Starptautiskās ziņu aģentūras Rossija segodņa izpilddirektors Kirils Višinskis, EPPA loceklis, Krievijas Valsts domes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētājs Leonīds Sluckis un Sputnik Igaunija galvenā redaktore Jeļena Čeriševa

"Absolūta patvaļa": žurnālisti EPPA pastāstīja par spiedienu pret Sputnik Igaunija

34
(atjaunots 14:46 29.01.2020)
Aģentūras "Rossija segodņa" izpilddirektors Kirils Višinskis un Sputnik Igaunija galvenā redaktore Jeļena Čeriševa EPPA sesijā pastāstīja par Krievijas žurnālistu darbības ierobežojumiem un vajāšanu Eiropā.

RĪGA, 29. janvāris – Sputnik. Starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" izpilddirektors Kirils Višinskis un Sputnik Igaunija galvenā redaktore Jeļena Čeriševa ieradās Strasbūrā uz Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas sesiju, lai apspriestu Krievijas žurnālistu darbības ierobežojumus un vajāšanu Eiropā.

Par vārda brīvību dzeltenās vestēs

Krievijas žurnālisti ar kolēģiem EPPA tikās, tērpušies aģentūras Sputnik dzeltenajās vestēs.

"Mūsu korporatīvās krāsas ir dzeltenā un melnā. Saprotu, ka šeit, Francijā, šī krāsa rada noteiktas asociācijas, taču mēs vēlamies, lai šīs vestes mūsu apģērbā asociētos ar satraukumu par to, cik lielā mērā parlamentārieši tagad ir gatavi aizstāvēt vērtības, nevis konkrētus cilvēkus, konkrētas normas kaut kādā konkrētā likumdošanā," uzsvēra Kirils Višinskis, kurš vairāk nekā gadu pavadījis cietumā Ukrainā, apsūdzēts par valsts nodevību.

EPPA ziemas sesijas ietvaros tiek apspriests asamblejas Kultūras, zinātnes, izglītības un mediju komitejas pārskats "Mediju brīvības un žurnālistu drošības apdraudējums Eiropā", ko sagatavojis Lielbritānijas delegāts lords Džordžs Foulkss. Dokumentā Krievijai tiek pārmesta žurnālistu vajāšana un iebiedēšana, tāpat EPPA tajā aicināta atrisināt problēmu, kas saistīta ar vardarbību pret mediju darbiniekiem.

Kirils Višinskis atklāja, ka viņi ar Jeļenu Čeriševu atsaukušies uz KF delegācijas ielūgumu, "lai pirms svarīgas rezolūcijas ar tik nopietnu un skaļu nosaukumu atklātu deputātiem skandalozus faktus, kas saistīti ar attieksmi pret Krievijas žurnālistiem Eiropas teritorijā".

Simtprocentīga cenzūra Igaunijā

Kirils Višinskis atzīmēja, ka Krievijas žurnālisti saskaras ar represijām Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Vācijā, Francijā un Lielbritānijā.

"Runa ir par sistemātisku akreditācijas nepiešķiršanu mūsu kolēģiem no Sputnik un "Rossija segodņa", par nepielaišanu pasākumiem. Pēdējā laikā runa ir par atklātiem draudiem, tostarp arī kriminālvajāšanas draudiem, tikai par to, ka šie cilvēki nolēmuši izvēlēties redakciju, kutu viņi izvēlējušies," teica "Rossija segodņa" izpilddirektors.

"Kā Sputnik Igaunija vadītāja, es uzskatu, ka Igaunijā valda pilnīga patvaļa. Ne par kādu vārda brīvību Eiropas valstī Igaunijā  nevar būt ne runas, es uzskatu, ka darbojas simtprocentīga cenzūra, lai arī Igaunijā, tāpat kā jebkurā Eiropas valstī, tā ir aizliegta," piebilda Jeļena Čeriševa.

Sputnik Igaunija vadītāja akcentēja, ka oficiālās varasiestādes nekādi nereaģē uz situāciju. Pie tam lielākā daļa Sputnik Igaunija darbinieku ir šīs valsts pilsoņi.

"Es darīšu visu iespējamo no savas puses, kopā ar kolēģiem, ar Kirilu Višinski, ar Krievijas atbalstu, lai uzstātos starptautiskos pasākumos Eiropā un paziņotu visiem, kam iespējams, par situāciju, kas patlaban notiek Igaunijā," apliecināja Čeriševa.

Aicinājums sākt dialogu ar varasiestādēm

Situācija ar Sputnik Igaunija kļūst par mācību grāmatu cienīgu piemēru tam, kāda ir attieksme pret žurnālistiem šajā valstī, norādīja KF delegācijas EPPA loceklis, Krievijas Valsts domes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētājs Leonīds Sluckis.

"Mēs runājam par žurnālistu brīvību. Tas, kas noticis ar Sputnik Igaunija, diemžēl jau kļūst par mācību grāmatu cienīgu piemēru tam, kāda ir attieksme pret žurnālistu brīvību šajā valstī. Visi vajāšanas veidi, tostarp arī spiediens pret telpu iznomātāju, tostarp arī Sputnik Igaunija darbinieku apkalpošana bankās mūsdienu Eiropā ir kaut kāda mežonība. To būtu grūti uzskatīt par joku, ja tā nebūtu realitāte," viņš teica.

2019.gada decembrī Sputnik Igaunija darbinieki saņēma valsts Policijas un robežsardzes departamenta vēstules ar atklātiem draudiem ierosināt pret viņiem krimināllietas, ja viņi līdz 2020.gada 1.janvārim nepārtrauks darba attiecības ar aģentūru. Igaunijas varasiestādes skaidroja, ka šādi pasākumi esot nepieciešami, lai pildītu sankcijas, kas vērstas pret starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" (mediju grupa, pie kuras pieder Sputnik – red.) ģenerāldirektoru Dmitriju Kiseļovu. Taču ES sankcijas ieviestas nevis pret ziņu aģentūru "Rossija segodņa", kurā strādā Sputnik, bet gan pret aģentūras ģenerāldirektoru Dmitriju Kiseļovu personīgi.

Iepriekš Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu paziņoja RIA Novosti, ka viņa valsts īsteno ES sankciju politiku nevis pret Sputnik, bet gan attiecībā uz personīgajām sankcijām, kas vērstas pret Kiseļovu.

"Mēs strādājam dažādos virzienos, lai šo problēmu atrisinātu, cita starpā iesaistītas dažādas Krievijas iestādes. Es, uzturoties Igaunijā, Tallinā, nevaru tāpat vien sēdēt tukšā ofisā. Ja mēs klusēsim, informācijas plūsma mūsu jautājumā apstāsies, tāpēc noteikti vajag periodiski atgādināt, ja vajag, - arī kliegt. Es ceru, ka veselais saprāts gūs virsroku, un vismaz Igaunija piekritīs apspriest šo tēmu. Taču pašlaik viņi (Igaunijas varasiestādes) vienkārši aizsegušies ar kaut kādu vairāku, ar to Kriminālkodeksu, starptautiskajām sankcijām un vispār atsakās no dialoga. Es ceru vismaz sākt dialogu, nonākt pie kaut kāda konsensa, ceru, ka viņi (Igaunijas varasiestādes) atzīs savu kļūdu," teica Čeriševa.

Jeļena Čeriševa un Kirils Višinskis Strasbūrā tikās arī ar Eiropas Padomes komisāri cilvēktiesību jautājumos Duņu Mijatoviču. Viņai tika nodota vēstule, kurā aprakstīta Sputnik Igaunija situācija.

2019. gada decembrī Krievijas prezidents Vladimirs Putins norādīja, ka Maskava darīs visu iespējamo savu žurnālistu atbalstam.

Starptautiskā organizācija "Reportieri bez robežām" (RSF), atbildot uz "Rossija segodņa" vēstuli, informēja, ka organizācija izvērtē ziņas par krievvalodīgo mediju stāvokli Igaunijā. Aģentūra "Rossija segodņa" lūdza pārvērtēt diskriminējošo politiku, kas vērsta pret Sputnik Igaunija un ir gatava piedāvāt atbilstošu vērtējumu šim brīvības pārkāpšanas bezprecedenta gadījumam, kā arī lūdz veikt pasākumus aģentūras žurnālistu tiesību nodrošināšanai un dot iespēju viņiem pildīt savu profesionālo pienākumu, teikts vēstulēs.

34
Temats:
Sputnik demokrātijas žņaugos (63)
Medicīnas darbinieces, foto no arhīva

Ārsts parādīja, ko Covid-19 pacienti redz pēdējos brīžos pirms nāves

14
(atjaunots 18:21 29.11.2020)
"To jūs ieraudzīsiet, kad jūsu elpošana paātrināsies līdz 40 ieelpām minūtē, bet skābekļa līmenis kritīsies līdz 80," pastāstīja Vašingtonas universitātes mediķis.

RĪGA, 28. novembris - Sputnik. Vašingtonas universitātes Medicīnas centra intensīvās terapijas nodaļas ārsts Kens Remī publicēja savā lapā Facebook video ierakstu, kurā ļoti daiļrunīgi parādīja, ko savas dzīves pēdējos mirkļos redz Covid-19 slimnieki, vēsta RIA Novosti.

Viņš atzīmēja, ka ieceri veidot tamlīdzīgu video ierakstu pamudinājusi kāda pacienta nāve – mediķis bija spiests personīgi informēt aizgājēja tuviniekus par slimnieka nāvi.

Video ieraksta sākumā Remī vairākas reizes pietuvināja un attālināja kameru no savas sejas. Viņš paskaidroja, ka tā apkārtējo redz cilvēks akūta skābekļa bada apstākļos, būdams par matu no nāves.

"To jūs ieraudzīsiet, kad jūsu elpošana paātrināsies līdz 40 ieelpām minūtē, bet skābekļa līmenis kritīsies līdz 80," precizēja Vašingtonas universitātes mediķis.

Pēc tam viņš parādīja elpošanas caurulīti un laringoskopu – tā mediķis imitēja pacienta intubāciju.

Ārsts aicināja: lai "neizbaudītu" līdzīgas izjūtas, visiem ir jāizmanto individuālās aizsardzības līdzekļi un jāievēro sociālā distance.

14
Tagi:
ārsts, koronavīruss
Pēc temata
Ļaužu pūļi TC un ballītes Rīgas centrā? Latvijā mazinājies jaunu Covid-19 gadījumu skaits
Krievijā nosaukti masveida vakcinācijas sākums Covid-19 profilaksei
Ārsts no Daugavpils: kad Rīgu noslīcinās Covid-19 vilnis, mēs būsim nākamie
Covid-19 sekas salīdzina ar izkaisīto sklerozi, AIDS un insultu
Aploksnes, foto no arhīva

No vēža mirstoša sieviete publicējusi atklātu vēstuli ar aizkustinošiem padomiem

23
(atjaunots 15:12 29.11.2020)
"Vēzis tev iemācīs, ka tu vēl joprojām var nodarboties ar sportu, pastaigāties, dejot, dziedāt, gatavot ēdienus, mīlēt, strādāt, būt māsa, meitene un draugs," sieviete raksta pati sev.

RĪGA, 29. novembris — Sputnik. Austrāliete Ruta Hanta pēc četrus gadus ilgas nesekmīgas cīņas ar krūts vēzi atrodas uz nāves sliekšņa. Viņa publicējusi emocionālu vēstuli sev pašai jaunībā, lai atgādinātu visiem, kas dzīvē patiešām ir svarīgs, stāsta RIA Novosti, atsaucoties uz telekanālu 7NEWS.

Sievietei diagnosticēts vēzis 34 gadu vecumā. Pēc vairākām operācijām un divpadsmit mēnešiem ķīmijterapijas sākusies remisija, tomēr drīz vien audzējs atgriezies. Tā nu austrāliete nolēma publicēt vēstuli cerībā, ka viņas domas palīdzēs citiem.

"Vēzis tev iemācīs, ka tu vēl joprojām var nodarboties ar sportu, pastaigāties, dejot, dziedāt, gatavot ēdienus, mīlēt, strādāt, būt māsa, meitene un draugs," sieviete raksta pati sev.

Hanta pieminēja galvenās mācības, ko viņai sniegusi slimība.

Mammorgāfijas iekārta. Foto no arhīva
© Sputnik / Игорь Онучин

- Lūdz palīdzību – tas ievērojami vienkāršos dzīvi.

- Vēzis tev iemācīs, ka ģimene ir pati galvenā.

- Mazāk stresa.

"Neuztraucies, ja mazliet nokavēsi – neviens to pat neatcerēsies," raksta Hanta.

- Suņi ir burvīgi; dažkārt vienkarši apskaut savu mīluli – tas ir viens no lielākajiem priekiem dzīvē.

- Ir jāprot teikt "nē" – tā nav tava problēma, ja tas kādam nepatīk.

- Ceļo pēc iespējas vairāk un tālāk.

"Augstu vērtējiet savu ģimeni un pavadiet kopā pēc iespējas vairāk laika," rakstīja austrāliete.

Vēstules noslēgumā sieviete piezīmēja: būtu bijis labāk, ja viņa būtu zinājusi šīs mācības pirms slimības.

23
Tagi:
vēzis
Pēc temata
Eurostat: mirstība no prostatas vēža Latvijā ir visaugstākā ES
Zinātnieki noskaidrojuši, kā vecums ierobežo vēža attīstību
Vēzis Latvijā ir bizness: bez naudas onkoloģijas slimnieki klusām nomirst
Vadošais vācu onkologs prognozējis vēža slimību skaitu pieaugumu pasaulē
Saldumi, kas var izraisīt vēzi

Latvija un Lietuva neuzdrošinājās, Igaunija uzņēmās risku: Ziemassvētku tirdziņš Tallinā

0
(atjaunots 18:26 29.11.2020)
Vienīgais visās Baltijas Ziemassvētku tirdziņš valstīs tika atklāts Tallinā, Latvija un Lietuva nolēma neriskēt, lai nepalielinātu inficēto un Covid-19 pandēmijas upuru skaitu.

No visām Baltijas valstīm tikai Igaunija nolēma šajā grūtajā gadā atvērt Ziemassvētku tirdziņu Rātslaukumā Tallinā. Latvija un Lietuva atturējās Covid-19 pandēmijas dēļ.

Turklāt Igaunijā epidemioloģiskie ierobežojumi ir mīkstāki nekā citās Baltijas valstīs, un svētku pasākumi nav atcelti.

Bet igauņi joprojām nav apmierināti. Viņi pieprasa, lai valdība atceltu prasību visiem valkāt maskas, jo šādi pasākumi sašķel sabiedrību.

Vēlaties uzzināt vairāk? Skatieties video.

0
Tagi:
Igaunija, Ziemassvētki, Baltija