Koncentrācijas nometnes gūstekņi

Elle zemes virsū. Ko ieraudzīja sarkanarmieši atbrīvotajā Aušvicas koncentrācijas nometnē

131
(atjaunots 17:01 27.01.2020)
Milzīgā Aušvicas nāves nometne līdz ar tās filiālēm tika atbrīvota Sandomirskas-Silēzijas operācijas ietvaros stratēģiskajā uzbrukumā Vislas un Oderas virzienā.

RĪGA, 27. janvāris — Sputnik. Kilometriem dzeloņstiepļu, simtiem koka baraku un tūkstošiem novārgušu, nāvei lemtu cilvēku – pirms 75 gadiem, 1945.gada 27.janvārī Sarkanās armijas spēki ieņēma Aušvicas koncentrācijas nometni. Dažādi dati liecina, ka hitlerieši nāves nometnē noslepkavojuši vairāk nekā četrus miljonus cilvēku. Par to, kāda aina pavērās sarkanarmiešu acu priekšā, portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Cīņas par Poliju

Milzīgā Aušvicas nāves nometne līdz ar tās filiālēm tika atbrīvota Sandomirskas-Silēzijas operācijas ietvaros stratēģiskajā uzbrukumā Vislas un Oderas virzienā.

1. Ukrainas frontes spēkiem maršala Ivana Koņeva vadībā bija jāiziet pie Oderas upes, jāieņem placdarmi tālākai virzībai Vācijas virzienā un jāatbrīvo Polijas dienvidi no vācu fašistiskajiem okupantiem.

20.janvārī. 3. gvardes tanku armija sāka apiet vērmahta vienības no ziemeļiem gar Oderas upi, 21.armija kopā ar 31.tanku un 1.gvardes kavalērijas korpusu uzbruka no ziemeļiem un ziemeļrietumiem Beitenas pilsētas virzienā. No dienvidiem tuvojās 60.armija, uzbrūkot gar Vislas upi. Vairāki tūkstoši vācu karavīru nokļuva ielenkumā.

Smagās kaujās padomju karaspēks sakāva līdz desmit pretinieka divīzijas. Polijas dienvidi bija attīrīti, karadarbība pārvietojās uz Vācijas teritoriju. Sarkanā armija iegāja desmitos pilsētu un ciemu, ko pameta vācieši. Arī Aušvicā.

Варшавско-Познанская наступательная операция частей Красной Армии и Войска Польского .14—17 января 1945 г. Над Варшавой взвился польский национальный флаг.
© Sputnik / РИА Новости
Sarkanās armijas un Polijas karaspēka Varšavas-Poznaņas uzbrukuma operācija 1945.gada 14.-17.janvārī. Pār Varšavu pacēlās Polijas nacionālais karogs

Atbrīvotāji no Austrumiem

Aušvicas koncentrācijas nometnē pirmie iegāja 59.armijas 115.strēlnieku korpusa un 60.armijas 106.strēlnieku korpusa kareivji.

Aušvicas nometnes atbrīvošanā iesaistīto vienību komandieri ziņoja, ka rajonā bija piecas nometnes, kurās bija ieslodzīti tūkstošiem cilvēku no Eiropas valstīm un Padomju savienības. Simtiem koka baraku ielenca 2,5-3 metrus augsti dzeloņstiepļu žogi vairākās rindās ar augstsprieguma strāvu.

"Bezgalīgi cilvēku pūļi, ko atbrīvojusi Sarkanā armija, pamet šo nāves nometni, - teikts 1.Ukrainas frontes militārās padomes locekļa ģenerālleitnanta Konstantina Kraiņukova telegrammā. – Viņu vidū ir ungāri, itāļi, franči, čehoslovāki, grieķi, dienvidslāvi, rumāņi, dāņi, beļģi. Viņi visi ir bezgala novārguši, sirmgalvji un jaunieši, māte ar zīdaiņiem un pusaudžiem, gandrīz visi – puskaili. Ļoti daudz ir mūsu padomju pilsoņu, Ļeņingradas, Kaļiņinas, Vitebskas, Tulas, Maskavas apgabalu iedzīvotāju, cilvēki no visas Padomju Ukrainas. Viņu vidū daudzi ir sakropļoti, ar spīdzināšanas, fašistu zvērību pēdām."

100.strēlnieku divīzijas politiskās nodaļas priekšnieks apakšpulkvedis Kostins ziņoja, ka pēc Aušvicas ieņemšanas atbrīvoti vairāk nekā pieci tūkstoši cilvēku. Par nacistu zvērībām stāstīja viens no padomju karagūstekņiem, ieslodzīts nometnē no 1941.gada.

Par mazāko pārkāpumu vai darba normas neizpildīšanu cilvēkus piekāva gandrīz līdz nāvei. Sita ar nūjām, ar dzelzs stieņiem vai pātagām ar tērauda stieplēm. Atbilstoši pārkāpumiem bija paredzēti no pieciem līdz 60 sitieniem. Eksekūcijām bija pielāgoti speciāli soli, pie tiem piesēja ar siksnām. Daudzi gūstekņi izdarīja pašnāvību, neizturēja spīdzināšanas.

"Darbs nometnē bija ļoti smags, ēdināja ļoti slikti – pa 300 grami maizes, kurā bija daudz koka miltu, un kāļu zupa divreiz dienā, - stāstīja bijušais ieslodzītais. – Katru dienu strādniekus apskatīja, smagi slimos no nometnes aizveda un nogādāja īpašā nometnē, kur viņus nošāva vai nosmacēja gāzes kamerās un sadedzināja krāsnīs. Netālu no nometnes bija īpaši uzceltas četras milzīgas krāsnis, kurās sadedzināja nogalināto un nosmacēto cilvēku līķus. Bija arī divas lielas bedres, kur tāpat sadedzināja nomocītos – apkrāva ar malku un dedzināja."

Iznīcināšanas sistēma

Vācieši izstrādāja cilvēku piegādes, šķirošanas un slepkavošanas sistēmu, kas strādāja kā pulkstenis. Vairākus gadus Aušvicā ik dienas ieradās līdz astoņi vilcieni ar ieslodzītajiem. Visos 30 sastāva vagonos sagrūda 60-80 cilvēkus. Daži gāja bojā jau ceļā. No nometnes nevienu neizveda. Visi atvestie tika nekavējoties sašķiroti: darbspējīgos piespieda strādāt, nespēcīgos – sirmgalvjus, sievietes, bērnus – nosūtīja uz "nāves fabriku".

Заключенные концлагеря Освенцим
© Sputnik / Б. Борисов
Koncentrācijas nometnes gūstekņi

Avīzes "Pravda" kara korespondents Boriss Poļevojs rakstīja: "Pirmos divus gadus cilvēkus nogalināja kā parasti, nošāva un apraka lielos kapos pa 200-250 cilvēkiem. Simtiem tādu kapu ir nometnes austrumu daļā, ko nometnieki iedēvēja par "Hitlera aleju". 1942.gadā vācieši uzbūvēja divas krematorijas: pirmā, kurā līķi tika sadedzinati tāpat kā Maidanekā, atgādina lielu rūpnīcu kaļķu dedzināšanai, otrā – tā saucamais nāves konveijers."

Puskilometru garajā ēkā vācieši uzstādīja ogļraču krāsnis, kas sakarst līdz 800 grādiem. Līķi sadega astoņu minūšu laikā. Uz krāsnīm veda speciāli iekārtota telpa ar metāla grīdām – cilvēkus tur sadzina, aizbildinoties ar sanitāro apstrādi, lika izģērbties un nogalināja ar augstsprieguma strāvu. Pēc tam grīda pavērās, un līķi krita uz konveijera, kas veda uz krāsnīm. Apdegušās mirstīgās atliekas sasmalcināja un ar tām nomēsloja zemi nometnes tuvumā.

Īpaši nežēlīgi vācieši izrēķinājās ar Sarkanās armijas karavīriem un virsniekiem. 1.Ukrainas frontes politiskās pārvaldes informatīvajā ziņojumā, kas tika sagatavots uz bijušo ieslodzīto liecību pamata, ziņots, ka pirmie simt padomju karagūstekņi nonāca nometnē 1941.gada 20.septembrī. Pēc nežēlīgas nopratināšanas viņus nošāva. 1942.gada sākumā nometnē nonāca aptuveni 16 tūkstoši sarkanarmiešu – dažus mēnešus vēlāk starp dzīvajiem palika tikai aptuveni simt cilvēki.

Noslēpt pēdas

Vācieši centās slēpt savu noziegumu pēdas: nojauca ēku ar "nāves konveijeru" un citas krematorijas, nolīdzināja paugurus uz apbedījumu vietām, iznīcināja lielāko daļu dokumentu, sadedzināja arhīvus, ieslodzīto sarakstus un uzskaites kartiņas, noliktavas ar gūstekņu apģērbu un mantību. Aptuveni 50 tūkstošus gūstekņu aizdzina uz Vāciju, evakuēja vērtīgās lietas, mašīnas un iekārtas.

Pēc atbrīvošanas nometnē palikušajiem ieslodzītajiem pirmo palīdzību sniedza 106. un 28. strēlnieku korpusa medicīniskie dienesti. Vēlāk Aušvicā organizēja terapeitisko lauka hospitāli, ko vadīja Margarita Žiļinska – iepriekš viņa strādāja tādā pašā medicīnas iestādē blokādes lokā Ļeņingradā.

Aušvicas vadības un uzraugu tiesas procesi sākās jau 1945.gadā. Protams, nāves nometnes darbinieki mēģināja slēpties, piemēram, komendants Rūdolfs Hess tika aizturēts tikai gadu pēc kara beigām. Viņam tika piespriests nāves sods. Vairāki slepkavas tika tiesāti pat 80.gados.

Dažiem nacistiem izdevās izvairīties no taisnās tiesas. Piemēram, no soda izbēga ārsts Jozefs Mengele, kurš izmantoja ieslodzītos, dzīvus cilvēkus saviem medicīniskajiem eksperimentiem. To gaitā tūkstošiem ieslodzīto gāja bojā mokošā nāvē. Mengele bēga uz Latīņameriku, kur dzīvoja ar viltotiem dokumentiem un pat nodarbojās ar ārsta praksi. Par "nāves eņģeli" Aušvicā iedēvētais "ārsts" mira no sirdslēkmes 1979.gadā.

131
Pēc temata
Nepielīdziniet agresoru uzvarētājam: Pimenovs pasniedza deputātiem vēstures stundu
Neapgūtā vēstures mācība: kāpēc nevēlēšanās nožēlot grēkus nāk par ļaunu
Lai neatcerētos: kā Latvijā pārraksta Salaspils koncentrācijas nometnes vēsturi
Viņam bija 11 gadi, kad Vācija iebruka Polijā: kā Sarkanā armija atbrīvoja Varšavu
Covid-19

Perevoščikovs: situācija ar Covid-19 Eiropā kļūst arvien sliktāka

37
(atjaunots 11:35 21.09.2020)
Desmit ES valstīs Covid-19 izplatās nekontrolējami, taču Lietuvā situācija pagaidām nav tika bēdīga.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Situācija ar Covid-19 saslimstību pasaulē un Eiropā kļūst arvien sliktāka, paziņoja LTV raidījumā "Rīta panorāma" Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Vakar Latvijā tika ziņots par 10 jauniem Covid-19 gadījumiem. Perevoščikovs atzīmēja, ka pašlaik bez simptomiem izrādās vidēji tikai viens no 10 atklātajiem Covid-19 gadījumiem. Pēc viņa sacītā, smagi saslimušo skaits patlaban ir proporcionāli zemāks nekā pavasarī, jo biežāk slimo jauni cilvēki.

Tikmēr Eiropa sagaida "otro vilni – vairāk nekā puse ES valstu paziņojušas par inficēto skaita pieaugumu vairāk nekā par 10% pēdējo divu nedēļu laikā. PVO uzskata, ka tas pirmām kārtām ir saistīts ar drošības pasākumu neievērošanu.

Pēc Perevoščikova teiktā, saslimstību var vērtēt pēc vairākiem rādītājiem, piemēram, pēc pozitīvo analīžu rezultātu daļas. Ja pozitīvi ir vairāk par 3% veikto analīžu, tas ir kritisks rādītājs, kurš liecina par nekontrolējamu slimības izplatību.

Latvijā šis rādītājs sastāda 0,3%, savukārt desmit ES valstīs jau pārsniedz 3%. Covid-19 saslimstība stipri pieaug arī Latvijas kaimiņvalstīs. Šonedēļ valstu "dzeltenajā sarakstā", pēc atgriešanās no kurām jāievēro pašizolācijas režīms, Igaunijai pievienojusies arī Lietuva.

Pēc Perevoščikova sacītā, labā ziņa ir tas, ka Lietuvā lielākā daļa Covid-19 gadījumu tiek apsekota un pozitīvo analīžu rezultātu daļa tur ir mazāka par 1%.

Runājot par vakcīnu, epidemiologs nebija pārāk optimistisks, un pieņēma, ka to varētu sagaidīt vien ap nākamā gada rudeni.

Ņemot vērā Covid-19 saslimstības pieaugumu Čehijā (aizritējušajā ceturtdienā valstī bija 3123 jauni inficēšanās gadījumi), uz šo valsti un no tās kopš šodienas ir aizliegti regulārie pasažieru pārvadājumi, tiek ziņots SPKC mājaslapā. Pasažieru pārvadāšanas aizliegumi ir ieviesti arī attiecībā uz Spāniju, Andoru un Franciju.

37
Tagi:
koronavīruss, Eiropa
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
PVO: pasaulē reģistrēts Covid-19 saslimstības rekords vienas diennakts laikā
KHL vadību neapmierina Covid-19 testu kvalitāte Latvijā
Diennakts laikā 10 jauni Covid-19 gadījumi, četri cilvēki stacionēti
ANO galvenajā mītnē atklās fotoizstādi par Krievijas ārstu ciņu ar Covid-19

Medijs: Lielbritānija pastiprinājusi patrulēšanu pie Krievijas robežām

30
(atjaunots 11:04 21.09.2020)
Tostarp iznīcinātāji Typhoon pirmo reizi tika nosūtīti aiz Ziemeļu polārā loka patrulēšanai Murmanskas tuvumā, kur atrodas galvenās Krievijas zemūdeņu bāzes.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Lielbritānijas GKS iznīcinātāji un britu JKS kuģi ievērojami pastiprinājuši patrulēšanu pie Krievijas robežām ar mērķi atklāt Krievijas aizsardzības "vājās puses", vēsta RIA Novosti ar atsauci uz izdevumu Sunday Times.

Saskaņā ar tā datiem, laika posmā no augusta pēdējās nedēļas pie Krievijas robežām Melnās jūras rajonā, kā arī Kolas pussalas krastiem tika nosūtītas vismaz 28 karalisko GKS lidmašīnas, turklāt lidojumus vienlaikus piedalījās līdz pat piecām lidmašīnām.

Izdevums atzīmē, ka tālajos lidojumos piedalījās iznīcinātāji Typhoon un degvielas uzpildes lidmašīnas Voyager, kā arī izlūkošanas lidmašīnas Sentinel, RC-135 un Sentry E-3 AWACS. Pirms divām nedēļām izdevums ziņoja par pirmajiem iznīcinātāju Typhoon lidojumiem virs Ukrainas, un, kā uzsver avīze, "militārie avoti un dati no lidmašīnu izsekošanas portāliem apstiprināja, ka kopš tā laika patrulēšana virs Melnās jūras ir pastiprinājusies".

Turklāt tiek atzīmēts, ka iznīcinātāji Typhoon pirmo reizi tika nosūtīt aiz Ziemeļu polārā loka patrulēšanai Murmanskas tuvumā, kur atrodas galvenās Krievijas zemūdeņu bāzes.

Augsta līmeņa informators britu izlūkdienestā paziņoja avīzei, ka šādu misiju rezultātā iegūtā informācija palīdzēt Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas ekspertiem "atklāt pretinieku vājās puses un censties izmantot tās".

KF BS Ģenerālštāba Galvenās operatīvās vadības priekšnieks, pirmais Ģenerālštāba priekšnieka vietnieks Sergejs Rudskojs piektdien paziņoja, ka ārzemju izlūkošanas lidmašīnas sākušas par 40% biežāk, nekā pērn, parādīties Melnās jūras reģionā. Pēc viņa sacītā, vēl vairāk pieaugusi izlūkošanas no gaisa veikšanas aktivitāte Krimas pussalas tuvumā.

30
Tagi:
iznīcinātājs, robeža, Lielbritānija, Krievija
Pēc temata
NATO mācības Sea Breeze 2020 Melnajā jūrā – spēles ar pulvera mucu
Krievija atjauno flotes tradīcijas: mācības "Okeāna vairogs" Baltijas jūrā
Kāpēc Krievijas bezpilota "Okhotnik" tik ļoti satrauc ASV un NATO
Табличка на здании Латвийской Генеральной прокуратуры

Stukāns: Rebenoka slepkavība liks aizdomāties par algu celšanu IeM

0
(atjaunots 12:12 22.09.2020)
IeM sistēmas augstākajām amatpersonām skaļā slepkavība kļuvusi par iemeslu atgādināt par pārāk zemajām izmeklētāju algām.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Zvērināta advokāta Pāvela Rebenoka slepkavība liks politiķiem ķerties klāt IeM sistēmas darbinieku algas palielināšanas jautājumiem, paziņoja telekanāla RigaTV24 raidījuma "Kārtības Rullis" ēterā Latvijas ģenerālprokurors Juris Stukāns.

Pāvels Rebenoks tika nogalināts savās mājās aizritējušajās brīvdienās. Saskaņā ar provizoriskajiem datiem, slepkavību pastrādājuši trīs vīrieši, kuri piedevām nozaga dārglietas un dārgu pulksteņu kolekciju, taču Valsts policijā izskata arī slepkavības versiju, kas saistīta ar nelaiķa profesionālo darbu.

Pēc Stukāna domām, šai skaļajai lietai ir jāatgādina politiķiem, ka noziegumu atklāšanu ir grūti panākt, nepaaugstinot algas izmeklētājiem.

​"Pāvela Rebenoka slepkavība liks politiķiem aizdomāties par iekšējo drošību, kurai netika pievērsta pienācīga uzmanība. Ja izmeklēšana ir neefektīva, noziedzība paļaujas uz to, ka noziegums netiks atklāta," norādīja viņš.

Pēc Stukāna sacītā, iepriekšējā izmeklētāju paaudze zemo algu dēļ ir aizgājusi, savukārt jauniem, mācības tikko beigušajiem izmeklētājiem pretī stājas pieredzējuši advokāti, kas rada zaudējumu valsts tiesību sistēmai.

"Izmeklēšanas nodaļā sēž 10 meitenes, kurām paredzēts izmeklēt vairāk nekā 100 procesus miljonu un miljardu vērtībā. Šīs meitenes pavisam nesen mācījās koledžā vai vēl mācās, bet viņām pretī stājas pieredzējuši juristi! Vai tad tā nav apzināta kaitēšana valstij?" vaicā ģenerālprokurors Stukāns.

Iepriekš iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens atgādināja, ka pēdējo gadu laikā Latvijā šī ir jau trešā advokāta slepkavība, un paziņoja, ka šī nozieguma atklāšana kļūs par tiesībsargājošo iestāžu profesionālisma pārbaudi.

Tāpat Ģirģens uzsvēra, ka tagad, ekonomiskā kritiena laikā valsts līmenī, kad noziedzība pieaug, ir jāatrod veidi atbalstīt policiju un citas Latvijas iekšlietu iestādes. Šim nolūkam ir nepieciešams atrisināt darbinieku trūkuma problēmu un nostiprināt materiāltehnisko bāzi. Citādi Latvijā atgriezīsies 90. gadu noziedzīgās metodes.

0
Tagi:
IeM
Pēc temata
Lai Latvijā neatgriežas 90. gadu metodes: ministrs komentēja advokāta Rebenoka slepkavību
Pāvela Rebenoka slepkavas runāja krieviski un nozaga dārgus pulksteņus