Ballistiskā rakete, foto no arhīva

Irānas raķetes trāpīja ASV militārajām bāzēm Irākā: tur bija kareivji no Latvijas

91
(atjaunots 16:53 08.01.2020)
Irāna uzbruka ASV militārajām bāzēm Irākā: saskaņā ar provizoriskajiem datiem, bojā gājuši 80 cilvēki. Vienā no bāzēm tika dislocēti Latvijas kareivji.

RĪGA, 8. janvāris – Sputnik. Naktī uz trešdienu, 8. janvāri, Irānas revolūcijas sargu korpuss paziņoja par atriebības operācijas uzsākšanu par Islāma revolūcijas sargu korpusa specvienības "Kuds" vadītāja ģenerāļa Kasema Suleimani noslepkavošanu.

Teherāna palaida "zeme-zeme" klases raķetes, tās bija vērstās pret Ainasadas un Erbīlas bāzēm, kur atrodas ASV armijas kontingents.

No plkst. 1:45 līdz 2:15 pēc vietējā laika 8. janvārī uz Irākas teritoriju tika palaistas 22 raķetes. Septiņpadsmit trāpīja militārajai bāzei Ainasada, divas no tām neuzsprāga. Piecas raķetes nogāzās Erbīlas rajonā. Saņemtas ziņas par 80 bojāgājušajiem.

Latvijas Aizsardzības ministrijas pārstāvis Kaspars Galkins paziņoja, ka vienā no šīm bāzēm atradās kareivji no Latvijas. Taču, par laimi, neviens no viņiem nav cietis.

Pēc Galkina sacītā, amerikāņi zināja par uzbrukuma iespējamību un bija gatavi šādai notikumu attīstībai.

Komentējot situāciju, pirmais KF Federācijas Padomes Starptautiskās komitejas vadītāja vietnieks Vladimirs Džabarovs paziņoja, ka savstarpēji ASV un Irānas triecieni var novest pasauli pie kodolkara.

"Savstarpēji ASV un Irānas triecieni var novest pie plaša kara reģionā, ja Vašingtona sapratīs, ka nevar panākt savu mērķi, pastāv kodolkara sākuma draudi," uzsvēra viņš.

Turklāt Džabarovs atzīmēja, ka ir steidzami jāsasauc ANO Drošības padomes sēde, lai novērstu spriedzes pastiprināšanos Tuvajos Austrumos.

Kas notiek

Situācija Bagdādē saasinājās 31. decembrī, kad protesta akciju dalībnieki mēģināja ieņemt ASV vēstniecību. Akcijas sākās pēc ASV bezpilota lidaparātu uzbrukumos bojā gājušo šiītu grupējuma "Kataib Hesbollah" locekļu bērēm. Karavīri izmantoja asaru gāzi, lai izkliedētu demonstrantus, 1.janvārī uzbrukumi mitējās.

Irākas prezidents Barhams Salehs nosodīja uzbrukumu ASV vēstniecībai Bagdādē un nosauca tamlīdzīgas darbības par uzbrukumu Irākas suverenitātei.

2.janvāra naktī ASV organizēja uzbrukumu Bagdādes lidostas rajonā pret Irānas armijas elitārās vienības komandieri ģenerāli Kasemu Suleimani un Irākas šiītu zemessargu komandiera vietnieku Abu Mahdi al Muhandisu, kurus Vašingtona vaino par uzbrukumu ASV vēstniecībai Bagdādē 31.decembrī.

5. janvārī kļuva zināms, ka Irākas parlaments nobalsojis par lēmumu lauzt vienošanos ar koalīciju cīņā pret "Islāma valsti" (vairākās pasaules valstīs aizliegts teroristisks grupējums) un ārvalstu spēku izvešanu no valsts.

Irānas augstākais līderis ajatolla Ali Hamenejs un prezidents Hasans Rouhani paziņoja, ka Teherāna atriebsies Vašingtonai. Aizsardzības ministrs Amīrs Hatami apsolīja "satriecošu atbildi" par ģenerāļa bojāeju. Irānas Drošības padome norādīja, ka Suleimani slepkavība ir ASV lielākā kļūda.  Savukārt ASV prezidents Donalds Tramps apsolījis vērst "ātru un spēcīgu triecienu" pa 52 objektiem Irānā, ieskaitot kultūras objektus, ja notiks uzbrukumi amerikāņiem

91
Tagi:
Latvija, ballistiskās raķetes, Irāna, Irāka
Pēc temata
Raķešu apšaudē Bagdādes lidostā gājis bojā Irānas ģenerālis Suleimani
Donalds Tramps ir gatavs vērst triecienu pret 52 objektiem Irānā
ASV politiķis cer aizliegt Trampam karot ar Irānu
Irāna paziņojusi, ka ierobežo savas saistības kodoldarījuma ietvaros
Vīrietis mēra daktera maskā

Nosauktas Eiropas Savienības valstis ar vislielāko Covid-19 mirstību

24
(atjaunots 16:16 23.11.2020)
Neskatoties uz zināmu situācijas uzlabošanos, koronavīrusa mirstības rādītāji joprojām paliek visnotaļ augstā līmenī, un daudzās Eiropas valstīs tika ieviests ārkārtējās situācijas režīms.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Pēdējo 14 dienu laikā visvairāk nāvju, kuras izraisīja koronavīruss, Eiropas Savienībā, rēķinot uz 100 000 iedzīvotāju, reģistrēts Čehijā – 23,4, otrajā vietā ir Beļģija – 22,1, trešajā ir Bulgārija – 17,2, vēsta RIA Novosti ar atsauci uz Čehijas Veselības ministriju.

"Čehija pēdējo nedēļu laikā aizgāja no pirmās vietas Eiropas Savienības valstu vidū pēc jaunu ar Covid-19 saslimušo skaita dienā. Taču republika, saskaņā ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra datiem, joprojām ir ES pēdējo 14 dienu rādītāju līderi pēc koronavīrusa izraisīto nāvju skaita pārrēķinā uz 100 000 iedzīvotāju – 23,4. Sekojošās vietas ieņem Beļģija – 22,1, Bulgārija – 17,2, Polija – 14,3 un Slovēnija – 14,0," teikts paziņojumā.

Vakar Čehijā tika ziņots par 3187 jauniem inficētajiem, kas ir gandrīz par tūkstoti mazāk, nekā tajā pašā dienā pirms nedēļas un piecas reizes mazāk nekā oktobra izskaņas diennakts antirekorda rādītāji.

Kopumā, saskaņā ar svētdienas datiem, plkst. 18:00, valstī bija 89 536 ar koronavīrusu inficētie, no kuriem 5421 stacionēti. Kopumā pandēmijas periodā inficēti 491,6 tūkstoši cilvēku, izveseļojās 394,9 tūkstoši, miruši 7164 cilvēki, no tiem aptuveni puse novembrī.

Situācija ar koronavīurusu Beļģijā, foto no arhīva
© Sputnik / Тьерри Монасс

Kopš 5. oktobra republikā ir spēkā ārkārtējās situācijas režīms, kurš nopietni ierobežo sabiedrisko dzīvi valstī un kuru ceturtdien parlaments pagarināja līdz 12. decembrim. Taču sakarā ar zināmu epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos valdība sāka ieviest ārkārtējās situācijas mīkstināšanas pasākumus. Tostarp trešdien uz skolu atkal devās 1.-2. klašu skolēni, šonedēļ viņiem pievienojas pārējie skolēni. Pārtikas veikaliem drīkst strādāt nevis līdz plkst. 21:00, bet gan līdz 23:00. Aizliegums pilsoņiem iziet no mājas nakts laikā arī sāksies nevis no plkst. 21:00, bet no plkst. 23:00 un ilgs līdz plkst. 5:00.

Pēc valsts Veselības ministrijas vadītāja Jana Blatnas sacītā, saglabājoties esošai koronavīrusa saslimstības līmeņa samazināšanās tendencei, valdība atļaus no pirmdienas, 30. novembra, atvērt nelielus nepārtikas veikalus, kā arī frizētavas un kosmētiskos salonus.

24
Pēc temata
"Lielais divdesmitnieks" pieņēma samita gala deklarāciju: ko tā paredz
ES izveidos Eiropas Veselības savienību, lai koordinētu darbu cīņā ar Covid-19
Eiropas Savienībai jābūt gatavai jaunām pandēmijām un ārkārtējām situācijām
PVO pārstāve informēja, ka Krievija pieteikusi vakcīnas "Sputnik V" sertifikāciju
Ūdele, foto no arhīva

Francijā ūdelēm tika atklāts koronavīruss

12
(atjaunots 13:32 23.11.2020)
Vīruss tika atklāts uzņēmumā Ēras un Luāras departamentā valsts ziemeļos – tur nācies iznīcināt tūkstoti dzīvnieku.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Francija pārbaudīja četras ūdeļu audzēšanas fermas. Vienā no tām tika atklāts koronavīruss, paziņoja valsts Lauksaimniecības ministrija, vēsta Sputnik Baltkrievija.

Iepriekš vairākās valstīs informēja par mutējušā "ūdeļu varianta" koronavīrusa atklāšanu, ar kuru inficējās arī cilvēki. Šādas mutācijas bīstamība var sagraut visas pūles, kas tika pieliktas vakcīnu izveidošanai. Turklāt "atjaunotais" Covid-19 izraisa vāju antivielu izstrādi.

Francijā pēc paziņojumiem par koronavīrusu ūdeļu fermās arī veica pārbaudi. Vīruss tika atklāts uzņēmumā Ēras un Luāras departamentā valsts ziemeļos – tur nācies iznīcināt tūkstoti dzīvnieku.

"Esošajā posmā analīze ļāvusi atklāt, ka vīruss izplatījās fermā Ērā un Luārā. Kolīdz par šiem rezultātiem kļuva zināms, attiecīgās ministrijas nekavējoties lika iznīcināt 1000 dzīvnieku, kuri joprojām bija saimniecībā, kā arī iznīcināt produkciju, kas tika saražota no šiem dzīvniekiem, lai pasargātu cilvēku veselību no Covid-19," vēsta ministrija.

Jau noteikti ir zināms, ka vienā no četrām fermām koronavīruss nav atklāts, par abām pārējām rezultāti būs zināmi nedēļas laikā. Ja arī tur atradīs "ūdeļu koronavīrusu", tad dzīvniekus arī gaida nāve.

Iepriekš PVO paziņoja, ka vīruss SARS-CoV-2 tika atklāts ūdelēm sešās valstīs: Dānijā, Nīderlandē, Spānijā, Zviedrijā, Itālijā un ASV. Mutējošā vīrusa dēļ Dānijas varasiestādes pieņēma lēmumu iznīcināt visas ūdeles valstī (vairāk nekā 15 miljonus dzīvnieku). Pēc nedēļas Dānijas varasiestādes atvainojās par savu lēmumu, nodēvējot to par kļūdu. Visas inficētās ūdeles Dānijā pakāpeniski iznīcina. Dānijas Veterinārijas un pārtikas produktu pārvalde turpina kontrolēt situāciju 284 fermās. Tiek ziņots, ka 25 no tām jau ir kļuvušas par koronavīrusa perēkli.

12
Tagi:
dzīvnieki, koronavīruss, Francija
Pēc temata
Vīruss-mutants: Covid-19 dēļ Dānijā masveidā likvidē ūdeles
Ar Covid-19 inficētās ūdeles Dānijā ir iznīcinātas
Zvejas kuģis, foto no arhīva

Baltijas jūras aizsardzībai: mencu tralerus sagriezīs metāllūžņos

0
(atjaunots 19:50 23.11.2020)
Eiropas Komisija kompensēs Latvijas zvejniekiem mencu zvejošanas aizliegumu Baltijas jūras ūdeņos, taču no daļas kuģu nāksies atbrīvoties.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Pēc mencu zvejošanas aizliegšanas Latvijas piekrastes ūdeņos Eiropas Parlaments apstiprinājis atbalsta pasākumus zvejniecības nozares pārstāvjiem, vēsta Press.lv.

Šī gada oktobrī ES lauksaimniecības un zvejniecības ministri piekrita samazināt vairāku zivju veidu nozveju Baltijas jūrā, lai atjaunotu populāciju. Austrumu Baltijas mencas ķeršana joprojām ir aizliegta, izņemot piezvejas kvotu, kas ir samazināta, salīdzinājumā ar pērno gadu. Zemkopības ministrijas mājaslapā tiek ziņots, ka Latvija uzstājās pret šo lēmumu, taču palika mazākumā.

Pašlaik Latvijas Zemkopības ministrijā precizē nepieciešamā finansējuma apmēru tā apstiprināšanai Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda Uzraudzības komitejā, paziņoja ministrijas pārstāve Dagnija Muceniece. Pēc viņas sacītā, Zivsaimniecības konsultatīvā padome vienojās par finansējumu aptuveni 3 miljonu eiro apmērā.

Zvejniekiem, kuri pārsvarā nodarbojas ar mencu zveju, atļauts likvidēt kuģus un saņemt kompensāciju. Ja zvejnieki, kuri strādāja uz šiem kuģiem, atradīs darbu citā nozarē, kompensācija vienalga tiks izmaksāta.

Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš apgalvo, ka uz šādām kompensācijām varētu pretendēt 12 Latvijas kuģi.

"Tie, kas mencas iegūs piezvejā, arī turpmāk tās varēs realizēt – pārdot, taču jāņem vērā, ka nozvejoto mencu apjoms nedrīkst pārsniegt citas nozvejotās zivis. Eiropas Komisijas nosacījums – piezvejas mencu apjoms nav lielāks par 20%," atzīmēja Riekstiņš.

Tāpat viņš uzsvēra, ka kuģu likvidācija nav piespiedu lieta – tā vietā zvejnieki drīkst pārorientēties uz citu zivju nozveju, piemēram, reņģes, ķilavas, laši u.c.

"Mencu zveja iepriekš vienmēr bija mūsu biznesa pamatā. Taču pēdējos piecos gados tā kļuva arvien sarežģītāka. Pat zinātnieki īsti nespēj izskaidrot, kāpēc mencu ir mazāk un kāpēc tās ir nelielas. Par maza izmēra mencām nepiedāvā ekonomiski izdevīgu vairumtirdzniecības cenu. Mūsu Baltikas tipa zvejas traleris "Briedis" būs viens no tiem, ko likvidēs. Mēs pilnībā sagriežam savu aktīvu, kas ir diezgan emocionāli, ņemot vērā to ilgo laiku, kurā zvejojām mencas. Tāpēc jau ir tā kompensācija.

Droši vien kuģus sagriezīs nākamajā gadā. Kompensācija ir pareizi jāiegulda, lai uzņēmums nākotnē varētu attīstīties. Mums jau ir vairākas iestrādes, kas ļauj turpināt darbību, piemēram, ir uzbūvēts zivju apstrādes cehs, esam kļuvuši par zivju uzpircējiem," pastāstīja Liepājā reģistrētā uzņēmuma "Ervils" valdes loceklis Aigars Laugalis.

Tāpat viņš atzīmēja, ka kuģis pacentīsies saglabāt zvejas licenci un mencu nozvejas kvotas gadījumam, ja pēc dažiem gadiem situācija šajā jomā mainīsies.

0
Tagi:
Latvija, zvejniecība, Baltijas jūra, menca
Pēc temata
Menca ir aizliegta: Eiropas Komisija sāpīgi ietekmējusi zvejniecību Baltijas valstīs