Koncentrācijas nometnes gūstekņi

Elle zemes virsū. Ko ieraudzīja sarkanarmieši atbrīvotajā Aušvicas koncentrācijas nometnē

104
(atjaunots 17:01 27.01.2020)
Milzīgā Aušvicas nāves nometne līdz ar tās filiālēm tika atbrīvota Sandomirskas-Silēzijas operācijas ietvaros stratēģiskajā uzbrukumā Vislas un Oderas virzienā.

RĪGA, 27. janvāris — Sputnik. Kilometriem dzeloņstiepļu, simtiem koka baraku un tūkstošiem novārgušu, nāvei lemtu cilvēku – pirms 75 gadiem, 1945.gada 27.janvārī Sarkanās armijas spēki ieņēma Aušvicas koncentrācijas nometni. Dažādi dati liecina, ka hitlerieši nāves nometnē noslepkavojuši vairāk nekā četrus miljonus cilvēku. Par to, kāda aina pavērās sarkanarmiešu acu priekšā, portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Cīņas par Poliju

Milzīgā Aušvicas nāves nometne līdz ar tās filiālēm tika atbrīvota Sandomirskas-Silēzijas operācijas ietvaros stratēģiskajā uzbrukumā Vislas un Oderas virzienā.

1. Ukrainas frontes spēkiem maršala Ivana Koņeva vadībā bija jāiziet pie Oderas upes, jāieņem placdarmi tālākai virzībai Vācijas virzienā un jāatbrīvo Polijas dienvidi no vācu fašistiskajiem okupantiem.

20.janvārī. 3. gvardes tanku armija sāka apiet vērmahta vienības no ziemeļiem gar Oderas upi, 21.armija kopā ar 31.tanku un 1.gvardes kavalērijas korpusu uzbruka no ziemeļiem un ziemeļrietumiem Beitenas pilsētas virzienā. No dienvidiem tuvojās 60.armija, uzbrūkot gar Vislas upi. Vairāki tūkstoši vācu karavīru nokļuva ielenkumā.

Smagās kaujās padomju karaspēks sakāva līdz desmit pretinieka divīzijas. Polijas dienvidi bija attīrīti, karadarbība pārvietojās uz Vācijas teritoriju. Sarkanā armija iegāja desmitos pilsētu un ciemu, ko pameta vācieši. Arī Aušvicā.

Варшавско-Познанская наступательная операция частей Красной Армии и Войска Польского .14—17 января 1945 г. Над Варшавой взвился польский национальный флаг.
© Sputnik / РИА Новости
Sarkanās armijas un Polijas karaspēka Varšavas-Poznaņas uzbrukuma operācija 1945.gada 14.-17.janvārī. Pār Varšavu pacēlās Polijas nacionālais karogs

Atbrīvotāji no Austrumiem

Aušvicas koncentrācijas nometnē pirmie iegāja 59.armijas 115.strēlnieku korpusa un 60.armijas 106.strēlnieku korpusa kareivji.

Aušvicas nometnes atbrīvošanā iesaistīto vienību komandieri ziņoja, ka rajonā bija piecas nometnes, kurās bija ieslodzīti tūkstošiem cilvēku no Eiropas valstīm un Padomju savienības. Simtiem koka baraku ielenca 2,5-3 metrus augsti dzeloņstiepļu žogi vairākās rindās ar augstsprieguma strāvu.

"Bezgalīgi cilvēku pūļi, ko atbrīvojusi Sarkanā armija, pamet šo nāves nometni, - teikts 1.Ukrainas frontes militārās padomes locekļa ģenerālleitnanta Konstantina Kraiņukova telegrammā. – Viņu vidū ir ungāri, itāļi, franči, čehoslovāki, grieķi, dienvidslāvi, rumāņi, dāņi, beļģi. Viņi visi ir bezgala novārguši, sirmgalvji un jaunieši, māte ar zīdaiņiem un pusaudžiem, gandrīz visi – puskaili. Ļoti daudz ir mūsu padomju pilsoņu, Ļeņingradas, Kaļiņinas, Vitebskas, Tulas, Maskavas apgabalu iedzīvotāju, cilvēki no visas Padomju Ukrainas. Viņu vidū daudzi ir sakropļoti, ar spīdzināšanas, fašistu zvērību pēdām."

100.strēlnieku divīzijas politiskās nodaļas priekšnieks apakšpulkvedis Kostins ziņoja, ka pēc Aušvicas ieņemšanas atbrīvoti vairāk nekā pieci tūkstoši cilvēku. Par nacistu zvērībām stāstīja viens no padomju karagūstekņiem, ieslodzīts nometnē no 1941.gada.

Par mazāko pārkāpumu vai darba normas neizpildīšanu cilvēkus piekāva gandrīz līdz nāvei. Sita ar nūjām, ar dzelzs stieņiem vai pātagām ar tērauda stieplēm. Atbilstoši pārkāpumiem bija paredzēti no pieciem līdz 60 sitieniem. Eksekūcijām bija pielāgoti speciāli soli, pie tiem piesēja ar siksnām. Daudzi gūstekņi izdarīja pašnāvību, neizturēja spīdzināšanas.

"Darbs nometnē bija ļoti smags, ēdināja ļoti slikti – pa 300 grami maizes, kurā bija daudz koka miltu, un kāļu zupa divreiz dienā, - stāstīja bijušais ieslodzītais. – Katru dienu strādniekus apskatīja, smagi slimos no nometnes aizveda un nogādāja īpašā nometnē, kur viņus nošāva vai nosmacēja gāzes kamerās un sadedzināja krāsnīs. Netālu no nometnes bija īpaši uzceltas četras milzīgas krāsnis, kurās sadedzināja nogalināto un nosmacēto cilvēku līķus. Bija arī divas lielas bedres, kur tāpat sadedzināja nomocītos – apkrāva ar malku un dedzināja."

Iznīcināšanas sistēma

Vācieši izstrādāja cilvēku piegādes, šķirošanas un slepkavošanas sistēmu, kas strādāja kā pulkstenis. Vairākus gadus Aušvicā ik dienas ieradās līdz astoņi vilcieni ar ieslodzītajiem. Visos 30 sastāva vagonos sagrūda 60-80 cilvēkus. Daži gāja bojā jau ceļā. No nometnes nevienu neizveda. Visi atvestie tika nekavējoties sašķiroti: darbspējīgos piespieda strādāt, nespēcīgos – sirmgalvjus, sievietes, bērnus – nosūtīja uz "nāves fabriku".

Заключенные концлагеря Освенцим
© Sputnik / Б. Борисов
Koncentrācijas nometnes gūstekņi

Avīzes "Pravda" kara korespondents Boriss Poļevojs rakstīja: "Pirmos divus gadus cilvēkus nogalināja kā parasti, nošāva un apraka lielos kapos pa 200-250 cilvēkiem. Simtiem tādu kapu ir nometnes austrumu daļā, ko nometnieki iedēvēja par "Hitlera aleju". 1942.gadā vācieši uzbūvēja divas krematorijas: pirmā, kurā līķi tika sadedzinati tāpat kā Maidanekā, atgādina lielu rūpnīcu kaļķu dedzināšanai, otrā – tā saucamais nāves konveijers."

Puskilometru garajā ēkā vācieši uzstādīja ogļraču krāsnis, kas sakarst līdz 800 grādiem. Līķi sadega astoņu minūšu laikā. Uz krāsnīm veda speciāli iekārtota telpa ar metāla grīdām – cilvēkus tur sadzina, aizbildinoties ar sanitāro apstrādi, lika izģērbties un nogalināja ar augstsprieguma strāvu. Pēc tam grīda pavērās, un līķi krita uz konveijera, kas veda uz krāsnīm. Apdegušās mirstīgās atliekas sasmalcināja un ar tām nomēsloja zemi nometnes tuvumā.

Īpaši nežēlīgi vācieši izrēķinājās ar Sarkanās armijas karavīriem un virsniekiem. 1.Ukrainas frontes politiskās pārvaldes informatīvajā ziņojumā, kas tika sagatavots uz bijušo ieslodzīto liecību pamata, ziņots, ka pirmie simt padomju karagūstekņi nonāca nometnē 1941.gada 20.septembrī. Pēc nežēlīgas nopratināšanas viņus nošāva. 1942.gada sākumā nometnē nonāca aptuveni 16 tūkstoši sarkanarmiešu – dažus mēnešus vēlāk starp dzīvajiem palika tikai aptuveni simt cilvēki.

Noslēpt pēdas

Vācieši centās slēpt savu noziegumu pēdas: nojauca ēku ar "nāves konveijeru" un citas krematorijas, nolīdzināja paugurus uz apbedījumu vietām, iznīcināja lielāko daļu dokumentu, sadedzināja arhīvus, ieslodzīto sarakstus un uzskaites kartiņas, noliktavas ar gūstekņu apģērbu un mantību. Aptuveni 50 tūkstošus gūstekņu aizdzina uz Vāciju, evakuēja vērtīgās lietas, mašīnas un iekārtas.

Pēc atbrīvošanas nometnē palikušajiem ieslodzītajiem pirmo palīdzību sniedza 106. un 28. strēlnieku korpusa medicīniskie dienesti. Vēlāk Aušvicā organizēja terapeitisko lauka hospitāli, ko vadīja Margarita Žiļinska – iepriekš viņa strādāja tādā pašā medicīnas iestādē blokādes lokā Ļeņingradā.

Aušvicas vadības un uzraugu tiesas procesi sākās jau 1945.gadā. Protams, nāves nometnes darbinieki mēģināja slēpties, piemēram, komendants Rūdolfs Hess tika aizturēts tikai gadu pēc kara beigām. Viņam tika piespriests nāves sods. Vairāki slepkavas tika tiesāti pat 80.gados.

Dažiem nacistiem izdevās izvairīties no taisnās tiesas. Piemēram, no soda izbēga ārsts Jozefs Mengele, kurš izmantoja ieslodzītos, dzīvus cilvēkus saviem medicīniskajiem eksperimentiem. To gaitā tūkstošiem ieslodzīto gāja bojā mokošā nāvē. Mengele bēga uz Latīņameriku, kur dzīvoja ar viltotiem dokumentiem un pat nodarbojās ar ārsta praksi. Par "nāves eņģeli" Aušvicā iedēvētais "ārsts" mira no sirdslēkmes 1979.gadā.

104
Pēc temata
Nepielīdziniet agresoru uzvarētājam: Pimenovs pasniedza deputātiem vēstures stundu
Neapgūtā vēstures mācība: kāpēc nevēlēšanās nožēlot grēkus nāk par ļaunu
Lai neatcerētos: kā Latvijā pārraksta Salaspils koncentrācijas nometnes vēsturi
Viņam bija 11 gadi, kad Vācija iebruka Polijā: kā Sarkanā armija atbrīvoja Varšavu
Spuldze, foto no arhīva

Zviedrijā parādījies "sapņu darbs" ar atalgojumu 2300 dolāri mēnesī

6
(atjaunots 15:12 06.06.2020)
Zviedrijā tiek meklēts darbinieks, kura pienākums būs ieslēgt un izslēgt gaismu Korsvegenas stacijā.

RĪGA, 6. jūnijs - Sputnik. Zviedrijā parādījusies vakance, kuras ietvaros darbinieka pienākums būs tikai ieslēgt un izslēgt gaismu Korsvegenas stacijā darba dienas sākumā un beigās, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz Sveriges Radio.

Projekts ieguvis nosaukumu "Mūžīgais amats". Saskaņā ar projekta autoru, mākslinieku Simona Goldinga un Jakoba Sennebjū vārdiem, viņi ir gatavi maksāt fiksētu algu 2,3 tūkstošu dolāru apmērā. Darbinieks jebkurā brīdī varēs pamest šo vietu, taču viņš var palikt amatā līdz dzīves beigām. Projekta plānotais termiņš – 120 gadi.

Stacijas būvdarbi tiks pabeigti tikai 2026. gadā. Tomēr jau tagad vakantajai vietai pieteikušies 175 interesenti ne tikai no Zviedrijas, bet arī no ASV, Taivānas un Filipīnām. Mākslinieki atzīmēja, ka darbiniekam nāksies dzīvot Gēteborgā, tomēr viņi ir gatavi izskatīt jautājumu par izraudzītā kandidāta pārvākšanos uz šo pilsētu.

Saskaņā ar autoru ieceri, mākslas eksperimenta mērķis ir piesaistīt uzmanību sabiedrībā augošajai nevienlīdzībai.

6
Pēc temata
Pārvākties uz Londonu un iekārtoties darbā. Vai ir to vērts?
Zombiju apokalipse, jeb sapņu darbs
Caurules gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbiem. Foto no arhīva

Deputāts: Vācija var aplikt ar soda nodevām gāzi no ASV

13
(atjaunots 12:57 06.06.2020)
ASV darbības "Ziemeļu straumes 2" jautājumā pārkāpj ES suverenitāti. Ja Vašingtonas spiediens turpināsies, Vācija var aplikt ar soda nodevām gāzi no ASV.

RĪGA, 6. jūnijs – Sputnik. Vācija var noteikt soda nodevas gāzei no ASV, ja Vašingtona turpinās spiedienu pret "Ziemeļu straumi 2", sarunā ar RIA Novosti pastāstīja Bundestāga Enerģētikas  komitejas vadītājs Klauss Ernsts.

"Ja tas (ASV rīcība projekta aspektā – red.) beidzot netiks pārtraukts, mums būs jāapdomā nopietni pasākumi, lai sevi aizsargātu. Piemēram, iespējamas soda nodevas ASV dabasgāzei," teica politiķis.

Pēc viņa vārdiem, ASV rīcību pret "Ziemeļu straumi 2" vairs nevar uztvert kā draudzīgu aktu, tā apdraud Vācijas un Eiropas Savienības suverenitāti.

Iepriekš ASV Senātā tika iesniegts likumprojekts par sankcijām pret "Ziemeļu straumi 2", kas izstrādāts ar mērķi "precizēt un paplašināt" esošos ierobežojošos pasākumus. Likumprojektu atbalstījuši pieci senatori no abām partijām, ieskaitot ietekmīgo Teksasas pārstāvi Tedu Krūzu.

"Partijas un abas Kongresa palātas ir vienisprātis - "Ziemeļu straume 2" nopietni kaitē Amerikas nacionālajai drošībai un to nedrīkst pabeigt," sakarā ar likumprojekta iesniegšanu skaidroja Teds Krūzs. Pēc viņa vārdiem, "jaunais likumprojekts skaidri un galīgi izskaidros, ka tie, kas jebkādā veidā saistīti ar gāzesvada būvdarbiem, nekavējoties saņems ASV sankcijas."

Cita starpā dokuments paredz iespēju ieviest sankcijas pret kompānijām, kas sniedz pie cauruļvada strādājošo kuģu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas pasākumus. Tāpat paredzēta iespēja ieviest sankcijas pret tiem, kas sniedz izmēģinājumu, inspekciju vai sertifikācijas pakalpojumus cauruļvada būvdarbu dalībniekiem. "Nord Stream 2 AG" oficiālais pārstāvis Jenss Millers paziņoja, ka kompānija vērtē ASV likumprojekta iespējamās sekas.

"Rietumeiropas enerģētikas kompānijas no Austrijas, Vācijas, Francijas un Nīderlandes investējušas projektā gandrīz pa 1 miljardam eiro katra. Projekta pabeigšanā ieinteresētas vēl vairāk nekā 1000 kompānijas no 25 valstīm. Centieni likt šķēršļus šim svarīgajam projektam demonstrē, ka nepārprotami tiek ignorētas Eiropas individuālo un rūpniecisko patērētāju intereses, kuri būs spiesti maksāt par gāzi miljardiem eiro vairāk, ja gāzesvads netiks uzbūvēts, kā arī noniecina Eiropas Savienības tiesības pašai lemt par savu enerģētisko nākotni," piezīmēja Millers.

"Gazprom" sadarbībā ar Eiropas kompānijām Shell, OMV, Engie, Uniper un Wintershall būvē gāzesvadu "Ziemeļu straume 2" Baltijas jūras dibenā. Darbus bija plānots pabeigt jau pērn, taču decembrī ASV ieviesa sankcijas pret projekta dalībniekiem Eiropā, un Šveices uzņēmums "Allseas" izveda savus kuģus no Baltijas. "Gazprom" informē, ka vēl jāizbūvē 160 kilometri cauruļvada (tā kopējais garums – 2460 km).

Maskava informēja, ka ASV eksteritoriālās sankcijas pret Eiropas uzņēmumiem ir nepieņemamas. Maskavu atbalstīja Berlīne un Vīne. Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka valsts var pabeigt "Ziemeļu straumes 2"būvdarbus saviem spēkiem. Vācijas kanclere Angela Merkele apliecināja, ka valsts atbalstīs projektu.

ASV liek šķēršļus "Ziemeļu straumes 2" īstenošanai, jo jaunais cauruļvads it kā pastiprināšot Eiropas enerģētikas atkarību no Krievijas. Pie tam ASV prezidents Donalds Tramps norāda, ka labākais veids, kā atbrīvoties no minētās atkarības, esot amerikāņu SDG. Krievija kategoriski noliedza tēzes par atkarības pieaugumu. Maskava uzsvēra, ka gāzes transportēšanas maršrutu diversifikācija ļaus mazināt tranzīta riskus un padarīs drošāku gāzes apgādi Eiropā.

13
Tagi:
gāze, ASV, Vācija
Pēc temata
Mazināja riskus: kuģis, kas spēj pabeigt "Ziemeļu straumi 2", nomainījis īpašnieku
Eksperts paskaidroja, kāpēc ASV vajadzīgas jaunas sankcijas pret "krievu cauruli"
"Gazprom" cauruļvadu izbūves kuģis "Akademik Cherskiy" jau atrodas Vācijā
Miljards dolāru apmaiņā pret "Ziemeļu straumes 2" apturēšanu: ASV spēlē uz visu banku
Krievijas politiķis Aleksejs Puškovs, foto no arhīva

Krievijas politiķis prognozēja tālāko situāciju ASV

0
(atjaunots 15:21 06.06.2020)
Krievijas politiķis Aleksejs Puškovs uzskata, ka situācija stabilizēsies pirms prezidenta vēlēšanām.

RĪGA, 6. jūnijs — Sputnik. Krievijas Federācijas padomes Informācijas politikas un sadarbības ar medijiem komisijas vadītājs Aleksejs Puškovs novērtēja tālākās notikumu attīstības izredzes ASV, vēsta RIA Novosti.

Kopš maija beigām virknē lielāko pilsētu ASV notiek protesta akcijas un nekārtības, kas izcēlušās pēc afroamerikāņa Džordža Floida nāves aresta laikā. Viens no policistiem, kurš aizturēšanas laikā vairākas minūtes ar ceļgalu saspieda Floida plecu, apsūdzēts par slepkavību, trīs citi – par līdzdalību slepkavībā.

Intervijā "Parlamentskaja gazeta" senators norādīja, ka situācija stabilizēsies pirms prezidenta vēlēšanām. Tomēr šoreiz aizdomās turamos likumsargus neizdosies atbrīvot no atbildības par cilvēka nāvi, tiesas process būs stingrs un, domājams, demonstratīvs, uzskata politiķis.

"ASV etniskā "bumba" sprāgst regulāri. Tāpēc nedomāju, ka mēs stāvam uz amerikāņu sociālās revolūcijas sliekšņa. Manuprāt, protesti sāks noklust: marodierus pārvarēs, huligānus iesēdinās, un situācija kopumā stabilizēsies ilgi pirms 2020. gada prezidenta vēlēšanām," teica Puškovs.

Viņš piebilda, ka protestu radītais efekts varētu pazust jau līdz novembrim, tomēr tas diezin vai palīdzēs Savienotajām Valstīm izvairīties no rasu konfliktiem nākotnē.

0
Tagi:
politika, ASV, Krievija
Pēc temata
Polijas izdevums: ASV imidžs grūst acu priekšā
Diplomāts nosauca vārdus par Krievijas saikni ar protestiem ASV par viltus ziņām
"Domājams, krievi": uzlauzts ASV absolūtais ierocis
"Vājprāts": latviešus, kuri kļuva par grautiņu aculieciniekiem ASV, šokējusi "brīvība"