Starptautiskās ziņu aģentūras Rossija segodņa izpilddirektors Kirils Višinskis, EPPA loceklis, Krievijas Valsts domes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētājs Leonīds Sluckis un Sputnik Igaunija galvenā redaktore Jeļena Čeriševa

"Absolūta patvaļa": žurnālisti EPPA pastāstīja par spiedienu pret Sputnik Igaunija

35
(atjaunots 14:46 29.01.2020)
Aģentūras "Rossija segodņa" izpilddirektors Kirils Višinskis un Sputnik Igaunija galvenā redaktore Jeļena Čeriševa EPPA sesijā pastāstīja par Krievijas žurnālistu darbības ierobežojumiem un vajāšanu Eiropā.

RĪGA, 29. janvāris – Sputnik. Starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" izpilddirektors Kirils Višinskis un Sputnik Igaunija galvenā redaktore Jeļena Čeriševa ieradās Strasbūrā uz Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas sesiju, lai apspriestu Krievijas žurnālistu darbības ierobežojumus un vajāšanu Eiropā.

Par vārda brīvību dzeltenās vestēs

Krievijas žurnālisti ar kolēģiem EPPA tikās, tērpušies aģentūras Sputnik dzeltenajās vestēs.

"Mūsu korporatīvās krāsas ir dzeltenā un melnā. Saprotu, ka šeit, Francijā, šī krāsa rada noteiktas asociācijas, taču mēs vēlamies, lai šīs vestes mūsu apģērbā asociētos ar satraukumu par to, cik lielā mērā parlamentārieši tagad ir gatavi aizstāvēt vērtības, nevis konkrētus cilvēkus, konkrētas normas kaut kādā konkrētā likumdošanā," uzsvēra Kirils Višinskis, kurš vairāk nekā gadu pavadījis cietumā Ukrainā, apsūdzēts par valsts nodevību.

EPPA ziemas sesijas ietvaros tiek apspriests asamblejas Kultūras, zinātnes, izglītības un mediju komitejas pārskats "Mediju brīvības un žurnālistu drošības apdraudējums Eiropā", ko sagatavojis Lielbritānijas delegāts lords Džordžs Foulkss. Dokumentā Krievijai tiek pārmesta žurnālistu vajāšana un iebiedēšana, tāpat EPPA tajā aicināta atrisināt problēmu, kas saistīta ar vardarbību pret mediju darbiniekiem.

Kirils Višinskis atklāja, ka viņi ar Jeļenu Čeriševu atsaukušies uz KF delegācijas ielūgumu, "lai pirms svarīgas rezolūcijas ar tik nopietnu un skaļu nosaukumu atklātu deputātiem skandalozus faktus, kas saistīti ar attieksmi pret Krievijas žurnālistiem Eiropas teritorijā".

Simtprocentīga cenzūra Igaunijā

Kirils Višinskis atzīmēja, ka Krievijas žurnālisti saskaras ar represijām Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Vācijā, Francijā un Lielbritānijā.

"Runa ir par sistemātisku akreditācijas nepiešķiršanu mūsu kolēģiem no Sputnik un "Rossija segodņa", par nepielaišanu pasākumiem. Pēdējā laikā runa ir par atklātiem draudiem, tostarp arī kriminālvajāšanas draudiem, tikai par to, ka šie cilvēki nolēmuši izvēlēties redakciju, kutu viņi izvēlējušies," teica "Rossija segodņa" izpilddirektors.

"Kā Sputnik Igaunija vadītāja, es uzskatu, ka Igaunijā valda pilnīga patvaļa. Ne par kādu vārda brīvību Eiropas valstī Igaunijā  nevar būt ne runas, es uzskatu, ka darbojas simtprocentīga cenzūra, lai arī Igaunijā, tāpat kā jebkurā Eiropas valstī, tā ir aizliegta," piebilda Jeļena Čeriševa.

Sputnik Igaunija vadītāja akcentēja, ka oficiālās varasiestādes nekādi nereaģē uz situāciju. Pie tam lielākā daļa Sputnik Igaunija darbinieku ir šīs valsts pilsoņi.

"Es darīšu visu iespējamo no savas puses, kopā ar kolēģiem, ar Kirilu Višinski, ar Krievijas atbalstu, lai uzstātos starptautiskos pasākumos Eiropā un paziņotu visiem, kam iespējams, par situāciju, kas patlaban notiek Igaunijā," apliecināja Čeriševa.

Aicinājums sākt dialogu ar varasiestādēm

Situācija ar Sputnik Igaunija kļūst par mācību grāmatu cienīgu piemēru tam, kāda ir attieksme pret žurnālistiem šajā valstī, norādīja KF delegācijas EPPA loceklis, Krievijas Valsts domes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētājs Leonīds Sluckis.

"Mēs runājam par žurnālistu brīvību. Tas, kas noticis ar Sputnik Igaunija, diemžēl jau kļūst par mācību grāmatu cienīgu piemēru tam, kāda ir attieksme pret žurnālistu brīvību šajā valstī. Visi vajāšanas veidi, tostarp arī spiediens pret telpu iznomātāju, tostarp arī Sputnik Igaunija darbinieku apkalpošana bankās mūsdienu Eiropā ir kaut kāda mežonība. To būtu grūti uzskatīt par joku, ja tā nebūtu realitāte," viņš teica.

2019.gada decembrī Sputnik Igaunija darbinieki saņēma valsts Policijas un robežsardzes departamenta vēstules ar atklātiem draudiem ierosināt pret viņiem krimināllietas, ja viņi līdz 2020.gada 1.janvārim nepārtrauks darba attiecības ar aģentūru. Igaunijas varasiestādes skaidroja, ka šādi pasākumi esot nepieciešami, lai pildītu sankcijas, kas vērstas pret starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" (mediju grupa, pie kuras pieder Sputnik – red.) ģenerāldirektoru Dmitriju Kiseļovu. Taču ES sankcijas ieviestas nevis pret ziņu aģentūru "Rossija segodņa", kurā strādā Sputnik, bet gan pret aģentūras ģenerāldirektoru Dmitriju Kiseļovu personīgi.

Iepriekš Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu paziņoja RIA Novosti, ka viņa valsts īsteno ES sankciju politiku nevis pret Sputnik, bet gan attiecībā uz personīgajām sankcijām, kas vērstas pret Kiseļovu.

"Mēs strādājam dažādos virzienos, lai šo problēmu atrisinātu, cita starpā iesaistītas dažādas Krievijas iestādes. Es, uzturoties Igaunijā, Tallinā, nevaru tāpat vien sēdēt tukšā ofisā. Ja mēs klusēsim, informācijas plūsma mūsu jautājumā apstāsies, tāpēc noteikti vajag periodiski atgādināt, ja vajag, - arī kliegt. Es ceru, ka veselais saprāts gūs virsroku, un vismaz Igaunija piekritīs apspriest šo tēmu. Taču pašlaik viņi (Igaunijas varasiestādes) vienkārši aizsegušies ar kaut kādu vairāku, ar to Kriminālkodeksu, starptautiskajām sankcijām un vispār atsakās no dialoga. Es ceru vismaz sākt dialogu, nonākt pie kaut kāda konsensa, ceru, ka viņi (Igaunijas varasiestādes) atzīs savu kļūdu," teica Čeriševa.

Jeļena Čeriševa un Kirils Višinskis Strasbūrā tikās arī ar Eiropas Padomes komisāri cilvēktiesību jautājumos Duņu Mijatoviču. Viņai tika nodota vēstule, kurā aprakstīta Sputnik Igaunija situācija.

2019. gada decembrī Krievijas prezidents Vladimirs Putins norādīja, ka Maskava darīs visu iespējamo savu žurnālistu atbalstam.

Starptautiskā organizācija "Reportieri bez robežām" (RSF), atbildot uz "Rossija segodņa" vēstuli, informēja, ka organizācija izvērtē ziņas par krievvalodīgo mediju stāvokli Igaunijā. Aģentūra "Rossija segodņa" lūdza pārvērtēt diskriminējošo politiku, kas vērsta pret Sputnik Igaunija un ir gatava piedāvāt atbilstošu vērtējumu šim brīvības pārkāpšanas bezprecedenta gadījumam, kā arī lūdz veikt pasākumus aģentūras žurnālistu tiesību nodrošināšanai un dot iespēju viņiem pildīt savu profesionālo pienākumu, teikts vēstulēs.

35
Temats:
Sputnik demokrātijas žņaugos (85)
Valletas ielās, foto no arhīva

Saņemiet 200 eiro par ceļojumu: kāda ES valsts izdomājusi, piesaistīt tūristus

26
(atjaunots 01:10 12.04.2021)
Tūrisma bizness pēc Covid-19 pandēmijas ir bēdīgā stāvoklī, taču daudzas valstis neskumst un izdomā, kā piesaistīt ceļotājus

RĪGA, 12. aprīlis — Sputnik. Kāda Eiropas Savienības valsts nolēmusi ar neparastu metodi piesaistīt tūristus, raksta Bb.lv.

Maltas Tūrisma ministrija informēja, ka izmaksās tūristiem 200 eiro, lai tikai viņi apmeklētu valsti un celtu tūrisma nozari pēc lejupslīdes Covid-19 pandēmijas un ar to saistīto ierobežoto avioceļojumu rezultātā.

Maltas tūrisma ministrs Kleitons Bartolo paskaidroja, ka valdība plāno izmaksāt naudu tūristiem, kuri pavadīs valstī vairāk nekā trīs dienas, kā arī rezerves naktsmītni caur vietējo viesnīcu. Jāpiebilst, ka izmaksas variēsies atbilstoši rezervētajiem apartamentiem. Piemēram tūristiem, kuri izvēlēsies pieczvaigžņu numurus, izmaksās 200 eiro, par četrzvaigžņu numuriem piedāvās 150 eiro, bet par trīszvaigžņu numuru valdība kompensēs 100 eiro.

Bez tam Kleitons pastāstīja, ka kompensācija tiem, kuri nolēmuši apstāties Maltas arhipelāgam piederošajā Gozo salā, būs par 10% lielāka.

"Shēmas mērķis ir panākt, lai Maltas viesnīcas būtu konkurētspējīgas, atjaunojoties starptautiskajam tūrismam," ieceri komentēja tūrisma ministrs.

Saskaņā ar drosmīgākajām prognozēm, Maltu gada laikā vajadzētu apmeklēt vismaz 35 tūkstošiem tūristu.

Iepriekš vēstīts, ka marta beigās Latvijā radās neizpratne par izbraukšanas noteikumiem uz trešajām valstīm nenozīmīgu iemeslu dēļ – lai arī tieša aviosatiksme ar vairākām valstīm ir organizēta, tūristus turp nelaida.

Ziņots, ka spēkā palicis noteikumus, saskaņā ar kuru ārvalstnieki var iebraukt Latvijā tikai svarīgu iemeslu dēļ: darbs, mācības, ģimenes apvienošanās, ārstēšanās, tranzīts vai nepilngadīgo pavadīšana, atgriešanās pastāvīgajā dzīves vietā, vai bēres. Tiem, kam ir nopietns iemesls Latvijas apmeklēšanai, pirms brauciena jāaizpilda blanka vietnē Сovidpass.lv. Iebraucot jāuzrāda dokumenti, kas apliecina brauciena nepieciešamību.

Atgriežoties no brauciena uz trešajām valstīm bez svarīga iemesla, uz sava rēķina jāveic Covid-19 tests. Ja tā rezultāts ir negatīvs, cilvēks var doties mājup un ievērot 10 dienas ilgu pašizolāciju. Ja testa rezultāts ir apstiprinošs, vai cilvēks atteicies to veikt, viņam jādodas obligātajā izolācijā uz vienu no viesnīcām, kas nodrošina šādu pakalpojumu.

26
Tagi:
Eiropas Savienība, koronavīruss, tūrisms
Pēc temata
Laidiet pie stūres: ES līderi grib tikt vispasaules valdībā
Pat pēc vakcinācijas brīva ceļošana atsāksies ne agrāk par vasaru
Ģimenes ārsti neizsniedz igauņiem izziņas ieceļošanai Latvijā
"Bezizejas stāvoklis". ES valstis interesējas par "Sputnik V"
ASV prezidents Džo Baidens, foto no arhīva

Baidens pieprasījis 715 miljardus dolāru arī Krievijas un Ķīnas savaldīšanai

77
(atjaunots 00:53 11.04.2021)
Rietumvalstis ne vienu vien reizi apliecinājušas, ka uzskata Krieviju par draudu avotu, lai arī Kremlis uzsver, ka pūlas veidot labas attiecības ar visiem partneriem, tomēr mērķi nevar sasniegt vienatnē.

RĪGA, 11. aprīlis — Sputnik. ASV prezidents Džo Baidens lūdzis Kongresu piešķirt Pentagonam 715 miljardus, cita starpā arī draudu neitralizācijai, ko, pēc Vašingtonas domām, radot Ķīna un Krievija, teikts budžeta projektā, kas publicēts Baltā nama vietnē, vēsta RIA Novosti.

"Prezidenta pieprasījums 2022. gadam ietver 715 miljardus dolāru ASV Aizsardzības ministrijai... Summa ietver arī Ķīnas savaldīšanu. Pieprasījumā uzmanība pievērsta Ķīnas radīto draudu neitralizācijai kā Pentagona galvenajam uzdevumam. Tāpat Aizsardzības ministrija centīsies savaldīt destabilizējošo Krievijas uzvedību," teikts dokumentā.

Februārī Baidens, uzstājoties Minhenes drošības konferencē, paziņoja, ka Krievija it kā vēloties "vājināt Eiropas projektu un NATO savienību... vēlas sagraut transatlantisko vienotību un mūsu apņēmību."

Rietumvalstis ne vienu vien reizi apliecinājušas, ka uzskata Krieviju par draudu avotu. Lielbritānijas aizsardzības doktrīnā laika periodam līdz 2030. gadam, kas nāca klajā martā, stāstīts par nodomu stāties pretī visiem draudiem, ko radot Maskava. Mēneša sākumā ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens savā programmas runā ārpolitikas jautājumos, tāpat iekļāva Krieviju starp valstīm, kas rada draudus. Savukārt Kremlis uzsver, ka pūlas veidot labas attiecības ar visiem partneriem, tomēr mērķi nevar sasniegt vienatnē.

Iepriekš prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka Krievijas valdība ir gatava ļaunākajiem scenārijiem attiecībās ar ASV. Vašingtonas politiku viņš nosauca par neprognozējamu, agresīvu un asu.

77
Tagi:
Ķīna, Krievija, drošība, aizsardzība, Džo Baidens, ASV
Pēc temata
Kas rausta aiz mēles Džo Baidenu
Putins atbildēja uz Baidena izteikumiem
Uzmanība pievērsta Krimai. Kā NATO pārveidojas Baidena laikā
ASV izlūkdienests apsūdz Krieviju par mēģinājumiem neļaut Baidenam uzvarēt vēlēšanās
Raķete Vostok pie Valsts Kosmonautikas vēstures muzeja, foto no arhīva

Kosmonautikas diena: trīs kosmonauti no Latvijas PSR, kuri paviesojušies orbītā

0
(atjaunots 17:53 12.04.2021)
Pirmais cilvēka lidojums uz kosmosu notika pirms sešdesmit gadiem - 1961. gada 12. aprīlī. Pirmais kosmonauts bija leģendārais Jurijs Gagarins - Smoļenskas apgabala iedzīvotājs. Bet šajā rakstā mēs gribam pastāstīt par slaveniem kosmonautiem, kas dzimuši Latvijas PSR.

RĪGA, 12. aprīlis - Sputnik, Aleksejs Stefanovs. Būtu gana grūti nosaukt Latviju par kosmisko dižvalsti, tomēr arī tā devusi savu artavu pirmā cilvēka lidojumā uz kosmosu.

Padomju raķešbūves tēvs Frīdrihs Canders dzimis Rīgā, tāpat kā Mstislavs Keldišs, viens no padomju kosmiskās programmas ideologiem. Latvijas PSR dzimuši arī trīs kosmonauti – Anatolijs Solovjevs, Aleksandrs Kaleri un Oļegs Artemjevs. Visi trīs tagad dzīvo Krievijā.

Anatolijs Solovjevs

Anatolijs Solovjevs uzaudzis attālā Rīgas rajonā un pat nevarēja iedomāties, ka par viņa varoņdarbu runās pat Holivudas zvaigznes.

"Par kosmonautiku es nedomāju. Būdams skolnieks, es ļoti daudz lasīju. Bolderājā bija vairākas bibliotēkas, un pierakstījos visās. Sākumā bija pasakas, tad piedzīvojumu grāmatas, un tā biju nonācis līdz klasiķiem, bet vecākajās klasēs sapratu, ka man ļoti interesē grāmatas par aviāciju," atceras Solovjevs.

Tā viņš iestājās Čerņigovas aviācijas skolā un kļuva par militāro pilotu, bet ielūgumu iestāties kosmonautu vienībā viņš saņēma Usurijskā, kad dienēja Tālajos Austrumos.

Nākamos 12 gadus viņš gaidīja lidojumu, lai gan pats par šo laiku runā nedaudz citādāk: "Es vienkārši strādāju. Ir liels skaits dažādu aviācijas un kosmisko sistēmu. Tās visas jāizmēģina uz Zemes: aprīkojums, ekipējums. Tikai tas dod tiesības uz dzīvi, tur orbītā."

Космонавт Анатолий Соловьев
© Sputnik / Пушкарев
Kosmonauts Anatolijs Solovjovs

Viņa pirmais lidojums notika 1988. gada jūnijā, pēc tam Solovjevam tika piešķirts Padomju Savienības Varoņa nosaukums.

Viņš devās kosmosā piecu ekspedīciju sastāvā, no pēdējās atgriezās 1998. gada februārī. Kopumā orbītā pavadīja 651 diennakti. Pie tam kosmonauts 16 reizes izgājis atklātā kosmosā un pavadījis tur 78 stundas 48 minūtes – tas ir pasaules rekords.

"Vārds "rekords", manuprāt, te neder. Nu jā, vairāk nekā visi pārējie, jā, tas ir sasniegums. Bet es nekad ne ar vienu neesmu sacenties," Solovjevs pieticīgi piebilst.

Aktiera Džordža Klūnija personāža vārdus no 2013. gada mākslas filmas "Gravitācija" par to, ka viņš cenšas pārvarēt Solovjeva rekordu no kopējā ārpus kuģa pavadītā laika viedokļa, pats kosmonauts uztver skeptiski, uzskatot, ka mūsdienu režisori "ņirgājas par veselo saprātu".

"Agrāk fantasti centās būt pēc iespējas tuvāk fizikas likumiem, bet "Gravitācijā" viss ir otrādi," konstatēja slavenais kosmonauts.

Aleksandrs Kaleri

Vēl būdams Jūrmalas skolas jaunāko klašu skolnieks, Aleksandrs Kaleri nolēma kļūt par kosmonautu. Atturēja tikai fakts, ka vajadzēja būt militārpersonai. Tomēr drīz vien ar "Sojuzi" sāka lidot civilie kosmonauti, un inženieri arī varēja nokļūt kosmosā.

Kaleri iestājās Maskavas Fizikas un Tehnikas institūtā, pēc tam turpat studēja aspirantūrā, ko absolvēja specialitātē "Šķidrumu, gāzes un plazmas mehānika".

Pielaidi zinātniski ražošanas apvienības "Enerģija" kosmonautu vienības speciālajiem treniņiem viņš ieguva 1982. gada decembrī. Savā pirmajā lidojumā viņš devās 1992. gada martā.

Александр Калери космонавт-бортинженер международного экипажа перед началом полета космического корабля Союз ТМ-14.
© Sputnik / Владимир Родионов
Kosmonauts Aleksandrs Kaleri

Kosmonauts atceras, ka ar laiku tiek zaudēta sajūta, ka tu vairs neesi uz Zemes. Viņam šķita, ka viņš aizbraucis ilgtermiņa komandējumā.

Kosmosā viņš dzīvoja kā uz zemes: pamošanās plkst. 6.00 no rīta pēc Griničas laika, pēc tam – rīta rosme, brokastis, higiēnas procedūras. Oficiālā darba diena stacijā - sešarpus stundas, pārējais - personiskais laiks. To tērēja ēdienam, sportam, grāmatām un filmu skatīšanai.

Kopumā viņš veica piecus lidojumus ar kopējo garumu 769 diennaktis. Kaleri piecas reizes devās uz atklātu kosmosu, kur nostrādāja 25 stundas 46 minūtes.

Gadījās kosmosā arī neparastas situācijas, par vienu epizodi ziņoja pat vadošie mediji. Presi satrieca viņa ziņojums par dīvainām skaņām stacijā. Situācija patiesībā bija triviāla: jebkurā sarežģītā mašīnā kaut kas var brakšķēt vai čirkstēt.

Oļegs Artemjevs

Krievijas kosmonauts Oļegs Artemjevs dzimis Rīgā. Viņš kļuva par 118. PSRS/Krievijas kosmonautu un 534. pasaules kosmonautu. Veica divus kosmiskos lidojumus uz Starptautisko kosmisko staciju: pirmo ar transporta pilotējamo kuģī "Sojuz TMA-12M" 2014. gada martā – septembrī, otro ar TPK "Sojuz MS-08" 2018. gada martā – oktobrī.

Viņa liktenis ir saistīts ne vien ar Latviju, bet arī ar kaimiņvalstīm. Tallinā viņš pabeidza tehnikumu specialitātē "Rūpniecisko uzņēmumu un ierīču elektroiekārta", bet Viļņā izgāja obligāto karadienestu padomju armijas rindās, pēc tam atgriezās Igaunijā un strādāja par rūpniecības iekārtu elektromontieri V. I. Ļeņina Valsts vagonbūves rūpnīcā "Dvigateļ".

Космонавт Роскосмоса Олег Артемьев
© Sputnik / Евгения Новоженина
Kosmonauts Oļegs Artemjevs

Pēc Savienības sabrukuma viņš pārvācās uz Krieviju un iestājās Maskavas Baumana valsts tehniskajā universitātē specialitātē "Zemo temperatūru fizika un fizika", bet gadu pēc absolvēšanas, 1999. gadā, sāka strādāt raķešu un kosmisko korporācijā "Enerģija" par klāja dokumentācijas izstrādātāju, vēlāk viņu ieskaitīja kosmonautu vienībā.

Artemjeva lidojumu kopējais ilgums ir 365 diennaktis, viņš trīs reizes izgājis atklātā kosmosā, kur pavadīja 20 stundas 20 minūtes.

2019. gadā Artemjevs tika ievēlēts par Maskavas pilsētas domes deputātu, taču viņš joprojām sapņo par kosmosu. 2021. gada janvārī Oļegu Artemjevu iekļāva TPK "Sojuz MS-18" dublējošajā ekipāžā. Varbūt viņš būs pirmais deputāts, kurš atstās savu ērto krēslu kosmosa kuģa dēļ.

0
Tagi:
Latvija, kosmoss
Pēc temata
Vajadzīgi inženieri: Latvijā pastāstīja, kādas ir EKA prasības kosmonautiem
Noslēpumainā zaļā blāzma: Krievijas kosmonauts no SKS klāja nobildējis unikālus kadrus
Krievijas kosmonauts apsveicis Latviju no orbītas