Krievijas prezidenta Vladimira Putina un Vācijas kancleres Angelas Merkeles tikšanās Maskavā

Rokasspiedieni, "Megxit" un mazliet krieviski: Berlīnē tikušies līderi

43
(atjaunots 00:16 21.01.2020)
Pirmie konferencē ieradās ANO speciālais vēstnieks Lībijas jautājumos Hasans Salame, Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons un ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo.

RĪGA, 20. janvāris – Sputnik. Svētdien Berlīnē darbu sāka konference Lībijas jautājumā. Jau pirms pasākuma oficiālā starta preses uzmanība bija piekalta tās dalībniekiem. Krievijas prezidents Vladimirs Putins īsi paspēja aprunāties ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu un paspieda roku ASV valsts sekretāram Maikam Pompeo.

Vācijas kanclere Angela Merkele apjautājās Putinam, vai ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterešs sarunājas ar viņu krieviski. Putins lakoniski atbildēja "mazdrusciņ".

Lielbritānjas premjers Boriss Džonsons pastāstīja, ko domā par "Megxit". Vārdu sakot, pat bez skaļiem paziņojumiem par konferences jautājumiem, pasaules līderi piekala pasaules mediju uzmanību.

Kas atbrauca pirmais

Konferences dalībnieki tikā federālā kanclera telpās Berlīnes centrā. Pie ieejas viesus sagaidīja Angela Merkele un ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterešs.

Pirmie forumā ieradās ANO speciālais vēstnieks Lībijas jautājumos Hasans Salame, Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons un ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo.

Džonsonam, kurš jau pieradis atbildēt uz jautājumiem par Brexit, šoreiz pavaicāja nevis par lielo politiku, bet gan par tradīcijām. Runa ir par Megxit – tā pa jokam dēvē situāciju, kas izveidojusies Lielbritānijas karaliskajā ģimenē. Princis Harijs un Megana Mārkla ir atteikušies no karaliskās ģimenes locekļu pilnvarām un gatavojas pārvākties uz dzīvi Kanādā.

Džonsons apliecināja: viņš ir pārliecināts, ka britu tauta vēl Saseksas hercogam un  hercogienei visu to labāko.

Krievijas un Turcijas līderi Vladimirs Putins un Redžeps Erdogans ieradās pēc divpusējās tikšanās konferences ietvaros.

Pēc kopīgās fotogrāfijas konferences dalībnieki sāka pārrunas.

Situācija Lībijā

Pēc Lībijas prezidenta Muamara Kadāfi gāšanas un slepkavības 2011. gadā valstī iestājusies divvaldība: austrumos strādā tautas ievēlēts parlaments, bet rietumos, galvaspilsētā Tripolē, valda ar ANO un Eiropas Savienības atbalstu saformētā nacionālās saskaņas valdība ar Faijezu Saradžu priekšgalā.

Valdība valsts austrumos strādā neatkarīgi no Tripoles un sadarbojas ar Lībijas nacionālo armiju, ko komandē maršals Halifs Haftars.

2019.gada novembra beigās Erdogans un Saradžs parakstīja memorandus par militāro sadarbību un sapratni jūras zonu jautājumā, kas radīja nosodījumu reģionā. Turcijas parlaments apstiprināja dokumentu janvāra sākumā. 6.janvārī Ankara paziņoja, ka nosūtījusi karavīrus Saradža atbalstam.

Divas dienas vēlāk, 8. janvārī Krievijas un Turcijas prezidenti tikās Stambulā un vienojās izstrādāt vienotu pozīciju Lībijas jautājumā, kā arī aicināja Tripoles un Tobrukas valdības pārtraukt uguni. Pamiers galvenajās frontēs iestājās 12.janvārī.

Jau 13.janvārī Maskavā notika pārrunas Lībijas jautājumā ar Krievijas un Turcijas dalību. Nebūt ne visus jautājumus izdevās atrisināt Krievijas galvaspilsētā. Lībijas nacionālās armijas komandieris maršals Halifa Haftars pameta Maskavu, neparakstot vienošanos par pamieru ar Nacionālās saskaņas valdības premjerministru Faiezu Saradžu. NSV delegācija parakstīja vienošanos un devās uz Stambulu.

Skolas slēgtas, mājas – pamestas

ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterešs konferencē Berlīnē aicināja nekavējoties veikt pasākumus, lai novērstu pilna mēroga pilsoņu karu valstī.

Viņš atzīmēja, ka konflikta gaitā vairāk nekā 170 tūkstoši cilvēku bijuši spiesti pamest savas mājas, vairāk nekā 220 skolas Tripolē slēgtas – 116 tūkstošiem bērnu nav iespēju mācīties.

Migranti un bēgļi "joprojām cieš šausmīgos apstākļos," teica ģenerālsekretārs.

Guterešs akcentēja, ka Lībija ierauta dziļā un postošā krīzē, kurā iesaistās aizvien lielāks skaits spēlētāju no ārienes.

43
Pēc temata
Uzbrukumā karaskolai Tripolē gājuši bojā 23 cilvēki
Tramps iesaka Erdoganam neiejaukties Lībijas iekšējās lietās
Drudzis visā pasaulē. Krievijas ārlietu ministrs iezīmējis galvenās problēmas
Amerikāņu eksperts: tikai Putins varēs vest pie prāta Irānu un ASV
 Aleksandrs Tihanskis

"ASV atraisa rokas": eksperts par situāciju ar "atvērtajām debesīm"

28
(atjaunots 16:34 22.01.2021)
ASV mēģinājums piespiest sabiedrotos NATO piešķirt visu informāciju par novērošanas lidojumiem jau pēc izstāšanās no Atvērto debesu līguma liecina, ka tās plāno sagraut visu starptautiskas drošības sistēmu, uzskata militārais eksperts.

RĪGA, 22. janvāris – Sputnik. Baltkrievija analizēs situāciju Atvērto debesu līguma jautājumā, paziņoja valsts ārlietu ministrs Anatolijs Glazs. Iepriekš Krievija paziņoja, ka uzsāktas valsts iekšējās procedūras ar mērķi izstāties no ADL. Minska ar satraukumu vēro bruņojuma neizplatīšanas, atbruņošanās un kontroles starptautisko līgumu sistēmas tālāko eroziju, ieskaitot Atvērto debesu līgumu, paziņoja ĀM.

Par to, cik senas ir ADL dalībvalstu savstarpējās pretenzijas un kāpēc Krievijas darbībās nav nekā negaidīta, komentārā radio Sputnik Baltkrievija pastāstīja militārais eksperts Aleksandrs Tihanskis.

"Kad ASV tikai sāka ADL izstāšanās procedūru, tur bija tāda maza "skabarga": ja Krievija paliks, Eiropas valstis, NATO dalībnieki apņemas nenodot informāciju ASV kā valsij, kas no līguma izstājusies. Protams, toreiz par to pasmējās, un pareizi darīja. Tāpēc, ka burtiski pirms 2 nedēļām noskaidrojās, ka ASV ultimatīvā formā pieprasījuši no NATO sabiedrotajiem sniegt informāciju pēc novērošanas lidojumiem," pastāstīja Tihanskis.

Atvērto debesu līgums tika parakstīts 1992. gadā – tas bija viens no pasākumiem uzticības stiprināšanai Eiropā pēc aukstā kara. Tas darbojas no 2002. gada un ļauj dalībvalstīm atklāti savākt informāciju viena par otras bruņotajiem spēkiem un pasākumiem. Līgumā līdz pēdējam laikam piedalījās 34 valstis.

2020. gada maija beigās ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka Savienotās Valstis izstājas no līguma. 21. novembra naktī ASV noslēdza ADL laušanas procedūru.

28
Pēc temata
Krievijas ārlietu ministrs pastāstīja par Atvērto debesu līguma tālāko likteni
"Ignorēja likumu". Kam vajadzīgi ASV izlūkošanas lidojumi Krievijas gaisa telpā
Lavrovs apsolījis stingrus pasākumus, ja ADL dalībnieki nolems iztapt ASV
Kamala Harisa

Pirmā viceprezidente ASV: ģenerālprokurore, kam patīk kedas un kulinārija

20
(atjaunots 12:06 22.01.2021)
Vismaz vienu faktu par Kamalu Harisu zina visi, kas kaut mazliet sekoja priekšvēlēšanu kampaņai Amerikā: pirmo reizi viceprezidentes posteni ieņems sieviete. Kas vēl par viņu zināms?

RĪGA, 22. janvāris – Sputnik. Džo Baidena un Kamalas Harises sejas šogad nokļuvušas uz žurnāla Time apvāka. Redakcija piešķīra prezidentam un viceprezidentam "gada cilvēka" titulu, stāsta Sputnik Baltkrievija.

Daži interesanti fakti no Baidena dzīves sniegti mūsu fotolentē. Tomēr viceprezidentes personība arī ir ļoti interesanta. Kas īsti zināms par sievieti, kas tagad ieņēmusi ASV viceprezidenta posteni?

Uz otru krastu, uz "Melno Hārvardu"

Kamala dzimusi Kalifornijā. Viņas māte ir indiete, tēvs – jamaikietis. Abi viņi bija  emigranti, stāsta ВВС.

Kamala Harisa par savu identitāti runā vienkārši un sevi dēvē par amerikānieti.

Harisa studēja Hovarda universitātē – tā ir viena no interesantākajām augstskolām valstī no vēsturiskā viedokļa. To uzskata par "Melno Hārvardu". Kamala mācījās skolā, kur lielākā daļa bērnu bija baltie – tobrīd sākās skolu desegregācijas programma, tāpēc viņai bija ļoti svarīgi iegūt augstāko izglītību no rasu viedokļa atšķirīgā vietā.

Lai arī viņas tēvs lasīja lekcijas Stenfordā, Kamala devās studēt uz otru krastu.

Prokurore, kam patīk gatavot

1990. gadā Kamala sāka strādāt par prokurora palīgu Alamidas apgabalā savā dzimtajā Oklendā. Viņas specializācija bija noziegumi pret dzimumu neaizskaramību.

2003. gadā viņu ievēlēja par apgabala prokuroru Sanfrancisko. Pazīstama viņa kļuva, kad atteicās pieprasīt nāvessodu par policista slepkavību apsūdzētajam Deividam Hillam. Divi senatori, kā arī toreizējais Kalifornijas štata ģenerālprokurors nosodīja viņas lēmumu. Oklendas mērs pat iniciēja izmeklēšanu – Kamalu turēja aizdomas par pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, tomēr nekādus pārkāpumus atrast neizdevās.

Jau 2010. gadā viņa balotējās Kalifornijas ģenerālprokurora postenim. Toreiz viņa apsolīja izmantot augstāko soda mēru un atbalstīt to apelācijas instancē.

Kamala Harisa tika ievēlēta par Kalifornijas ģenerālprokuroru. Viņa bija pirmā sieviete vēsturē, kā arī pirmais afroamerikāņu un vienlaikus dienvidaziātu kopienu pārstāvis, kam izdevies ieņemt šo posteni. Pēc tam Harisu ievēlēja otru reizi.

Tiesa, viņas karjera nav bijusi caurcaurēm saulaina. Ne vienu reizi vien Harisa figurējusi skandālos.

Kopš 2011. gadā viņa ieņēma Kalifornijas ģenerālprokurora posteni, Harisa gandrīz ne reizi nav iejaukusies lietās, kas saistītas ar policijas izdarītām slepkavībām, rakstīja New York Times.

Protestu dalībnieki Oklendā izplatija skrejlapas "Pasakiet Kalifornijas ģenerālprokurorei Kamalai Harisai, lai viņa sauc pie atbildības policistus-slepkavas! Tas ir viņas darbs!"

Tomēr viņas pieeja mainījās. Inaugurācijas runā, stājoties ģenerālprokurora postenī otru reizi, Harisa paziņoja, ka valsts policija saskarusies ar "uzticības krīzi". Līdz savu pilnvaru beigām 2016. gadā viņa ieteica mazliet paplašināt sava ofisa pilnvaras policijas prettiesisko darbību izmeklēšanai.

"Esmu pirmā, taču ne pēdējā"

Vēl Kamalai patīk gatavot ēdienu un dažkārt viņa atsakās no klasiskā politiķa tēla – augstpapēžu kurpes nomaina pret kedām vai krosenēm.

Kamala ne tikai ir pirmā sieviete viceprezidenta postenī – tikai trīs sievietes šim postenim ir balotējušās šim postenim. Starp citu, Kamala tēmēja augstāk – viņa gribēja pārstāvēt demokrātus prezidenta kampaņā, tomēr viņu apsteidza Džo Baidens.

Kamalas Harisas vārdiem vajadzētu iedvesmot daudzas sievietes: "Lai arī es būšu pirmā sieviete šajā ofisā, es nebūšu pēdējā."

20
Tagi:
Džo Baidens, ASV
Pēc temata
"Mani sauc Džo. Džo Baidens": ASV jaunā prezidenta dzīves lappuses
Nelielas cerības: kā mainīsies ASV un Krievijas attiecības
Impīčments Trampam un Baidena inaugurācija: kas notiek Vašingtonā

Baidens atvedis ASV atpakaļ PVO. Ko vēl nolēmis jaunais prezidents?

0
(atjaunots 15:24 23.01.2021)
Pirmajā dienā pēc stāšanās ASV prezidenta postenī Džo Baidens paspējis parakstīt gandrīz divus desmitus rīkojumu.

Demokrāts Džo Baidens devis zvērestu ASV inaugurācijā, oficiāli stājies valsts vadītāja postenī un jau paspējis parakstīt 17 rīkojumus. Uz galda jauno Ovālā kabineta saimnieku gaidīja iespaidīga dokumentu kaudze.

Lielākā daļa rīkojumu pārvilka svītru Baidena priekšgājēja – bijušā prezidenta Donalda Trampa – centieniem. Baidens atgriezis Savienotās Valstis PVO un Parīzes Klimata konvencijā. Kādas vēl izmaiņas iekļautas jaunā ASV prezidenta rīkojumu sarakstā? Par to stāsta Sputnik video.

0
Tagi:
Pasaules Veselības organizācija, Džo Baidens
Pēc temata
Jaunais prezidents: daži fakti par Džo Baidenu
Džo Baidens atcēlis vairākus Trampa rīkojumus
Mediji ziņo: Baidens vēlas pagarināt līgumu NEW START uz pieciem gadiem
Džo Baidens oficiāli kļuvis par ASV prezidentu