EPPA sesija, foto no arhīva

EPPA pieņēmusi apstrīdamu rezolūciju par mediju brīvību Eiropā

49
(atjaunots 10:08 29.01.2020)
Dokuments cita starpā satur virkni prasību Krievijai, taču tajā nav iekļauti piemēri par Krievijas mediju pārstāvju apspiešanu un vajāšanu Eiropas valstīs.

RĪGA, 29. janvāris — Sputnik. Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja (EPPA) otrdien pieņēmusi apstrīdamu rezolūciju par mediju brīvību un žurnālistu drošību Eiropā, vēsta RIA Novosti.

Dokuments cita starpā satur virkni prasību Krievijai, taču tajā nav iekļauti piemēri par Krievijas mediju pārstāvju apspiešanu un vajāšanu Eiropas valstīs. Rezolūcijas autori norāda, ka Krievijai nekavējoties jāatrisina jautājums par vardarbību, tostarp arī fiziska spēka pielietošanu pret žurnālistiem, jāpārtrauc mediju diskriminācija un jāatceļ likums par ārvalstu aģentiem.

Krievijas delegācija debatēs norādīja, ka balsos pret rezolūciju, jo neuzskata to par objektīvu.

"Daudzi ziņojumā atspoguļotie fakti par Krieviju patlaban vairs nav aktuāli. Mēs uzskatām, ka kritēriji, saskaņā ar kuriem atlasītas piecas valstis, kas nosauktas par vārda brīvības pārkāpējiem Eiropas Padomes telpā (rezolūcijas projekta – red.) 9. pantā, nav acīmredzami," teica KF Valsts domes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāja vietniece Svetlana Žurova.

Viņa akcentēja, ka Maskava nevēlas, lai "rezolūcija atstātu iespaidu par labvēlīgu situāciju vārda brīvības aspektā pārējās Eiropas Padomes valstīs, piemēram, Ukrainā, kur žurnālistu vajāšanai ir masveida raksturs, taču rezolūcijas projektā šis fakts ir ignorēts".

"Rezolūcijas projektā minētais nekorektais Krievijas likumdošanas raksturojums uzskatāmi demonstrē aizspriedumaino attieksmi pret mūsu valsti. Krieviju aicina atcelt likumu "par nepatiesajām ziņām", atsaucoties uz formulējumu neprecizitāti," piebilda deputāte.

"Tāpat Krievijai iesaka atcelt likumu par ārvalstu aģentiem. Šobrīd mēs aicinājumam nepiekrītam, jo likums ir pieņemts pavisam nesen – ne mūsu, ne ziņotāja rīcībā nevar būt pamatotu faktu par tā negatīvo ietekmi uz viedokļa paušanas brīvību," norādīja Žurova.

49
Pēc temata
EPPA sesijā piedalīsies Kirils Višinskis un Sputnik Igaunija redaktore
Eksperts novērtējis Krievijai naidīgā Latvijas un Lietuvas demarša perspektīvas EPPA
Krievija informēs EPPA par Sputnik diskriminēšanu Igaunijā
Lielbritānija

Lielbritānija vēsta par spēcīgāko krīzi 300 gadu laikā

2
(atjaunots 08:23 27.11.2020)
Lielbritānijas Budžeta atbildības birojs prognozē, ka 2020. gadā valsts iekšzemes kopprodukts saruks par 11,3%.

RĪGA, 27. novembris — Sputnik. Lielbritānijas ekonomika, kas pārdzīvo spēcīgu krīzi koronavīrusa pandēmijas rezultātā, vismaz divus gadus vēl neatgriezīsies 2019. gada līmenī, konstatēja valsts finanšu ministrs Rišijs Sunaks, vēsta RIA Novosti.

"Pat gadījumā, ja izaugsme atsāksies, mūsu ekonomika neatgriezīsies pirmskrīzes līmenī līdz 2022. gada ceturtajam ceturksnim. Un graujošā ietekme ekonomikā turpināsies. 2025. gadā ekonomikas izaugsme būs aptuveni par 3% zemāka nekā bija gaidīts pavasara budžetā," konstatēja ministrs, iepazīstinot parlamentu ar nākamā finanšu gada budžetu.

Londonas panorāma, foto no arhīva
© Sputnik / Александр Вильф

Lielbritānijas Budžeta atbildības biroja jaunā prognoze liecina, ka 2020. gadā valsts iekšzemes kopprodukts saruks par 11,3%. Sunaks uzsvēra, ka tā ir nopietnākā lejupslīde valsts ekonomikā vairāk nekā 300 gadu laikā.

Eksperti uzskata, ka 2021. gadā ekonomika pamazām atjaunosies un IKP pieaugums sastādīs 5,5%, bet 2022. gadā pieaugums paātrināsies līdz 6,6%, 2023. gadā – 2,3%, 2024. gadā – 1,7%, 2025 gadā – 1,8%.

Saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas datiem, kopš pandēmijas sākuma pasaulē reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits tuvojas 59 miljoniem, vismaz 1,38 miljoni pacientu miruši. Džona Hopkinsa universitātes aplēses rāda, ka Lielbritānija ir viena no infekcijas visvairāk skartajām valstīm. Tur reģistrēti vairāk nekā pusotrs miljons Covid-19 gadījumu, vairāk nekā 55 tūkstoši pacientu miruši.

Patlaban Apvienotajā Karalistē noteikta karantīna. Decembra sākumā tās vietā stāsies stingra trīs līmeņu ierobežojumu sistēma.

2
Tagi:
ekonomiskā krīze, pandēmija, Lielbritānija
Pēc temata
Londonieši stāsta, kā gatavojas otrajai karantīnai
Totāla karantīna? Kas patlaban notiek Eiropas pilsētās
Lielbritānija aicina gatavoties jauniem iebraukšanas un darba noteikumiem
Eiropas Savienībai jābūt gatavai jaunām pandēmijām un ārkārtējām situācijām
Ziemeļu straume

"Ziemeļu straumes 2" sertificētājs atteicies sniegt daļu pakalpojumu sankciju dēļ

5
(atjaunots 08:12 27.11.2020)
Norvēģu kompānija "DNV GL" atteikusies no kuģu inspekcijas gāzesvada "Ziemeļu straume 2" projektā, ņemot vērā ASV sankciju draudus.

RĪGA, 27. novembris — Sputnik. Gāzesvada "Ziemeļu straume 2" sertificētājs, norvēģu kompānija "Det Norske Veritas — Germanischer Lloyd" ("DNV GL") atteikusies no tālāka darba projektā, ņemot vērā ASV sankciju draudus, vēsta RIA Novosti.

"ASV Valsts departaments publicējis jaunu instrukciju jautājumā par likumu "Par Eiropas enerģētiskās drošības aizsardzību" (PEESA). Šī iemesla dēļ mēs uzskatām, ka uz "DNV GL"darbību, kas pārbauda projektu "Ziemeļu straume 2" apkalpojošos ekipētos kuģus, iespējams attiecināt sankcijas. Tāpēc "DNV GL" ir pārtraukusi pakalpojumu sniegšanu, uz ko var attiecināt PEESA darbība," paziņoja kompānijas pārstāvis.

Nacionālistu gājiens Varšavā, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Vēlāk "DNV GL" pārstāvji paskaidroja, ka iepazinušies ar ASV Valsts departamenta jauno instrukciju, kas attiecas uz likumu PEESA un secinājuši: sankcijas attiecinātas uz projektā iesaistīto kuģu un uz tiem uzstādīto iekārtu pārbaudēm. Kompānija uzsvēra, ka arī turpmāk sniegs pakalpojumus, kas saistīti ar maģistrālajiem cauruļvadiem.

"DNV GL" paskaidroja, ka projektā kompānija nodarbojas ar dokumentācijas izskatīšanu un pārbaudīja būvdarbus jautājumā par to atbilstību standartiem. Pakalpojumu kompleksā bija iekļauts arī iekārtu testēšanas un sagatavošanas monitorings, kas tika izmantotas uz kuģiem gāzesvada izbūves laikā. Bez tam "DNV GL" pienākums bija izsniegt atbilstības sertifikātu pēc projekta apmierinoša noslēguma

Kompānija "Nord Stream 2" nesniedza komentārus par situāciju.

"Mēs nevaram atklāt vai komentēt komerciālu informāciju. No nelikumīgām ekstrateritoriālām sankcijām Eiropas kompānijas ir jāaizsargā Eiropas valstu valdībām un Eiropas komisijai," žurnālistiem atgādināja kompānijas pārstāvji.

"Ziemeļu straume 2"

"Ziemeļu straume 2" paredz divu maģistrālo gāzes cauruļvadu izbūvi ar kopējo jaudu 55 miljardu kubikmetru apjomā gadā no Krievijas piekrastes pāri Baltijas jūrai līdz Vācijai.

Pret gāzesvadu aktīvi strādā Savienotās Valstis, kas vēlas pārdot Eiropā savu sašķidrināto dabasgāzi. 2019. gada decembrī Vašingtona ieviesa sankcijas pret projektu un pieprasīja kompānijām nekavējoties pārtraukt dalību būvdarbos. Šveices "Allseas" toreiz gandrīz nekavējoties apliecināja, ka aptur darbus.

Oktobra vidū Vašingtona paplašināja ekonomiskos ierobežojumus pret "Ziemeļu straumi 2" un attiecināja pret to paketi PEESA. Tagad sankcijas tiek vērstas pret kompānijām, kas sniedz pakalpojumus, iekārtas vai finansējumu projektā iesaistīto kuģu modernizācijai vai ekipējumam.

Tāpat, ziņo mediji, Vašingtona plāno sankcijas pret apdrošināšanas un sertifikācijas kompānijām, kas sadarbojas ar Krievijas kuģiem gāzesvada būvdarbu noslēguma posmā. Vācijas ziņu aģentūra DPA vēstīja, ka patlaban ASV vadība sazinās ar Eiropas uzņēmumiem un brīdina tos par iespējamām sankcijām.

5
Tagi:
Ziemeļu straume 2, ASV Valsts departaments, Dānija, ASV
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
ASV veidos koalīciju pret "Ziemeļu straumi 2": vai tas apturēs būvdarbus?
VFR vēstniecība Krievijā: "Ziemeļu straume 2" būs svarīga Vācijai vismaz līdz 2050. gadam
Eksperts paskaidroja, kāpēc ar "Ziemeļu straumes 2" būvniecību var nesteigties
Džo Baidens var palīdzēt "Ziemeļu straumei 2"? Polijas baisais sapnis