperts norādīja, ka, nebūdams speciālists veselības aprūpes jomā, neņemas spriest par PVO darba efektivitāti.

"Nezinu, cik lielā mērā organizācija ir attaisnojusi savu finansējumu, taču nedomāju, ka uz tās darbības ir jāliek krusts. Pēc ASV izstāšanās tā noteikti izdzīvos, bet nav zināms, kā tas ietekmēs pašas Savienotās Valstis," atzīmēja Roguļevs.

Trampa rīcība liecina par to, ka viņš meklē vainīgo situācijā, kas izveidojusies ASV koronavīrusa dēļ, pārliecināts eksperts.

"Pēc ASV domām, PVO kopā ar Ķīnu der šādu vainīgo lomai: Ķīna – tāpēc, ka tur šī pandēmija parādījās, PVO – tāpēc, ka it kā laicīgi nesignalizēja," paskaidroja Roguļevs.

Aprīļa vidū Tramps paziņoja par PVO finansēšanas apturēšanu, savukārt maija beigās paziņoja par ASV izstāšanos no organizācijas. Pēc Amerikas līdera domām, PVO neizmeklēja ziņas no Uhaņas un savlaicīgi nesniedza pasaulei informāciju par koronavīrusu, par ko tā būtu jāsauc pie atbildības. PVO vadītājs Tedross Adanoms Gebrejesuss noraidīja Trampa apsūdzības, uzsverot, ka organizācija neko neslēpj no ASV un citām valstīm saistībā ar Covid-19 apkarošanu.

PVO martā pasludināja koronavīrusa uzliesmojumu, kurš gada sākuma aizsākās Ķīnā, par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāti vairāk nekā 12,1 miljons Covid-19 gadījumu, no tiem vairāk nekā 552 tūkstoši beidzās ar nāvi, vairāk nekā 7 miljoni – ar izveseļošanos. ASV ir vairāk nekā ceturtā daļa no visiem saslimušajiem un gandrīz ceturtā daļa no visiem mirušajiem Covid-19 dēļ. Otrdien, 7. jūlijā, PVO paziņoja, ka koronavīrusa izplatības tempi pieaug, savukārt pandēmijas pīķis vēl nav sasniegts.

22
Tagi:
koronavīruss, ASV, Pasaules Veselības organizācija, Tramps
Pēc temata
PVO: mēs neko neesam slēpuši no ASV
Tramps paziņoja par PVO finansēšanas apturēšanu
PVO komentēja ASV versiju par Covid-19 mākslīgo izcelsmi
Tramps informējis, ka ASV izmeklēs versijas par koronavīrusa izcelsmi
Covid-19 tests, foto no arhīva

Ieveda un kontaktēja: Latvijā 11 jauni Covid-19 inficēšanās gadījumi

0
(atjaunots 18:58 10.07.2020)
SPKC jau zina, ka viens no inficētajiem atvedis koronavīrusu no ārzemēm, savukārt vēl pieci kontaktējuši ar inficēto. Speciālisti noskaidro, kā tika inficēti vēl pieci cilvēki.

RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Saskaņā ar Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) informāciju, aizritējušajā diennaktī tika veikts 1841 Covid-19 tests un atklāti 11 jauni inficēšanās gadījumi.

SPKC paskaidroja, ka, saskaņā ar viņu rīcībā esošajiem datiem, viens inficētais atvedis koronavīrusu no ārzemēm. Vēl pieci cilvēki kontaktēja ar saslimušo. Saistībā ar atlikušajiem pieciem jauniem gadījumiem speciālisti veic izmeklēšanu.

Toties aizritējušajā diennaktī neviens ar Covid-19 diagnozi nav nonācis slimnīcā. Pašlaik stacionāros ārstējas trīs ar koronavīrusu inficētie. Viens no viņiem atrodas smagā stāvoklī. Visā pandēmijas laikā no slimnīcām ir izrakstīti 183 pacienti.

Ir veikti 165 610 testi. Kopējais inficēto skaits ir 1165. 30 cilvēki ar Covid-19 diagnozi ir miruši.

SPKC izmeklē visus jaunos inficēšanās gadījumus. Tas draudēja pastiprināt ierobežojumus, ja neizdosies atrast koronavīrusa izplatības avotu Latvijā.

Tikmēr Valsts policijā atzīmēja, ka gadījumā ar braucieniem Eiropas Savienības robežās, inficētos atsekot nav iespējams. Robežas ir atvērtas un cilvēki brīvi pārvietojas.

Turklāt ne visi atceras, ka ierodoties Latvijā no valstīm, kur saslimstība ar koronavīrusu pēdējo divu nedēļu laikā pārsniedza 15 gadījumus uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, ir jādodas divu nedēļu pašizolācijā.

0
Tagi:
koronavīruss, Latvija
Pēc temata
Izsekot var tikai atbraukušos no Krievijas un Baltkrievijas: kā Latvijā kontrolē Covid-19
Jauns Covid-19 uzliesmojums Latvijā: inficējušies vēl 13 cilvēki
Palielināts izmeklējumu skaits: valstī krasi pieaudzis Covid-19 gadījumu skaits