Председатель правления ОАО Газпром Алексей Миллер

Trešais liekais: Krievija varētu pārtraukt gāzes tranzītu caur Poliju

90
(atjaunots 16:18 28.01.2020)
18.maijā beidzas līgums par gāzes tranzītu uz Eiropu caur Poliju, taču Krievijas gāzes koncerns "Gazprom" līdz šim nav paudis vēlmi apspriest jauno līgumu.

Pilnīgi iespējams, ka pēc četriem mēnešiem starp galvenajām gāzes tranzīta valstīm paliks tikai Ukraina un Turcija, portālā RIA Novosti stāsta Maksims Rubčenko.

Pārgāzējuši

Eiropas gāzes tirgus ir pārsātināts. Eiropas valstis raizējās par iespējamo tranzīta pārtraukšanu caur Ukrainu, tāpēc glabātavās iesūknēts rekordliels gāzes apjoms, bet siltā laika dēļ gāzes patēriņš ir daudz mazāks nekā agrākajās ziemās.

Monitoringa asociācjas GIE dati liecina, ka no apkures sezonas sākuma no glabātavām Eiropā iztērēts par trim miljardiem kubikmetru mazāk nekā pirms gada, bet rezerves ir par ceturto daļu lielākas: 78,6 miljardi kubikmetru pret 62,9 miljardiem.

Rezultātā cenas var kristies. Patlaban biržā TTF (tai ir labākā likviditāte) dabasgāze kotējas par 115 dolāriem par 1000 kubikmetriem.

Aģentūra S&P Global Platts prognozē cenas krišanos līdz 100 dolāriem, tuvojoties vasarai. Daži eksperti noskaņoti pat pesimistiskāk. Piemēram, Oksfordas Enerģētikas pētījumu institūta analītiķis Maiks Fulvuds uzskata, ka iespējama cenu krišanās pat līdz 70 dolāriem.

Analītiķu argumenti ir aptuveni vienādi: "Gazprom" un "Naftogaz" jaunais tranzīta līgums līdz ar "Turcijas straumes" ekspluatācijas sākumu rada cauruļvadu jaudas pārdaudzumu uz Eiropu no austrumiem, tāpēc tuvākajos mēnešos piedāvājums pārsniegs pieprasījumu. Nav zināms tikai līdzsvara trūkuma mērogs.

Šajā situācijā "Gazprom" ieteicams samazināt piegādes Eiropai. Taču tranzīta apjomu caur Ukrainu un Turciju stingri nosaka kontrakti, un manevra iespēju vienkārši nav.

Toties 18.maijā noslēdzas līgums par tranzītu caur Poliju pa gāzesvadu "Jamala-Eiropa". Līdz šim "Gazprom" nav iesniedzis Varšavai nekādus piedāvājumus, tāpēc, domājams, Krievijas koncerns neplāno to pagarināt.

Tāpat uzskata arī poļi. "Mēs esam gatavi tranzīta apturēšanai", decembra beigās paziņoja Polijas valsts naftas un gāzes kompānijas PGNiG vadītājs Petrs Vozņaks.

Uzvarētājs un zaudētājs

Gāzes tranzīta caur Poliju pārtraukšana "Gazprom" ir izdevīga visos aspektos. Pirmkārt, tā ļaus samazināt piegādes Eiropai aptuveni par 30 miljardiem kubikmetru (gāzesvada "Jamala-Eiropa" projektētā jauda – 32,9 miljardi kubikmetru gadā), uzturot cenas tirgū.

Otrkārt, Krievijas holdings ietaupīs uz tranzīta apmaksas rēķina. Pērnā gada augustā Polijas valdības pilnvarotais stratēģiskās enerģētiskās infrastruktūras jautājumos Petrs Naimskis brīdināja, ka Varšava plāno jaunajā līgumā būtiski palielināt tarifus.

Viņš norādīja, ka 2010.-2017.gadu tranzīta kontraktā ar "Gazprom" Polija zaudējusi 400 milj. dolāru. Var iedomāties, kādas summas Varšava plānoja pieprasīt šoreiz.

Bez tam pastāv arī stratēģiska rakstura priekšrocības. Lieta tāda, ka "Jamala-Eiropa" ir saistīts ar OPAL. Atgādināsim, ka septembrī ES tiesa pēc Polijas kompānijas PGNiG prasības ierobežoja "Gazprom" tiesības uz šo gāzesvadu.

Poļi panāca, ka Krievijas gāzes holdingam atļauts izmantot tikai 50% OPAL jaudas. Varšava nepārprotami cerēja, ka pēc tam "Gazprom" palielinās tranzītu caur Poliju.

Taču, ja tranzīts caur Poliju tiks pārtraukts, ierobežojumi OPAL lietošanai var novest pie gāzes trūkuma Centrāleiropas valstīs, it īpaši Čehijā. Tātad Eiropas Komisijai būs nopietns arguments, lai atjaunotu "Gazprom" tiesības pilnā apjomā.

Krievijas priekšrocības izvēršas par zaudējumiem Polijai. Valsts budžets zaudēs ienākumus no tranzīta apmaksas, turklāt būs jāuztur gāzes transporta sistēma darbspējas stāvoklī. Gāzesvada "Jamala-Eiropa" iecirkni Polijā veido 683 km gara liela diametra caurule un piecas kompresoru stacijas, tātad būs nepieciešama vērā ņemama summa.

Tomēr poļiem tas, domājams, kļūs tikai par lielu grūtību sākumu. Varšava, tiecoties pēc gāzes neatkarības no Krievijas, pati sevi iedzinusi slazdā. Cerībā uzbūvēt cauruļvadu no Norvēģijas – "Baltic Pipe" Polija noslēdza četrus ilgtermiņa līgumus ar amerikāņiem par sašķidrinātās dabasgāzes piegādēm – 29 miljoniem tonnu līdz 2042.gadam. Poļi cerēja, ka lauvas tiesu nopirktās degvielas, it īpaši dārgo SGD no ASV izdosies pārdot kaimiņiem: Ukrainai, Lietuvai, Latvijai, Igaunijai un Somijai.

Tukša naudas šķiešana

Aizvadītajā nedēļā Eiropas Parlamenta Rūpniecības, pētījumu un enerģētikas komiteja sāka apspriest energoprojektus, kuri var cerēt uz ES finansējumu. Sarakstā tika iekļauta gan "Baltic Pipe", gan papildu gāzesvadi no Polijas uz kaimiņvalstīm. EK lūdza konsultāciju kompāniju Artelys novērtēt iesniegtos projektus. Secinājums bija šokējošs: plānotie gāzesvadi ir tukša naudas šķiešana.

"ES esošā gāžes infrastruktūra var pietiekamā apmērā izpildīt dažādus scenārijus no nākotnes gāzes pieprasījuma viedokļa pat piegāžu traucējumu gadījumā, - savā atskaitē atzīmēja Artelys. – Tāpēc lielākā daļa no izskatītajiem gāzes infrastruktūras projektiem nav vajadzīgi un var novest pie tā, ka desmitiem miljardu eiro no ES valstu fondiem tiks pārinvestēti."

Tam piekrīt arī virkne EP deputātu. "Mēs riskējam iztērēt 29 miljardus eiro nestrādājošiem aktīviem, pie tam padarām savu enerģētisko sistēmu atkarīgu no fosilās degvielas – gāzes – uz nākamajiem 40 gadiem," ir pārliecināts Luksemburgas enerģētikas ministrs Klods Turmess. Viņš aicina novirzīt līdzekļus atjaunojamās enerģētikas nozarē.

"Šie projekti neatbilst ne mūsu mērķiem klimata jomā, ne EP rezolūcijai par "zaļās enerģētikas" attīstību," Turmesam piekrita EP deputāts Martins Hoisiks.

Diskusija turpinās, tomēr "Baltic Pipe" izredzes uz finansējumu kūst acu priekšā. Taču bez Eiropas palīdzības Polija šo projektu nespēs īstenot. Tātad Varšavai nāksies teikt ardievas sapnim par gāzes neatkarību un jaunā Eiropas gāzes sadales centra statusu.

90
Pēc temata
ES vēlas, lai Polija piekristu slēgt ogļu elektrostacijas
Krievijas gāzes tranzīts uz Eiropas Savienību: Berlīnes gaisam piemīt dīvainas īpašības
Forbes novērtēja sankciju perspektīvas pret "Ziemeļu straumi 2"
Kompānijas AstraZeneca vakcīna, foto no arhīva

ES pēta jaunu AstraZeneca vakcīnas blakni

10
(atjaunots 23:52 10.04.2021)
Saņemtie dati liecina, ka pēc vakcinācijas ar AstraZeneca preparātu iespējama ne tikai bīstama tromboze, bet arī rets sistēmiskais kapilāru noplūdes sindroms.

RĪGA, 11. aprīlis - Sputnik. Eiropas zāļu aģentūra (EMA) sākusi izvērtēt informāciju par kapilāru noplūdes sindromu – jaunu iespējamu bīstamu blakusparādību pēc vakcinācijas koronavīrusa profilaksei ar kompānijas AstraZeneca preparātu Vaxzevria.

"PRAC (farmaceitisko līdzekļu kontroles komiteja – red.) sācis izskatīt "drošības signālu", novērtējot informāciju par kapilāru noplūdes sindromu pacientiem, kuri saņēmuši vakcīnu Vaxzevria. Pieci ļoti retā sindroma gadījumi, kam raksturīga šķidruma noplūde no asinsvadiem, fiksēti datubāzē EudraVigilance", teikts resora atskaitē.

Saskaņā ar RIA Novosti informāciju, speciālisti vēl nevar apgalvot, vai pastāv saikne starp AstraZeneca vakcīnu un minēto sindromu.

"Pēc izmeklēšanas par kapilāru noplūdes sindroma gadījumiem EMA publicēs slēdzienus un, iespējams, veiks pasākumus risku minimizēšanai,"atzīmēts paziņojumā.

Parasti tamlīdzīgos gadījumos informācija par iespējamām blaknēm tiek iekļauta anotācijā, ko iesaiņo katrā preparāta pakā.

Iepriekš šonedēļ EMA Zāļu drošības komiteja atzina, ka, iespējams, AstraZeneca ražotā vakcīna ir saistīta ar ļoti reto tromboembolijas blakusparādību izpausmēm pacientiem. Pie tam komiteja uzsvēra, ka vakcīnas dāvātās priekšrocības pārsniedz ar to saistītos riskus. Regulators secināja, ka būs pietiekami iekļaut reto blaknes risku AstraZeneca blakusparādību sarakstā.

Informācija par bīstamām blaknēm vairākiem pacientiem, kas vakcinēti ar AstraZeneca preparātu ES, parādījās martā. Pirmā par plašas trombozes gadījumu pēc vakcīnas ziņoja Austrija. 10 dienas vēlāk vakcinētais cilvēks miris. Cits pacients pēc vakcinācijas ar AstraZeneca tika hospitalizēts ar plaušu artērijas tromboemboliju.

Pēc Austrijas ziņas par blakusparādībām ar AstraZeneca preparātu vakcinētām personām sniedza arī citas ES valstis. Vairākas pieņēma lēmumu drošības apsvērumu dēļ apturēt potenciāli problemātiskā preparāta lietošanu vakcinācijai koronavīrusa profilaksei.

Brisele plānoja līdz 2021. gada rudenim vakcinēt līdz 70% pieaugušo ES iedzīvotāju. Tomēr jau kopš vakcinācijas kampaņas sākuma ES valstis saskārušās ar vakcīnas piegāžu aizkavēšanos, ar laiku priekšplānā izvirzījās jautājumi par preparātu drošību.


10
Tagi:
vakcīna, AstraZeneca, ES
Pēc temata
ES apstiprinājusi saikni starp vakcīnu AstraZeneca un trombu embolijas blaknēm
NYT: fabrika ASV pārtraukusi AstraZeneca vakcīnas ražošanu
Latvija atsāk vakcināciju ar "AstraZeneca"
Eiropa atriebjas AstraZeneca

ASV ar sankciju palīdzību iznīcina savu globālo hegemoniju

35
(atjaunots 15:55 10.04.2021)
Rietumos sankciju darbā pārmaiņu nav: vieni izstrādā un ievieš, citi domā, kā minimizēt kaitējumu.

Dažkārt lomas pat sakrīt, proti, vispirms ievieš ierobežojumus, pēc tam to iniciatori sāk ķepuroties ārā no purva, ko paši sev sarīkojuši. Patlaban šajā jomā izceļas Zoom, portālā RIA Novosti konstatēja Irina Alksnis.

Krievija no savas puses izmanto jaunus, tomēr pašos pamatos vienveidīgus pasākumus savam labumam: no elites nacionalizācijas līdz tehnoloģiskās autonomijas celšanai.

Vašingtona patlaban izraugās speciālā pārstāvja kandidatūru, kurš vadīs pārrunas par gāzesvada "Ziemeļu straume 2" likteni.

Izdevums Politico vēsta, ka ASV Tieslietu ministrija jau apstiprinājusi divas kārtējās sankciju paketes pret topošo cauruļvadu. Jaunajos melnajos sarakstos figurē Šveices kompānija "Nord Stream 2 AG", kas atbild par gāzesvada būvdarbiem un tālāko ekspluatāciju, kā arī tās vadītājs Matiass Varnigs.

Gaidāms, ka ierobežojumu projekts tiks iesniegts Kongresā maijā. Tas gan vēl nav zināms, jo galīgais lēmums par jaunajiem pasākumiem pret gāzesvadu vēl nav pieņemts. Skaidrs, ka tas būs saistīts ar pārrunu norisi, un patlaban Baltais nams meklē piemērotu emisāru. Pārrunas, starp citu, ritēs ar Eiropu, nevis Krieviju.

Tā ir pati lielākā problēma Baidena administrācijai, pret ko vienprātīgi spiedienu vērš abas partijas Kongresā, pieprasot par katru cenu apturēt "Ziemeļu straumi 2" – Berlīne ir iespītējusies. Savukārt centieni atjaunot Trampa nopietni sabojātās attiecības ar Eiropu padara nevēlamu konfrontāciju.

Rezultātā Vašingtona cer pārrunās mīkstināt Rietumeiropas nelokāmo apņemšanos, kas aizstāv stratēģisko projektu. Bet gāzesvads, atgādina žurnālisti, ir pabeigts jau par 96%.

Tiesa, vienā sankciju virzienā amerikāņiem klājas mazliet labāk. Gandrīz vienlaikus ar Politiko atklāto ieksējo informāciju Bloomberg pastāstīja, ka tiek gatavots jauns sods Krievijai par iejaukšanos vēlēšanās un hakeru uzbrukumiem. Līdztekus "Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam tuvu cilvēku" iekļaušanu kārtējos melnajos sarakstos administrācija izskata iespēju izraidīt "diplomātiskajā aizsegā strādājošos Krievijas izlūkus ASV".

Jā, te nu "blaknes" ir neizbēgamas. Krievijas vēstnieks ASV Anatolijs Antonovs nesen atzīmēja, ka ASV sākušas vīzu karu pret Krievijas diplomātiem, tāpēc abas misijas saskaras ar personāla deficīta problēmu. Tikai Krievijas vēstniecības darbinieki "sīksti iztur smagumus un grūtības", bet amerikāņi jau vairākkārt žēlojušies par neizturamiem apstākļiem, kādos tagad nākas strādāt, ieskaitot sniega tīrīšanu pie vēstniecības ēkas un dezinficējošo šķīdumu sagatavošanu ar augsti stāvošu diplomātu rokām. Nonācis pat līdz divu konsulātu – Vladivostokā un Jekaterinburgā – darbības pārtraukšanu tehnisku iemeslu dēļ.

Nu, bet kamēr Vašingtonā iet uz priekšu birokrātiskais process, Rietumu biznesmeņi aizvien biežāk ir spiesti mētāties kā zuši uz pannas.

Patlaban starp Scillu un Haribdu iziet mēģina Zoom. Kompānija, kas sniedz videokonferenču pakalpojumus un guvusi pasakainu peļņu pandēmijā, mēģināja pieturēties pie aktuālās dienaskārtības un aizliedza pārdot piekļuvi servisam valsts iestādēm un valsts uzņēmumiem Krievijā un NVS.

Jau dažas stundas vēlāk Zoom mēģināja pakāpties atpakaļ, apliecinot, ka "attīsta piekļuvi tirgum". Kompānijas pārstāvis apliecināja, ka "jaunie un jau esošie lietotāji gan valsts, gan privātajā sektorā var pieprasīt Zoom kontu iegādi tieši mūsu vietnē", nevis ar izplatītāju starpniecību.

Maskavas panorāma, foto no arhīva
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Kompānijas nervozitāte ir saprotama: pērnā gada laikā par tās klientiem kļuva liels skaits ar Krievijas valsti saistītu iestāžu, piemēram, augstskolas. Tie nesa solīdu peļņu. Tagad viņi masveidā pāriet pie alternatīvām platformām. Piedevām varas iestādes jaunievedums neietekmēja vispār – viņi servisu nelietoja.

Vārdu sakot, Zoom inovācija ir īsts šāviens sev kājā, jo tās dēļ lielie komerciālie klienti masveidā aiziet pie konkurentiem, taču nav sagādājusi ne mazākās neērtības Krievijas valsij. Pie viena Maskavai uzdāvāts vēl viens iespaidīgs arguments par labu tam, ka Krievijas pilsoņiem un organizācijām jāpāriet pie pašmāju IT produktiem.

Pēdējos gados sankciju tēma kļuvusi par ikdienišķu, bieži vien pat garlaicīgu fonu gan daudzveidīgajiem procesiem Krievijā, gan starptautiskajās attiecībās. Tomēr šajā pelēcībā gandrīz nepamanītas palikušas principiālas pārmaiņas, ko pārcietis pats minētā fenomena raksturs.

Globalizētajā viena pola pasaulē sankcijas patiešām bija instruments sistēmas stiprināšanai. Bija iespējams izdzīvot pat stingrāko ierobežojumu apstākļos – to daudzus gadus demonstrēja gan Irāna, gan KTDR, tikai cena bija liela – gan pilsoņu dzīves līmenis, gan zaudējumi nacionālajā ekonomikā, gan tehnoloģiskā atpalicība. Toreiz sakcijas nozīmēja, ka valsts tiek izstumta no mūsdienu attīstītās civilizācijas, uz katra soļa parādījās problēmas: gan grūtības ar mūsdienīgu projektu īstenošanu, gan banāli nebija iespējams norēķināties veikalā ar bankas karti, jo nebija pieejams SWIFT, gan nacionālās alternatīvas trūkums.

Pirms septiņiem gadiem palaistais Krievijas ierobežojumu svērtenis nosprauda mērķi – līdzīgi ietekmēt arī KF. Taču tā vietā process pakāpeniski pārvērties par pašmērķi, bet vēlāk pat veicināja absolūti pretēju rezultātu.

Sankcijas vājina gan Rietumu vienotību, gan visu pasaules sistēmu ar ASV līdera stāvokli tajā. Pirms desmit gadiem bija "izstumto valstu" tehnoloģiskās bremzēšanas mehānisms, tagad tas ir instruments "padzīto" attīstības stimulam.

Atliek tikai minēt, kāpēc Vašingtona joprojām veicina procesu, kas tagad tai nodara ļaunu. Iespējams, amerikāņu elite savā tuvredzībā nesaskata notiekošā patieso būtību. Iespējams, pat apzinoties realitāti, viņi vienkārši vairs nespēj apstāties, lai arī viņu soļi ātri vien tuvina Savienoto Valstu hegemonijas vispārēju sabrukumu.

35
Tagi:
sankcijas, Krievija, ASV
Pēc temata
Putina preses sekretārs novērtēja aukstā kara varbūtību starp ASV un Krieviju
Krievijas ārlietu ministrs: Eiropas Savienība iznīcinājusi attiecības ar Krieviju
"Smagas attiecības". Kāpēc Krievijas vēstniekam vajadzētu atgriezties ASV
ASV draud Krievijai ar sekām "agresīvo darbību" dēļ

Zinātnes brīnumi: pērtiķis ar čipu vada pingponga spēli ar domas spēku

0
(atjaunots 00:02 11.04.2021)
Ilona Maska dibinātā neirotehnoloģiskā kompānija Neuralink demonstrēja, kā pērtiķis ar smadzenēs iedzīvinātu čipu vada virtuālo spēli ar domas palīdzību.

Ilona Maska dibinātā neirotehnoloģiskā kompānija Neuralink no ASV, kas pievērsusies implantējamu neirodatora interfeisu izstrādei un ražošanai, parādīja, kā pērtiķis ar domas spēku vada virtuālu pingponga spēli, ko kompānijā nosauca par Monkey MindPong, vēsta RIA Novosti.

Pērtiķa Peidžera – šī video ieraksta galvenā varoņa - smadzeņu abās puslodēs iedzīvināts čips. Tagad, ar banānu smūtiju stimulēts, Peidžers spēlē datorspēles.

Neuralink paskaidroja, ka neironi smadzeņu zonā, kur iedzīvināts čips, regulē darbību uz ķepu ieplānotu kustību pamata. Piemēram, vieni var aktivizēties, kad Peidžers paceļ ķepu, citi – gan tas pavirza to pa labi.

Neironu rādītāji tiek ierakstīti, to aktivitāti noraida atšifrējošajam algoritmam, tāpēc parādās iespēja reālajā laikā prognozēt darbības, ko Peidžers gatavojas izpildīt.

Jau pēc dažas minūtes ilgas kalibrēšanas pētnieki var izmantot atšifrētāja datus, lai iemācītu Peidžeru kustināt kursoru, tikai tagad – bez kursorsviras.

Pērtiķis aiz ieraduma turpina kustināt no datora atslēgto kursorsviru, taču pie tam kursoru kontrolē "vienīgi ar atšifrētās neironu aktivitātes palīdzību".

Paskatieties, kā izskatās šis brīnums.

0
Tagi:
Ilons Masks
Pēc temata
Krimas safari parkā pērtiķi nosauca par godu iPhone 7
Ķīniešu zinātnieki demonstrējuši pirmos klonētos pērtiķus pasaulē