Председатель правления ОАО Газпром Алексей Миллер

Trešais liekais: Krievija varētu pārtraukt gāzes tranzītu caur Poliju

83
(atjaunots 16:18 28.01.2020)
18.maijā beidzas līgums par gāzes tranzītu uz Eiropu caur Poliju, taču Krievijas gāzes koncerns "Gazprom" līdz šim nav paudis vēlmi apspriest jauno līgumu.

Pilnīgi iespējams, ka pēc četriem mēnešiem starp galvenajām gāzes tranzīta valstīm paliks tikai Ukraina un Turcija, portālā RIA Novosti stāsta Maksims Rubčenko.

Pārgāzējuši

Eiropas gāzes tirgus ir pārsātināts. Eiropas valstis raizējās par iespējamo tranzīta pārtraukšanu caur Ukrainu, tāpēc glabātavās iesūknēts rekordliels gāzes apjoms, bet siltā laika dēļ gāzes patēriņš ir daudz mazāks nekā agrākajās ziemās.

Monitoringa asociācjas GIE dati liecina, ka no apkures sezonas sākuma no glabātavām Eiropā iztērēts par trim miljardiem kubikmetru mazāk nekā pirms gada, bet rezerves ir par ceturto daļu lielākas: 78,6 miljardi kubikmetru pret 62,9 miljardiem.

Rezultātā cenas var kristies. Patlaban biržā TTF (tai ir labākā likviditāte) dabasgāze kotējas par 115 dolāriem par 1000 kubikmetriem.

Aģentūra S&P Global Platts prognozē cenas krišanos līdz 100 dolāriem, tuvojoties vasarai. Daži eksperti noskaņoti pat pesimistiskāk. Piemēram, Oksfordas Enerģētikas pētījumu institūta analītiķis Maiks Fulvuds uzskata, ka iespējama cenu krišanās pat līdz 70 dolāriem.

Analītiķu argumenti ir aptuveni vienādi: "Gazprom" un "Naftogaz" jaunais tranzīta līgums līdz ar "Turcijas straumes" ekspluatācijas sākumu rada cauruļvadu jaudas pārdaudzumu uz Eiropu no austrumiem, tāpēc tuvākajos mēnešos piedāvājums pārsniegs pieprasījumu. Nav zināms tikai līdzsvara trūkuma mērogs.

Šajā situācijā "Gazprom" ieteicams samazināt piegādes Eiropai. Taču tranzīta apjomu caur Ukrainu un Turciju stingri nosaka kontrakti, un manevra iespēju vienkārši nav.

Toties 18.maijā noslēdzas līgums par tranzītu caur Poliju pa gāzesvadu "Jamala-Eiropa". Līdz šim "Gazprom" nav iesniedzis Varšavai nekādus piedāvājumus, tāpēc, domājams, Krievijas koncerns neplāno to pagarināt.

Tāpat uzskata arī poļi. "Mēs esam gatavi tranzīta apturēšanai", decembra beigās paziņoja Polijas valsts naftas un gāzes kompānijas PGNiG vadītājs Petrs Vozņaks.

Uzvarētājs un zaudētājs

Gāzes tranzīta caur Poliju pārtraukšana "Gazprom" ir izdevīga visos aspektos. Pirmkārt, tā ļaus samazināt piegādes Eiropai aptuveni par 30 miljardiem kubikmetru (gāzesvada "Jamala-Eiropa" projektētā jauda – 32,9 miljardi kubikmetru gadā), uzturot cenas tirgū.

Otrkārt, Krievijas holdings ietaupīs uz tranzīta apmaksas rēķina. Pērnā gada augustā Polijas valdības pilnvarotais stratēģiskās enerģētiskās infrastruktūras jautājumos Petrs Naimskis brīdināja, ka Varšava plāno jaunajā līgumā būtiski palielināt tarifus.

Viņš norādīja, ka 2010.-2017.gadu tranzīta kontraktā ar "Gazprom" Polija zaudējusi 400 milj. dolāru. Var iedomāties, kādas summas Varšava plānoja pieprasīt šoreiz.

Bez tam pastāv arī stratēģiska rakstura priekšrocības. Lieta tāda, ka "Jamala-Eiropa" ir saistīts ar OPAL. Atgādināsim, ka septembrī ES tiesa pēc Polijas kompānijas PGNiG prasības ierobežoja "Gazprom" tiesības uz šo gāzesvadu.

Poļi panāca, ka Krievijas gāzes holdingam atļauts izmantot tikai 50% OPAL jaudas. Varšava nepārprotami cerēja, ka pēc tam "Gazprom" palielinās tranzītu caur Poliju.

Taču, ja tranzīts caur Poliju tiks pārtraukts, ierobežojumi OPAL lietošanai var novest pie gāzes trūkuma Centrāleiropas valstīs, it īpaši Čehijā. Tātad Eiropas Komisijai būs nopietns arguments, lai atjaunotu "Gazprom" tiesības pilnā apjomā.

Krievijas priekšrocības izvēršas par zaudējumiem Polijai. Valsts budžets zaudēs ienākumus no tranzīta apmaksas, turklāt būs jāuztur gāzes transporta sistēma darbspējas stāvoklī. Gāzesvada "Jamala-Eiropa" iecirkni Polijā veido 683 km gara liela diametra caurule un piecas kompresoru stacijas, tātad būs nepieciešama vērā ņemama summa.

Tomēr poļiem tas, domājams, kļūs tikai par lielu grūtību sākumu. Varšava, tiecoties pēc gāzes neatkarības no Krievijas, pati sevi iedzinusi slazdā. Cerībā uzbūvēt cauruļvadu no Norvēģijas – "Baltic Pipe" Polija noslēdza četrus ilgtermiņa līgumus ar amerikāņiem par sašķidrinātās dabasgāzes piegādēm – 29 miljoniem tonnu līdz 2042.gadam. Poļi cerēja, ka lauvas tiesu nopirktās degvielas, it īpaši dārgo SGD no ASV izdosies pārdot kaimiņiem: Ukrainai, Lietuvai, Latvijai, Igaunijai un Somijai.

Tukša naudas šķiešana

Aizvadītajā nedēļā Eiropas Parlamenta Rūpniecības, pētījumu un enerģētikas komiteja sāka apspriest energoprojektus, kuri var cerēt uz ES finansējumu. Sarakstā tika iekļauta gan "Baltic Pipe", gan papildu gāzesvadi no Polijas uz kaimiņvalstīm. EK lūdza konsultāciju kompāniju Artelys novērtēt iesniegtos projektus. Secinājums bija šokējošs: plānotie gāzesvadi ir tukša naudas šķiešana.

"ES esošā gāžes infrastruktūra var pietiekamā apmērā izpildīt dažādus scenārijus no nākotnes gāzes pieprasījuma viedokļa pat piegāžu traucējumu gadījumā, - savā atskaitē atzīmēja Artelys. – Tāpēc lielākā daļa no izskatītajiem gāzes infrastruktūras projektiem nav vajadzīgi un var novest pie tā, ka desmitiem miljardu eiro no ES valstu fondiem tiks pārinvestēti."

Tam piekrīt arī virkne EP deputātu. "Mēs riskējam iztērēt 29 miljardus eiro nestrādājošiem aktīviem, pie tam padarām savu enerģētisko sistēmu atkarīgu no fosilās degvielas – gāzes – uz nākamajiem 40 gadiem," ir pārliecināts Luksemburgas enerģētikas ministrs Klods Turmess. Viņš aicina novirzīt līdzekļus atjaunojamās enerģētikas nozarē.

"Šie projekti neatbilst ne mūsu mērķiem klimata jomā, ne EP rezolūcijai par "zaļās enerģētikas" attīstību," Turmesam piekrita EP deputāts Martins Hoisiks.

Diskusija turpinās, tomēr "Baltic Pipe" izredzes uz finansējumu kūst acu priekšā. Taču bez Eiropas palīdzības Polija šo projektu nespēs īstenot. Tātad Varšavai nāksies teikt ardievas sapnim par gāzes neatkarību un jaunā Eiropas gāzes sadales centra statusu.

83
Pēc temata
ES vēlas, lai Polija piekristu slēgt ogļu elektrostacijas
Krievijas gāzes tranzīts uz Eiropas Savienību: Berlīnes gaisam piemīt dīvainas īpašības
Forbes novērtēja sankciju perspektīvas pret "Ziemeļu straumi 2"
Londonas panorāma, foto no arhīva

Mediji uzzinājuši, kas noticis ar britu emigrantu finansēm Baltijas valstīs

33
(atjaunots 14:10 24.01.2021)
Pēc Brexit britu bankas sāka slēgt savus tekošos kontus, turklāt daudzas no tām pat nav iepriekš brīdinājušas par to savus klientus.

RĪGA, 24. janvāris – Sputnik. Baltijas valstīs dzīvojošie britu emigranti saskārušies ar finansiālām grūtībām, ņemot vērā Lielbritānijas banku kontu slēgšanu, stāsta Daily Mail.

Ar tādu problēmu saskārušies britu emigrantu visā Eiropas Savienībā pēc Brexit – britu bankas slēdz savus tekošos kontus, bet Eiropas bankas palielina tarifus naudas pārskaitīšanai uz ārzemēm.

Tāda ir situācija ar lielākajām Lielbritānijas bankām – Barclays, Lloyds un Nationwide Building Society.

Piemēram, Barclays slēdz savus tekošos un krājkontus, kā arī anulē kredītkartes Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Zviedrijā, Nīderlandē, Beļģijā, Horvātijā, Ungārijā, Slovākijā un Itālijā, ja klienti nevar uzrādīt adresi Lielbritānijā.

Pie tam klientiem sniegta informācija: ja viņi dzīvotu citā Eiropas ekonomiskās zonas rajonā, viņu konti būtu saglabāti, taču viņi nevarētu atvērt jaunus kontus pēc Brexit.

Dažas bankas, piemēram, Lloyds kopš pērnā gada augusta brīdināja savus emigrējušos klientus par to, ka viņu konti bus slēgti, jo banka zaudējusi Eiropas atļaujas, kas ļāva tai strādāt visā kontinentā.


Banku pienākums bija informēt klientus divus mēnešus pirms konta slēgšanas, tomēr kopaina noskaidrojusies vien nesen, tāpēc klientiem-emigrantiem radušās nopietnas grūtības. 

Daily Mail atzīmēja, ka Eiropas maksājumu zonā (SEPA) iekļautās bankas, kuras locekle Lielbritānija ir arī pēc Brexit, nevar iekasēt lielāku maksu par pārrobežas maksājumiem, nekā par iekšējiem, vienalga, vai maksājumi veikti eiro vai ne. Šī shēma līdz ar ES noteikumiem, kas stājās spēkā 2019. gada decembrī, ļāva Lielbritānijas bankām, piemēram, Metro Bank un NatWest samazināt izdevumus par naudas sūtījumiem uz kontiem Eiropas bankās.

Pirms diviem gadiem NatWest vēstīja klientiem, ka atsakās no visām komisijām par starptautiskajiem pārskaitījumiem digitālajā formātā, bet Metro Bank samazināja komisiju par maksājumiem eiro no desmit sterliņu mārciņām līdz 20 pensiem (no 11 eiro līdz 0,2 eiro).

Tomēr dažas Eiropas bankas tagad, šķiet, palielina tarifus par maksājumiem uz Lielbritāniju un no Lielbritānijas pēc Brexit, lai arī Lielbritānija joprojām ir SEPA locekle.

Iepriekš Lielbritānija un Eiropas Savienība noslēdza Brexit pārejas periodu, spēkā stājās vienošanās par tirdzniecību un sadarbību abu pušu starpā. Lielbritānija ieguvusi neatkarību pēc 47 gadus ilgas dalības ES un 4,5 gadus pēc referenduma Brexit jautājumā.
Vēsturiskā vienošanās par Lielbritānijas un ES sadarbību tika panākta 24. decembrī, pēc vairākus mēnešus ilgām sarežģītām pārrunām. Saskaņā ar darījuma noteikumiem, Lielbritānija ir pametusi ES vienoto tirgu un Muitas savienību, tomēr puses turpinās brīvo tirdzniecību bez nodevām un kvotām.

 

33
Tagi:
Brexit, Finanses, bankas, Baltija, Lielbritānija
Pēc temata
Ekonomists: reemigrantu plūsma pēc Brexit radīs krīzi Baltijā
Eksperti pastāstīja, ko gaidīt pārtikas produktu eksportētājiem no Latvijas pēc Brexit
Brexit un Baltija: tautiešu deportācija un katastrofa ekonomikā
Vēsturnieks un publicists Armens Gasparjans, foto no arhīva

Gasparjans: Ukraina un Lietuva labprātāk runā par Baltkrievijas likteni nekā par savējo

17
(atjaunots 14:00 24.01.2021)
Diskusijām par Baltkrievijas likteni nav nekādas saiknes ar reģionālo drošību, tas ir politisks stāsts, uzskata vēsturnieks un publicists Armens Gasparjans.

RĪGA, 24. janvāris – Sputnik. Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Aleksejs Daņilovs un Polijas Nacionālās drošības biroja vadītājs Pāvels Solohs organizēja videokonferenci par situāciju Baltkrievijā.

Sarunas gaitā Daņilovs izteicās, ka nepieciešama pastāvīga darba grupa, kas risinās reģiona drošības jautājumus, un tajā būtu iespējams iesaistīt Lietuvu.

Intervijā Sputnik Lietuva vēsturnieks un publicists Armens Gasparjans pastāstīja, ka Polija vēlas kļūt par politisko centru Austrumeiropā, tāpēc tās uzmanība piesaistīta Baltkrievijai.

"Ziņai par tādām vērienīgām Ukrainas NDAP sekretāra, Polijas Nacionālās drošības biroja vadītāja sarunām par to, ka vajagot iesaistīt arī Lietuvu un padomāt, kas īsti notiek Baltkrievijā, nav nekāda sakara ne ar reģiona drošību, ne ar kaut kādu valstu sadarbību. Pirmkārt, tas ir tīri politisks stāsts. Tas izriet no sankciju politikas, ko Eiropas Savienība īsteno ap Baltkrieviju. Otrkārt, protams, tas izriet no Polijas vēlēšanās kļūt par politisko centru, vismaz Austrumeiropā. Un, tā kā Baltkrievija ir kaimiņvalsts, protams, poļi tai pievērsuši nopietnu uzmanību – gan politisko, gan ekonomisko, gan jebkādu citu," atzīmēja žurnālists.

Gasparjans konstatēja, ka Ukrainu neinteresē, kas notiek valsts iekšienē, tai daudz interesantāk šķiet apspriest ar citām valstīm, kas notiek Baltkrievijā.

"Vienkārši atgādināšu, ka lielākā daļa Telegram kanālu, videoblogeru, kuri strādāja baltkrievu protestu laikā, ir dislocēti Polijā. Ukraina tādējādi grib parādīt, ka ir šīs reģionālas politikas nozīmīgs elements. No otras puses, viņiem jāiegūst svars Eiropas Savienības acīs, jāparāda "re, mēs rūpējamies par demokrātiju". Tomēr, ja patiešām ir kāds, kam vajadzētu parūpēties par kaut kādu demokrātiju, pirmām kārtām, tā ir Ukraina, kam vajadzētu padomāt par to, kas notiek valsts iekšienē. Tomēr viņus tas neinteresē. Daudz vienkāršāk ir domāt kopā ar poļiem, kopā ar Lietuvu – ko vēl mēs varētu padarīt Baltkrievijas teritorijā," konstatēja publicists.

Pēc Gasparjana domām, šī situācija vairs nav aktuāla, to var pat pamanīt pat spriežot pēc tā, ka Tihanovksas vārds jau sen pazudis no pasaules mediju slejām.

"Cita lieta tā, ka tam visam nav absolūti nekādu perspektīvu: ja tas viss neizdevās protestu eskalācijas periodā augustā un septembrī, tad janvāri, kur nu vēl februārī, kad notiks visas Baltkrievijas tautas sapulce, tas zaudē jebkādu jēgu. Ikviens interesents par paskatīties, kā Tihanovska (bijusī Baltkrievijas prezidenta kandidāte) no šī viedokļa pazudusi no pasaules mediju pirmajām lappusēm. Tomēr jautājums dienas kārtībā ir, tas jāizspriež. Tā nu Ukraina ar to lieliski nodarbojas," teica eksperts.

17
Tagi:
Lietuva, Ukraina, Baltkrievija, Armens Gasparjans
Pēc temata
"Kā darbojās Sorosa fonds": deputāta pētījums
Agrārajā superlielvalstī atkal beigušies kartupeļi
Kādēļ Lietuva pamet baltkrieviem "ēsmu" – bezmaksas vīzas?
ES atzina, ka Ukraina no Baltkrievijas neiznāks
Dzelzceļš, foto no arhīva

Lietuva un Igaunija elektrificē dzelzceļu līdz KF robežai. Latvijai naudas nav

0
(atjaunots 14:45 24.01.2021)
Lietuva plāno elektrificēt dzelzceļa iecirkņus, kuros pastāv pietiekamas slodzes un rentabilitātes potenciāls.

RĪGA, 24. janvāris — Sputnik. Pēc dzelzceļa iecirkņa no Kaišadores līdz Klaipēdai, kā ari Viļņas dzelzceļa mezgla elektrifikācijas noslēguma 2023. gadā Lietuva plāno elektrificēt vēl vairākus iecirkņus, tostarp – Kaļiņingradas virzienu, ko uzskata par perspektīvu, vēsta obzor.lt.

Uzņēmuma "LTG Infra" vadītājs Karolis Sankovskis informēja, ka, iespējams, tiks elektrificēti aptuveni 50% valsts dzelzceļu.

"Domāju, ir pilnīgi reāli, ka mums būs gan Rail Baltica, gan (elektrificēts iecirknis – red.) Viļņa-Klaipeda un vēl divi vai trīs papildu iecirkņi – šobrīd tiek izskatīti virzieni uz Kaļiņingradu, kā arī Baltkrieviju, bet pēc tam, kad mums būs šie iecirkņi, būs elektrificēti jau 50%," plānoja Sankovskis.

Viņš paskaidroja, ka lēmumi par nākamo iecirkņu elektrifikāciju tiks pieņemti atbilstoši to noslogojumam un pārvadātāju vajadzībām. "Izvēlēsimies atbilstoši slodzei, rentabilitātei, pārvadātāju vajadzībām. Lielu potenciālu saskatām Kaļiņingradas virzienā," viņš uzsvēra.

Iepriekš Igaunijas dzelzceļi ziņoja par iniciatīvu sadarbībā ar Krieviju elektrificēt 35 kilometrus garu dzelzceļa iecirkni no Kingisepas (Krievija) līdz Igaunijas robežai, kas ļautu izmantot elektriskos vilcienus reisos no Tallinas uz Sanktpēterburgu un organizēt preču sastāvu blīvāku kustību. Pašā Igaunijā jau pieņemts lēmums par dzelzceļa iecirkņu Tallina-Tartu un Tallina-Narva elektrifikāciju četru gadu laikā.

Latvijas dzelzceļš, ņemot vērā kravu pārvadājumu lejupslīdi, ir pārskatījis iespējas īstenot plānotos un sāktos projektus, kas saņem ES struktūrfondu līdzfinansējumu.

Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas. To bija plānots īstenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā pievedceļu attīstības projektu.

0
Tagi:
Rail Baltica, Igaunija, dzelzceļš, Lietuva, Latvija
Pēc temata
"Latvijas Dzelzceļa" peļņa sastādījusi nulli eiro
Latvieši aizbrauks, bet atbrauks bagāti amerikāņi: fantastiskais Latvijas attīstības plāns