Tranzīts

Baltkrievijas NPR saņēmusi pirmo naftas kravu no Norvēģijas

45
(atjaunots 17:19 26.01.2020)
Visa norvēģu naftas krava 86 tūkstošu tonnu apmērā nonāks naftas pārstrādes rūpnīcā tuvāko divu nedēļu laikā.

RĪGA, 26. janvāris - Sputnik. Pirmā naftas partija no Norvēģijas nonākusi NPR "Naftan", vēsta Sputnik Baltkrievija, atsaucoties uz ziņu aģentūru BelTA.

Svētdienas rītā Novopolockas stacijā pa dzelzceļu no Klaipēdas ostas pienāca sastāvs 59 cisternu apjomā, kas piegādāja aptuveni 3,5 tūkstošus tonnu. Visa naftas krava no Norvēģijas – 86 tūkstoši tonnu, ko 23.janvārī Klaipēdā nogādāja norvēģu tankkuģis "Breiviken", nonāks uzņēmumā tuvāko divu nedēļu laikā.

Kāpēc no Norvēģijas?

Gada sākumā Baltkrievijai un Krievijai neizdevās vienoties par naftas cenām: republika atteicās maksāt piegādātājiem prēmiju 10 dolāru apmērā, pat neskatoties uz KF gatavību samazināt to līdz 6 dolāriem par tonnu pie piegādes cenas. 1. janvārī izejvielas piegādes Baltkrievijai tika pārtrauktas.

Baltkrievija iegādājās 750 tūkstošus tonnu Krievijas biznesmeņa Mihaila Gucerijeva kompānijā, kas piekrita strādāt bez prēmijas. Vienlaikus rit pārrunas ar alternatīviem naftas piegādātājiem.

Janvārī Baltkrievija cienojās par 80 tūkstošu tonnu naftas iegādi Norvēģijā – marka Johan Sverdrup ļoti līdzinās naftas markai Urals. Tā tiks piegādāta caur Klaipēdas ostu, kas gada laikā var pārkraut tikai 3,6 miljonus tonnu. Pie tam par norvēģu naftas pārkraušanu un transportēšanu Baltkrievija pārmaksā 20 dolārus par tonnu.

NPR "Naftan" pilnai slodzei vajadzīgi apmēram 9 milj. tonnu naftas gadā, tātad – 25 tūkstoši tonnu dienā. Mazirjas NPR pārstrādā apmēram 10 milj. tonnu naftas gadā. NPR produkcijas lielākā daļa – gaišie naftas produkti, pārsvarā – automašīnu degviela, tiek eksportēta.

Vai alternatīva ir?

Baltkrievija arī agrāk ir meklējusi alternatīvus naftas avotus. Piemēram, 2010. gadu sākumā valsts iepirka Venecuēlā marku Santa Barbara, taču dārgā loģistika un zemā izejvielas kvalitāte lika pāriet pie shēmas ar Azerbaidžānu. Kopā triju gadu laikā Baltkrievija iepirka Venecuēlā apmēram 3,4 miljonus tonnu. Interesanti, ka vidējā Krievijas izejvielu cena Baltkrievijai 2010. gadā sasniedza 434 dolārus, Venecuēlas – 647 dolāru.

Azerbaidžānā 2011.gadā Baltkrievija iepirka nepilnu miljonu tonnu naftas par 838 dolāriem tonnā. Salīdzinājumam: Krievijas nafta toreiz maksāja apmēram 430 dolārus tonnā. 2016. gadā Baltkrievija atkal vērsās pie Azerbaidžānas, taču iepirka naftu tikai nelielās partijās: 560 tūkstoši tonnu. 2017.gadā republika iepirka 1,4 milj. tonnu naftas Irānā.

Baltkrievijas naftas patēriņu nevar segt ne Azerbaidžāna, ne Kazahstāna, ne citas partnervalstis. Turklāt to tik un tā nāksies "atšķaidīt" ar Krievijas izejvielām, jo Baltkrievijas NPR ir pielāgotas markai Urals. Pie tam alternatīvo piegādātāju piedāvājumi vienmēr pārsniedz Krievijas cenas, ņemot vērā loģistiku, - dažkārt gandrīz divas reizes.

Pērn Baltkrievija iegādājās naftu Krievijā vidēji par 364 dolāriem tonnā. Pie tam Baltkrievija maksāja par izejvielu tikai 83% no naftas cenām pasaulē.

45
Pēc temata
Reāla nauda: Latvija iesaistās cīņā par naftas piegādēm Baltkrievijai
Latvija ir gatava pārsūknēt naftu uz Baltkrieviju
Baltkrievija atstājusi Latviju bez benzīna
Špicbergenā

Špicbergenā darbu sācis pirmais Krievijas poligons sasaluma pētīšanai

1
(atjaunots 13:58 14.07.2020)
Poligonā iekārtoti termometriskie urbumi, sezonas kušanas slāņa monitoringa laukums, urbumi zemgultnes atkuseņu monitoringam un meteoroloģiskais komplekss.

RĪGA, 14. jūlijs - Sputnik. Špicbergenā sācis darbu pirmais poligons ilggadējā sasaluma pātīšanai, kā arī Arktikas apgūšanai pielietojamo tehnoloģiju izmēģinājumiem, portālam RIA Novosti pastāstīja Krievijas Hidrometeoroloģijas centra vadītājs Igors Šumakovs.

"2016. gadā Krievijas Hidrometeoroloģijas centra Arktikas un Antarktikas zinātniski pētnieciskā institūta zinātnieki sāka darbu un patlaban noslēgta sasaluma poligona izveide Barencburga ciema apkaimē – pirmais Krievijas sasaluma poligons augsta platuma grādu Arktikā," atklāja Šumakovs.

Viņš precizēja, ka poligonā iekārtoti termometriskie urbumi, sezonas kušanas slāņa monitoringa laukums, urbumi zemgultnes atkuseņu monitoringam un meteoroloģiskais komplekss. Fjorda dibenā uzstādīta 150 metrus gara strēle ar temperatūras un pretestības detektoriem sezonālā jūras sasaluma izveides monitoringam. Zinātnieki izstrādājuši arī ģeofizisko metožu kompleksu tādu interesantu sasaluma parādību, kā hidrolakolīta pētīšanai.

"Pirmie ir kūkumošanās ciļņi, kas Špicbergenā sasniedz 40 metru augstumu ar ledus serdeni, kas pieaugot spēj pacelt un iznest līdz virsmai klinšu iežus. Šī parādība ir ne tikai interesanta, tā ir arī svarīga ar sasaluma degradāciju saistīto risku novērtēšanai, atceroties, ka Jamalas krātera fenomens ir saistīts ar tieši tāda ciļņa sprādzienu," atzīmēja Šumakovs.

Viņš precizēja, ka sasaluma poligons Špicbergenā tiks izmantots kriolitozonas (sasalušās grunts zonas) apguves tehnoloģiju pilnveidošanai. Tās būs nepieciešamas arī Krievijas teritorijā.

1
Pēc temata
Špicbergenā iet bojā ziemeļbrieži
Draudi Arktikā: kur Latvija meklē ienaidniekus, ASV, Krievija un Āzija meklē resursus
Zinātnieki: klimata pārmaiņas var novest pie pasaules kara
 Covid-19

PVO nosaukusi četrus koronavīrusa izplatības scenārijus pasaulē

7
(atjaunots 12:35 14.07.2020)
Pasaules veselības organizācijas vadītājs konstatēja, ka koronavīrusa infekcija dažādās valstīs veidojas saskaņā ar četriem scenārijiem.

RĪGA, 14. jūlijs — Sputnik. Koronavīrusa infekcijas attīstību dažādās valstīs iespējams aprakstīt saskaņā ar četriem scenārijiem, brīfingā pastāstīja Pasaules veselības organizācijas vadītājs Tedross Adanoms Gebrejesuss, vēsta RIA Novosti.

Pirmajā grupā viņš iekļāva Dienvidaustrumāzijas, Klusā okeāna, Karību baseina un Āfrikas valstis, "kuras bija brīdinātas un informētas" par infekcijas uzliesmojumu. PVO vadītājs konstatēja, ka to līderi "saņēmuši situācijas kontroli savās rokas", tāpēc bija iespējams efektīvi informēt iedzīvotājus par nepieciešamību veikt drošības pasākumus.

"Eiropas scenārijā" bija plaši uzliesmojumi, ko izdevās kontrolēt, pateicoties varasiestāžu darbībām un iedzīvotāju reakcijai..

Trešais scenārijs veidojas valstīs, kurās valdība ieviesa ierobežojošus pasākumus, taču to vēlāka vājināšana noveda pie saslimstības pieauguma. Gebrejesuss pieļāva, ka "šīs valstis padodas, jo savu efektivitāti parādījušie pasākumi netiek ievēroti vai izpildīti". PVO vadītājs nenosauca valstis, kurās darbojas šis scenārijs.

Ceturtajā gadījumā, pie kura viņš pieskaita Ziemeļameriku un Dienvidameriku, Dienvidāziju un dažas Āfrikas valstis, bija vērojams straujš inficēto skaita pieaugums. Pēc viņa domām, par koronavīrusa pandēmijas epicentru uzskatāmas abas Amerikas.

PVO dati liecina, ka Covid-19 gadījumu skaits pārsniedz 13 miljonus. Pandēmija aiznesusi vairāk nekā 566 tūkstošu cilveku dzīvības.

7
Tagi:
Pasaules Veselības organizācija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
"Padomju brīnums" līdzējis: Krievija pamatoja Covid-19 zemo mirstību bijušajā PSRS
PVO ieinteresējusies par Krievijas vakcīnu pret Covid-19
Jau sen pielietojam: akadēmiķis novērtēja "izrāvienu" Covid-19 ārstēšanā
Pasaulē iestājas jauna bīstama fāze: PVO vadītājs paudis viedokli par Covid-19